4. pants(1) Atkritumu apsaimniekošanu veic tā, lai neapdraudētu cilvēku dzīvību un veselību.
(1) Atkritumu apsaimniekošanu veic tā, lai neapdraudētu cilvēku dzīvību un veselību.
1(2) Atkritumu apsaimniekošana nedrīkst negatīvi ietekmēt vidi, tai skaitā: 1) radīt apdraudējumu ūdeņiem, gaisam, augsnei, kā arī augiem un dzīvniekiem; 2) radīt traucējošus trokšņus vai smakas; 3) nelabvēlīgi ietekmēt ainavas un īpaši aizsargājamās dabas teritorijas; 4) piesārņot un piegružot vidi. (3) Atkritumus, ja tie atbilst Eiropas Savienības normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem par atkritumu stadijas izbeigšanu vai Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem par atkritumu stadijas izbeigšanu un ja no tiem ir iegūti materiāli, kuri tiks izmantoti galaprodukta ražošanai, uzskata par otrreizējām izejvielām. Ja atkritumu pārstrādes rezultātā rodas materiāls, kas nav uzskatāms par otrreizējo izejvielu, to uzskata par atkritumiem. (4) Ja otrreizējās izejvielas tiek nogādātas apglabāšanai atkritumu poligonā vai ja šīs izejvielas nerealizē un uzglabā ilgāk par vienu gadu no saražošanas brīža, tās uzskatāmas par atkritumiem un apsaimniekojamas atbilstoši šā likuma prasībām. Kārtību, kādā atkritumu apsaimniekotājs uzskaita otrreizējās izejvielas, nosaka Ministru kabinets.
(1) Valsts pārvaldes iestādes, pašvaldības un atkritumu apsaimniekotāji, organizējot, plānojot un veicot atkritumu apsaimniekošanu, ievēro šādas prasības (turpmāk minētajā prioritārajā secībā):
11) novērš atkritumu rašanās cēloņus; 2) samazina radīto atkritumu daudzumu (apjomu) un bīstamību; 3) sagatavo atkritumus atkārtotai izmantošanai; 4) atkārtoti izmanto pienācīgi sagatavotus atkritumus; 5) veic atkritumu pārstrādi; ) veic atkritumu reģenerāciju citos veidos, piemēram, iegūstot enerģiju; 7) veic atkritumu apglabāšanu tādā veidā, lai netiktu apdraudēta vide, cilvēku dzīvība un veselība; 8) slēdz izgāztuves saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas plāniem, kā arī nodrošina slēgto izgāztuvju un atkritumu poligonu rekultivāciju. (2) Ministru kabinets, ja nepieciešams, nosaka tos atkritumu veidus, kuru apsaimniekošanā var neievērot šā panta pirmajā daļā minēto prasību prioritāro secību, pamatojoties uz produktu aprites ciklu, vispārējiem vides aizsardzības principiem un ievērojot attiecīgo atkritumu radīšanas un apsaimniekošanas vispārējo ietekmi uz vidi, cilvēku veselību, ekonomiku un sociālajiem apstākļiem.
Ministru kabinets nosaka:
11) atkritumu klasifikatoru un īpašības, kuras padara atkritumus bīstamus, un kritērijus blakusproduktiem; 1 1 ) kārtību, kādā piemērojami kritēriji blakusproduktiem un atkritumu statusa piemērošanas izbeigšanai; 2) kārtību, kādā iepērk un realizē melno un krāsaino metālu atgriezumus un lūžņus; 3) (izslēgts ar 16.03.2023 . likumu) ; 4) kārtību, kādā savāc un apsaimnieko iepakojumu, kuram nepiemēro depozīta sistēmu un kuru pieņem tirdzniecības vietā vai speciāli izveidotā iepakojuma pieņemšanas punktā, un prasības komersantiem, kuri pieņem šādu iepakojumu; 5) atkritumu savākšanas un šķirošanas vietu veidus, prasības atkritumu savākšanas un šķirošanas vietu, kā arī bioloģiski noārdāmo atkritumu kompostēšanas vietu ierīkošanai un apsaimniekošanai; 6) ārstniecības iestādēs radīto atkritumu apsaimniekošanas prasības; 7) atsevišķas bīstamas ķīmiskās vielas saturošu iekārtu un produktu lietošanas un marķēšanas prasības; 8) ierobežojumus atsevišķu bīstamu ķīmisko vielu izmantošanai iekārtās un produktos; 9) prasības sadzīves atkritumu savākšanai izmantojamo konteineru marķēšanai.
Sakārto faktus pirms sarunas ar iestādi vai juristu
Īpašuma un zemesgrāmatu pantos vērtība ir precīzā atsaucē, dokumentu ķēdē un lēmumu datumos. Vairogs var kalpot kā lietas mape šai pārbaudei.
Jautājums par šo pantu? Apraksti savu situāciju.Palīgs īslaicīgi nav pieejams. Vēstuļu veidnes strādā arī bez tā — izvēlies situāciju sarakstā ↓