19. pantsAkadēmiskā šķīrējtiesa
Akadēmiskā šķīrējtiesa
1(1) Akadēmiskā šķīrējtiesa izskata: 1) studējošo un akadēmiskā personāla iesniegumus par augstskolas satversmē noteikto akadēmisko brīvību un tiesību ierobežojumiem vai pārkāpumiem; 2) strīdus starp augstskolas amatpersonām, kā arī struktūrvienību pārvaldes institūcijām, kas atrodas pakļautības attiecībās; 3) šajā likumā noteiktajos gadījumos - iesniegumus par administratīva akta vai faktiskās rīcības apstrīdēšanu un pieņem attiecīgus lēmumus par tiem, kā arī pilda citus augstskolas satversmē paredzētus uzdevumus. (2) Akadēmiskās šķīrējtiesas lēmumus izpilda administrācija. (3) Akadēmisko šķīrējtiesu aizklātā balsošanā ievēlē satversmes sapulce no akadēmiskā personāla vidus, un tās sastāvā nedrīkst būt augstskolas administratīvā personāla pārstāvji. Studējošo īpatsvaram akadēmiskās šķīrējtiesas sastāvā jābūt ne mazāk par 20 procentiem no šīs šķīrējtiesas sastāva. Studējošo pārstāvjus akadēmiskajā šķīrējtiesā ievēlē studējošo pašpārvalde. (4) Akadēmiskās šķīrējtiesas locekļi par savu darbību atbild satversmes sapulcei; pēc darba devēja iniciatīvas viņus no darba var atbrīvot tikai ar satversmes sapulces piekrišanu.
Augstskolas struktūrvienības
1(1) Augstskolas struktūra tiek veidota saskaņā ar augstskolas satversmi. (2) Augstskolas struktūrvienības uzdevumus, funkcijas un tiesības nosaka struktūrvienības nolikums, kuru apstiprina augstskolas rektors. (3) Izglītības un zinātniskā darba veikšanai augstskola var veidot akadēmiskās struktūrvienības — katedras, profesoru grupas, fakultātes (nodaļas), zinātniskās un mācību laboratorijas, institūtus u. c. Organizatoriskā, saimnieciskā un apkalpojošā darba veikšanai augstskolai ir tiesības veidot arī citas struktūrvienības.
Augstskolas dibinātās iestādes, komercsabiedrības, biedrības un nodibinājumi, un apvienības
1(1) Augstskolas var dibināt komercsabiedrības un būt par to dalībnieku, kā arī dibināt biedrības un nodibinājumus un būt par to biedru vai dibinātāju. (2) Valsts dibinātās augstskolas ar padomes lēmumu satversmē noteikto mērķu īstenošanai var dibināt arī iestādes, to skaitā — publiskās aģentūras. (3) Augstskola var uz laiku brīvprātīgi kopā ar citām, tostarp starptautiskajām un ārvalstu, institūcijām, kas var būt citas augstskolas, organizācijas, uzņēmumi vai citas personas, izveidot apvienības — konsorcijus — un būt par to dalībnieku, lai īstenotu kopējus stratēģiskos mērķus un kopēju, savstarpēji koordinētu, visiem apvienības dalībniekiem nozīmīgu rīcības plānu vai apvienotu resursus kopēja mērķa sasniegšanai. Iesaistoties konsorcijā, augstskola saglabā tās juridisko statusu un tipu. Konsorcija pārvaldības modelis tiek noteikts konsorcija dibināšanas līgumā.
Zinātniskais institūts
1(1) Lēmumu par zinātniskā institūta dibināšanu pēc augstskolas senāta priekšlikuma pieņem augstskolas padome. (2) Valsts vai pašvaldības dibināta augstskola zinātniskos institūtus (piemēram, centrus, klīnikas, izmēģinājumu stacijas) var dibināt kā publiskās aģentūras, ievērojot Zinātniskās darbības likumā noteikto kārtību. Zinātniskā institūta — publiskās aģentūras — tiesisko pamatu, pārvaldi, finansēšanas un uzraudzības kārtību nosaka Zinātniskās darbības likums . (3) Zinātnisko institūtu augstskolas var izveidot arī kā augstskolas struktūrvienību. Šāda zinātniskā institūta darbību, finansēšanas un uzraudzības, kā arī reorganizācijas un likvidācijas kārtību nosaka augstskolas satversmē.
Institūts
1(1) Institūtu izveido, apvienojoties vienas zinātnes apakšnozares vai vairāku apakšnozaru struktūrvienībām (katedrām, profesoru grupām, zinātniskajām laboratorijām) ar nolūku savu zinātnisko potenciālu izmantot kopīgu pētniecisku mērķu racionālai sasniegšanai, kā arī mainot jau esošo Latvijas zinātnisko institūtu pakļautību. (2) (Izslēgta ar 14.03.2024 . likumu) (3) Atbilstoši institūta kvalifikācijai senāts nosaka, kuru akadēmisko personālu var ievēlēt institūta dome. (4) (Izslēgta ar 02.03.2006 . likumu.)
Fakultāte
1(1) Fakultāti izveido, apvienojot struktūrvienības tematiski saistītās zinātniskās darbības, mākslinieciskās jaunrades un studiju jomās. Fakultāti vada dekāns. Fakultātes dekānu, konsultējoties ar fakultātes domi, ieceļ rektors uz termiņu, kas nepārsniedz piecus gadus, bet ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. Studējošo īpatsvars fakultātes domes sastāvā nevar būt mazāks par 20 procentiem. Studējošo pārstāvjus fakultātes domē deleģē fakultātes studējošo pašpārvalde. (2) Fakultāti var veidot, ja, apvienojot tās sastāvā esošo zinātnisko potenciālu, tas atbilst vismaz promocijas padomes prasībām attiecīgajā zinātnes nozarē vai apakšnozarē. (3) Ja jaunajā augstākās izglītības virzienā nav iespējams izpildīt prasības attiecībā uz zinātnisko potenciālu, fakultātei atbilstošo struktūrvienību sauc par nodaļu. Nodaļai nav tiesību ievēlēt docētājus.
Pārvērt atsauci iesniegumā vai termiņa pārbaudē
Iestāžu likumos svarīgākais parasti ir pareizais adresāts, datums, paziņošanas veids un pārsūdzības termiņš. Saglabā pantu kopā ar lēmumu vai vēstuli.
Jautājums par šo pantu? Apraksti savu situāciju.Palīgs īslaicīgi nav pieejams. Vēstuļu veidnes strādā arī bez tā — izvēlies situāciju sarakstā ↓