222. pantsSūdzības atstāšana bez izskatīšanas
Sūdzības atstāšana bez izskatīšanas
1(1) Tiesa atstāj sūdzību bez izskatīšanas, ja: 1) sūdzību iesniedzēja vārdā iesniegusi persona, kura nav tam pilnvarota likumā noteiktajā kārtībā; 2) persona, kura iesniegusi sūdzību un kurai paziņots par tiesas sēdes norises laiku un vietu, atkārtoti neierodas uz tiesas sēdi bez attaisnojoša iemesla. (2) Par sūdzības atstāšanu bez izskatīšanas tiesa pieņem motivētu lēmumu atsevišķa procesuālā dokumenta veidā. Par šo lēmumu var iesniegt blakus sūdzību 10 darbdienu laikā no tā paziņošanas dienas.
Tiesvedības izbeigšana administratīvā pārkāpuma lietā
1(1) Tiesa izbeidz tiesvedību administratīvā pārkāpuma lietā, ja: 1) sūdzību iesniegusi persona, kurai nav tiesību iesniegt sūdzību; 2) sūdzība atsaukta; 3) lietā nav pie administratīvās atbildības saucamās personas (fiziskā persona mirusi vai juridiskā persona izslēgta no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra reģistriem); 4) nokavēts procesuālais termiņš sūdzības iesniegšanai un tiesa to nav atjaunojusi; 5) lieta izskatāma cita procesa ietvaros. Šādā gadījumā tiesa lietu nosūta iestādei, kuras kompetencē ietilpst tās izskatīšana. (2) Tiesa var izbeigt tiesvedību administratīvā pārkāpuma lietā, ja cietušais, pēc kura sūdzības ierosināta administratīvā pārkāpuma lieta, ir miris (ja tā ir fiziskā persona) vai izslēgts no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra reģistriem (ja tā ir juridiskā persona). Ja tiesa izlemj tiesvedību administratīvā pārkāpuma lietā turpināt, tā cietušā sūdzību izskata rakstveida procesā. (3) Par tiesvedības izbeigšanu tiesa pieņem motivētu lēmumu atsevišķa procesuālā dokumenta veidā. Par šo lēmumu var iesniegt blakus sūdzību 10 darbdienu laikā no tā paziņošanas dienas. (4) Ja tiesvedība izbeigta, atkārtota vēršanās tiesā par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata nav pieļaujama.
Vispārīgie noteikumi
1Tiesa nolēmumu, ar kuru administratīvā pārkāpuma lietu izspriež pēc būtības, sastāda tiesas sprieduma veidā un pasludina valsts vārdā.
Sprieduma tiesiskums un pamatotība
1(1) Sastādot spriedumu, tiesa pamatojas uz materiālo un procesuālo tiesību normām. (2) Tiesa spriedumu pamato ar apstākļiem, kuri nodibināti ar pierādījumiem administratīvā pārkāpuma lietā vai kurus saskaņā ar šā likuma 88. pantu nav nepieciešams pierādīt. (3) Tiesa spriedumu drīkst pamatot tikai ar tādiem apstākļiem, par kuriem procesa dalībniekiem ir bijusi iespēja mutvārdos vai rakstveidā izteikt savu viedokli.
Sprieduma forma un saturs
1(1) Spriedumu sastāda rakstveidā. (2) Spriedums sastāv no ievaddaļas, aprakstošās daļas, motīvu daļas un rezolutīvās daļas. (3) Ievaddaļā norāda, ka spriedums sastādīts valsts vārdā, kā arī sprieduma sastādīšanas laiku un vietu, tās tiesas nosaukumu, kura sastādījusi spriedumu, tiesas sastāvu, personu, kas iesniegusi sūdzību, un pārsūdzēto iestādes lēmumu. Ja administratīvā pārkāpuma lieta izskatīta rakstveida procesā, ievaddaļā norāda uz šo faktu. (4) Aprakstošajā daļā norāda pārsūdzētā lēmuma būtību, procesa dalībnieka sūdzībā izteiktos lūgumus. Ja administratīvā pārkāpuma lieta izskatīta rakstveida procesā, aprakstošajā daļā norāda uz procesa dalībnieku piekrišanu. (5) Motīvu daļā norāda: 1) tiesas secinājumus par sūdzības pamatotību; 2) administratīvā pārkāpuma lietā konstatētos faktus, pierādījumus, uz kuriem pamatoti tiesas secinājumi, un argumentus, ar kuriem noraidīti konkrēti pierādījumi; 3) tiesību normas, kuras tiesa piemērojusi; 4) konstatēto administratīvā pārkāpuma lietas apstākļu juridisko novērtējumu; 5) atsauces uz tiesas nolēmumiem un juridisko literatūru, kā arī citu speciālo literatūru, ko tiesa izmantojusi savā argumentācijā. (6) Rezolutīvajā daļā norāda tiesas nolēmumu, rīcību ar izņemtajām mantām un dokumentiem, piedzenamos procesuālos izdevumus, kā arī sprieduma pārsūdzēšanas termiņu un kārtību.
Tiesas spriedumu veidi
1(1) Tiesa, izskatījusi administratīvā pārkāpuma lietu, var pieņemt vienu no šādiem spriedumiem: 1) atstāt lēmumu negrozītu, bet sūdzību noraidīt; 2) atcelt lēmumu pilnībā vai kādā tā daļā un izbeigt administratīvā pārkāpuma lietu pilnībā vai atceltajā daļā; 3) atcelt lēmumu pilnībā vai kādā tā daļā, konstatēt personas atbildību administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un uzlikt sodu; 4) grozīt soda mēru ietvaros, kuri paredzēti tiesību normā, kas nosaka atbildību par konstatēto administratīvo pārkāpumu. (2) Šā panta pirmās daļas 3. un 4. punktā minētajā gadījumā tiesa var pieņemt personai nelabvēlīgāku spriedumu, ja administratīvā pārkāpuma lieta ierosināta pēc cietušā sūdzības vai prokurora protesta.
Pārvērt atsauci iesniegumā vai termiņa pārbaudē
Iestāžu likumos svarīgākais parasti ir pareizais adresāts, datums, paziņošanas veids un pārsūdzības termiņš. Saglabā pantu kopā ar lēmumu vai vēstuli.
Jautājums par šo pantu? Apraksti savu situāciju.Palīgs īslaicīgi nav pieejams. Vēstuļu veidnes strādā arī bez tā — izvēlies situāciju sarakstā ↓