Vairogs
Ātrais SOS
JaunumsKiberdrošības instruktāža uzņēmumiem — kurss, tests, MK 397 uzskaite un ikmēneša draudu apskats
Sākums › Likumi › Saeimas kārtības rullis
Administratīvās tiesībasSaeimaSpēkā · pārbaudīta 2026-08-14Avots: likumi.lv

Saeimas kārtības rullis

Šis likums nosaka kārtību par tēmu: Saeimas kārtības rullis. Satura rādītājā zemāk atver konkrēto vietu, kas atbilst tavai situācijai.

Saturs

236 panti · 22 nodaļas. Raksti numuru vai vārdu — un lasi.

Viss teksts vienā lapā
  1. 1. pants1. Saeima sastāv no simts tautas priekšstāvjiem — deputātiem, kuru mandātus (pilnvaras) Saeima apstiprinājusi.
  2. 2. pants2. Saeima ievēlē Mandātu, ētikas un iesniegumu komisiju, kas pārbauda vēlēšanu materiālus, kā arī sūdzības par vēlēšanām, ja šādas sūdzības iesniegtas Centrālajai vēlēšanu komisijai ne vēlāk kā četras dienas pēc oficiālo vēlēšanu rezultātu izsludināšanas likumā noteiktajā kārtībā.
  3. 3. pants3. (1) Pēc Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas ziņojuma Saeimas locekļi alfabētiskā secībā Saeimas sēdē dod svinīgu solījumu:
  4. 4. pants4. (1) Deputātam ir Saeimas locekļa tiesības līdz pilnvaru izbeigšanās brīdim.
  5. 4.1. pants4. 1 (1) Deputātam ir tiesības uz grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, atvaļinājumu bērna tēvam, atvaļinājumu adoptētājam, kā arī bērna kopšanas atvaļinājumu. Šo atvaļinājumu piešķiršanā piemērojami Darba likuma 154. , 155. un 156.panta noteikumi, ciktāl Kārtības rullī nav noteikts citādi.
  6. 5. pants5. (1) Saeimas loceklim uz Ministru kabineta locekļa amata pildīšanas laiku, kā arī uz grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma, atvaļinājuma adoptētājam vai bērna kopšanas atvaļinājuma laiku ir tiesības nolikt deputāta mandātu. Saņēmis iesniegumu par mandāta nolikšanu, Saeimas Prezidijs (turpmāk — Prezidijs) uzaicina šā deputāta vietā iestāties Saeimas sastāvā nākamo kandidātu un paziņo par to Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija pārbauda vēlēšanu materiālus un par pārbaudes rezultātiem ziņo Saeimai, kas pēc tam lemj par minētā kandidāta deputāta pilnvaru apstiprināšanu.
  7. 6. pants6. (1) Ja deputāts miris, iesniedzis iesniegumu par izstāšanos no Saeimas sastāva, izslēgts no tā vai viņa pilnvaras nav apstiprinātas, kā arī šā panta trešajā daļā minētajā gadījumā Prezidijs saskaņā ar Saeimas vēlēšanu likumu uzaicina viņa vietā iestāties Saeimas sastāvā nākamo kandidātu un paziņo par to Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija pārbauda vēlēšanu materiālus un par pārbaudes rezultātiem ziņo Saeimai. Pēc tam, kad minētais kandidāts 3.pantā noteiktajā kārtībā devis svinīgo solījumu, Saeima lemj par viņa deputāta pilnvaru apstiprināšanu.
  8. 7. pants7. Katra deputāta pienākums ir piedalīties Saeimas darbā.
  9. 8. pants8. (1) Deputāts drīkst nepiedalīties Saeimas darbā ne ilgāk kā vienu nedēļu, iepriekš par to paziņojot Prezidijam un izprasot atvaļinājumu. Šīs tiesības viņš var izmantot vienu reizi sesijas laikā. Atvaļinājums ir neapmaksāts un piešķirams uz noteiktu laiku.
  10. 9. pants9. Katrs deputāts paziņo Saeimas Administrācijai savu adresi, telefona numuru un citu Saeimas deputāta darba nodrošināšanai nepieciešamo informāciju un saņem Prezidija izdotu deputāta apliecību. Deputāts sniegto informāciju, ja tā tiek mainīta, paziņo Saeimas Administrācijai.
  11. 10. pants10. Saeimas deputātu amatu savienošanas, ienākumu gūšanas un komercdarbības ierobežojumus, interešu konflikta novēršanas un mantiskā stāvokļa deklarēšanas pienākumu, kā arī citus ierobežojumus un pienākumus nosaka likums " Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā ".
  12. 11. pants11. Ja par deputātu ievēlēta persona, kura ieņem ar deputāta mandātu nesavienojamu amatu, tai mēneša laikā, skaitot no pilnvaru apstiprināšanas dienas, jāatstāj šis amats vai jānoliek deputāta mandāts.
  13. 12. pants12. Deputātam izmaksā Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noteikto mēnešalgu par nostrādāto laikposmu Prezidija noteiktajā kārtībā un termiņos. Mēnešalgu izmaksā no Saeimas budžeta.
  14. 13. pants13. (1) Mēnešalgu deputāts saņem no pirmās Saeimas sēdes pēc vēlēšanām vai no dienas, kad viņš iestājies Saeimas sastāvā ( 5. un 6.p. )
  15. 14. pants14. (1) Ja deputātam, realizējot savas pilnvaras, ir radušies izdevumi, deputātam no Saeimas budžeta Prezidija noteiktajā kārtībā un termiņos izmaksā Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noteiktās kompensācijas šādā apmērā:
  16. 15. pants15. (1) Deputāts, kas izslēgts no Saeimas sēdēm vai neierodas Saeimas sēdē bez svarīga iemesla, vai pārkāpj 8.panta prasības, maksā par katru sēdi sodu 20 procentu apmērā no mēnešalgas. Sods atvelkams no mēnešalgas. Soda kopsumma vienā kalendārajā mēnesī nedrīkst pārsniegt summu, kuras ieturēšanas rezultātā deputāts saņem mazāk par valstī noteikto minimālo mēnešalgu.
  17. 16. pants16. Deputātu atvaļinājumi, kavētās sēdes un uzliktie sodi uzskaitāmi īpašā sarakstā.
  18. 17. pants17. (1) Par piekrišanu kriminālvajāšanas uzsākšanai pret Saeimas locekli, viņa apcietināšanai, kratīšanas izdarīšanai pie viņa, kā arī par piekrišanu Saeimas locekļa piespiedu atvešanai, personas vai mantas apskatei, dokumentu izņemšanai pie Saeimas locekļa vai citādai personas brīvības ierobežošanai Saeima lemj pēc Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas ziņojuma. Saeimas piekrišana nepieciešama arī tāda kriminālprocesa turpināšanai, kurā kriminālvajāšana uzsākta pirms Saeimas locekļa pilnvaru apstiprināšanas.
  19. 18. pants18. (1) Deputāts, kurš izdarījis noziedzīgu nodarījumu, uzskatāms par izslēgtu no Saeimas sastāva ar dienu, kad stājas spēkā notiesājošs spriedums vai prokurora priekšraksts par sodu.
  20. 19. pants19. Ja deputātam tiek piemērots drošības līdzeklis, kas liedz piedalīties Saeimas sēdē, viņš zaudē tiesības uz šā likuma 14. pantā paredzēto kompensāciju un uz attiecīgo laiku viņam tiek pārtraukta mēnešalgas izmaksa. Ja krimināllieta izbeigta, nekonstatējot deputāta vainu, vai arī deputāts tiek attaisnots, viņš saņem visu neizmaksāto mēnešalgu, kā arī kompensāciju.
  21. 19.1. pants19. 1 Bijušajiem Saeimas deputātiem, kā arī Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātiem, kuri balsoja "par" 1990. gada 4. maija deklarāciju " Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu ", ievērojot šajā likumā noteikto kārtību, ir tiesības apmeklēt Saeimas ēkas. Šo tiesību nav deputātiem, kuri izslēgti no Saeimas sastāva ( 18. p. ), kā arī citos Prezidija noteiktajos gadījumos.
  22. 20. pants20. Prezidijs sastāv no priekšsēdētāja, diviem viņa biedriem, sekretāra un viņa biedra.
  23. 21. pants21. (1) Priekšsēdētājs reprezentē Saeimu, vada Saeimas sēdes un gādā par kārtību tajās. Priekšsēdētāja prombūtnes laikā viņa pienākumus pilda kāds no viņa biedriem pēc savstarpējas vienošanās. Tāpat priekšsēdētājs un viņa biedri sadala savā starpā kārtējos darbus, arī sēžu vadīšanu.
  24. 22. pants22. Sekretārs un viņa biedrs nodrošina Saeimas sēžu protokolēšanu, ja nepieciešams, Saeimas sēdē nolasa dokumentus, pārbauda stenogrammas un pārzina Saeimas Administrācijas darbus, savstarpēji vienojoties par šo darbu sadali.
  25. 23. pants23. (1) Prezidijs:
  26. 23.1. pants23. 1 (1) Saeimas Administrācijas struktūrvienību un citu Saeimas struktūrvienību, izņemot Saeimas komisijas un frakcijas, administratīvos aktus un faktisko rīcību var apstrīdēt Saeimas Administrācijas ģenerālsekretāram. Saeimas Administrācijas ģenerālsekretāra lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
  27. 23.2. pants23. 2 Privātpersona, kas vēlas apmeklēt Saeimas ēku vai uzturēties tajā, ievēro caurlaižu un Saeimas ēkas apmeklēšanas noteikumus, drošības, kārtības, tikumības un sabiedrībā vispārpieņemtas uzvedības noteikumus, kā arī neapdraud demokrātisko valsts iekārtu un citu personu tiesības, netraucē Saeimas, Saeimas Administrācijas un citu Saeimas struktūrvienību funkciju pildīšanu. Tiesību aktos noteiktajām amatpersonām ir tiesības veikt nepieciešamos pasākumus, lai šīs prasības tiktu ievērotas.
  28. 24. pants24. (Izslēgts ar 29.05.2025 . likumu, kas stājas spēkā 25.06.2025. )
  29. 25. pants25. Kandidatūras Prezidija locekļu un Valsts prezidenta amatiem deputāti iesniedz Prezidijam rakstveidā. Kandidatūras iesniedzēja paraksts nozīmē, ka izvirzītais kandidāts piekritis savas kandidatūras izvirzīšanai.
  30. 26. pants26. (1) Par katram 25.pantā minētajam amatam izvirzītajiem kandidātiem balso vienlaikus ar vēlēšanu zīmēm.
  31. 27. pants27. (1) Valsts prezidenta aicinātais Ministru prezidenta amata kandidāts iesniedz Saeimas priekšsēdētājam deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību un Saeimas lēmuma projektu par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam.
  32. 28. pants28. Saeimas lēmuma projektu par uzticības izteikšanu personai, kuru Ministru prezidents aicina Ministru kabineta locekļa amatā pēc tam, kad Saeima jau ir izteikusi uzticību Ministru kabinetam, Ministru prezidents iesniedz Saeimas priekšsēdētājam.
  33. 29. pants29. (1) Saeimas lēmuma projektu par neuzticības izteikšanu Ministru kabinetam vai Ministru kabineta loceklim var iesniegt 130.panta kārtībā vai arī kā atsevišķu Saeimas lēmuma projektu.
  34. 30. pants30. Ja Saeima, balsojot par Ministru kabineta iesniegto valsts budžeta likuma projektu pirmajā vai otrajā lasījumā, to noraida, uzskatāms, ka izteikta neuzticība Ministru kabinetam.
  35. 30.1. pants30. 1 (1) Ministru prezidents var iesniegt Prezidijam Saeimas lēmuma projektu par atkārtotas uzticības izteikšanu Ministru kabinetam vai Ministru prezidentam. Lēmuma projekta kopijas nekavējoties izsniedzamas deputātiem.
  36. 31. pants31. (1) Tiesnešu, ģenerālprokurora, Satversmes aizsardzības biroja direktora, valsts kontroliera un citu 25. pantā un 32. panta trešajā daļā neminēto amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata tiek ierosināta likumos noteiktajā kārtībā. Saņēmis šādu iesniegumu, Prezidijs to nekavējoties nodod attiecīgajai Saeimas komisijai, kas piecpadsmit dienu laikā izskata šo iesniegumu un sagatavo Saeimas lēmuma projektu.
  37. 32. pants32. (1) Deputāti no sava vidus ievēlē balsu skaitītājus.
  38. 33. pants33. (1) Prezidija locekli vai balsu skaitītāju var atsaukt ar Saeimas lēmumu pēc:
  39. 34. pants34. Šā likuma 31. pantā , 32. panta trešajā un ceturtajā daļā, kā arī 33. pantā minēto lēmumu pieņemšanai nepieciešams klātesošo deputātu absolūtais balsu vairākums.
  40. 35. pants35. (1) Par Saeimas pārstāvjiem starpparlamentārajās organizācijās lemj Saeima.
  41. 36. pants36. (1) Saeimas sesijas ir kārtējas un ārkārtas. Gadā ir trīs kārtējās sesijas: rudens, ziemas un pavasara sesija.
  42. 37. pants37. Saeimas kārtējās sesijas sasauc Prezidijs. Par Saeimas kārtējo sesiju sākšanu un slēgšanu lemj Saeima.
  43. 38. pants38. (1) Saeimas ārkārtas sesiju vai ārkārtas sēdi sasauc Prezidijs pēc sava ierosinājuma, kā arī pēc Valsts prezidenta, Ministru prezidenta vai ne mazāk kā vienas trešdaļas Saeimas deputātu prasības ( Satversmes 19. un 20. p. ), kurā jānorāda apspriežamā darba kārtība.
  44. 39. pants39. (1) Likumprojektus un patstāvīgos priekšlikumus, kas nav izskatīti Saeimas kārtējā sesijā, turpina apspriest nākamajā šīs Saeimas kārtējā sesijā.
  45. 40. pants40. Sēžu dienas un stundas nosaka Prezidijs, izņemot gadījumus, kad par to lēmusi pati Saeima ( 54.p. ) vai kad sēdes diena norādīta prasībā par ārkārtas sēdes sasaukšanu.
  46. 41. pants41. Sēdes vadītājs atklāj un slēdz sēdi. Pēc sēdes vadītāja vai ne mazāk kā piecu deputātu priekšlikuma Saeima var lemt ( 54.p. ) par sēdes pagarināšanu.
  47. 42. pants42. (1) Saeimas kārtējās sēdes darba kārtība izsludināma vismaz 48 stundas pirms sēdes atklāšanas. Ārkārtas sēdes darba kārtību Prezidijs var paziņot, atklājot šo sēdi.
  48. 43. pants43. Saeimas kārtējās sēdes darba kārtību izsludina, izliekot rakstveida paziņojumu Saeimas telpās un publicējot to Saeimas tīmekļvietnē.
  49. 44. pants44. Sēdes var notikt, ja tajās piedalās vismaz puse deputātu.
  50. 45. pants45. Piecas minūtes pirms sēdes atklāšanas deputātus ar zvanu aicina sēžu zālē.
  51. 46. pants46. Ja pusstundu pēc noteiktā sēdes atklāšanas laika nav ieradies nepieciešamais deputātu skaits ( 44. p. ), sēdes vadītājs pasludina sēdi par nenotikušu.
  52. 47. pants47. Sēdes vadītājs var arī sēdes laikā pēc sava ieskata vai pēc piecu klātesošo deputātu priekšlikuma pārliecināties par kvorumu, sarīkojot reģistrāciju.
  53. 48. pants48. (1) Ja izrādās, ka nav kvoruma, sēdes vadītājs pēc sava ieskata var sēdi slēgt vai pārtraukt. Ja arī pēc pārtraukuma kvoruma nav, sēde slēdzama.
  54. 49. pants49. Izņemot Kārtības rullī paredzētos gadījumus ( 41. , 48. un 76.p. ), sēde pārtraucama un slēdzama tikai uz Saeimas lēmuma pamata ( 54. p. ). Pārtraukumu un slēgšanu var ierosināt sēdes vadītājs vai vismaz pieci deputāti.
  55. 50. pants50. (1) Lietu izskatīšana Saeimā un tās komisijās notiek valsts valodā.
  56. 51. pants51. (1) Pēc Saeimas kārtējās sēdes atklāšanas sēdes vadītājs informē par saņemtajiem grozījumiem izsludinātajā darba kārtībā. Saeima pēc Valsts prezidenta, Ministru prezidenta, Saeimas komisijas, frakcijas vai ne mazāk kā piecu deputātu priekšlikuma var izdarīt grozījumus izsludinātajā darba kārtībā. Lietas izskata noteiktā secībā, bet Saeima pēc Valsts prezidenta, Ministru prezidenta, Saeimas komisijas, frakcijas vai ne mazāk kā piecu deputātu priekšlikuma var grozīt to arī sēdes laikā ( 54.p. ).
  57. 52. pants52. Pirms vienas lietas izskatīšana nav pabeigta, nedrīkst pāriet uz citu lietu, izņemot gadījumus, kad debašu pārtraukumu un pāreju uz citu lietu prasa Saeimas komisija vai vismaz 20 deputāti un Saeima tam piekrīt ( 54. p. ).
  58. 53. pants53. Lai varētu izteikties (runāt) par darba kārtību, vajadzīga Saeimas piekrišana, izņemot Kārtības rullī paredzētos gadījumus ( 49. , 51. , 52. , 66. un 67. p. ).
  59. 54. pants54. (1) Gadījumos, kas paredzēti 31.panta otrajā daļā, 40. , 41. , 49. , 51. , 52. , 65. , 77. , 82.pantā , 84. , 90. , 92. , 93. , 98. , 104. , 117. , 127. , 133. , 135. , 136. , 140. un 142. pantā , pirms balsošanas vārdu dod tikai diviem deputātiem: vienam — par, otram — pret priekšlikumu un ne ilgāk kā piecas minūtes katram.
  60. 55. pants55. Sēdes vadītājs debatēs nepiedalās. Ja viņš vēlas piedalīties debatēs, viņš sēdes vadību nodod savam biedram.
  61. 56. pants56. (1) Atļauju runāt Saeimas sēdē no tribīnes dod sēdes vadītājs pēc pieteikuma saņemšanas. Pieteikties var rakstveidā vai izmantojot elektronisko balsošanas iekārtu.
  62. 57. pants57. (1) Saeimas sēdēs runāt ir tiesības Valsts prezidentam, Saeimas deputātiem, Ministru kabineta locekļiem un parlamentārajiem sekretāriem.
  63. 58. pants58. (1) Referentam, Ministru prezidentam un Ministru kabineta pārstāvim apspriežamajā lietā vārdu debatēs dod ārpus kārtas.
  64. 59. pants59. (1) Gadījumos, kad pieteikušies vairāki runātāji, vārdu dod pieteikšanās secībā. Ja pieteikšanās secība nav konstatējama, runātāju secību nosaka sēdes vadītājs.
  65. 60. pants60. Runātāji, kas pieteikušies debatēs, var savstarpēji samainīties, par to laikus paziņojot sēdes vadītājam.
  66. 61. pants61. Ja runātājs, kas pieteicies debatēs, neatrodas zālē, kad viņa kārta pienākusi, viņš savu kārtu zaudē. Vārdu viņam dod tikai pēc tam, kad pārējie sarakstā iekļautie runātāji izteikušies.
  67. 62. pants62. (1) Neviens runātājs, izņemot referentu, Ministru prezidentu un Ministru kabineta pārstāvi apspriežamajā lietā, nedrīkst runāt vienā un tajā pašā lietā vairāk par divām reizēm.
  68. 63. pants63. Kad visi debatēs pieteikušies runātāji izteikušies, sēdes vadītājs pasludina debates par izbeigtām un norāda uz to ar āmura piesitienu. Pēc tam runā, ja viņš to vēlas, vienīgi referents.
  69. 64. pants64. (1) Runas laiks referentam, Ministru prezidentam un Ministru kabineta pārstāvim apspriežamajā lietā nedrīkst pārsniegt vienu stundu pirmajā reizē, piecpadsmit minūtes otrajā reizē un piecas minūtes katrā no turpmākajām reizēm.
  70. 65. pants65. (1) Pēc ne mazāk kā 10 deputātu priekšlikuma Saeima var nolemt ( 54.p. ):
  71. 66. pants66. Ārpus kārtas vārds dodams runātājiem:
  72. 67. pants67. (1) Runātājs, kas ārpus darba kārtības vēlas sniegt steidzamu paziņojumu, rakstveida pieteikumā norāda, par ko paziņojums tiks sniegts. Par to, vai dot vārdu steidzamam paziņojumam, lemj sēdes vadītājs.
  73. 68. pants68. Domu apmaiņa par steidzamiem paziņojumiem ( 67. p. ) nav pieļaujama.
  74. 69. pants69. (1) Runātāji runā no tribīnes, izņemot gadījumu, ja runātājs ir persona, kurai apgrūtināta pārvietošanās.
  75. 70. pants70. Runātājs nedrīkst novirzīties no apspriežamā temata.
  76. 71. pants71. Starpsaucieni ir atļauti, bet sarunas starp runātāju tribīnē un deputātiem nav pieļaujamas.
  77. 72. pants72. Sēdi vada priekšsēdētājs vai viņa biedrs ( 21. p. ). Piezīmes vai domu apmaiņa par viņa rīkojumiem attiecībā uz sēdes vadīšanu nav pieļaujamas, izņemot 66. pantā minēto gadījumu.
  78. 73. pants73. Sēdes vadītājs var pārtraukt runātāju ( 69. , 70. , 71. , 72. un 74. p. ) un izteikt viņam piezīmi.
  79. 74. pants74. Ja runātājs vai kāds sēdes dalībnieks nepaklausa sēdes vadītāja aizrādījumiem vai atļaujas lietot apvainojošus vai ar Saeimas cieņu nesavienojamus izteicienus vai traucēt kārtību sēdes laikā, sēdes vadītājs viņu sauc pie kārtības vai liedz viņam runāt, vai sevišķi svarīgos gadījumos liek Saeimai priekšā izslēgt viņu uz vienu līdz sešām sēdēm.
  80. 75. pants75. (1) Iepriekšējā pantā minēto sēdes vadītāja priekšlikumu Saeima izlemj bez debatēm, uzklausījusi izslēdzamā vai viņa frakcijas pārstāvja paskaidrojumus.
  81. 76. pants76. (1) Ja sēdē izceļas troksnis vai nekārtības, sēdes vadītājs var saukt pie kārtības ar āmura piesitieniem.
  82. 77. pants77. (1) Saeimas sēdes ir atklātas. Pēc 10 deputātu, Valsts prezidenta vai Ministru kabineta locekļa prasības Saeima ar ne mazāk kā divu trešdaļu klātesošo deputātu balsu vairākumu var nolemt ( 54. p. ), ka sēde būs aizklāta ( Satversmes 22. p. ). Aizklātas sēdes dalībnieku pienākums ir sēdē notikušo atklātībā neizpaust.
  83. 78. pants78. Publikai ir aizliegts izteikt piekrišanu vai nepiekrišanu vai citādi traucēt kārtību sēdes laikā. Šādā gadījumā sēdes vadītājs var izraidīt no sēžu zāles atsevišķas personas vai visu publiku.
  84. 78.1. pants78. 1 Citu parakstu pievienošana dokumentam pēc tā iesniegšanas Saeimai nav pieļaujama. Par parakstu atsaukšanu kādam no Saeimai iesniegtajiem dokumentiem Prezidijs paziņo pirmajam dokumenta parakstītājam.
  85. 79. pants79. (1) Likumprojektus Saeimai var iesniegt:
  86. 80. pants80. (1) Katrs iesniedzamais likumprojekts tā iesniedzējiem jāparaksta.
  87. 81. pants81. Likumprojekts, kas Saeimai iesniegts likumā «Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu» noteiktajā kārtībā, ir nododams tautas nobalsošanai, ja Saeima noraida tā nodošanu komisijām, noraida to kopumā vai pieņem ar satura grozījumiem.
  88. 82. pants82. (1) Par saņemtajiem likumprojektiem līdz ar savu atzinumu par to tālākvirzīšanu Prezidijs ziņo Saeimai, kas lemj ( 54.p. ) par likumprojektu nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju, vai par to noraidīšanu.
  89. 83. pants83. (Izslēgts ar 13.12.2007 . likumu, kas stājas spēkā 23.12.2007. )
  90. 84. pants84. Nododot vienu un to pašu likumprojektu divām vai vairākām komisijām, Saeima var noteikt termiņu ( 54. p. ), kādā komisijām likumprojekts jāizskata un jāiesniedz atbildīgajai komisijai vai Prezidijam savi priekšlikumi.
  91. 85. pants85. (1) Komisijas, kurām Saeima nodevusi attiecīgo likumprojektu, var izstrādāt savu alternatīvu likumprojektu izskatīšanai pirmajā lasījumā.
  92. 86. pants86. (1) Nevienu likumprojektu nedrīkst iekļaut darba kārtībā un izskatīt Saeimas sēdē, pirms tas nav izskatīts atbildīgajā komisijā. Atzinumu un anotāciju par likumprojektu atbildīgā komisija iesniedz Prezidijam. Atzinumu un anotāciju nekavējoties izsniedz deputātiem.
  93. 87. pants87. Nevienu likumprojektu nedrīkst izskatīt pirmajā lasījumā, ja:
  94. 87.1. pants87. 1 (1) Ja Saeimā izskatīšanai ir iesniegta budžeta likumprojektu pakete, kuras sastāvā ir valsts budžeta likuma vai tā grozījumu projekts un likumprojekti, kuri nosaka vai groza valsts budžetu, tad budžeta likumprojektu pakete pirmajā lasījumā izskatāma pēc kārtas šādā secībā:
  95. 88. pants88. Izskatot likumprojektu pirmajā lasījumā, atbildīgās komisijas ievēlētais referents ( 177. p. ) sniedz ziņojumu. Pēc ziņojuma atklājamas debates par likumprojektu.
  96. 89. pants89. (1) Pēc debašu izbeigšanas Saeima lemj par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.
  97. 90. pants90. (1) Ja likumprojekts pieņemts pirmajā lasījumā, Saeima lemj (54.p.) par termiņu, kādā iesniedzami priekšlikumi. Ja pirmajā lasījumā pieņemts likumprojekts par valsts budžetu un 90. 1 pantā noteiktajā kārtībā iesniegts Saeimas lēmuma projekts par valsts budžeta likumprojektam (valsts budžeta likumprojektu paketei) paredzēto priekšlikumu iesniegšanas kārtību (formu), tad par termiņu, kādā iesniedzami priekšlikumi otrajam lasījumam, Saeima lemj pēc minētā lēmuma projekta izskatīšanas.
  98. 90.1. pants90. 1 (1) Saeimas lēmuma projektu par priekšlikumu iesniegšanas kārtību (formu) likumprojektam par budžetu (budžeta likumprojektu paketei) var iesniegt atbildīgā komisija. Tas iesniedzams vienlaikus ar atzinumu par attiecīgo likumprojektu un nekavējoties izsniedzams deputātiem.
  99. 91. pants91. (1) Ja likumprojekts nav pieņemts pirmajā lasījumā, tas uzskatāms par noraidītu un to var atkārtoti iesniegt izskatīšanai šajā sesijā tikai tad, ja likumprojektu parakstījis vismaz 51 deputāts vai arī tajā izdarīti grozījumi.
  100. 92. pants92. (1) Likumprojekti, kas pēc atbildīgās komisijas vai 10 deputātu motivēta priekšlikuma ar Saeimas lēmumu atzīti par steidzamiem, apspriežami tikai divos lasījumos. Lēmumu par steidzamību pieņem ( 54.p. ):
  101. 93. pants93. Pēc atbildīgās komisijas vai 10 deputātu priekšlikuma Saeima ar klātesošo deputātu absolūto balsu vairākumu var atcelt lēmumu, ar kuru likumprojekts atzīts par steidzamu (54. p.). Atbildīgā komisija vai 10 deputāti līdz ar priekšlikumu par steidzamības atcelšanu var ierosināt, lai tiek pagarināts priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam.
  102. 94. pants94. Likumprojektu otrajam lasījumam, pieaicinot Saeimas juridiskā dienesta un valsts valodas speciālistus, sagatavo atbildīgā komisija, dodot atzinumus par iesniegtajiem priekšlikumiem un, ja nepieciešams, pievienojot savus priekšlikumus.
  103. 95. pants95. (1) Priekšlikumus par grozījumiem likumprojektā vai Saeimas lēmuma projektā var iesniegt:
  104. 95.1. pants95. 1 (1) Priekšlikumu, kas iesniegts 95.pantā noteiktajā kārtībā, tā iesniedzējs var atsaukt līdz balsošanai par to Saeimas sēdē. Priekšlikumu, kuru iesniedzis Ministru kabineta locekļa parlamentārais sekretārs, var atsaukt arī attiecīgais Ministru kabineta loceklis.
  105. 95.2. pants95. 2 (1) Atzinumu par priekšlikumu likumprojektam par valsts budžetu un ar valsts budžetu saistītiem likumprojektiem Ministru kabinets rakstveidā var iesniegt:
  106. 96. pants96. (1) Nevienu likumprojektu nedrīkst iekļaut darba kārtībā un izskatīt otrajā lasījumā, ja:
  107. 96.1. pants96. 1 (1) Nevienu likumprojektu par valsts budžetu nedrīkst izskatīt otrajā lasījumā, ja:
  108. 97. pants97. Izskatot likumprojektu otrajā lasījumā, referents ( 177. p. ) sniedz ziņojumu, pēc kura tiek uzsākta likumprojekta izskatīšana pa pantiem.
  109. 98. pants98. (1) Otrajā lasījumā debates ir atļautas tikai par konkrēto iesniegto priekšlikumu. Ja priekšlikums ir atsaukts, debates par to nenotiek.
  110. 99. pants99. (1) Otrajā lasījumā notiek balsošana par katru priekšlikumu.
  111. 100. pants100. Otrajā lasījumā balsojami tikai tie priekšlikumi, kuri noteiktā termiņā ( 90. un 92. p. ) iesniegti atbildīgajai komisijai vai Saeimas Administrācijai un līdz balsošanai nav atsaukti, kā arī atbildīgās komisijas priekšlikumi.
  112. 101. pants101. (1) Iesniegtos priekšlikumus uz balsošanu liek šādā secībā:
  113. 102. pants102. Par pieņemtu uzskatāms tas priekšlikums, kurš saņēmis klātesošo deputātu absolūto balsu vairākumu.
  114. 103. pants103. Viena un tā paša likumprojekta dažādu daļu vienlaicīga izskatīšana otrajā un trešajā lasījumā nav pieļaujama.
  115. 104. pants104. (1) Pēc visu priekšlikumu izskatīšanas sēdes vadītājs liek uz balsošanu likumprojektu kopumā ar pieņemtajiem priekšlikumiem.
  116. 105. pants105. Ja Saeima 104. panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā nobalso kopumā par likumprojektu, kas atzīts par steidzamu, likums uzskatāms par pieņemtu.
  117. 106. pants106. Likumprojektu trešajam lasījumam, pieaicinot Saeimas juridiskā dienesta un valsts valodas speciālistus, sagatavo atbildīgā komisija, dodot atzinumus par iesniegtajiem priekšlikumiem un, ja nepieciešams, pievienojot savus priekšlikumus.
  118. 107. pants107. Priekšlikumi pēc likumprojekta izskatīšanas otrajā lasījumā iesniedzami 95. pantā noteiktajā kārtībā. Priekšlikumus, kas otrajā lasījumā, balsojot par tiem atsevišķi, tika noraidīti vai tiek noraidīti tāpēc, ka deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam, nevar atkārtoti iesniegt pēc otrā lasījuma. Šādus priekšlikumus atbildīgā komisija neizskata un nepievieno projektam, virzot to izskatīšanai trešajā lasījumā.
  119. 108. pants108. (1) Nevienu likumprojektu nedrīkst iekļaut darba kārtībā un izskatīt trešajā lasījumā, ja:
  120. 109. pants109. Izskatot likumprojektu trešajā lasījumā, referents ( 177. p. ) sniedz ziņojumu. Apspriežami un balsojami tikai tie priekšlikumi, kuri iesniegti pēc otrā lasījuma.
  121. 110. pants110. Trešajā lasījumā balsojami tikai tie priekšlikumi (arī priekšlikumi par pārejas noteikumiem), kuri noteiktā termiņā (104. p.) iesniegti atbildīgajai komisijai vai Saeimas Administrācijai un līdz balsošanai nav atsaukti, kā arī atbildīgās komisijas priekšlikumi.
  122. 111. pants111. (1) Ja nepieciešams, pārejas noteikumu veidā nosakāma likuma piemērošanas kārtība, kā arī dodami likuma darbības nodrošināšanai nepieciešamie uzdevumi.
  123. 112. pants112. Pēc visu priekšlikumu izskatīšanas sēdes vadītājs liek uz balsošanu likumprojektu kopumā ar pieņemtajiem priekšlikumiem.
  124. 113. pants113. Ja Saeima likumprojektu trešajā lasījumā nepieņem, to nodod atpakaļ atbildīgajai komisijai un tas var tikt no jauna iesniegts izskatīšanai trešajā lasījumā, ievērojot 107. un 108. panta noteikumus.
  125. 114. pants114. (1) Likumprojekts uzskatāms par pieņemtu un līdz ar to kļūst par likumu, ja tas apspriests trijos lasījumos, bet šā panta otrajā daļā paredzētajos gadījumos — divos lasījumos un, balsojot par to kopumā, ieguvis klātesošo deputātu absolūto balsu vairākumu.
  126. 114.1. pants114. 1 Ja Saeimas pieņemtā likuma saturs pēc būtības atšķiras no iesniegtā likumprojekta un tā anotācijas, atbildīgā komisija nodrošina paskaidrojoša ziņojuma sagatavošanu. Tajā ietver tiesiskā regulējuma aprakstu, kā arī informāciju par likuma mērķi un būtiskākajām izmaiņām, salīdzinot ar iesniegto likumprojektu. Ziņojumu paraksta atbildīgās komisijas priekšsēdētājs un sekretārs. Pēc tam to publicē Saeimas tīmekļvietnē. Ziņojuma sagatavošanas kārtību un termiņu nosaka Prezidijs.
  127. 115. pants115. (1) Ja Valsts prezidents Satversmes 71.panta kārtībā ir prasījis likuma otrreizēju caurlūkošanu, Saeima nākamajā sēdē bez debatēm nodod Valsts prezidenta motivētos iebildumus atbildīgajai komisijai un citām komisijām un lemj par termiņu, kādā iesniedzami priekšlikumi un likums atkārtoti izskatāms.
  128. 116. pants116. Saeimas pieņemtos likumus Prezidijs nosūta Valsts prezidentam izsludināšanai, atzīmējot teksta beigās likuma pieņemšanas gadu un dienu šādi: "Likums Saeimā pieņemts (datums)."
  129. 117. pants117. (1) Patstāvīgais priekšlikums iesniedzams Saeimas lēmuma projekta veidā. To var iesniegt:
  130. 118. pants118. (1) Ja patstāvīgais priekšlikums nav nodots komisijai, Saeimas sēdē par to referē pirmais no priekšlikuma iesniedzējiem, ja viņi nav vienojušies citādi. Šajā gadījumā patstāvīgais priekšlikums izskatāms vienā lasījumā, bet priekšlikumi par grozījumiem tajā nav izskatāmi.
  131. 118.1. pants118. 1 (1) Ministru prezidents ne vēlāk kā 1.martā rakstveidā iesniedz Saeimai ikgadējo ziņojumu par Ministru kabineta paveikto un iecerēto darbību. Šā ziņojuma kopijas nekavējoties izsniedz deputātiem. Ja ziņojuma iesniegšanas dienā Ministru prezidents šajā amatā ir mazāk par sešiem mēnešiem, viņš minēto ziņojumu iesniedz ne vēlāk kā deviņus mēnešus pēc stāšanās amatā.
  132. 118.2. pants118. 2 (1) Ja Ministru prezidents iesniedz Saeimai priekšlikumu dot Saeimas sēdē vārdu viņam vai ministram (vienam vai vairākiem) ziņojumam par konkrēto tēmu, vienlaikus ar priekšlikumu iesniedzams arī attiecīgs rakstveida ziņojums. Priekšlikumā norāda, kurš ministrs vai kuri ministri ziņos par to. Ziņojuma kopijas nekavējoties izsniedz deputātiem un nosūta attiecīgajai Saeimas komisijai.
  133. 118.3. pants118. 3 (1) Ārlietu ministrs ne vēlāk kā 16.janvārī iesniedz Saeimai ar Ministru prezidentu saskaņotu ikgadējo ziņojumu par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā, ietverot šajā ziņojumā arī informāciju par paveikto un iecerēto turpmāko darbību Eiropas Savienības jautājumos. Šā ziņojuma kopijas nekavējoties izsniedz deputātiem.
  134. 118.4. pants118. 4 (1) Ministru kabinets ik pēc diviem gadiem līdz attiecīgā gada 15. septembrim iesniedz Saeimai ziņojumu par paveikto un iecerēto darbību valsts valodas saglabāšanai, aizsardzībai, attīstīšanai un ietekmes palielināšanai. Šā ziņojuma kopijas nekavējoties izsniedz deputātiem.
  135. 118.5. pants118. 5 (1) Ministru kabinets reizi gadā iesniedz Saeimai Latvijas vidēja termiņa Fiskāli strukturālo plānu vai tā gadskārtējo progresa ziņojumu. Šā ziņojuma kopijas nekavējoties izsniedz deputātiem.
  136. 119. pants119. (1) Ne mazāk kā pieci deputāti var rakstveidā iesniegt jautājumu Ministru prezidentam, Ministru prezidenta biedram, ministram un Latvijas Bankas prezidentam par šo amatpersonu kompetencē esošajām lietām.
  137. 120. pants120. (1) Kārtējās sesijas laikā Prezidijs nosaka laiku atbilžu sniegšanai uz jautājumiem. Šis laiks nevar būt ilgāks par vienu stundu.
  138. 121. pants121. (1) Atbildi uz jautājumu sniedz amatpersona, kurai tas adresēts, izņemot šādus gadījumus:
  139. 122. pants122. (1) Jautājumu uzdošanu un atbilžu sniegšanu vada Saeimas priekšsēdētājs vai kāds no viņa biedriem, kas pēc jautājumu iesniedzēju vai atbilžu devēju priekšlikuma var izdarīt izsludinātajā atbilžu sniegšanas kārtībā tikai šādus grozījumus:
  140. 123. pants123. (1) Tās atbildes, kuras laika trūkuma dēļ vai tādēļ, ka neviens no jautājuma iesniedzējiem nav klāt, netiek sniegtas jautājumiem paredzētajā laikā, sniedzamas rakstveidā ( 121.p. trešā daļa) ne vēlāk kā 48 stundu laikā pēc Saeimas attiecīgās sēdes.
  141. 124. pants124. (1) Ne mazāk kā 10 deputāti var rakstveidā iesniegt pieprasījumus Ministru kabineta locekļiem.
  142. 125. pants125. (1) Prezidijs ziņo Saeimas sēdē par iesniegtajiem pieprasījumiem, norādot, kas pieprasījumu iesniedzis un kam tas adresēts.
  143. 126. pants126. (1) Pieprasījumi, kurus iesniedzēji nav atzinuši par steidzamiem, nododami Pieprasījumu komisijai ( 149.p. ).
  144. 127. pants127. (1) Saeima lemj, vai pieprasījums atzīstams par steidzamu ( 54.p. ), ja iesniedzēji to atzinuši par steidzamu un tas iesniegts Saeimas Administrācijai līdz pulksten 12.00 iepriekšējā dienā pirms Saeimas sēdes un bijis pieejams frakcijām un deputātiem ne vēlāk kā pulksten 14.00 šajā pašā dienā.
  145. 128. pants128. Pieņemtā pieprasījuma un tam pievienoto dokumentu norakstus Saeimas sēdes vadītājs nekavējoties nosūta Ministru prezidentam un attiecīgajam ministram.
  146. 129. pants129. (1) Atbildi uz pieprasījumu Ministru kabineta locekļi sniedz rakstveidā ne vēlāk kā septiņu dienu laikā pēc tā saņemšanas. Atbilde izsniedzama deputātiem un iekļaujama Saeimas nākamās sēdes darba kārtībā; tad arī notiek debates.
  147. 130. pants130. (1) Ne mazāk kā 10 deputāti vai Pieprasījumu komisija var iesniegt lēmuma projektu sakarā ar pieprasījumu, arī par neuzticības izteikšanu Ministru kabinetam, Ministru prezidenta biedram vai ministram. Šajā gadījumā nav piemērojams 117.panta noteikums par lēmuma projekta apspriešanas atlikšanu uz nākamo sēdi vai nodošanu komisijām.
  148. 131. pants131. (Izslēgts ar 06.05.1996 . likumu)
  149. 131.1. pants131. 1 (1) Tiesībsargs reizi gadā rakstveidā iesniedz Saeimai ziņojumu par Tiesībsarga biroja darbu. Šā ziņojuma kopijas nekavējoties izsniedz deputātiem.
  150. 131.2. pants131. 2 (1) Ja ne mazāk kā 20 deputāti apšauba, vai kāds deputāts prot valsts valodu tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo pienākumu veikšanai, viņiem ir tiesības iesniegt lēmuma projektu par attiecīgā deputāta nosūtīšanu uz valsts valodas prasmes pārbaudi. Lēmuma projektam pievienojams faktisko apstākļu izklāsts.
  151. 131.3. pants131. 3 (1) Ne mazāk kā 10 000 Latvijas pilsoņu, kuri iesnieguma iesniegšanas dienā ir sasnieguši 16 gadu vecumu, ir tiesības iesniegt Saeimai kolektīvo iesniegumu. Kolektīvajā iesniegumā ietverams prasījums Saeimai, īss tā pamatojums, kā arī norādāma fiziskā persona, kas pilnvarota pārstāvēt kolektīvā iesnieguma iesniedzējus, tās adrese un kontaktinformācija. Kolektīvā iesnieguma parakstītājs salasāmi norāda savu vārdu, uzvārdu un personas kodu. Parakstus kolektīvajam iesniegumam var vākt arī elektroniski, ja tiek nodrošināta parakstītāju identifikācija un fizisko personu datu aizsardzība.
  152. 131.4. pants131. 4 (1) Prezidijs ne vēlāk kā 20 dienas pēc kolektīvā iesnieguma saņemšanas izvērtē tā atbilstību Kārtības ruļļa 131. 3 panta prasībām, ja nepieciešams, nodod to pārbaudei Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei, un lemj par šā iesnieguma nodošanu sākotnējai izvērtēšanai Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai. Uz Prezidija sēdi uzaicināma fiziskā persona, kas pilnvarota pārstāvēt kolektīvā iesnieguma iesniedzējus.
  153. 131.5. pants131. 5 (1) Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēde, kurā veic kolektīvā iesnieguma sākotnējo izvērtēšanu, sarīkojama ne vēlāk kā divus mēnešus pēc kolektīvā iesnieguma saņemšanas Saeimā, un komisijas sēdes norisi ieraksta audioformātā.
  154. 131.6. pants131. 6 (1) Valsts kontrolieris vienlaikus ar Valsts kontroles gada finanšu pārskatu, kam pievienots zvērināta revidenta (zvērinātu revidentu komercsabiedrības) atzinums, rakstveidā iesniedz Saeimai ziņojumu par Valsts kontroles darbu. Šā ziņojuma kopijas nekavējoties izsniedz deputātiem.
  155. 132. pants132. Ja nepieciešams, pirms balsošanas sēdes vadītājs paziņo balsošanas kārtību.
  156. 133. pants133. Katrs deputāts var ierosināt priekšlikuma izskatīšanu un balsošanu pa daļām ( 54. p. ).
  157. 134. pants134. Priekšlikumi balsojami 101. pantā noteiktajā secībā pirms tā panta, uz kuru tie attiecas. Priekšlikumi, kas var papildināt citu priekšlikumu, balsojami pirms tā. Pēc priekšlikumu, kā arī atsevišķu panta daļu nobalsošanas pants balsojams kopumā.
  158. 135. pants135. (1) Priekšlikumu par to, ka attiecīgā lieta pēc būtības nav apspriežama Saeimā, var iesniegt Saeimas komisija vai deputāts. Priekšlikums iesniedzams rakstveidā Prezidijam.
  159. 136. pants136. (1) Priekšlikumu par lietas atlikšanu, nodošanu atpakaļ komisijai, papildu ziņu ievākšanu un tamlīdzīgi var iesniegt Valsts prezidents, Saeimas komisija, deputāts, Ministru prezidents vai Ministru kabineta pārstāvis apspriežamajā lietā. Priekšlikums par lietas atlikšanu vai papildu ziņu ievākšanu iesniedzams Prezidijam rakstveidā.
  160. 137. pants137. Balsojot par termiņiem, tālākie termiņi balsojami pirms tuvākajiem. Šis noteikums neattiecas uz priekšlikumiem, kuri tiek balsoti 101.pantā noteiktajā kārtībā.
  161. 138. pants138. (1) Pirms balsošanas pēc sēdes vadītāja rīkojuma tiek zvanīts.
  162. 139. pants139. Balsošana Saeimas sēdēs notiek atklāti ar elektroniskās balsošanas iekārtas palīdzību, vai ar vēlēšanu zīmēm. Latvijas Republikas Satversmē noteiktajos gadījumos un noteiktajā kārtībā balsošana notiek aizklāti. Par klātesošiem balsošanā uzskatāmi tie deputāti, kas balsojuši "par", "pret" vai "atturas".
  163. 140. pants140. (1) (Izslēgta ar 19.01.2012 . likumu)
  164. 141. pants141. (1) Ja balsis sadalījušās vienādi ("par" vienādi ar "pret" un "atturas"), izdarāma pārbalsošana.
  165. 142. pants142. Ja balsošanas rezultātu ne vēlāk kā vienas stundas laikā pamatoti ( 54.p. ) apšauba vismaz pieci deputāti, izdarāma pārbalsošana. Priekšlikums par pārbalsošanu iesniedzams līdz Saeimas sēdes beigām.
  166. 143. pants143. Lēmumi pieņemami ar klātesošo deputātu absolūto balsu vairākumu, izņemot sevišķus Satversmē paredzētus gadījumus.
  167. 144. pants144. (1) Katram deputātam, kā arī Saeimas frakcijas vai politiskā bloka pārstāvim ir tiesības iesniegt ziņojumu par balsošanas motīviem. Šāds ziņojums iesniedzams rakstveidā ne vēlāk kā 24 stundu laikā pēc attiecīgās Saeimas sēdes beigām.
  168. 145. pants145. Saeimas sēžu norisi fiksē fonogrammā, pēc kuras sagatavo stenogrammu. Par stenogrammas atbilstību fonogrammai atbild Stenogrammu nodaļas vadītājs. Fonogramma tiek saglabāta. Valodas speciālisti novērš kļūdas stenogrammā, precizē personvārdu, svešvārdu, ģeogrāfisko nosaukumu rakstību, uzņēmumu, iestāžu un organizāciju, likumu, lēmumu un starptautisko līgumu nosaukumus.
  169. 146. pants146. Stenogrammai pievieno:
  170. 147. pants147. (1) Atklāto sēžu stenogrammas un tām pievienotās rakstveida atbildes uz deputātu jautājumiem, kā arī ziņojumi par balsošanas motīviem publicējami Saeimas tīmekļvietnē un oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".
  171. 148. pants148. Personas, kuras piedalījušās Saeimas slēgto sēžu stenogrammu sagatavošanā, dod parakstu, ka tās stenogrammu saturu neizpaudīs.
  172. 149. pants149. (1) Saeimā pastāvīgi darbojas šādas komisijas:
  173. 150. pants150. Atsevišķu likumdošanas uzdevumu veikšanai Saeima var izveidot speciālas komisijas. Saeimai jāieceļ noteiktiem gadījumiem parlamentārās izmeklēšanas komisijas, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešdaļa deputātu ( Satversmes 26. p. ). Priekšlikumi par šādas komisijas izveidošanu izskatāmi tuvākajā Saeimas kārtējā sēdē.
  174. 151. pants151. Komisijas pirmo sēdi sasauc un līdz komisijas priekšsēdētāja ievēlēšanai vada Saeimas sekretārs. Turpmākās sēdes sasauc un vada komisijas priekšsēdētājs.
  175. 152. pants152. Komisija ievēlē no saviem locekļiem priekšsēdētāju un sekretāru, ja nepieciešams — arī priekšsēdētāja biedru. Par šīm vēlēšanām ziņo Prezidijam.
  176. 153. pants153. (1) Par komisijas priekšsēdētāju deputāts vienā un tajā pašā laikā var būt tikai vienā pastāvīgajā komisijā.
  177. 154. pants154. Ja komisijas priekšsēdētājs vai viņa biedrs sēdē nepiedalās, sēdi atklāj un vada komisijas sekretārs.
  178. 155. pants155. Darbu sagatavošanai vai sevišķu uzdevumu veikšanai komisija var izveidot ne vairāk kā divas apakškomisijas. Apakškomisijas izveidošanas principus nosaka attiecīgā komisija.
  179. 156. pants156. Apakškomisijas pirmo sēdi sasauc un līdz apakškomisijas priekšsēdētāja ievēlēšanai vada komisijas sekretārs. Turpmākās sēdes sasauc un vada apakškomisijas priekšsēdētājs. Ja apakškomisijas priekšsēdētājs sēdē nepiedalās, to vada apakškomisijas sekretārs.
  180. 157. pants157. Apakškomisija ievēlē no saviem locekļiem priekšsēdētāju un sekretāru. Par šīm vēlēšanām ziņo Prezidijam.
  181. 158. pants158. Savus lēmumus un priekšlikumus apakškomisija iesniedz komisijas sēdei.
  182. 159. pants159. Komisijas sēdes ir atklātas, bet uz Saeimas vai komisijas lēmuma pamata var rīkot arī aizklātas sēdes. Nacionālās drošības komisijas sēdes ir aizklātas, ja komisija nav lēmusi citādi.
  183. 160. pants160. Komisijas sēdes ir pilntiesīgas, ja tajās piedalās vismaz puse no komisijas locekļu skaita.
  184. 160.1. pants160. 1 (Pants stājas spēkā 01.09.2026. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.09.2026. Sk. pārejas noteikumu 17. punktu)
  185. 161. pants161. Komisijas locekļiem sēdē jāierodas noteiktā laikā, un viņi nedrīkst sēdi atstāt bez tās vadītāja piekrišanas.
  186. 162. pants162. Visi klātesošie komisijas locekļi parakstās, apliecinot savu piedalīšanos sēdē.
  187. 163. pants163. (1) Komisijas sēdes tiek protokolētas. Protokolus paraksta sēdes vadītājs un sekretārs. Ja sēdi vada sekretārs vai ja sekretārs sēdē nepiedalās, tad protokolu paraksta sēdes vadītājs un — pēc sēdes vadītāja norādījuma — kāds no komisijas locekļiem. Protokols publiskojams Saeimas tīmekļvietnē ne vēlāk kā septiņas dienas pēc komisijas sēdes.
  188. 164. pants164. Katram komisijas loceklim ir tiesības pievienot savu atsevišķo viedokli protokolam ne vēlāk kā nākamajā sēdē.
  189. 165. pants165. Ja kāds komisijas loceklis bez svarīga iemesla izlaidis trīs sēdes pēc kārtas, komisijas priekšsēdētājs to paziņo viņa frakcijai vai politiskajam blokam. Ja arī pēc tam komisijas loceklis neierodas sēdēs, pēc komisijas priekšlikuma Saeima 34. pantā noteiktajā kārtībā var viņu atsaukt un ievēlēt citu.
  190. 166. pants166. Komisija izskata likumprojektus, priekšlikumus un iesniegumus uz Saeimas lēmuma pamata vai iesniedz tos pati, ja tie ir saistīti ar komisijas mērķiem.
  191. 167. pants167. (1) Saeimas pilnvaru laikam beidzoties, komisiju dokumentārie materiāli nododami Saeimas arhīvā.
  192. 168. pants168. Ziņas par komisijas slēgtajām sēdēm atklātībai var sniegt, ja par to vienojas komisijas priekšsēdētājs, priekšsēdētāja biedrs (ja tāds ir ievēlēts) un sekretārs.
  193. 169. pants169. (1) Komisijas sēdēs var piedalīties ar padomdevēja tiesībām Prezidija locekļi un viens no deputātiem, kas parakstījuši attiecīgo likumprojektu vai citu iesniegumu, kā arī citu komisiju izraudzītie ziņotāji par apspriežamo likumprojektu. Komisijai ir tiesības pieaicināt lietpratējus — gan pastāvīgus, gan atsevišķiem gadījumiem. Viņiem ir padomdevēja tiesības.
  194. 170. pants170. Uz atbildīgās komisijas sēdēm uzaicināmi arī citu komisiju izraudzītie ziņotāji par apspriežamo likumprojektu.
  195. 171. pants171. Komisiju sēdēs var piedalīties ar padomdevēja tiesībām arī Ministru kabineta loceklis un viņa pilnvarotas valsts amatpersonas, kā arī parlamentārais sekretārs.
  196. 172. pants172. (1) Komisijai ir tiesības tieši, bez Prezidija starpniecības, pieprasīt savai darbībai vajadzīgās ziņas un paskaidrojumus no attiecīgā ministra un viņam padotajām (viņa pakļautībā vai pārraudzībā esošajām) iestādēm, kā arī no pašvaldībām un uzaicināt paskaidrojumu sniegšanai attiecīgās amatpersonas.
  197. 173. pants173. (1) Parlamentārās izmeklēšanas komisijai ( 150. p. ) ir tiesības atbilstoši Saeimas noteiktajam uzdevumam izsaukt un nopratināt arī privātpersonas un, ja nepieciešams, pieaicinot lietpratējus, izdarīt revīzijas valdības, pašvaldību un privātajās iestādēs un uzņēmumos, ja privātās iestādes un uzņēmumi tieši vai netieši saņem valsts pabalstus, kredītus vai pasūtījumus vai piedalās valsts vai pašvaldību īpašuma privatizācijā.
  198. 174. pants174. (1) Likumprojektus atbildīgā komisija izskata pirms katra lasījuma.
  199. 175. pants175. Lēmumi komisijā pieņemami ar klātesošo komisijas locekļu absolūto balsu vairākumu.
  200. 176. pants176. Komisijas atzinumi, kas apstiprināmi Saeimā, ja nepieciešams, formulējami Saeimas lēmumu projektu veidā. Tiem var pievienot uzziņas materiālu.
  201. 177. pants177. Pēc lietas izskatīšanas komisija ievēlē vienu no komisijas locekļiem par referentu Saeimas sēdē apspriežamajā lietā.
  202. 178. pants178. Komisijas var rīkot kopējas sēdes. Lēmumus katra komisija pieņem atsevišķi, izņemot lēmumus par kopējās sēdes darba kārtību un darba gaitu. Kopējās sēdēs par sēdes vadību vienojas komisiju priekšsēdētāji.
  203. 179. pants179. (1) Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija:
  204. 179.1. pants179. 1 Pēc deputāta rakstveida lūguma Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija izvērtē, vai tas, kā viņš nodomājis rīkoties sarežģītā situācijā, no ētikas viedokļa nebūs pretrunā ar Saeimas deputātu ētikas kodeksu. Ja saņemts šāds deputāta lūgums, komisijas sēde tiek sasaukta pēc iespējas tuvākajā laikā, vienojoties ar iesniedzēju.
  205. 179.2. pants179. 2 Juridiskā komisija sagatavo Saeimas lēmuma projektu par atļauju uzsākt kriminālvajāšanu pret tiesnesi vai tiesībsargu vai viņa apcietināšanu, kā arī priekšlikumus sakarā ar iesniegumiem par administratīvā soda uzlikšanu tiesībsargam.
  206. 180. pants180. (Izslēgts ar 23.12.2010 . likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011. )
  207. 181. pants181. Komisija ne vēlāk kā mēneša piektajā dienā iesniedz Saeimas Administrācijai sēžu sarakstu, atzīmējot, cik sēdes iepriekšējā mēnesī apmeklējis katrs komisijas loceklis.
  208. 182. pants182. Darba tiesiskās attiecības ar komisiju darbiniekiem nodibina un izbeidz Saeimas Administrācijas ģenerālsekretārs pēc attiecīgās komisijas priekšsēdētāja priekšlikuma saskaņā ar Darba likuma noteikumiem.
  209. 183. pants183. (1) Komisiju darbībā visos gadījumos, kas nav paredzēti šajā sadaļā, pēc analoģijas piemērojami Kārtības ruļļa vispārīgie noteikumi.
  210. 183.1. pants183. 1 (1) Saeima ir finansiāli patstāvīga.
  211. 184. pants184. Par Saeimas saimniecību lemj Prezidijs. Finanšu rīkotājs ir Prezidijs vai tā iecelta Saeimas amatpersona.
  212. 185. pants185. (1) Saeimas grāmatvedību, izdevumu lietderību, likumību un gada pārskatus pārbauda, kā arī iekšējās kontroles sistēmu novērtē Publisko izdevumu un revīzijas komisija.
  213. 185.1. pants185. 1 (1) Saeima savu līdzdalību Eiropas Savienības jautājumos realizē ar Eiropas lietu komisijas starpniecību, ja Saeima nav lēmusi citādi.
  214. 185.2. pants185. 2 Eiropas lietu komisijas sastāvā ir vismaz viens deputāts no katras Saeimā esošās frakcijas. Komisijas sastāvs ir atbilstošs Saeimas frakciju proporcijām.
  215. 185.3. pants185. 3 Eiropas lietu komisija izskata Ministru kabineta noteiktajā kārtībā sagatavotās Latvijas Republikas oficiālās nostādnes un lemj par tām pirms to paziņošanas Eiropas Savienības institūcijām.
  216. 185.4. pants185. 4 Eiropas lietu komisija var nosūtīt Latvijas Republikas oficiālās nostādnes, kā arī Eiropas Savienības likumdošanas priekšlikumus un citus Eiropas Savienības institūciju dokumentus izskatīšanai un atzinuma sniegšanai citām Saeimas komisijām.
  217. 185.5. pants185. 5 (Izslēgts ar 28.10.2010 . likumu, kas stājas spēkā 11.11.2010. )
  218. 186. pants186. Ne mazāk kā pieci viena nosaukuma deputātu kandidātu saraksta deputāti var izveidot frakciju. Viena nosaukuma deputātu kandidātu saraksta deputāti var izveidot tikai vienu frakciju un nevar iestāties citā frakcijā.
  219. 187. pants187. (1) Darba tiesiskās attiecības ar frakcijas darbinieku nodibina un izbeidz Saeimas Administrācijas ģenerālsekretārs pēc frakcijas vadītāja priekšlikuma saskaņā ar Darba likuma noteikumiem.
  220. 188. pants188. Atsevišķas frakcijas var apvienoties politiskajos blokos.
  221. 189. pants189. Par frakciju un politisko bloku sastāvu un visām pārmaiņām tajā nekavējoties jāpaziņo Prezidijam.
  222. 190. pants190. Prezidijs, frakcijas un politiskie bloki izveido Frakciju padomi, kura noskaidro un saskaņo frakciju un politisko bloku darbību un taktiku Saeimā un komisijās, kā arī nokārto kopā ar Prezidiju 23. panta 4. punktā minētās lietas.
  223. 191. pants191. Katra frakcija vai politiskais bloks deleģē uz Frakciju padomi vienu pārstāvi.
  224. 192. pants192. Frakciju padomes atzinumiem ir ieteikuma raksturs, un frakcijām vai politiskajiem blokiem tie nav saistoši. Tomēr frakcijām vai politiskajiem blokiem, kuri nepiekrīt sava pārstāvja atzinumam Frakciju padomes sēdē, par to jāpaziņo Prezidijam līdz Saeimas nākamās sēdes sākumam.
  225. 193. pants193. (1) Frakciju padomes sēžu darba kārtību noteic un sēdes sasauc Prezidijs. Sēdes vada Saeimas priekšsēdētājs vai viņa biedrs.
  226. 194. pants194. Saeimas pilnvaru laikam beidzoties, Saeimas frakciju, politisko bloku un Frakciju padomes dokumentārie materiāli nododami Saeimas arhīvā.
  227. 194.1. pants194. 1 Ne mazāk kā trīs deputāti var izveidot deputātu grupu sadarbības veicināšanai ar citu valstu parlamentiem vai citu ar deputāta darbību saistītu interešu apmierināšanai.
  228. 194.2. pants194. 2 Par deputātu grupas izveidošanu, kā arī grozījumiem tās sastāvā deputātu grupas locekļi paziņo rakstveidā Prezidijam.
  229. 194.3. pants194. 3 Deputātu grupas vadītāju no sava vidus ievēlē tās locekļi.
  230. 194.4. pants194. 4 Deputātu grupām atsevišķs finansējums netiek piešķirts.
  231. 195. pants195. (1) Katram deputātam var būt ne vairāk kā divi palīgi, kas tiek atalgoti no valsts budžeta, bet divu deputāta palīgu atalgojuma summa nedrīkst pārsniegt summu, kas paredzēta viena palīga algošanai.
  232. 196. pants196. Deputāta palīga pienākums ir:
  233. 197. pants197. Deputāta palīgam deputāta uzdevumā ir tiesības būt klāt Saeimas komisiju atklātajās sēdēs.
  234. 198. pants198. (1) Darba tiesiskās attiecības ar deputāta palīgu nodibina un izbeidz Saeimas Administrācijas ģenerālsekretārs pēc deputāta priekšlikuma saskaņā ar Darba likuma noteikumiem.
  235. 199. pants199. Deputātam ir tiesības palīgam paredzēto atalgojumu vai daļu no tā izlietot līgumdarbu samaksai.
  236. 200. pants200. Saeimas Administrācija deputāta palīgam izsniedz vienota parauga apliecību.
Bezmaksas · 2 minūtes

Vai šis likums attiecas uz tavu situāciju?

Apraksti savu problēmu — Vairoga konsultants pateiks, vai vari rīkoties un ar kuriem pantiem, un vajadzības gadījumā sagatavos gatavu vēstuli.

Saņemt ieteikumuApskatīt gadījumus
Praktiska atsauce

Kā izmantot šo tiesību aktu ārpus lasīšanas

Ja Google atveda uz konkrētu pantu, saglabā precīzu atsauci, pārbaudi spēkā esošo redakciju un pieraksti, kā tas saistās ar tavu faktisko situāciju.

AtsauceAdministratīvās tiesības

Ko pārbaudīt

  1. Nosaki, kurš ir adresāts: uzņēmums, iestāde, persona vai tiesa.
  2. Pārbaudi datumu un redakciju, īpaši ja strīds sākās agrāk.

Ko saglabāt

  • Precīza panta atsauce
  • Dokuments, uz kuru pants attiecas
  • Datumi un saņemšanas veids
  • Īss faktu apraksts saviem vārdiem
Apraksti problēmu — bezmaksas ieteikumsMeklēt saistītos pantus
Avots likumi.lvAprakstīt problēmu