Par sabiedrības ar ierobežotu atbildību "RTO Elektrotīkli" elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifiem

1Atbilstoši Likuma 20.panta pirmajai daļai tarifi nosakāmi

2tādā apmērā, lai lietotāju izdarītie maksājumi segtu ekonomiski

3pamatotas sabiedrisko pakalpojumu izmaksas un nodrošinātu

4sabiedrisko pakalpojumu rentabilitāti, ja nozares speciālie

5normatīvie akti neparedz citus tarifu noteikšanas principus. Ja

6mainās tarifus ietekmējošie faktori, piemēram, rentabilitāte,

7Regulators var ierosināt tarifu pārskatīšanu un pieprasīt, lai

8sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs noteiktā termiņā iesniedz

9aprēķināto tarifu projektu kopā ar tarifus veidojošo izmaksu

10pamatojumu.

1Saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likuma 20.panta otro

2daļu elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifi vienā

3licences darbības zonā nav atkarīgi no attāluma starp lietotāja

4un ražotāja atrašanās vietām. Tarifu atšķirības ir pieļaujamas

5starp sprieguma un patēriņa līmeņiem, ja tās ir ekonomiski

6pamatotas un visiem attiecīgā sprieguma un patēriņa līmeņa grupas

7lietotājiem vienādas.

1Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes

22019. gada 5.jūnija Regulu Nr. 2019/943 par

3elektroenerģijas iekšējo tirgu (turpmāk - Regula

4Nr. 2019/943):

513.1. lai visiem tirgus dalībniekiem nodrošinātu līdzvērtīgus

6konkurences apstākļus, tīkla tarifi būtu jānosaka un jāpiemēro

7tā, lai nebūtu ne pozitīvas, ne negatīvas diskriminācijas starp

8ražošanu, kas pieslēgta sadales līmenī, un ražošanu, kas

9pieslēgta pārvades līmenī (preambulas 39.punkts un 18.panta

101.punkts);

1113.2. regulatīvajām iestādēm, nosakot vai apstiprinot

12elektroenerģijas pārvades tarifus un sadales tarifus, jāņem vērā

13Eiropas Energoregulatoru sadarbības aģentūras (turpmāk - ACER)

14paraugprakses ziņojums (18.panta 10.punkts).

1Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2010.gada 23.septembra

2Regulas Nr. 838/2010, ar ko nosaka pamatnostādnes par pārvades

3sistēmu operatoru savstarpējo kompensāciju mehānismu un kopējo

4regulatīvo pieeju pārvades maksu noteikšanai (turpmāk - Regula

5Nr. 838/2010) pielikuma B daļas 1. un 3.punktu vidējā pārvades

6maksas vērtība gadā, ko maksā ražotāji, nepārsniedz 0,50

7EUR/MWh.

1Saskaņā ar Metodikas 15.punktu elektroenerģijas sadales

2sistēmas pakalpojumu atļautie ieņēmumi sedz šādas tarifu aprēķinā

3iekļaujamās izmaksas:

415.1. kapitāla izmaksas, kas ietver kapitāla atdevi un

5pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstījumu.

6Kapitāla izmaksas nosaka, ņemot vērā šādus apstākļus:

715.1.1. Regulators ar 2020.gada 20.augusta lēmumu Nr.110

8"Par kapitāla atdeves likmi elektroenerģijas pārvades

9sistēmas un elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifu

10projekta aprēķināšanai" (turpmāk - Lēmums Nr.110) noteica

11kapitāla atdeves likmi 4,37% apmērā komersantam, kurš, pēc pēdējā

12pieejamā gada pārskata datiem, atbilst mikrouzņēmumu vai mazo

13uzņēmumu kategorijai, un šo kapitāla atdeves likmi piemēro,

14aprēķinot tarifu projektu, kura spēkā stāšanās datums plānots

152021.gadā;

1615.1.2. Regulējamo aktīvu bāze (turpmāk - RAB) atbilst

17ilgtermiņa pakalpojumu sniegšanai piesaistītā kapitāla vērtībai

18(pašu kapitāls un ilgtermiņa kredīti). RAB vērtībā iekļauj

19elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu sniegšanai efektīvi

20izmantojamos pamatlīdzekļus un nemateriālos ieguldījumus (turpmāk

21- aktīvi) vai to vērtības daļu prognozēto vērtību (Metodikas

2219.punkts);

2315.1.3. RAB vērtībā neietilpst finanšu ieguldījumi, debitoru

24parādi, vērtspapīri un līdzdalība kapitālos, naudas līdzekļi,

25krājumi, pamatlīdzekļu izveidošanas un nepabeigto celtniecības

26objektu izmaksas, kā arī pamatlīdzekļu vērtības daļa, kas

27finansēta no valsts, pašvaldības, ārvalsts, Eiropas Savienības,

28citas starptautiskas organizācijas un institūcijas finanšu

29palīdzības vai finanšu atbalsta, pamatlīdzekļi vai to vērtības

30daļa, kas iegūta par maksu (pieslēguma maksa), kura saņemta no

31lietotāja, kā arī par citu pušu līdzekļiem izveidoto aktīvu vai

32to vērtības daļu pārvērtēšanas rezultātā radušās vērtības

33izmaiņas (Metodikas 19.punkts);

3415.2. nodokļu izmaksas, kas ietver nekustamā īpašuma nodokļa

35izmaksas;

3615.3. ekspluatācijas izmaksas, kas ietver:

3715.3.1. citas elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu

38izmaksas, ja konkrētā elektroenerģijas sadales sistēmas operatora

39elektroietaises ir pieslēgtas citai elektroenerģijas sadales

40sistēmai (Metodikas 34.2.apakšpunkts);

4115.3.2. ar elektroenerģijas sadales zudumiem un tehnoloģiskā

42procesa nodrošināšanu sadales sistēmā saistītās izmaksas

43(Metodikas 36.punkts);

4415.3.3. personāla un sociālās izmaksas (Metodikas

4537.punkts);

4615.3.4. īpašuma uzturēšanai nepieciešamo un citu komersantu

47veikto kārtējo ekspluatācijas remontu izmaksas (Metodikas

4838.punkts);

4915.3.5. pārējās saimnieciskās darbības izmaksas, kas ietver ar

50elektroenerģijas sadales sistēmas operatora saimniecisko darbību

51saistītās izmaksas, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu

52elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu sniegšanu, un nav

53iekļautas citos izmaksu posteņos (Metodikas 39.punkts).

1Saskaņā ar Metodiku:

216.1. regulatīvā perioda ilgums ir no diviem līdz pieciem

3gadiem. Tarifu perioda ilgums ir viens gads. Iesniedzot tarifu

4projektu, komersants iesniedz pamatojumu tarifu aprēķinā

5izmantotajam regulatīvajam periodam. Regulators ar lēmumu nosaka

6regulatīvo periodu (Metodikas 6.1punkts);

716.2. ja regulatīvajā periodā ir vairāki tarifu periodi, uz

8katru no tarifu periodiem tiek attiecināta vienāda plānoto

9ieņēmumu daļa. Plānotie ieņēmumi nemainās, izņemot, ja mainās uz

10tarifu periodu attiecināmie Metodikas

1139.11.apakšpunktā norādītie lielumi (Metodikas

126.2punkts);

1316.3. Regulators, ņemot vērā pamatotus, objektīvus rādītājus

14un sistēmas operatora pamatotu viedokli par izmaksu efektivitātes

15koeficienta apmēru un tā ietekmi uz elektroenerģijas sadales

16sistēmas drošu darbību, var noteikt izmaksu efektivitātes

17koeficientu regulatīvajam periodam (Metodikas

1815.1punkts);

1916.4. sistēmas operators izveido regulatīvo rēķinu, kurā

20uzskaita starpību starp plānotajiem un faktiskajiem ieņēmumiem

21kalendārajā gadā, starpību starp plānotajām elektroenerģijas

22zudumu izmaksām un faktiskajām elektroenerģijas zudumu izmaksām,

23starpību starp plānoto inflācijas radīto izmaksu pieaugumu

24regulatīvajā periodā un faktiskās inflācijas radīto izmaksu

25pieaugumu kalendārajā gadā un starpību starp plānotajām sadales

26sistēmas operatora citas sadales sistēmas pakalpojumu izmaksām un

27faktiskajām sadales sistēmas operatora citas sadales sistēmas

28pakalpojumu izmaksām kalendārajā gadā (Metodikas

2939.1punkts). Regulatīvā rēķina attiecināšana uz

30nākamajiem tarifu un regulatīvajiem periodiem ietverta Metodikas

3139.5punktā;

3216.5. plānotos ieņēmumus elektroenerģijas sadales sistēmas

33operators attiecina uz Metodikas 40.punktā noteiktajām sprieguma

34pakāpēm atbilstoši izmaksu attiecināšanas modelim. Izmaksu

35attiecināšanas modeli, tā pamatprincipus un ieviešanu sadales

36sistēmas operators saskaņo ar Regulatoru (Metodikas

375.punkts);

3816.6. diferencētie tarifi ir tarifi, pēc kuriem par

39elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumiem norēķinās sadales

40sistēmas lietotāji, tajā skaitā elektroenerģijas ražotāji

41(Metodikas 2.1.apakšpunkts). Tarifus var diferencēt atkarībā no

42diennakts laika, nedēļas dienas un citiem rādītājiem ar mērķi

43sekmēt efektīvāku sadales sistēmas izmantošanu (Metodikas

4451.2.apakšpunkts).

1Saskaņā ar Metodikas 54.punktu Sadales sistēmas operators

2vienlaikus ar tarifu projektu var iesniegt Regulatoram

3pieprasījumu atļaut pašam noteikt diferencētos tarifus.

1SIA "RTO Elektrotīkli" pilnvarotais

2pārstāvis Regulatora padomes sēdē uzturēja lūgumu apstiprināt

3iesniegto tarifu projektu.

4Regulators secina