VairogsPikšķerēšana: e-pasts, SMS, QR un pierakstīšanās saites
Kā atpazīt ziņu, kas izskatās kā banka, piegāde, Microsoft vai vadītājs.
Darbinieks pirms klikšķa pārbauda sūtītāju, domēnu, steidzināšanu un pieprasīto darbību.
Kas draud
CERT.LV 2026. gada datos krāpšana ir viena no lielākajām Latvijas apdraudējumu grupām.
Kas jāzina
- Pikšķerēšana bieži neprasa paroli uzreiz. Tā var prasīt atvērt pielikumu, ievadīt kodu, apstiprināt Smart-ID vai pieslēgt ierīci.
- Uzbrucēji izmanto īsus termiņus, bailes par konta bloķēšanu un līdzīgus domēnus.
- QR kodi un īsās saites ir jāuztver kā neredzamas saites: pirms datu ievades jāpārbauda gala domēns.
- Ja saite nāk no pazīstama cilvēka, tas vēl nenozīmē, ka konts nav pārņemts.
Rīcība
- Neievadi paroli, kodu vai kartes datus saitē, kas atnākusi ziņā.
- Atver pakalpojumu manuāli, ierakstot adresi vai izmantojot grāmatzīmi.
- Aizdomīgu ziņu pārsūti uzņēmuma atbildīgajam vai IT, nevis kolēģu čatā ar aktīvu saiti.
- Ja jau ievadīji datus, ziņo uzreiz - negaidi dienas beigas.
Darba situācija
Pikšķerēšanas piemērs
Darbinieks saņem ziņu it kā no Microsoft par paroles derīguma termiņu. Sūtītāja domēns ir līdzīgs īstajam, bet saite ved uz citu adresi un prasa MFA kodu.
Pārdomā pirms testa
- Kuras pazīmes parāda, ka ziņa var būt krāpšana?
- Kā pārsūtīt ziņu IT vai atbildīgajam, neatverot saiti kolēģiem?
- Kas mainās, ja ziņa pienāk no reāla kolēģa konta?
Vadītājam un atbildīgajam
Pikšķerēšanas mācībās vajag mērīt ne tikai klikšķus, bet arī to, cik ātri cilvēki ziņo.
- Norādi vienu adresi vai čatu, kur ziņot par aizdomīgām saitēm.
- Atļauj darbiniekiem ziņot arī par šaubīgām, ne tikai acīmredzami ļaunām ziņām.
- Mēri ziņošanas ātrumu, ne tikai kļūdainus klikšķus.