VairogsPar sapulcēm, gājieniem un piketiem
Īsais kopsavilkumsKo šis dokuments regulē
Šis regulējums nosaka, kā aizsargā ierobežotas pieejamības informāciju un kā rīkoties, ja informācija jāizpauž tiesiski vai jāpasargā no neatļautas izmantošanas.
Par sapulcēm, gājieniem un piketiem — viss teksts
I nodaļa Tiesības organizēt sapulces, gājienus un piketus, kā arī piedalīties tajos
(1) Valsts garantētās un aizsargātās miermīlīgās pulcēšanās brīvības izpausmes ir sapulces, gājieni un piketi.
1(2) Sapulce ir organizēta pulcēšanās nolūkā tikties ar cilvēkiem un izteikt kādas idejas un viedokļus (piemēram, par dažādiem sabiedriski nozīmīgiem politiska, ekonomiska un sociāla rakstura jautājumiem). Sanāksme, mītiņš vai citāda tamlīdzīga pulcēšanās šā likuma izpratnē pielīdzināma sapulcei. (3) Gājiens ir organizēta pārvietošanās pa ceļiem, ielām, laukumiem, ietvēm vai citām satiksmei izbūvētām teritorijām nolūkā izteikt kādas idejas un viedokļus (piemēram, par dažādiem sabiedriski nozīmīgiem politiska, ekonomiska un sociāla rakstura jautājumiem). Demonstrācija, procesija vai citāda tamlīdzīga pārvietošanās šā likuma izpratnē pielīdzināma gājienam. (4) Pikets ir pasākums, kura laikā viens vai vairāki cilvēki publiskā vietā ar plakātiem, lozungiem, transparentiem vai citiem atribūtiem pauž kādas idejas un viedokļus (piemēram, par dažādiem sabiedriski nozīmīgiem politiska, ekonomiska un sociāla rakstura jautājumiem), bet kura gaitā netiek teiktas runas vai uzrunas.
(1) Šis likums neattiecas uz:
11) publiskiem svētku, piemiņas, izklaides, sporta vai atpūtas pasākumiem, kuri reglamentēti Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā ; 2) likumā noteiktajā kārtībā reģistrēto reliģisko organizāciju rīkotiem pasākumiem baznīcās, lūgšanu namos, kapsētās, uz baznīcai piederošiem zemes gabaliem vai citās šim nolūkam paredzētās vietās; 3) laulību vai bēru ceremonijām; 4) reklāmas pasākumiem. (2) Ja tiek konstatēts, ka pieteikums neattiecas uz šā likuma darbības jomu, to izskata atbilstoši attiecīgajam konkrēto pasākumu regulējošam normatīvajam aktam.
(1) Ikvienam atbilstoši šim likumam ir tiesības organizēt miermīlīgas sapulces, gājienus un piketus, kā arī piedalīties tajos.
1(2) Šo tiesību izmantošanu nedrīkst pakļaut nekādiem ierobežojumiem, izņemot tos, kas ir noteikti ar likumu un ir nepieciešami demokrātiskā sabiedrībā, lai aizstāvētu valsts un sabiedrības drošības intereses, nepieļautu nekārtības vai noziedzīgus nodarījumus, aizsargātu sabiedrības veselību un tikumību, kā arī citu cilvēku tiesības un brīvības. (3) Valsts ne tikai nodrošina pulcēšanās iespējas, bet arī gādā, lai pulcēšanās netiktu traucēta.
Sapulces, gājiena un piketa organizators, pasākuma vadītājs, pasākuma vadītāja palīgs un kārtības uzturētājs nevar būt persona, kas:
11) nav sasniegusi 18 gadu vecumu; 2) nav Latvijas pilsonis vai persona, kurai ir tiesības uz Latvijas Republikas izdotu nepilsoņa pasi, vai arī persona, kurai ir izsniegta pastāvīgās uzturēšanās atļauja; 3) cenšas izmantot minētos pasākumus tādu organizāciju mērķiem, kuru darbība Latvijā ir aizliegta vai saistīta ar nacistiskā vai komunistiskā režīma ideoloģiju saturošu notikumu popularizēšanu, slavināšanu, tai skaitā ar šo ideoloģiju saistītu kauju un uzvaru atceres dienu, brīvu un neatkarīgu valstu teritoriju vai to daļu okupācijas slavināšanu; 4) (izslēgts ar 10.04.2003 . likumu) ; 5) gada laikā ir sodīta administratīvā kārtā par sapulču, gājienu un piketu organizēšanas vai norises kārtības pārkāpšanu vai par sīko huligānismu, vai par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka likumīgajām prasībām, vai arī par sabiedrisko organizāciju darbības uzsākšanas vai izbeigšanas noteikumu pārkāpšanu; 6) atzīta par rīcības nespējīgu.
(1) Sapulces, gājienus un piketus ir tiesīgas rīkot arī Latvijas Republikā likumā noteiktajā kārtībā reģistrētās juridiskās personas, kuras gada laikā nav sodītas administratīvā kārtā par sapulču, gājienu un piketu organizēšanas vai norises kārtības pārkāpšanu.
1(2) Šajā gadījumā tās nosaka vienu vai vairākus pasākuma atbildīgos organizatorus (turpmāk — organizators), kuriem jāatbilst šā likuma 4.panta prasībām.
(1) Organizators ir atbildīgs par šā likuma ievērošanu sapulču, gājienu un piketu laikā.
1(2) Pasākuma organizatoram ir pienākums būt sasniedzamam, sazinoties ar viņu pa pieteikumā norādīto tālruni, kā arī sniegt ar pasākuma norisi saistīto informāciju pašvaldībai un kompetentām valsts institūcijām pēc to pieprasījuma.
II nodaļa Vispārīgie noteikumi
(1) Sapulces var rīkot gan telpās, gan arī ārpus tām.
1(2) Sapulces var būt atklātas un slēgtas. (3) Atklātās sapulcēs ir tiesīgi piedalīties visi, kas to vēlas, arī masu saziņas līdzekļu pārstāvji. Ierobežojumus var noteikt vienīgi sakarā ar sapulcēm izmantojamo telpu vai teritoriju platību. (4) Slēgtās sapulcēs var piedalīties tikai to organizatora uzaicinātas personas. Slēgtas sapulces var rīkot tikai tādās vietās, kuras šīs sapulces norises laikā nav sabiedriskā lietošanā.
Pulcēšanās vieta un gājiena maršruts jāizraugās tā, lai plānotais pasākums nenotiktu tuvāk par 200 metriem no jebkura Latvijas teritorijā esoša padomju armiju vai tās karavīru uzvaru un piemiņu slavinoša pieminekļa un pēc iespējas mazāk traucētu transporta un gājēju kustību.
Teksts nav pieejams.
(1) Sapulču, gājienu un piketu laikā nodrošināma brīva pieeja un piebraukšana valsts un pašvaldību iestādēm, kuru tuvumā notiek attiecīgie pasākumi, kā arī šo iestāžu drošība un netraucēta darbība.
1(2) Sapulču, gājienu un piketu laikā nodrošināms, lai attiecīgais pasākums netraucētu publiska pasākuma, valsts vai pašvaldības rīkota pasākuma, iepriekš pieteiktas sapulces, gājiena vai piketa norisi. (3) Sapulces, gājienus un piketus nedrīkst rīkot privātā īpašumā esošās ēkās vai uz privātā īpašumā vai privātā lietošanā esošiem zemes gabaliem bez to īpašnieku vai pārvaldnieku rakstveida piekrišanas. (4) Pašvaldība var izdot saistošus noteikumus par sapulču, gājienu un piketu rīkošanas kārtību un norisi atsevišķās vietās.
(1) Sapulču, gājienu un piketu laikā ir jāievēro normatīvie akti, kas reglamentē sabiedrisko kārtību.
1(2) Minēto pasākumu laikā ir aizliegts: 1) vērsties pret Latvijas Republikas neatkarību, teritoriālo nedalāmību, izteikt priekšlikumus par Latvijas valsts iekārtas vardarbīgu grozīšanu, kā arī aicināt nepildīt likumus; 2) sludināt vardarbību, naidu, nacisma vai komunisma ideoloģiju; 3) propagandēt karu, kā arī slavēt vai aicināt izdarīt noziedzīgus nodarījumus un citus likumpārkāpumus; 4) izmantot, arī stilizētā veidā, bijušās PSRS, bijušo PSRS republiku un nacistiskās Vācijas karogus, to bruņoto spēku un likumības un kārtības uzturēšanas orgānu (represīvo iestāžu) izmantoto piederību identificējošo apģērbu (formas tērpus), šā apģērba elementus, kuru kopums (apģērba gabali, aksesuāri, atpazīšanas zīmes, kokardes, uzpleči, aprīkojums) pēc to vizuālā izskata nepārprotami ļauj identificēt minētos bruņotos spēkus vai represīvās iestādes, ģerboņus un himnas, nacistisko svastiku, SS zīmes, Georga lentes un padomju simbolus — sirpi un āmuru līdz ar piecstaru zvaigzni —, izņemot gadījumus, kad to izmantošanas mērķis nav saistīts ar totalitāro režīmu slavināšanu vai izdarīto noziedzīgo nodarījumu attaisnošanu vai tos izmanto izglītojošiem, zinātniskiem vai mākslinieciskiem mērķiem; 5) popularizēt un slavināt nacistiskā un komunistiskā režīma ideoloģiju saturošus notikumus, tai skaitā šo ideoloģiju pārstāvošu personu dzimšanas dienas, kauju un uzvaru atceres dienas, brīvu un neatkarīgu valstu teritoriju vai to daļu okupāciju slavināšanas dienas, izņemot gadījumus, kad šā pasākuma mērķis nav saistīts ar totalitāro režīmu slavināšanu vai izdarīto noziedzīgo nodarījumu attaisnošanu vai tos izmanto izglītojošiem, zinātniskiem vai mākslinieciskiem mērķiem; 6) izmantot militāru agresiju un kara noziegumus identificējošā stilistikā lietotus simbolus, izņemot gadījumus, kad nav mērķa šos noziegumus attaisnot vai slavināt; 7) rīkoties veidā, kas rada draudus pasākuma dalībnieku vai citu personu drošībai un veselībai.
(1) Sapulces, gājiena un piketa dalībniekam šo pasākumu laikā ir aizliegts:
11) turēt pie sevis vielas, ieročus vai citus priekšmetus, kas pēc sava rakstura ir paredzēti vai var tikt piemēroti miesas bojājumu nodarīšanai cilvēkiem vai mantas bojāšanai; 2) būt apgādātam ar pasīvās aizsardzības līdzekļiem (ķiveri, kasku, bruņuvesti u.tml.); 3) slēpt savu seju zem maskas; 4) (izslēgts ar 03.11.2005 . likumu) ; 5) (izslēgts ar 21.04.2022 . likumu) ; 6) veikt darbības, kas ir pretrunā ar tikumību; 7) rīkoties tādā veidā, kas rada draudus sapulces, gājiena vai piketa dalībnieku vai citu personu drošībai un veselībai, kā arī ietekmēt tās fiziski. (2) Pasākuma organizatoram un dalībniekiem aizliegts nogādāt pasākuma norises vietā priekšmetus, kas minēti šā panta pirmās daļas 1. un 2. punktā, kā arī šā likuma 10. panta otrās daļas 4. punktā, kā arī turēt tos pie personām vai transporta līdzekļos, kas atrodas tuvāk par 500 metriem no pasākuma norises vietas.
III nodaļa Pieteikuma iesniegšana un izskatīšana
(1) Organizators iesniedz pieteikumu par sapulces un gājiena rīkošanu, izņemot par:
11) slēgtām sapulcēm; 2) sapulcēm, kuras netiek publiski izziņotas; 3) sapulcēm un gājieniem, kurus rīko valsts iestādes vai pašvaldības; 4) sapulcēm, kuras rīko arodbiedrības darbavietu telpās vai teritorijā, kā arī īrētās telpās; 5) atklātām sapulcēm, kuras tiek rīkotas telpās. (2) Organizators iesniedz pieteikumu par piketa rīkošanu, ja pikets tiek publiski izsludināts. (3) Jebkurā gadījumā pieteikums iesniedzams, ja sapulce, gājiens vai pikets traucē transporta un gājēju kustību.
(1) Pieteikums iesniedzams pašvaldībai, kuras administratīvajā teritorijā ir paredzēts attiecīgais pasākums. Ja pasākums notiek vairāku pašvaldību administratīvajā teritorijā, pieteikums iesniedzams visām attiecīgajām pašvaldībām. Pieteikuma norakstu pašvaldība nosūta attiecīgajai teritoriālajai Valsts policijas struktūrvienībai un pašvaldības policijai.
1(2) Pieteikumu iesniedz ne agrāk kā četrus mēnešus un ne vēlāk kā 10 darbdienas pirms attiecīgā pasākuma norises. Ja par notikumu, saistībā ar kuru šis pasākums tiek rīkots, objektīvi nebija iespējams uzzināt agrāk kā 10 darbdienas pirms tā, pieteikumu par sapulces, gājiena vai piketa rīkošanu iesniedz pēc iespējas agrāk, bet ne vēlāk kā 24 stundas pirms plānotā pasākuma norises. (3) Par pieteikuma iesniegšanas laiku pašvaldības darbinieki izdara atzīmi uz pieteikuma eksemplāra, kas paliek pie iesniedzēja.
(1) Pieteikumā norādāms:
11) pasākuma veids (sapulce, gājiens, pikets); 2) pasākuma mērķis; 3) pasākuma datums, sākuma un beigu laiks; 4) sapulces vai piketa vieta, gājiena maršruts; 5) plānotais dalībnieku skaits; 6) kāds atbalsts tiek lūgts no pašvaldības un policijas, lai sekmētu pasākuma netraucētu norisi; 7) organizators (viens vai vairāki) un tālruņa numurs, pa kuru var sazināties ar viņu; 8) pasākuma vadītājs; 9) pasākuma vadītāja palīgi, kā arī kārtības uzturētāji. (2) Iesniedzot pieteikumu, fiziskā persona uzrāda savu pasi, bet juridiskās personas pārstāvis uzrāda savu pasi un iesniedz juridiskās personas pilnvaru iesniegt pieteikumu. (3) Visām pieteikumā minētajām personām jānorāda vārds, uzvārds, personas kods un dzīvesvieta, bet juridiskajām personām — pilns nosaukums, juridiskā adrese un reģistrācijas numurs. (4) Pieteikumam pievieno: 1) kārtības uzturētāju sarakstu ar viņu parakstiem, kas apliecina piekrišanu piedalīties pasākumā kārtības uzturētāja statusā, vai līguma kopiju, ja pasākuma organizators par sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanu pasākuma laikā ir noslēdzis līgumu ar apsardzes komersantu; 2) pasākuma norises vietas īpašnieka vai pārvaldnieka rakstveida piekrišanu tā rīkošanai, ja viņš nav pasākuma organizators un pasākums tiek rīkots uz viņa privātajā īpašumā esošās zemes vai uz privātajā īpašumā vai privātajā lietošanā esošajiem zemes gabaliem. (5) Kārtības uzturētāju skaitu nosaka organizators ar tādu aprēķinu, lai viņi spētu nodrošināt pasākuma mierīgu un organizētu norisi. Organizators ir tiesīgs arī pēc pieteikuma iesniegšanas nomainīt atsevišķus kārtības uzturētājus vai palielināt viņu skaitu. (6) Ja plānotais pasākuma dalībnieku skaits pārsniedz simtu, uz katriem simt dalībniekiem norīko ne mazāk par diviem kārtības uzturētājiem. (7) Organizators kārtības uzturēšanai var pieaicināt apsardzes komersantu. Šajā gadījumā kārtības uzturētāju skaits nosakāms, ievērojot šā panta sestās daļas nosacījumus. (8) Pasākuma vadītājs un viņa palīgi vienlaikus ar pieteikumu iesniedz paziņojumu, ka viņi uzņemas atbildību par šā likuma ievērošanu pasākuma laikā.
(1) Pēc pieteikuma saņemšanas pašvaldība pārliecinās, vai ir ievērotas visas šā likuma prasības.
1(2) Papildus šā panta pirmajā daļā norādītajam pašvaldība pārliecinās, vai: 1) pasākums netraucēs iepriekš pieteiktus citus publiskus pasākumus, valsts vai pašvaldības rīkotus pasākumus vai iepriekš pieteiktas sapulces, gājienus vai piketus; 2) pasākuma rīkošana paredzētajā laikā un vietā neradīs būtiskus transporta vai gājēju kustības traucējumus; 3) pasākuma rīkošana paredzētajā laikā, vietā un veidā neapdraudēs citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību vai tikumību. (3) Lai novērstu šā panta otrajā daļā minētos apstākļus, pašvaldība kopīgi ar organizatoru izskata, kādas izmaiņas nepieciešamas pasākuma norises vietā, laikā vai veidā. Izskatīšanā pieaicina policijas un, ja nepieciešams, citu ieinteresēto institūciju pārstāvjus. (4) Izskatot pieteikumu par sapulces, gājiena vai piketa rīkošanu, pašvaldība ņem vērā policijas un citu kompetentu valsts institūciju atzinumu par šā panta otrajā daļā minētajiem apstākļiem un to novēršanas iespējām. (5) (Izslēgta ar 14.11.2013 . likumu)
(1) Lai netiktu apdraudēti attiecīgā pasākuma dalībnieki un tiktu novērsti šā likuma 15.panta otrajā daļā minētie apstākļi, pašvaldība ir tiesīga pieņemt lēmumu noteikt ierobežojumus attiecībā uz pasākuma norises vietu, laiku un veidu, netraucējot īstenot pasākuma mērķi, ja tā kopīgi ar organizatoru nevar vienoties par nepieciešamajām izmaiņām pasākuma norisē.
1(2) Pašvaldība ir tiesīga pieņemt lēmumu aizliegt pasākuma norisi, ja tiek konstatēts, ka tā rīkošana apdraudēs citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību vai tikumību vai veicinās darbības, kuras ir aizliegtas ar šo likumu, tai skaitā nacistiskās un komunistiskās ideoloģijas popularizēšanu, kara propagandu, militāru agresiju, naida un nesaticības vairošanu, un minētos apdraudējumus nav iespējams novērst, nosakot ierobežojumus attiecībā uz pasākuma norisi.
(1) Šā likuma 15. 1 pantā minēto lēmumu pašvaldība ir tiesīga pieņemt ne vēlāk kā piecas darbdienas pirms pieteiktā pasākuma norises dienas. Ja pasākums pieteikts, ievērojot šā likuma 13.panta otrās daļas otrajā teikumā noteikto kārtību un termiņu, šā likuma 15. 1 pantā minēto lēmumu pašvaldība ir tiesīga pieņemt ne vēlāk kā sešas stundas pirms pieteiktā pasākuma norises.
1(2) Ja šā likuma 15.panta otrajā daļā norādītie apstākļi ir noskaidroti pēc šā panta pirmajā daļā noteiktā termiņa, pašvaldība ir tiesīga šā likuma 15. 1 pantā minēto lēmumu pieņemt pēc attiecīgo apstākļu noskaidrošanas. (3) Ja šā likuma 15.panta otrajā daļā norādītie apstākļi iestājas pasākuma norises laikā, policijas darbinieks ir tiesīgs noteikt sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanai nepieciešamos ierobežojumus pasākuma norisei neatkarīgi no tā, kāds ir bijis pašvaldības lēmums. Šādu policijas darbinieka rīcību var lūgt noformēt kā rakstveida lēmumu, kuru var apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
(1) Pašvaldības noteiktos ierobežojumus un aizliegumu rīkot pasākumu var pārsūdzēt administratīvajā rajona tiesā. Pieteikuma iesniegšana tiesā neaptur administratīvā akta darbību.
1(2) Tiesa šā panta pirmajā daļā minētās lietas izskata triju dienu laikā no pieteikuma saņemšanas dienas Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. (3) Atbildētājs paskaidrojumus un pierādījumus sniedz tiesas sēdē, ievērojot Administratīvā procesa likumā atbildētājam noteikto pierādīšanas apjomu. (4) Administratīvās rajona tiesas spriedums, kas pieņemts par šā panta pirmajā daļā minētajiem jautājumiem, izpildāms nekavējoties. (5) Administratīvās rajona tiesas spriedumu, kas pieņemts par šā panta pirmajā daļā minētajiem jautājumiem, var pārsūdzēt, iesniedzot kasācijas sūdzību Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentam.
IV nodaļa Sapulces, gājiena un piketa norise
(1) Sapulci, gājienu un piketu nedrīkst uzsākt pirms pieteiktā laika.
1(2) Sapulces laikā drīkst izmantot megafonu, mikrofonu un citas skaņu pastiprinošas iekārtas, ja tas ir pieteikts vienlaikus ar pasākumu un minēto iekārtu lietošana nav ierobežota vai aizliegta. (3) Pasākumu nedrīkst sākt, ja nav ieradušies pieteikumā norādītais organizators, pasākuma vadītājs, viņa palīgi un kārtības uzturētāji pietiekamā skaitā. (4) Pasākuma organizatoram, vadītājam, viņa palīgiem un kārtības uzturētājiem ir pienākums atrasties pasākuma norises vietā visu pasākuma norises laiku. (5) Kārtības uzturētājiem ir pasākuma organizētāja izrakstīta apliecība, un pēc pašvaldības pārstāvja vai policijas darbinieka pieprasījuma viņi to uzrāda. Pasākuma laikā kārtības uzturētāji nēsā roku apsēju vai citas labi saskatāmas pazīšanas zīmes.
Sapulcēs, gājienos un piketos pastāv vārda un valodas brīvība.
Teksts nav pieejams.
(1) Sapulces, gājiena vai piketa vadītājs un viņa palīgi atbild par šā likuma noteikumu ievērošanu un par kārtības uzturēšanu pasākuma laikā. Kārtības uzturēšanu viņi nodrošina gan personīgi, gan ar kārtības uzturētāju palīdzību. Ja pasākumā piedalās bērni, pasākuma vadītāja pienākums ir nodrošināt šo bērnu tiesību aizsardzību atbilstoši Bērnu tiesību aizsardzības likumam.
1(2) Pasākuma dalībniekam ir jāizvairās veikt darbības, kas varētu kavēt pasākuma mierīgu un organizētu norisi, kā arī jāpakļaujas pasākuma vadītāja, viņa palīgu, kārtības uzturētāju un policijas darbinieka norādījumiem. (3) Sapulcē drīkst teikt runu tikai ar tās vadītāja vai viņa palīga atļauju.
(1) Atklātās sapulcēs, gājienos un piketos šā likuma noteikumu ievērošanu kontrolē pašvaldības pārstāvji, kā arī policijas darbinieki.
1(2) Policijas darbinieks ir tiesīgs dot saistošus norādījumus pasākuma organizatoram, vadītājam, dalībniekiem un kārtības uzturētājiem, lai nodrošinātu šajā likumā noteikto prasību ievērošanu atbilstoši pasākuma norises vietas konkrētajiem apstākļiem.
Atklātu sapulču, gājienu un piketu laikā drīkst izdarīt audio un video ierakstus, fotografēt un filmēt.
Teksts nav pieejams.
(1) Ja sapulcē, gājienā vai piketā tā dalībnieki pārkāpj šā likuma noteikumus un nepakļaujas pasākuma vadītāja, viņa palīgu vai kārtības uzturētāju norādījumiem, vadītājs vai nu paziņo pasākumu par slēgtu, vai griežas pie policijas darbinieka vai pašvaldības pārstāvja ar lūgumu atjaunot kārtību.
1(2) Ja pasākuma dalībnieki nepakļaujas policijas darbinieka vai pašvaldības pārstāvja norādījumiem par šā likuma prasību ievērošanu, policijas darbinieks vai pašvaldības pārstāvis paziņo pasākumu par slēgtu un pieprasa, lai tā dalībnieki nekavējoties atstāj pasākuma vietu.
Policija nepieļauj tādas sapulces, gājienus un piketus, kas organizēti, neievērojot šā likuma prasības.
Teksts nav pieejams.
V nodaļa Administratīvie pārkāpumi sapulču, gājienu un piketu organizēšanā un norisē un kompetence administratīvo pārkāpumu procesā
Par noteiktās sapulču, gājienu un piketu organizēšanas un norises kārtības pārkāpšanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajām personām līdz septiņdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajām personām — naudas sodu līdz piecsimt astoņdesmit naudas soda vienībām.
Teksts nav pieejams.
Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 25. pantā minētajiem pārkāpumiem veic Valsts policija vai pašvaldības policija.
Teksts nav pieejams.