15. pantsAmatu savienošanas ierobežojumi
Amatu savienošanas ierobežojumi
1Bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks un bāriņtiesas loceklis papildus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" noteiktajiem amatu savienošanas ierobežojumiem vienlaikus nedrīkst pildīt arī tās pašvaldības, domes priekšsēdētāja, viņa vietnieka vai deputāta, sociālā dienesta vadītāja vai sociālā darba speciālista pienākumus, kuras administratīvajā teritorijā atrodas attiecīgā bāriņtiesa.
Bāriņtiesas priekšsēdētāja palīgs un bāriņtiesas locekļa palīgs
1(1) Par bāriņtiesas priekšsēdētāja palīgu un bāriņtiesas locekļa palīgu var būt persona: 1) kura ir Latvijas Republikas pilsonis vai nepilsonis; 2) kurai ir vismaz pirmā līmeņa profesionālā augstākā izglītība; 3) kura ir apguvusi speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā; 4) kura prot valsts valodu augstākajā līmenī; 5) kurai ir nevainojama reputācija. (2) Par bāriņtiesas priekšsēdētāja palīgu un bāriņtiesas locekļa palīgu nevar būt persona, uz kuru attiecināms kāds no šā likuma 11. panta 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7. un 8. punktā minētajiem ierobežojumiem.
Bāriņtiesas tiesības
1Bāriņtiesai ir šādas tiesības: 1) pieprasīt un bez maksas saņemt no valsts un pašvaldību iestādēm, komercsabiedrībām un organizācijām ziņas, kas nepieciešamas, lai izvērtētu bērna vai aizgādnībā esošās personas tiesību ievērošanas likumību vai izlemtu bāriņtiesas kompetencē esošos jautājumus; 2) pieprasīt un bez maksas saņemt no kredītiestādēm ziņas par fiziskās personas — mantojuma atstājēja — kontu atlikumiem, lai sastādītu mantu sarakstu (mantojuma inventāra sarakstu), kā arī ziņas par mantojuma masu, bērna vai aizgādnībā esošās personas vārdā veiktajiem darījumiem un kontu atlikumiem, ja vecāks, aizbildnis vai aizgādnis nesniedz bāriņtiesai pieprasīto informāciju par bērna vai aizgādnībā esošās personas mantas pārvaldību vai ir pamatotas aizdomas, ka sniegtas nepatiesas ziņas; 3) veikt amatpersonu un iedzīvotāju aptauju, lai iegūtu ziņas, kas nepieciešamas aizbildnības, aizgādnības, adopcijas vai ar aizgādību saistīto jautājumu izlemšanai; 4) uzaicināt personas uz pārrunām un pieprasīt no tām paskaidrojumus par bērna vai aizgādnībā esošās personas personisko un mantisko tiesību aizsardzību; 5) iesniegt tiesā prasības pieteikumus un pieteikumus bērna vai aizgādnībā esošās personas interesēs, izņemot pieteikumus par rīcībspējas ierobežošanu un pārskatīšanu un pagaidu aizgādnības nodibināšanu, kā arī prasības pieteikumus par paternitātes pieņēmuma apstrīdēšanu; 6) veikt pārrunas ar bērnu un aizgādnībā esošo personu bez citu personu klātbūtnes; 7) lūgt psihologu veikt personas vai ģimenes psiholoģisko izpēti un saņemt psihologa atzinumu par izpētes rezultātiem; 8) pārbaudīt bērna vai aizgādnībā esošās personas dzīves apstākļus; 9) fotografēt, filmēt un iegūt skaņu ierakstus, ja bērna dzīves apstākļu pārbaudē atklājas, ka bērns atrodas dzīvībai un veselībai bīstamos apstākļos.
Pārvērt atsauci iesniegumā vai termiņa pārbaudē
Iestāžu likumos svarīgākais parasti ir pareizais adresāts, datums, paziņošanas veids un pārsūdzības termiņš. Saglabā pantu kopā ar lēmumu vai vēstuli.
Jautājums par šo pantu? Apraksti savu situāciju.Palīgs īslaicīgi nav pieejams. Vēstuļu veidnes strādā arī bez tā — izvēlies situāciju sarakstā ↓