191. pantsProcesa dalībnieka procesuālās tiesības
Procesa dalībnieka procesuālās tiesības
1(1) Procesa dalībniekam ir tiesības: 1) iepazīties ar administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem (tai skaitā ar ierakstiem, ja tiesas sēdes gaita tiek fiksēta, izmantojot tehniskos līdzekļus), izdarīt no tiem izrakstus, norakstus un izgatavot kopijas; 2) piedalīties tiesas sēdē; 3) pieteikt noraidījumus; 4) iesniegt pierādījumus, kuri objektīvu iemeslu dēļ nebija vai nevarēja būt zināmi laikā, kad lieta tika izskatīta iestādē; 5) piedalīties pierādījumu pārbaudīšanā; 6) pieteikt lūgumus; 7) sniegt tiesai mutvārdu un rakstveida paskaidrojumus; 8) izteikt savus argumentus un apsvērumus; 9) celt iebildumus pret cita procesa dalībnieka lūgumiem, argumentiem un apsvērumiem; 10) līdz dienai, kad administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšana pēc būtības ir pabeigta pilnībā vai kādā tās daļā, atsaukt iesniegto sūdzību; 11) saņemt administratīvā pārkāpuma lietā esošā nolēmuma norakstu, kā arī izmantot citas procesuālās tiesības, kuras viņam piešķirtas ar šo likumu. (2) Iestāde administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas laikā tiesā nav tiesīga iesniegt papildu pierādījumus, izņemot gadījumu, kad papildu pierādījumus iesnieguši citi procesa dalībnieki. Šādā gadījumā iestādei ir tiesības iesniegt papildu pierādījumus, kas atspēko citu procesa dalībnieku iesniegtos papildu pierādījumus. (3) Prokuroram ir visas procesa dalībnieka tiesības un pienākumi, ja šajā likumā nav noteikts citādi.
Procesa dalībnieka pienākums
1(1) Procesa dalībniekam ir pienākums: 1) ierasties pēc aicinājuma uz tiesas sēdi; 2) laikus paziņot par iemesliem, kuru dēļ nevar ierasties uz tiesas sēdi; 3) izpildīt citus procesuālos pienākumus, kuri uzlikti saskaņā ar šo likumu. (2) Procesa dalībniekam ir pienākums paziņot tiesai par savas deklarētās dzīvesvietas vai juridiskās adreses, elektroniskā pasta adreses un tālruņa numura maiņu tiesvedības laikā.
Administratīvā pārkāpuma lietas vienpersoniska un koleģiāla izskatīšana
1(1) Administratīvā pārkāpuma lietu pirmās instances tiesā izskata tiesnesis vienpersoniski. (2) Administratīvā pārkāpuma lietu apelācijas instances tiesā izskata koleģiāli triju tiesnešu sastāvā. (3) Jautājumus, kas rodas, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu koleģiāli, tiesneši izlemj ar balsu vairākumu.
Tiesneša atstatīšana vai noraidīšana
1(1) Tiesnesis nav tiesīgs izskatīt administratīvā pārkāpuma lietu, ja viņš: 1) ir radniecības attiecībās līdz trešajai pakāpei vai svainības attiecībās līdz otrajai pakāpei ar kādu no procesa dalībniekiem; 2) ir radniecības attiecībās līdz trešajai pakāpei vai svainības attiecībās līdz otrajai pakāpei ar kādu no tiesnešiem, kas ir tās tiesas sastāvā, kura izskata administratīvā pārkāpuma lietu; 3) personiski tieši vai netieši ir ieinteresēts administratīvā pārkāpuma lietas iznākumā vai ir citi apstākļi, kas rada pamatotas šaubas par viņa objektivitāti; 4) laikā, kad administratīvā pārkāpuma lieta tika izskatīta iestādē, pieņēmis procesuālu lēmumu šajā administratīvā pārkāpuma lietā. (2) Ja pastāv šā panta pirmajā daļā minētie apstākļi, tiesnesis sevi atstata līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas sākumam. (3) Ja šā panta pirmajā daļā minētos apstākļus tiesnesis atklāj administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas gaitā, viņš sevi atstata, norādot atstatīšanas motīvus. Šādā gadījumā tiesa administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu atliek.
Noraidījuma pieteikšana
1(1) Procesa dalībnieks, pamatojoties uz šā likuma 194. panta pirmo daļu, var rakstveidā vai mutvārdos pieteikt motivētu noraidījumu tiesnesim vai visam tiesas sastāvam. Par to izdara ierakstu tiesas sēdes protokolā. (2) Noraidījumu piesaka pirms tam, kad administratīvā pārkāpuma lietu sāk izskatīt pēc būtības. Vēlāk noraidījumu var pieteikt tad, ja personai, kura noraidījumu piesaka, tā pamats kļuvis zināms administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas gaitā. (3) Rakstveida procesā tiesnesis nosaka saprātīgu termiņu, līdz kuram procesa dalībnieki rakstveidā var pieteikt noraidījumu.
Pieteiktā noraidījuma izskatīšanas kārtība
1(1) Lēmumu par pieteikto noraidījumu tiesa pieņem atsevišķa procesuālā dokumenta veidā. (2) Administratīvā pārkāpuma lietā, kuru tiesnesis izskata vienpersoniski, lēmumu par pieteikto noraidījumu pieņem pats tiesnesis. (3) Administratīvā pārkāpuma lietā, kuru izskata koleģiāli, lēmumu par pieteikto noraidījumu pieņem šādā kārtībā: 1) ja noraidījums pieteikts vienam tiesnesim, lēmumu pieņem pārējais tiesas sastāvs. Ja balsu skaits sadalās līdzīgi, tiesnesis ir noraidīts; 2) ja noraidījums pieteikts vairākiem tiesnešiem vai visam tiesas sastāvam, lēmumu pieņem tā pati tiesa pilnā sastāvā ar balsu vairākumu. (4) Tiesa atsakās izskatīt pieteikto noraidījumu, ja tas iesniegts atkārtoti un no tā neizriet, ka faktiskie vai tiesiskie apstākļi ir būtiski mainījušies.
Pārvērt atsauci iesniegumā vai termiņa pārbaudē
Iestāžu likumos svarīgākais parasti ir pareizais adresāts, datums, paziņošanas veids un pārsūdzības termiņš. Saglabā pantu kopā ar lēmumu vai vēstuli.
Jautājums par šo pantu? Apraksti savu situāciju.Palīgs īslaicīgi nav pieejams. Vēstuļu veidnes strādā arī bez tā — izvēlies situāciju sarakstā ↓