Meklē Latvijas likumos

Atšķirīgas attieksmes aizliegums

<b>Dibinot</b> <b>darba</b> <b>tiesiskās</b> <b>attiecības</b>, kā arī <b>darba</b> <b>tiesisko</b> <b>attiecību</b> pastāvēšanas laikā, it īpaši paaugstinot darbinieku amatā, nosakot <b>darba</b> apstākļus, <b>darba</b>

<b>dibinot</b> <b>darba</b> <b>tiesiskās</b> <b>attiecības</b>, <b>darba</b> devējs <b>pārkāpis</b> <b>atšķirīgas</b> <b>attieksmes</b> <b>aizliegumu</b>, atbilstoši <b>Darba</b> <b>likumam</b>

<b>aizlieguma</b> princips prasot <b>atšķirīgu</b> <b>attieksmi</b> pret minētajām personu grupām. Taču Grozījumu Izglītības <b>likumā</b> 1. panta pirmā daļa būtiski mazinot vai pat vispār neparedzot

paredz: "Ja darbinieks nav vainīgs brāķa produkcijas

<b>pārkāpis</b> šā panta pirmās daļas noteikumus, darbiniekam ir tiesības prasīt atlīdzību, kādu <b>darba</b> devējs parasti maksā par tādu pašu <b>darbu</b> vai vienādas

, ir šaurākas nekā tās, kas izriet no līguma

<b>aizliegumi</b> ietverti vairākās Eiropas valstu konstitūcijās. Kā jau Satversmes tiesa ir secinājusi (sk. Satversmes tiesas 2002.gada 22.februāra sprieduma lietā Nr.2001-06-03 secinājumu daļas 3.punktu

negarantē personai tiesības jebkuru tai svarīgu

<b>likumi</b> paredz notiesātajam, kā arī ar tādiem ierobežojumiem, kas izriet no tiesas nolēmuma vai prokurora priekšraksta par sodu un no kārtības, kādu attiecīgā

<b>pārkāpj</b> šo noteikumu darbiniekam ir tiesības prasīt atlīdzību, kādu <b>darba</b> devējs parasti maksā par tādu pašu <b>darbu</b> vai vienādas vērtības <b>darbu</b>

, bet gan tā 9. pants un pārejas noteikumi.

<b>Dibinot</b> valsti, bija nepieciešams noteikt pilsoņu kopumu, un Latvija izvēlējās jus soli principu kā izejas punktu. 1921. gada 7. oktobrī Pavalstniecības <b>likums</b> tika

netiek attiecināts arī uz izložu un interaktīvo loteriju

<b>darbā</b> ārkārtējās situācijas apstākļos. Piesardzības princips nozīmējot to, ka kaitējuma savlaicīga novēršana ir efektīvāka nekā cīņa pret kaitējuma sekām. Ārkārtējās situācijas apstākļos atbilstoši

nosaka, ka sabiedrība ir divu vai vairāku personu

<b>dibina</b> pilnsabiedrību, lai veiktu kopīgu komercdarbību: 1.1.1. izmantojot kopīgu firmu - PS "Latroad", turpmāk tekstā - Pilnsabiedrība; 1.1.2. par mērķi nosakot sadarbību ERAF un Kohēzijas fondu

neuzliek pašvaldībai pienākumu izdot saistošos

<b>aizliegumu</b>" (Vācijas Federālās Administratīvās tiesas 1989.gada 7.aprīļa spriedums lietā Nr. 8 C 90/87, BverwGE 81, 371-376). Līdz ar to, kaut arī apstrīdētā