155. pantsRīcība ar izņemtajām mantām un dokumentiem

Rīcība ar izņemtajām mantām un dokumentiem

1(1) Amatpersona, pieņemot lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, lemj par rīcību ar izņemtajām mantām un dokumentiem, ņemot vērā, ka: 1) izņemto mantu un dokumentus atdod to īpašniekiem vai likumīgajiem valdītājiem, bet, ja tie nav jāatdod īpašniekiem vai likumīgajiem valdītājiem, — realizē vai, ja tiem nav vērtības, — iznīcina; 2) konfiscētos administratīvā pārkāpuma izdarīšanas priekšmetus nodod institūcijai, kura nodrošina rīcību ar valstij piekritīgu mantu, bet, ja tiem nav vērtības, — iznīcina; 3) konfiscētās apgrozībā aizliegtās lietas nodod attiecīgajām iestādēm vai iznīcina; 4) konfiscētos dzīvniekus un konfiscētos transportlīdzekļus nodod institūcijai, kura nodrošina rīcību ar valstij piekritīgu mantu; 5) konfiscēto mantu, kas sakarā ar izdarīto administratīvo pārkāpumu nav atstājama personas īpašumā, nodod institūcijai, kura nodrošina rīcību ar valstij piekritīgu mantu, bet, ja tai nav vērtības, — iznīcina; 6) konfiscētās lietas, kuru izcelsme vai piederība konkrētajā lietā nav noskaidrota, nodod institūcijai, kura nodrošina rīcību ar valstij piekritīgu mantu. (2) Ja izņemtā manta nav konfiscējama, taču ir realizēta vai iznīcināta, tās īpašniekam ir tiesības saņemt atlīdzinājumu. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā realizēto vai iznīcināto mantu tās īpašniekam atlīdzina vai aizvieto ar tādu pašu un tādas pašas kvalitātes mantu vai arī samaksā vērtību, kāda realizētajai vai iznīcinātajai mantai būtu bijusi atlīdzināšanas brīdī.