2. pantsLikuma objekts
Likuma objekts
1Šā likuma objekts ir dažādu veidu aizsargjoslas, aizsargzonas, aizsardzības joslas, kas noteiktas likumos un citos normatīvajos aktos.
Likuma mērķis
1Šā likuma mērķis ir noteikt: 1) aizsargjoslu veidus un to funkcijas; 2) aizsargjoslu izveidošanas, grozīšanas un likvidēšanas pamatprincipus; 3) aizsargjoslu uzturēšanas un stāvokļa kontroles kārtību; 4) saimnieciskās darbības aprobežojumus aizsargjoslās.
Aizsargjoslu veidi
1Ir šādi aizsargjoslu veidi: 1) vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas; 2) ekspluatācijas aizsargjoslas; 3) sanitārās aizsargjoslas; 4) drošības aizsargjoslas; ) citas aizsargjoslas, ja tādas paredz likums.
Vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslu uzdevumi un veidi
1(1) Vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas tiek noteiktas ap objektiem un teritorijām, kas ir nozīmīgas no vides un dabas resursu aizsardzības un racionālas izmantošanas viedokļa. To galvenais uzdevums ir samazināt vai novērst antropogēnās negatīvās iedarbības ietekmi uz objektiem, kuriem noteiktas aizsargjoslas. (2) Ir šādi vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslu veidi: 1) Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes aizsargjosla; 2) virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas; 3) aizsargjoslas (aizsardzības zonas) ap kultūras pieminekļiem; 4) aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietām; 5) (izslēgts ar 21.02.2002 . likumu) ; ) mežu aizsargjoslas ap pilsētām; 7) aizsargjoslas ap purviem.
Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes aizsargjosla
1(1) Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes aizsargjosla izveidota, lai samazinātu piesārņojuma ietekmi uz Baltijas jūru, saglabātu meža aizsargfunkcijas, novērstu erozijas procesu attīstību, aizsargātu piekrastes ainavas, nodrošinātu piekrastes dabas resursu, arī atpūtai un tūrismam nepieciešamo resursu un citu sabiedrībai nozīmīgu teritoriju saglabāšanu un aizsardzību, to līdzsvarotu un ilgstošu izmantošanu. (2) Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes aizsargjoslu iedala šādās joslās: 1) krasta kāpu aizsargjosla, kuras platums ir atkarīgs no kāpu zonas platuma, bet nav mazāks par 300 metriem sauszemes virzienā, skaitot no vietas, kur sākas dabiskā sauszemes veģetācija, izņemot šādus gadījumus: a) ja pilsētās ir apstiprināts vietējās pašvaldības teritorijas plānojums, krasta kāpu aizsargjoslas platums tajās nav mazāks par 150 metriem, obligāti iekļaujot tajā īpaši aizsargājamos biotopus 300 metru platā joslā, b) ja ciemu robežas ir apstiprinātas šā likuma 67.pantā paredzētajā kārtībā un noteiktas vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā, krasta kāpu aizsargjoslas platums šajos ciemos nav mazāks par 150 metriem, obligāti iekļaujot tajā īpaši aizsargājamos biotopus 300 metru platā joslā, kā arī ņemot vērā vēsturisko apdzīvojuma struktūru; 2) jūras aizsargjosla, kas aptver pludmali un zemūdens šelfa daļu no vienlaidu dabiskās sauszemes veģetācijas sākuma līdz 10 metru izobatai; 3) ierobežotas saimnieciskās darbības josla līdz 5 kilometru platumā, kas tiek noteikta, ņemot vērā dabiskos apstākļus. (3) Vietās, kur ir stāvs jūras pamatkrasts, aizsargjoslu platumu nosaka no pamatkrasta augšējās krants. (4) Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes aizsargjoslas noteikšanas, kā arī īpaši aizsargājamo biotopu iekļaušanas, izmaiņu un izslēgšanas metodikas projektu izstrādā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.
Kā izmantot šo tiesību aktu ārpus lasīšanas
Ja Google atveda uz konkrētu pantu, saglabā precīzu atsauci, pārbaudi spēkā esošo redakciju un pieraksti, kā tas saistās ar tavu faktisko situāciju.
Jautājums par šo pantu? Apraksti savu situāciju.Palīgs īslaicīgi nav pieejams. Vēstuļu veidnes strādā arī bez tā — izvēlies situāciju sarakstā ↓