18. pantsAizsargjoslas ap meliorācijas būvēm un ierīcēm
Aizsargjoslas ap meliorācijas būvēm un ierīcēm
1(1) Aizsargjoslas ap meliorācijas būvēm un ierīcēm tiek noteiktas, lai nodrošinātu meliorācijas būvju un ierīču ekspluatāciju un drošību. (2) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka aizsargjoslas ap meliorācijas būvēm un ierīcēm, lauksaimniecībā izmantojamām zemēm un meža zemēm izstrādā Zemkopības ministrija.
Aizsargjoslas gar ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem
1(1) Aizsargjoslas gar ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem tiek noteiktas, lai nodrošinātu ūdensvadu un kanalizācijas tīklu ekspluatāciju un drošību. (2) Aizsargjoslām gar ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem ir šāds platums: 1) gar ūdensvadiem un kanalizācijas spiedvadiem, ja tie atrodas līdz 2 metru dziļumam, — 3 metri katrā pusē no cauruļvada ārējās malas; 2) gar ūdensvadiem un kanalizācijas spiedvadiem, ja tie atrodas dziļāk par 2 metriem, — 5 metri katrā pusē no cauruļvada ārējās malas; 3) gar pašteces kanalizācijas vadiem — 3 metri katrā pusē no cauruļvada ārējās malas. (3) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka ekspluatācijas aizsargjoslas gar ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem, izstrādā Ekonomikas ministrija.
Aizsargjoslas ap ģeodēziskā tīkla punktiem
11) Aizsargjoslas ap ģeodēziskā tīkla punktiem tiek noteiktas ap valsts ģeodēziskā tīkla un vietējā ģeodēziskā tīkla punktiem, kuriem apvidū ir ierīkots pastāvīgs ģeodēziskā punkta centrs, lai nodrošinātu piekļuvi ģeodēziskā tīkla punktiem un ģeodēzisko darbu veikšanu tajos, ģeodēziskā tīkla punktu ilgstošu saglabāšanu, stabilitāti un konstrukcijas nemainību. (2) Aizsargjoslu ap ģeodēziskā tīkla punktiem nosaka šādi: 1) 50 metru rādiusā no ģeodēziskā punkta centra: a) globālās pozicionēšanas tīkla 0 klases punktiem, b) ģeomagnētiskā tīkla 1.klases punktiem, c) gravimetriskā tīkla 1.klases punktiem; 2) 5 metru rādiusā no ģeodēziskā punkta centra — pārējiem ģeodēziskā tīkla punktiem.
Aizsargjoslas ap navigācijas tehniskajiem līdzekļiem un militārajiem jūras novērošanas tehniskajiem līdzekļiem
1(1) Aizsargjoslas ap navigācijas tehniskajiem līdzekļiem tiek noteiktas, lai nodrošinātu navigācijas tehnisko līdzekļu nepārtrauktu un efektīvu darbību Latvijas Republikas jurisdikcijā esošajos ūdeņos un gaisa telpā. (1 1 ) Aizsargjoslas ap militārajiem jūras novērošanas tehniskajiem līdzekļiem tiek noteiktas, lai nodrošinātu militāro jūras novērošanas tehnisko līdzekļu nepārtrauktu, efektīvu un drošu darbību Latvijas Republikas jurisdikcijā esošajos ūdeņos. (2) Satiksmes ministrija izstrādā metodiku projektus, pēc kurām nosaka: 1) aizsargjoslas ap navigācijas tehniskajiem līdzekļiem kuģošanas drošības nodrošināšanai; 2) aizsargjoslas ap navigācijas tehniskajiem līdzekļiem civilās aviācijas gaisa kuģu lidojumu drošības nodrošināšanai. (3) Aizsargjoslu maksimālais platums no objekta centra: 1) ap valsts aizsardzības vajadzībām paredzētajiem navigācijas tehniskajiem līdzekļiem uz sauszemes ir 15 kilometri; 2) ap militārajiem jūras novērošanas tehniskajiem līdzekļiem uz sauszemes ir 8 kilometri. (4) To valsts aizsardzības vajadzībām paredzēto navigācijas tehnisko līdzekļu un militāro jūras novērošanas tehnisko līdzekļu sarakstu, ap kuriem tiek veidotas aizsargjoslas, un aizsargjoslas platumu ap katru šādu objektu nosaka Ministru kabinets.
Sakārto faktus pirms sarunas ar iestādi vai juristu
Īpašuma un zemesgrāmatu pantos vērtība ir precīzā atsaucē, dokumentu ķēdē un lēmumu datumos. Vairogs var kalpot kā lietas mape šai pārbaudei.
Jautājums par šo pantu? Apraksti savu situāciju.Palīgs īslaicīgi nav pieejams. Vēstuļu veidnes strādā arī bez tā — izvēlies situāciju sarakstā ↓