VairogsPar piesārņojumu
Īsais kopsavilkumsKo šis dokuments regulē
Šis regulējums nosaka, kā aizsargā ierobežotas pieejamības informāciju un kā rīkoties, ja informācija jāizpauž tiesiski vai jāpasargā no neatļautas izmantošanas.
Par piesārņojumu — viss teksts
I nodaļa Vispārīgie noteikumi
Likumā lietotie termini
1(1) Likumā ir lietoti šādi termini: 1) būtiska izmaiņa — iekārtas īpašību vai darbības veida izmaiņa vai paplašināšana, kas var būtiski nelabvēlīgi ietekmēt cilvēku veselību vai vidi vai kas var ietekmēt emisiju robežvērtības, kuru ievērošana jānodrošina attiecīgās iekārtas operatoram; 1 1 ) atļauja — Valsts vides dienesta izdots administratīvs akts, kas atļauj veikt piesārņojošu darbību ar nosacījumu, ka iekārta vai tās daļa funkcionē atbilstoši vides aizsardzību regulējošos normatīvajos aktos un šajā administratīvajā aktā noteiktajām prasībām; 1 2 ) bīstamas vielas — vielas vai maisījumi, kas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra regulu (EK) Nr. 1272/2008 par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu un ar ko groza un atceļ direktīvas 67/548/EEK un 1999/45/EK un groza regulu (EK) Nr. 1907/2006 klasificējami kādā no šajā regulā uzskaitītajām bīstamības klasēm; 2) darbības izmaiņa — izmaiņa iekārtas darbībā, arī darbības paplašināšana, kas var ietekmēt vidi; 3) emisija — tieša vai netieša vielu, vibrācijas, siltuma, nejonizējoša starojuma vai trokšņa izplūde no stacionāra vai difūza avota gaisā, ūdenī vai zemē; 3 1 ) emisijas kvota — atļauja noteiktā laikposmā emitēt vienu tonnu oglekļa dioksīda vai noteiktu daudzumu citas siltumnīcefekta gāzes, kas izteikts oglekļa dioksīda ekvivalentos, ņemot vērā attiecīgās siltumnīcefekta gāzes globālās sasilšanas potenciālu; 3 2 ) gaisa kuģa operators — fiziskā vai juridiskā persona, kas veic gaisa pārvadājumus un ekspluatē gaisa kuģi laikā, kad tas veic šā likuma 2. pielikuma II sadaļā noteikto aviācijas darbību, vai arī, ja šī persona nav zināma vai gaisa kuģa īpašnieks to nav norādījis, — gaisa kuģa īpašnieks; 3 3 ) komerciāls gaisa transporta operators — fiziskā vai juridiskā persona, kas par atlīdzību sniedz regulārus vai neregulārus gaisa transporta pakalpojumus, veicot pasažieru, kravas vai pasta sūtījumu pārvadājumus; 3 4 ) (zaudējis spēku ar 12.12.2025. Sk. pārejas noteikumu 83. punktu) ; 3 5 ) (izslēgts ar 09.10.2025 . likumu) ; 3 6 ) kuģošanas sabiedrība — kuģa īpašnieks vai jebkura cita organizācija vai persona (piemēram, vadītājs vai berbouta fraktētājs), kas atbildību par kuģa ekspluatāciju pārņēmusi no kuģa īpašnieka un, to uzņemdamās, ir piekritusi pārņemt visus pienākumus un atbildību, ko uzliek Drošas kuģu ekspluatācijas un piesārņojuma novēršanas vadības starptautiskais kodekss, kas izklāstīts Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. februāra regulas (EK) Nr. 336/2006 par Starptautiskā drošības vadības kodeksa īstenošanu Kopienā un Padomes regulas (EK) Nr. 3051/95 atcelšanu I pielikumā; 3 7 ) emisijas kvotu izsolīšanas instruments — līdzekļi, kas iegūti, izsolot šā likuma 32. 2 panta trešajā daļā minētās emisijas kvotas; 4) militāri piesārņota teritorija — teritorija, kurā atrodas sprādzienbīstami priekšmeti un materiāli vai toksiskas vai citādi bīstamas vielas, ko izmanto vai bija paredzēts izmantot militāriem mērķiem; 4 1 ) (izslēgts ar 09.10.2025 . likumu) ; 4 2 ) oglekļa dioksīda plūsma — vielu plūsma, kas rodas oglekļa dioksīda uztveršanas procesos; 5) operators — privātpersona, atvasināta publiska persona, tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāde, kura veic profesionālu darbību vai ir atbildīga par šādas darbības veikšanu vai kurai ir noteicošā ekonomiskā ietekme uz attiecīgās profesionālās darbības tehnisko izpildījumu; 6) piesārņojoša darbība — augsnes, zemes dzīļu, ūdens, gaisa, iekārtu vai ēku un citu stacionāru objektu izmantošana, kas var radīt vides piesārņojumu vai avāriju risku, kā arī darbība, kas tiek veikta piesārņotā vietā un var izraisīt piesārņojuma izplatīšanos; 7) piesārņojums — cilvēka rīcības izraisīta vielu, vibrācijas, siltuma vai trokšņa tieša vai netieša novadīšana gaisā, ūdenī vai zemē, kam var būt kaitīga ietekme uz cilvēku veselību vai vidi un kas var radīt kaitējumu īpašumam vai ietekmēt dabas resursu izmantošanu un cita veida likumīgu vides izmantošanu; 8) piesārņota vieta — augsne, zemes dzīles, ūdens, dūņas, kā arī ēkas, ražotnes vai citi objekti, kas satur piesārņojošas vielas; 9) potenciāli piesārņota vieta — augsne, zemes dzīles, ūdens, dūņas, kā arī ēkas, ražotnes vai citi objekti, kuri, pēc nepārbaudītas informācijas, satur vai var saturēt piesārņojošas vielas; 10) sanācija — piesārņotas vietas attīrīšana un atveseļošana vismaz līdz tādai pakāpei, ka turpmāk cilvēku veselība vai vide netiek apdraudēta un attiecīgo teritoriju iespējams izmantot noteiktai saimnieciskai darbībai; 10 1 ) siltumnīcefekta gāzes — oglekļa dioksīds (CO 2 ), metāns (CH 4 ), vienvērtīgā slāpekļa oksīds (N 2 O), fluorogļūdeņraži (HFC), perfluorogļūdeņraži (PFC), sēra heksafluorīds (SF 6 ) un slāpekļa trifluorīds (NF 3 ); 10 2 ) siltumnīcefekta gāzu emisija — siltumnīcefekta gāzu izplūde no šā likuma 2. pielikumā un Klimatnoturības un ekonomiskās ilgtspējas likuma pielikuma I sadaļā minētajām darbībām un avotiem; 10 3 ) citi siltumnīcefekta gāzu emisiju avoti — siltumnīcefekta gāzu emisija atmosfērā no šā likuma 4.pielikuma I daļā minētajām darbībām, kuras nav iekļautas Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā un kurām nav nepieciešama siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja; 10 4 ) (zaudējis spēku ar 12.12.2025. Sk. pārejas noteikumu 83. punktu) ; 10 5 ) (zaudējis spēku ar 12.12.2025. Sk. pārejas noteikumu 83. punktu) ; 11) tehnoloģija — tehnisku metožu un paņēmienu kopums, kas ietver patentu, preču zīmju, licenču, tehnisko izstrādņu, kā arī speciālas tehnikas un aprīkojuma izmantošanu, lai sasniegtu noteiktu mērķi vai rezultātu; 11 1 ) uzglabāšanas vieta — noteikta tilpuma apgabals ģeoloģiskā struktūrā, ko izmanto oglekļa dioksīda uzglabāšanai, un ar to saistītā virsma un iesūknēšanas iekārtas; 11 2 ) vertikālais ūdens slānis — nepārtraukta vertikāla ūdens masa no ūdens virsmas līdz ūdenstilpes dibena nosēdumiem; 12) viela — jebkurš ķīmisks elements vai ķīmisku elementu savienojums; 12 1 ) troksnis — gaisa vidē nevēlamas, traucējošas visu veidu skaņas, kas rada diskomfortu, ietekmē dzirdi un traucē akustisko saziņu; 13) trokšņa kartēšana — esoša vai prognozēta vides trokšņa līmeni raksturojošu datu izteikšana trokšņa rādītājos, kas ataino trokšņa robežlielumu pārsniegumu konkrētajā rajonā un to cilvēku vai mājokļu skaitu, uz kuriem konkrētajā rajonā iedarbojas troksnis, ko raksturo konkrēts trokšņa rādītājs; 14) trokšņa rādītājs — fizikāls lielums, ar kuru raksturo troksni, kas var radīt kaitīgas sekas; 15) trokšņa stratēģiskā karte — karte, kas izstrādāta noteiktai teritorijai, lai novērtētu dažādu vides trokšņa avotu radītā trokšņa kopējo iedarbību vai noteiktu vispārīgu vides trokšņa prognozi; 16) vides troksnis — nevēlams vai kaitīgs cilvēka darbības radīts āra troksnis, piemēram, troksnis, ko rada transportlīdzekļi, ceļu satiksme, dzelzceļa satiksme, gaisa satiksme, troksnis, kas rodas rūpnieciskās darbības zonās, kā arī troksnis, ko rada šā likuma 1.pielikumā minētās piesārņojošās darbības (iekārtas); 17) iekārta — stacionāra tehniska vienība, kurā tiek veikta viena vai vairākas A, B vai C kategorijas piesārņojošas darbības, kā arī citas ar iekārtas pamatdarbību tieši tehniski saistītas darbības, kas ietekmē emisiju vai piesārņojumu un tiek veiktas ar iekārtas darbību saistītā teritorijā; 18) jauns tehnisks paņēmiens — šā likuma 1.pielikumā noteiktajām piesārņojošām darbībām (iekārtām) paredzēts tehnisks paņēmiens, kas, ieviests ražošanā, var nodrošināt augstāku vispārējo vides aizsardzības līmeni vai vismaz tādu pašu vides aizsardzības līmeni un lielākus izmaksu ietaupījumus nekā pašreizējie labākie pieejamie tehniskie paņēmieni; 19) secinājumi par labākajiem pieejamiem tehniskajiem paņēmieniem — rūpniecības nozarei vai piesārņojošai darbībai Eiropas Komisijas noteikto labāko pieejamo tehnisko paņēmienu apraksts, kā arī ar labākajiem pieejamiem tehniskajiem paņēmieniem saistītie emisiju līmeņi, izejvielu patēriņa līmeņi, piesārņojošas darbības uzraudzība un uz piesārņojošu darbību attiecināmi vietas sanācijas pasākumi; 20) vides inspicēšana — rīcības veidu kopums, ko veic Valsts vides dienests vai persona, ja Valsts vides dienests tai devis šādu uzdevumu, tai skaitā iekārtu pārbaude, emisiju pārraudzība un iekšējo ziņojumu un pārbaudes dokumentu kontrole, pašuzraudzības pārbaude, izmantoto tehnisko paņēmienu un iekārtas vides pārraudzības atbilstības pārbaude, kuras mērķis ir uzlabot iekārtu atbilstību atļauju nosacījumiem un, ja nepieciešams, pārraudzīt to ietekmi uz vidi, kā arī nodrošināt iekārtas darbības atbilstību normatīvajiem aktiem par vides aizsardzību; 21) augsne — zemes garozas virsējais slānis, kas atrodas starp pamatiezi un zemes virsmu un ir veidots no minerāldaļiņām, organiskām vielām, ūdens, gaisa un dzīviem organismiem; 22) transporta enerģijas aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisijas — visas oglekļa dioksīda (CO 2 ), metāna (CH 4 ) un vienvērtīgā slāpekļa oksīda (N 2 O) neto emisijas, ko var attiecināt uz transporta enerģiju, ietverot visas attiecīgās stadijas, sākot ar ieguvi vai audzēšanu un ražošanu, tostarp zemes izmantošanas maiņu, pārvadāšanu, ievešanu, izvešanu, izplatīšanu, apstrādi un sadedzināšanu, neatkarīgi no tā, kurā valstī tās tiek radītas; 23) augšposma emisijas — visas siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas rodas pirms jēlmateriāla nokļūšanas rafinēšanas vai pārstrādes rūpnīcā, kur ražo benzīnu, dīzeļdegvielu vai gāzeļļu, sašķidrināto naftas gāzi, saspiesto dabasgāzi, sašķidrināto dabasgāzi, saspiesto sintētisko metānu un saspiesto ūdeņradi; 24) transporta enerģijas siltumnīcefekta gāzu emisijas uz vienu enerģijas vienību — uz transporta enerģiju attiecināmo siltumnīcefekta gāzu emisiju (izteikta oglekļa dioksīda ekvivalentos) kopējās masas dalījums ar transporta enerģijas kopējo energoietilpību, kas degvielai ir izteikta kā tās zemākā siltumspēja; 25) degvielas piegādātājs — persona, kurai likumā "Par akcīzes nodokli" noteiktajos gadījumos ir pienākums samaksāt akcīzes nodokli par degvielu; 26) kravas izgarojumu emisijas kontroles sistēma — Starptautiskās Jūrniecības organizācijas Kuģošanas drošības komitejas cirkulāra Nr. 585 "Izgarojumu emisiju kontroles sistēmu standarti" 1.2.13. apakšpunktā noteiktā sistēma; 27) transporta enerģija — šā likuma izpratnē prece ar noteiktu vērtību, ar ko nodrošina transportlīdzekļa kustību un uzstādīto agregātu darbību; 28) Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības — operatora, degvielas un kurināmā operatora, kuģošanas sabiedrības vai gaisa kuģa operatora veiktās šā likuma 2. pielikuma I, II un III sadaļā minētās darbības un šā likuma 2. pielikuma IV sadaļas 1. punktā minētās darbības degvielas un kurināmā patēriņam; 29) siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja — administratīvais akts, kas atļauj veikt kādu no šā likuma 2. pielikuma I sadaļā minētajām darbībām un ir izdots saskaņā ar šā likuma 32. 18 pantu, vai administratīvais akts, kas ļauj nodot degvielu vai kurināmo patēriņam šā likuma 2. pielikuma IV sadaļas 1. punktā minētajām darbībām ar nosacījumu, ka darbības veicējs vai tā daļa funkcionē atbilstoši vides aizsardzību un nodokļus regulējošo normatīvo aktu un attiecīgā administratīvā akta prasībām; 30) degvielas un kurināmā operators — jebkura fiziskā vai juridiskā persona, izņemot degvielas un kurināmā galapatērētājus, kas atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem: a) ir saņēmusi speciālo atļauju (licenci) darbībām ar naftas produktiem vai dabasgāzi vai maksā akcīzes nodokli par naftas produktiem vai dabasgāzi, kura tiek izmantota par degvielu vai kurināmo, vai par citiem produktiem, kuri tiek realizēti vai paredzēti realizācijai, izmantoti vai paredzēti izmantošanai par degvielu vai kurināmo šā likuma 2. pielikuma IV sadaļas 1. punktā minētajām darbībām, b) realizē patēriņam Latvijā ogles vai citu veidu produktus, kuri tiek izmantoti par degvielu vai kurināmo un nav apliekami ar akcīzes nodokli saskaņā ar likuma "Par akcīzes nodokli" 5. panta ceturto daļu; 31) degviela — naftas izcelsmes degviela, ieskaitot maisījumus ar biodegvielu, vai cita šķidra vai gāzveida viela, kuru var izmantot par transporta enerģiju; 32) verificētājs — tiesību subjekts Komisijas 2018. gada 19. decembra īstenošanas regulas (ES) 2018/2067 par datu verifikāciju un verificētāju akreditāciju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2003/87/EK 3. panta 3. punkta izpratnē, bet jūras transporta radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju verifikācijai — Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 29. aprīļa regulas (ES) 2015/757 par jūras transporta oglekļa dioksīda emisiju monitoringu, ziņošanu un verifikāciju un ar ko groza direktīvu 2009/16/EK (turpmāk — Regula Nr. 2015/757 ) 3. panta "f" punkta izpratnē; 33) aviācijas ietekme, kas nav oglekļa dioksīda ietekme — ietekme uz klimatu, kuru rada degvielas sadegšanā emitētie slāpekļa oksīdi, kvēpu daļiņas un oksidēti sēra savienojumi, un ietekme, kuru rada ūdens tvaiks, tostarp kondensācijas takas, ko emitē gaisa kuģis, kurš veic kādu no šā likuma 2. pielikuma II sadaļā minētajām aviācijas darbībām; 34) piestāšanas osta — osta, kurā kuģis ienāk, lai iekrautu vai izkrautu kravu vai uzņemtu vai izsēdinātu pasažierus, vai osta, kurā atkrastes iekārtu apkalpošanas kuģis piestāj, lai nomainītu apkalpi. Tas neietver piestāšanu vienīgi nolūkā uzpildīt degvielu, papildināt krājumus, mainīt apkalpi kuģiem, kas nav atkrastes iekārtu apkalpošanas kuģi, ieiet dokā, lai veiktu remontu kuģim vai iekārtām, piestāšanu ostā tāpēc, ka kuģim ir nepieciešama palīdzība vai tas ir briesmās, kravas pārkraušanu no kuģa uz kuģi ārpus ostas, piestāšanu ar vienīgo nolūku patverties no nelabvēlīgiem laikapstākļiem, piestāšanu saistībā ar meklēšanas un glābšanas darbībām un konteinerkuģu piestāšanu blakus esošā konteineru pārkraušanas ostā, kura iekļauta ar Eiropas Komisijas īstenošanas aktu apstiprinātā speciālā sarakstā; 35) oglekļa dioksīda uztveršana — process, kurā tiek novērsta oglekļa dioksīda emitēšana atmosfērā pēc siltumnīcefekta gāzu emisijas radīšanas, uztverot to; 36) oglekļa dioksīda lietošana — process, kurā uztvertais oglekļa dioksīds tiek lietots kā izejviela rūpnieciskās produkcijas vai energoresursu ražošanā; 37) oglekļa dioksīda ekvivalents — metriskais rādītājs, kuru izmanto, lai salīdzinātu dažādu siltumnīcefekta gāzu emisijas, pamatojoties uz to globālās sasilšanas potenciālu. Oglekļa dioksīda ekvivalentu gāzei iegūst, reizinot gāzes apjomu ar attiecīgo gāzes globālās sasilšanas potenciālu; 38) globālās sasilšanas potenciāls — vērtības metriskais rādītājs 100 gadu laikposmam, kas tiek izmantots, lai kvantitatīvi izteiktu dažādu siltumnīcefekta gāzu ietekmi uz klimata pārmaiņām, salīdzinot to ar oglekļa dioksīdu, kura globālais sasilšanas potenciāls ir vienāds ar 1. (2) Šajā likumā termini "atjaunīgie energoresursi" un "kurināmais" lietoti Enerģētikas likuma izpratnē, termins "nodošana patēriņam" lietots likuma "Par akcīzes nodokli" izpratnē un termins "reiss" — Regulas Nr. 2015/757 izpratnē.
Likuma mērķis
1Šā likuma mērķis ir novērst vai mazināt piesārņojuma dēļ cilvēku veselībai, īpašumam un videi nodarīto kaitējumu, novērst kaitējuma radītās sekas, kā arī: 1) novērst piesārņojošu darbību izraisīta piesārņojuma rašanos vai, ja tas nav iespējams, samazināt emisiju augsnē, ūdenī un gaisā; 2) novērst vai, ja tas nav iespējams, samazināt neatjaunojamo dabas resursu un enerģijas izmantošanu, veicot piesārņojošas darbības; 3) novērst vai, ja tas nav iespējams, samazināt atkritumu radīšanu; 4) nodrošināt piesārņotu un potenciāli piesārņotu vietu apzināšanu valsts teritorijā un to reģistrāciju; 5) noteikt pasākumus piesārņotu un potenciāli piesārņotu vietu izpētei un piesārņotu vietu sanācijai; 6) noteikt personas, kuras sedz ar piesārņotu un potenciāli piesārņotu vietu izpēti un piesārņotu vietu sanāciju saistītos izdevumus; 7) novērst vai samazināt vides trokšņa iedarbību uz cilvēkiem; 8) samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas no šā likuma 2. un 4.pielikumā minētajām darbībām un palielināt oglekļa dioksīda piesaisti no šā likuma 4.pielikuma II daļā minētajām darbībām, ņemot vērā izmaksu efektivitāti, nodrošinot līdzdalību Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā un izpildot Latvijas saistības attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu un oglekļa dioksīda piesaisti; 9) noteikt ikvienas fiziskās un juridiskās personas, kā arī šo personu apvienības, organizācijas un grupas (turpmāk — sabiedrība) tiesības piedalīties lēmuma pieņemšanas procesā attiecībā uz atļauju izsniegšanu piesārņojošu darbību veikšanai vai izmaiņai piesārņojošā darbībā vai šādu atļauju pārskatīšanu, kā arī attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu bezmaksas emisijas kvotu sadali un piešķiršanu; 10) novērst vai, ja tas nav iespējams, ierobežot piesārņojošo darbību radītās smakas.
Likuma darbības joma
1(1) Šis likums nosaka prasības, kuras piesārņojuma novēršanas un kontroles jomā jāņem vērā operatoram un gaisa kuģa operatoram, un piesārņojuma novēršanas un kontroles kārtību, kā arī: 1) prasības, kas jāņem vērā, uzsākot, veicot un pārtraucot piesārņojošas darbības; 2) prasības, kas jāņem vērā, izsniedzot atļaujas piesārņojošu darbību veikšanai un ūdens lietošanai, kā arī kārtību, kādā sniedzama informācija par piesārņojošām darbībām, kuru veikšanai nav nepieciešama atļauja; 3) vides kvalitātes normatīvu noteikšanas kārtību; 4) kārtību, kādā nosakāma noteiktu vielu emisijas robežvērtība, piesārņojošas darbības nosacījumi, kā arī citi ierobežojumi, kas attiecas uz piesārņojošu darbību veikšanu; 5) piesārņotu vietu apzināšanas, reģistrācijas, izpētes un sanācijas kārtību; 6) piesārņojošu darbību uzraudzības nosacījumus, piesārņojošu darbību kontroli, monitoringu, kā arī kārtību, kādā par šīm darbībām informējama sabiedrība; 7) prasības, kas jāņem vērā, izsniedzot siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas, kā arī piešķirot un izsolot emisijas kvotas; 7 1 ) prasības, kas siltumnīcefekta gāzu emisijas kontroles jomā jāievēro gaisa kuģu operatoriem, kuģošanas sabiedrībām un degvielas un kurināmā operatoriem; 8) prasības attiecībā uz darbībām ar emisijas kvotām un nosacījumus emisijas kvotu sadales plāna izstrādei; 9) īpaši jutīgu teritoriju noteikšanas kārtību, tai skaitā prasības attiecībā uz pilsētu un citu komunālo (turpmāk — pilsētu) notekūdeņu attīrīšanu, kā arī ūdens un augsnes aizsardzību attiecīgajās teritorijās; 10) prasības, kas noteiktas ķīmiskās vielas saturošām iekārtām un produktiem. (2) Šis likums attiecas arī uz Ministru kabineta noteiktajiem mobilajiem piesārņojuma avotiem. (2 1 ) Šis likums nosaka gaisu piesārņojošo vielu emisiju samazināšanas mērķus, kā arī emisiju samazināšanas rīcības programmas izstrādes un gaisu piesārņojošo vielu emisijas uzskaites kārtību. (3) Darbības ar radioaktīvajām vielām, radioaktīvajiem atkritumiem, jonizējošā starojuma avotiem un ģenētiski modificētiem organismiem regulē citi normatīvie akti. (4) Šis likums paredz nosacījumus: 1) siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai no citiem siltumnīcefekta gāzu emisiju avotiem un šajā likumā minēto siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas saistību izpildei; 2) oglekļa dioksīda piesaistei no šā likuma 4.pielikuma II daļā minētajām zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības darbībām un šajā likumā minēto saistību izpildei attiecībā uz oglekļa dioksīda piesaisti. (5) Šis likums nosaka prasības jūras transporta oglekļa dioksīda emisiju monitoringam, ziņošanai un verifikācijai, ko veic saskaņā ar Regulu Nr. 2015/757 .
II nodaļa Prasības un nosacījumi attiecībā uz piesārņojošas darbības veikšanu
Prasības attiecībā uz piesārņojošas darbības veikšanu
1(1) Operators, veicot piesārņojošu darbību, ievēro tās specifiku un izpilda šādas prasības: 1) veic pasākumus, lai novērstu piesārņojuma rašanos vai samazinātu tā emisiju; 2) nodrošina vides kvalitātes normatīvu ievērošanu; 3) veic piesārņojošas darbības monitoringu; 4) sniedz vides aizsardzības un citām valsts institūcijām, pašvaldībām un sabiedrībai šajā likumā un citos normatīvajos aktos paredzēto informāciju; 5) ievēro prasības attiecībā uz piesārņojošas darbības vietu; 6) apkopo un sniedz darbiniekiem, kuri veic piesārņojošu darbību, nepieciešamo informāciju par tās iespējamo ietekmi uz cilvēku veselību un vidi; 7) ievēro šā likuma 11.pantā minētos nosacījumus; 8) saņem atļauju A vai B kategorijas piesārņojošas darbības veikšanai vai paziņo par C kategorijas piesārņojošas darbības veikšanu un šajā likumā noteiktajos gadījumos saņem atļauju siltumnīcefekta gāzu emisijai; 8 1 ) ievēro A vai B kategorijas piesārņojošas darbības atļaujā un siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujā ietvertos nosacījumus; 9) pēc iekārtas darbības pilnīgas pārtraukšanas veic pasākumus, kas nepieciešami piesārņojuma riska novēršanai un iekārtas atrašanās vietas sakārtošanai atbilstošā stāvoklī; 10) racionāli izmanto enerģiju. (2) (Izslēgta ar 09.10.2025 . likumu)
Piesardzības pasākumi
1Operators, kā arī atbildīgās valsts un pašvaldību institūcijas veic nepieciešamos piesardzības pasākumus, lai novērstu vai, ja tas nav iespējams, samazinātu vides piesārņošanu vai tās risku, kā arī avāriju risku. Piesardzības pasākumi ietver: 1) pieejamo tehnisko līdzekļu izmantošanu un organizatorisko pasākumu veikšanu visos piesārņojošas darbības posmos un procesos; 2) ražošanas vai citu darbību ierobežošanu vai pārtraukšanu uz noteiktu laikposmu, ja tas nepieciešams nelabvēlīgu meteoroloģisko vai citu apstākļu dēļ; 3) izvairīšanos no neatjaunojamo dabas resursu un enerģijas lietošanas vai to lietošanas ierobežošanu, kā arī izvairīšanos no atkritumu radīšanas vai to radīšanas ierobežošanu, visā vielu vai materiālu aprites ciklā izmantojot tādas metodes kā vielu un materiālu atkārtota lietošana un pārstrāde vai citas metodes; 4) izvairīšanos no tādu ķīmisko vielu un maisījumu izmantošanas, kuru vietā ir iespējams izmantot aizstājējus, kas ir mazāk bīstami cilvēku dzīvībai, veselībai vai videi; 5) avāriju riska novērtēšanu un tādus pasākumus, kas nepieciešami, lai izvairītos no avārijām, bet avārijas gadījumā — samazinātu tās sekas; 6) piesārņojošas darbības pārtraukšanu un neatliekamu piesārņotās vietas sanāciju, ja tas nepieciešams; 7) pasākumus, kas nepieciešami, lai nepieļautu piesārņojuma izplatīšanos; piesārņotās vietas izpēti un sanāciju, kā arī piesārņojošas darbības monitoringu; 8) operatoriem, kuri veic šā likuma 1.pielikumā minētās piesārņojošās darbības, izvirzāmo prasību lietot labākos pieejamos tehniskos paņēmienus.
Operatora un darbinieku nodrošināšana ar nepieciešamajām zināšanām un pienākums sniegt informāciju
1(1) Operators pirms piesārņojošas darbības uzsākšanas vai būtiskas izmaiņas apzina informāciju par tās iespējamo ietekmi uz cilvēku veselību un vidi. (2) Operators sniedz darbiniekiem, kuri veic piesārņojošu darbību, nepieciešamās zināšanas par kārtību, kādā šī darbība veicama, un tās iespējamo ietekmi uz cilvēku veselību un vidi, par piesardzības pasākumiem šīs ietekmes samazināšanai, kā arī par rīcību avārijas situācijā. (3) Operatoram ir pienākums sniegt informāciju vides aizsardzības institūcijām, kuras saskaņā ar šo likumu atbild par atļauju izsniegšanu un kontroli, kā arī informēt sabiedrību un attiecīgo pašvaldību par atļaujā noteiktā monitoringa rezultātiem un piesārņojošas darbības ietekmi uz cilvēku veselību un vidi. (3 1 ) Operators nodrošina iespēju Valsts vides dienestam veikt darbības, kas nepieciešamas vides aizsardzības normatīvajos aktos noteikto prasību un atļaujā izvirzīto nosacījumu izpildes kontrolei. (4) Ja ir pārkāptas vides aizsardzības normatīvajos aktos noteiktās prasības vai atļaujas nosacījumi vai ir apdraudēta to turpmākā ievērošana, operators par to nekavējoties paziņo Valsts vides dienestam un rīkojas tā, lai nodrošinātu, ka iekārtas normāla darbība tiek atjaunota visīsākajā laikā vai attiecīgi tiek novērsts iespējamais vides aizsardzības normatīvajos aktos noteikto prasību vai atļaujas nosacījumu ievērošanas apdraudējums. Valsts vides dienests uzdod operatoram veikt nepieciešamos pasākumus, lai atjaunotu iekārtas normālu darbību un atbilstību vides aizsardzības normatīvajos aktos noteiktajām prasībām un atļaujā izvirzītajiem nosacījumiem. (5) Ja ir radies cilvēku dzīvībai, veselībai vai videi bīstams piesārņojums vai pastāv nopietni šāda piesārņojuma rašanās draudi, operators par to paziņo Valsts vides dienestam.
Piesārņojošas darbības monitorings
1Operators nodrošina piesārņojošas darbības monitoringu, īpaši tādiem procesiem, kuri ir tieši saistīti ar vides piesārņošanu vai tās risku. Lai noteiktu vides stāvokļa izmaiņu tendences, operators nodrošina vides monitoringu teritorijā, kuru var ietekmēt piesārņojošā darbība.
Prasības attiecībā uz piesārņojošas darbības vietu
1(1) Pirms tiek uzsākta piesārņojoša darbība, kurai saskaņā ar šo likumu nepieciešama atļauja, operators izvērtē iespējamās alternatīvās vietas šīs darbības veikšanai. Šī prasība attiecas uz darbību kopumā, tās atsevišķiem procesiem, kā arī uz emisijas vietām. Piesārņojošai darbībai vai tās atsevišķiem procesiem jāizraugās tāda vieta, kur tai būs vismazākā negatīvā ietekme uz cilvēku veselību un vidi. (2) Šā panta pirmās daļas prasības neattiecas uz piesārņojošām darbībām, kuru iespējamās norises vietas, tehniskie paņēmieni un tehnoloģijas, kā arī to ietekme uz vidi ir izvērtēta saskaņā ar likumu "Par ietekmes uz vidi novērtējumu".
Oglekļa dioksīda uzglabāšana
Teksts nav pieejams.
Oglekļa dioksīda uzglabāšana
1Latvijas teritorijā, tās ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā un kontinentālajā šelfā ir aizliegta oglekļa dioksīda uzglabāšana vertikālajā ūdens slānī.
Izmaksu efektivitāte
1Operators īsteno šā likuma 5., 6., 7. un 8.pantā noteiktos pasākumus un prasības, raugoties, lai šo pasākumu un prasību īstenošanas kopējās izmaksas atbilstu paredzamajai pozitīvajai ietekmei uz vidi un tiktu nodrošināta vides kvalitātes normatīvu ievērošana.
Emisijas robežvērtība, līmenis un limits
1(1) Emisijas robežvērtība ir maksimālais emitētās vielas daudzums vai citi noteiktos parametros izteikti faktori (koncentrācija vai emisijas līmenis), kurus nedrīkst pārsniegt noteiktā laika periodā vai periodos vai kurus nedrīkst pārsniegt iekārtas normālas darbības apstākļos. Emisijas robežvērtību nosaka konkrētām vielām vai vielu grupām. (2) Emisijas robežvērtību nosaka vietā, kur piesārņojums izplūst no iekārtas. Koncentrācijas samazinājums, kas veidojas atšķaidīšanas rezultātā, robežvērtības noteikšanas brīdī netiek ņemts vērā. (3) Nosakot iekārtas emisijas robežvērtības attiecībā uz netiešu piesārņojuma noplūdi ūdenī, var ņemt vērā notekūdeņu attīrīšanas iekārtu darbību, ja videi kopumā tiek nodrošināts līdzvērtīgs aizsardzības līmenis un vides piesārņojuma līmenis nepaaugstinās. (4) Emisijas limits ir atļaujā noteiktais emitētās vielas daudzums vai citi noteiktos parametros izteikti faktori (koncentrācija vai emisijas līmenis), ko nedrīkst pārsniegt noteiktā laika periodā vai periodos, vai emitētās vielas daudzums vai koncentrācija, kuru nedrīkst pārsniegt iekārtas normālas darbības apstākļos un kura nepārsniedz attiecīgo emisijas robežvērtību. (5) Ar labākajiem pieejamiem tehniskajiem paņēmieniem saistītais emisijas līmenis ir tāds emisijas līmenis, kas sasniegts parastos iekārtas ekspluatācijas apstākļos, izmantojot labākos pieejamos tehniskos paņēmienus, kuri ietverti secinājumos par labākajiem pieejamiem tehniskajiem paņēmieniem, un kas izteikts kā vidējais rādītājs konkrētā laikposmā atbilstoši noteiktiem atsauces nosacījumiem.
Piesārņojošas darbības veikšanas nosacījumi
1(1) Veicot piesārņojošu darbību, operators ievēro: 1) aizliegumu attiecībā uz noteiktu piesārņojošu vielu emisiju vidē; 2) noteiktu piesārņojuma veidu emisijas robežvērtības un limitus, kā arī ar labākajiem pieejamiem tehniskajiem paņēmieniem saistītos emisiju līmeņus; 3) emisijas samazināšanas, novēršanas vai kontroles kārtību noteiktās saimnieciskās darbības jomās vai attiecībā uz noteikta veida iekārtām vai vielām; 4) ar noteiktu emisiju saistītu iekārtu vai iekārtu grupu atbilstības novērtēšanas kārtību. (2) Lai nodrošinātu šā panta pirmajā daļā minēto nosacījumu ievērošanu, Ministru kabinets reglamentē: 1) noteikumus par stacionāru piesārņojuma avotu emisijas limita projektu izstrādi; 2) notekūdeņu emisijas robežvērtības un aizliegumus attiecībā uz piesārņojošu vielu emisiju ūdenī; 3) noteikumus par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskas darbības izraisīta piesārņojuma ar nitrātiem; 4) noteikumus par trokšņa emisiju no iekārtām, kuras izmanto ārpus telpām; 5) noteikumus par satiksmē neizmantojamo pārvietojamo mehānismu iekšdedzes dzinēju radīto piesārņojošu vielu emisiju gaisā; 6) noteikumus par azbesta un azbesta izstrādājumu ražošanas radīto vides piesārņojumu; 7) noteikumus par atkritumu sadedzināšanai un atkritumu sadedzināšanas iekārtu darbībai izvirzāmajām prasībām; 8) kārtību, kādā ierobežojama piesārņojošas darbības izraisīto smaku izplatīšanās, un šo smaku noteikšanas metodes; 9) vides aizsardzības prasības degvielas uzpildes stacijām, naftas bāzēm un pārvietojamām cisternām; 10) noteikumus par atsevišķu dzelzceļa un upju satiksmē izmantojamo iekšdedzes dzinēju radīto piesārņojošo vielu emisiju gaisā; 11) noteikumus par notekūdeņu dūņu un to kompostu izmantošanu, monitoringu un kontroli; 12) kārtību, kādā ierobežojama piesārņojošo vielu emisija no noteiktiem produktiem; 13) atsevišķas bīstamas ķīmiskās vielas saturošu iekārtu un produktu lietošanas un marķēšanas prasības un videi kaitīgo preču sarakstu; 14) šķidrās degvielas veidus ar paaugstinātu sēra saturu, kurus aizliegts izlaist brīvam apgrozījumam vai realizēt; 15) vides kvalitātes normatīvus iekārtām un noteikta veida kuģošanas līdzekļiem, kuri izmanto sēru saturošu šķidro degvielu; 16) izmēģinājumu un inovatīvo emisijas samazināšanas tehnoloģiju izmantošanu kuģošanas līdzekļos; 17) (izslēgts ar 09.10.2025 . likumu) ; 18) kārtību, kādā nodrošināma oglekļa dioksīda plūsmas transportēšana pa cauruļvadiem uz uzglabāšanas vietām, kā arī oglekļa dioksīda plūsmas tīrības kritērijus un kārtību, kādā izskatāmi strīdi par piekļuvi transporta tīkliem un uzglabāšanas vietām; 19) kārtību, kādā novēršama, ierobežojama un kontrolējama gaisu piesārņojošo vielu emisija no sadedzināšanas iekārtām; 20) kārtību, kādā ierobežojama gaistošo organisko savienojumu emisija no iekārtām, kurās izmanto organiskos šķīdinātājus; 21) prasības titāna dioksīda ražošanas iekārtu radīto emisiju ierobežošanai, kontrolei un monitoringam. (3) (Izslēgta ar 12.04.2018 . likumu) (4) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā biedrība "Latvijas Antīko automobiļu klubs" izsniedz apliecinājumu par to, ka transportlīdzeklis atbilst antīkā transportlīdzekļa statusam, lai iegādātos produktus ar paaugstinātu gaistošo organisko savienojumu saturu. (5) Ministru kabinets nosaka bioeļļas kvalitātes prasības un mežizstrādes darbos izmantojamo griezējinstrumentu eļļošanai lietojamās bioeļļas izmantošanas un kontroles kārtību. (6) Ministru kabinets nosaka cenrādi maksas pakalpojumiem par stacionāru piesārņojuma avotu emisijas limita projektu izstrādei nepieciešamās informācijas un datu sniegšanu.
III nodaļa Vides kvalitātes normatīvi un vides kvalitātes normatīvu ieviešanas programmas
Vides kvalitāte un vides kvalitātes normatīvu noteikšana
1(1) Vides kvalitāti nosaka salīdzinājumā ar vēlamo gaisa, virszemes ūdeņu, pazemes ūdeņu, augsnes un zemes dzīļu vai citu vides komponentu kvalitāti, kuras nodrošināšanai tiek reglamentēti kvantitatīvos rādītājos izteikti vides kvalitātes normatīvi. (2) Lai novērstu kaitējumu cilvēku veselībai vai videi un nodrošinātu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu ilgākā laikposmā, ņemot vērā nepieciešamo drošības rezervi, Ministru kabinets nosaka kvalitātes normatīvus gaisam, virszemes ūdeņiem, pazemes ūdeņiem un augsnei, norādot: 1) šo normatīvu sasniegšanas termiņus un teritoriju, uz kuru tie attiecas; 2) augstāko un zemāko pieļaujamo līmeni vai raksturlielumus vielu, trokšņu, organismu vai citu vidi ietekmējošu faktoru klātbūtnei vidē; 3) parametrus, monitoringa metodes un metodes, pēc kurām nosaka attiecīgo normatīvu pārsniegšanu; 4) pasākumus, kas veicami gadījumos, kad normatīvi tiek pārsniegti. (2 1 ) Ministru kabinets, ņemot vērā šā panta otrās daļas nosacījumus, nosaka kvalitātes normatīvus gruntij. (3) Normatīvajos aktos noteiktos vides kvalitātes normatīvus var sasniegt pakāpeniski vairākos konkrētos starpposmos.
Robežlielumi un mērķlielumi
1(1) Vides kvalitātes normatīvus iedala robežlielumos un mērķlielumos. (2) Robežlielums ir saistošs jebkuram operatoram, kas veic vai ir paredzējis veikt piesārņojošu darbību, kuras izraisīta emisija var ietekmēt attiecīgo teritoriju. (3) Vides aizsardzības institūcijas, pieņemot lēmumu par atļaujas izsniegšanu un izstrādājot labāko pieejamo tehnisko paņēmienu izmantošanas nosacījumus, kā arī kontrolējot piesārņojošu darbību, ņem vērā noteiktos mērķlielumus. (4) Operators, veicot piesārņojošu darbību, ierobežo emisiju, lai tā nepārsniegtu vides kvalitātes mērķlielumus, vai, ja tie ir pārsniegti, — pakāpeniski samazina emisiju līdz attiecīgajiem mērķlielumiem.
Piesārņojošas darbības uzsākšanas ierobežojumi
1(1) Piesārņojošu darbību nedrīkst uzsākt, ja ir pārsniegti vai var tikt pārsniegti vides kvalitātes normatīvu robežlielumi noteiktam piesārņojuma veidam noteiktā teritorijā un ja attiecīgās darbības izraisītās emisijas var palielināt kopējo attiecīgā piesārņojuma daudzumu šajā teritorijā. Šādos gadījumos atļauja piesārņojošas darbības veikšanai netiek izsniegta. (2) Ja noteiktā teritorijā ir pārsniegti vai var tikt pārsniegti vides kvalitātes normatīvu robežlielumi noteiktam piesārņojuma veidam, pašvaldība saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izstrādātu un apstiprinātu rīcības programmu vai īstermiņa rīcības programmu var izdot saistošos noteikumus, kas attiecīgajā teritorijā ierobežo vai aizliedz tādu piesārņojošu darbību uzsākšanu, kuru izraisītā emisija var palielināt kopējo attiecīgā piesārņojuma daudzumu šajā teritorijā, izņemot šā likuma 16.pantā minētos gadījumus. (3) Piesārņojošu darbību nedrīkst uzsākt, ja tā neatbilst teritorijas plānojumam. Par piesārņojošas darbības atbilstības teritorijas plānojumam izvērtējumu ir atbildīga pašvaldība.
Piesārņojošas darbības ierobežojumi
1Ja teritorijā, kurā saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izsniegtu atļauju tiek veikta piesārņojoša darbība, ir pārsniegti vai var tikt pārsniegti vides kvalitātes robežlielumi noteiktam piesārņojuma veidam: 1) operatoram saskaņā ar šā likuma II nodaļā noteiktajām prasībām jāveic pasākumi, kas nepieciešami, lai pakāpeniski samazinātu emisiju, kura var ietekmēt cilvēku veselību vai vidi attiecīgajā teritorijā; 2) atļauju būtiskai darbības izmaiņai neizsniedz, ja šāda izmaiņa var radīt emisijas, kas palielina kopējo attiecīgā piesārņojuma daudzumu šajā teritorijā; 3) pārskatot jau izsniegtās atļaujas, to nosacījumus maina vai papildina atbilstoši šā likuma II nodaļā noteiktajām prasībām.
Operatoru sadarbība
1(1) Šā likuma 14. un 15.pantā minētajos gadījumos operators var noslēgt vienošanos ar citu operatoru, kuram atļauts emitēt attiecīgā veida piesārņojumu, par pasākumiem, kas veicami, lai samazinātu kopējās attiecīgā veida emisijas, un informē par to Valsts vides dienestu. (2) Ja operatoru vienošanās paredz, ka kopējās attiecīgā veida emisijas, ko izraisa piesārņojošas darbības, uz kurām attiecas vienošanās, būs zemākas nekā pirms vienošanās noslēgšanas, un ja atbilstoši šim likumam un citiem normatīvajiem aktiem ir ievērotas citas piesārņojuma samazināšanas prasības, Valsts vides dienests šo vienošanos akceptē. (3) Operatori, kas ir paredzējuši veikt piesārņojošas darbības, uz kurām attiecas vienošanās, iesniedz iesniegumu atļaujas saņemšanai, un Valsts vides dienests izsniedz atļauju atbilstoši emisiju apjoma samazinājumam, kuru paredz vienošanās.
Gaisu piesārņojošo vielu emisiju uzskaite valsts līmenī
1(1) Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs", sadarbojoties ar attiecīgajām nozaru ministrijām, institūcijām un komersantiem, veic valsts kopējo gaisu piesārņojošo vielu emisijas aprēķinu un prognožu izstrādi, kā arī emisiju ziņojumu sagatavošanu. (2) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā tiek izveidota un uzturēta valsts kopējo gaisu piesārņojošo vielu emisijas aprēķinu un prognožu sagatavošanas nacionālā sistēma un novērtēta gaisa piesārņojuma ietekme uz ekosistēmām, kā arī prasības par sabiedrībai un Eiropas Komisijai sniedzamo informāciju.
Gaisa piesārņojuma samazināšana valsts līmenī
1(1) Lai samazinātu gaisa piesārņojuma radīto negatīvo ietekmi uz cilvēku veselību un vidi, Latvija laikposmā no 2020. līdz 2029. gadam un pēc 2030. gada samazina dažādu tautsaimniecības nozaru radītās sēra dioksīda, slāpekļa oksīda, gaistošo organisko savienojumu (izņemot metāna) un daļiņu PM 2,5 emisijas. Ministru kabinets nosaka minēto vielu emisiju samazināšanas mērķus laikposmam no 2020. līdz 2029. gadam un pēc 2030. gada. (2) Lai nodrošinātu gaisa piesārņojuma samazināšanos un normatīvajos aktos noteikto emisiju samazināšanas mērķu izpildi, Klimata un enerģētikas ministrija organizē gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plāna izstrādi un koordinē tā īstenošanu. Rīcības plānu izstrādā sadarbībā ar Zemkopības ministriju, Ekonomikas ministriju, Satiksmes ministriju, Finanšu ministriju, Veselības ministriju, kā arī citām institūcijām, ja to pieņemtajiem lēmumiem ir tieša vai pakārtota ietekme uz gaisu piesārņojošo vielu emisiju. Ministru kabinets nosaka rīcības plāna saturu, kā arī kārtību, kādā izstrādājams rīcības plāns un sniedzami pārskati par tā izpildi. (3) Šā panta otrajā daļā minēto rīcības plānu apstiprina Ministru kabinets. (4) Zemkopības ministrija, Ekonomikas ministrija, Satiksmes ministrija, Finanšu ministrija, Veselības ministrija, kā arī citas institūcijas, kuru pieņemtajiem lēmumiem ir tieša vai pakārtota ietekme uz gaisu piesārņojošo vielu emisiju, organizējot un plānojot savu darbību vai nozaru politiku, ņem vērā Ministru kabineta noteiktos gaisu piesārņojošo vielu emisiju samazināšanas mērķus un īsteno rīcības plānā noteiktos pasākumus.
Vides kvalitātes normatīvu ieviešanas plāns un rīcības programmas gaisa piesārņojuma samazināšanai
1(1) Ja tiek vai var tikt pārsniegti konkrēta veida piesārņojumam noteiktie vides kvalitātes normatīvu robežlielumi, kā arī citos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos Klimata un enerģētikas ministrija izstrādā rīcības plānu piesārņojuma samazināšanai. Rīcības plānā norāda vismaz piesārņojuma samazināšanas mērķus un veicamos pasākumus, kā arī to finansēšanas avotus. Minēto plānu apstiprina Ministru kabinets. (2) (Izslēgta ar 12.04.2018 . likumu) (2 1 ) Ja pašvaldības teritorijā tiek vai var tikt pārsniegti gaisu piesārņojošajām vielām noteiktie vides kvalitātes normatīvi, attiecīgā pašvaldība sadarbībā ar Klimata un enerģētikas ministriju izstrādā rīcības programmu gaisa piesārņojuma samazināšanai konkrētajā teritorijā un īsteno tajā noteiktos pasākumus. (2 2 ) Lai izstrādātu šā panta 2. 1 daļā minēto rīcības programmu, noteiktu galvenos piesārņojuma avotus un plānotu īstenojamos pasākumus, pašvaldībai ir tiesības ievākt un apkopot informāciju par tās teritorijā esošajām apkures iekārtām un tajās izmantotā kurināmā veidu un apjomu. Pašvaldības dome var izdot saistošos noteikumus, kuros nosaka kārtību, kādā tiek vākta informācija par pašvaldības teritorijā esošajām apkures iekārtām un tajās izmantotā kurināmā veidu un apjomu. (3) Rīcības programmas gaisa piesārņojuma samazināšanai saturu, izstrādāšanas un atskaitīšanās kārtību nosaka Ministru kabinets.
Īpaši jutīgas teritorijas
1(1) Teritorijas, kur piesārņojums var pastiprināti ietekmēt cilvēku veselību vai vidi un tās bioloģisko daudzveidību, vai teritorijas, kuras ir īpaši jutīgas pret piesārņojuma radīto slodzi, sauc par īpaši jutīgām teritorijām. (2) Ministru kabinets reglamentē īpaši jutīgu teritoriju noteikšanas kritērijus un apsaimniekošanas kārtību, nosaka attiecīgo teritoriju robežas vai visas valsts vai noteiktu pašvaldību administratīvo teritoriju robežas kā jutīgo teritoriju robežas, kā arī to: 1) uz kurām īpaši jutīgām teritorijām attiecas paaugstinātas prasības pilsētu notekūdeņu attīrīšanai; 2) uz kurām īpaši jutīgām teritorijām attiecas paaugstinātas prasības ūdens un augsnes aizsardzībai no lauksaimnieciskas darbības izraisīta piesārņojuma ar nitrātiem. (3) Ministru kabinets: 1) (izslēgts ar 17.06.2010 . likumu) ; 2) (izslēgts ar 18.12.2003 . likumu) . (4) Klimata un enerģētikas ministrs pēc saskaņošanas ar zemkopības ministru šā panta otrās daļas 2.punktā minēto īpaši jutīgo teritoriju apsaimniekošanas pasākumu koordinācijai izveido konsultatīvu padomi, iekļaujot tajā pārstāvjus no Klimata un enerģētikas ministrijas, Zemkopības ministrijas un Veselības ministrijas un šo ministriju padotībā esošajām institūcijām, kā arī sabiedrisko organizāciju pārstāvjus, un apstiprina šīs padomes nolikumu.
Trokšņa novērtēšana un samazināšana
1(1) Trokšņa kartēšanu un trokšņa stratēģisko karšu izstrādi aglomerācijas teritorijai nodrošina attiecīgā pašvaldība, bet ārpus aglomerācijas teritorijas esošiem infrastruktūras objektiem — dzelzceļa līnijām, autoceļiem un lidostām, kurās satiksmes intensitāte ir vairāk nekā 50 000 gaisa kuģu gadā, — attiecīgā transporta infrastruktūras objekta pārvaldītājs. Pašvaldība un attiecīgā transporta infrastruktūras objekta pārvaldītājs sadarbojas trokšņa kartēšanā aglomerācijas teritorijai. (2) Rīcības plānu trokšņa samazināšanai aglomerācijas teritorijā izstrādā un ievieš attiecīgā pašvaldība, bet rīcības plānu trokšņa samazināšanai transporta infrastruktūras objektam, kas atrodas aglomerācijas teritorijā un ārpus aglomerācijas teritorijas, — attiecīgā transporta infrastruktūras objekta pārvaldītājs. Pašvaldība un attiecīgā transporta infrastruktūras objekta pārvaldītājs sadarbojas rīcības plāna izstrādē, kā arī rīcības plāna ieviešanā aglomerācijas teritorijā. (3) Ministru kabinets nosaka: 1) trokšņa rādītājus, to piemērošanas kārtību un novērtēšanas metodes; 2) prasības un termiņus trokšņa kartēšanai, kā arī trokšņa stratēģisko karšu un rīcības plāna trokšņa samazināšanai izstrādei; 3) vides trokšņa radīto kaitīgo seku novērtēšanas metodes; 4) kārtību, kādā īstenojama sadarbība ar kaimiņvalstīm vides trokšņa novērtēšanā un samazināšanā (ja novērota pārrobežu ietekme); 5) sabiedrībai un Eiropas Komisijai sniedzamo informāciju par vides troksni, tās sniegšanas kārtību un termiņus, kā arī kārtību, kādā sabiedrība tiek iesaistīta rīcības plāna trokšņa samazināšanai izstrādē; 6) prasības un kārtību satiksmes un rūpniecisko objektu radītā vides trokšņa novērtēšanai. (4) Apdzīvotajām vietām, autoceļiem, dzelzceļa līnijām un lidostām, kuru attiecīgie rādītāji ir mazāki, nekā minēts šā likuma pārejas noteikumu 10. vai 11.punktā, šā panta pirmajā un otrajā daļā minētās institūcijas var veikt trokšņa kartēšanu, izstrādāt un ieviest trokšņa stratēģiskās kartes un rīcības plānu trokšņa samazināšanai atbilstoši šajā likumā un citos normatīvajos aktos par vides aizsardzību paredzētajiem nosacījumiem. (5) Pašvaldība savā administratīvajā teritorijā gādā par cilvēku aizsardzību pret nevēlamu vai kaitīgu troksni, kas rodas dažādu pasākumu laikā (izņemot treniņšaušanu, šaušanas sacensības un medības), izklaides vietās un izklaides darbību rezultātā. Pašvaldība var izdot saistošos noteikumus, kuros paredz: 1) pašvaldības atļauju izsniegšanu gadījumos, kad pasākumu laikā, izklaides vietās un izklaides darbību rezultātā tiks radīts troksnis; 2) prasības un kārtību skaņu pastiprinošu iekārtu izmantošanai, kā arī to, kā tiek uzraudzīta šo prasību un kārtības ievērošana; 3) prasības attiecībā uz skaņas izolāciju, kā arī to, kā tiek uzraudzīta šo prasību ievērošana; 4) institūcijas, kas ir tiesīgas kontrolēt attiecīgo pašvaldības saistošo noteikumu izpildi.
Elektromagnētisko lauku starojuma novērtēšana un ierobežošana
1(1) Prasības elektromagnētisko lauku starojuma novērtēšanai attiecas uz ierīcēm — mehāniskām, elektriskām vai elektroniskām konstrukcijām, kā arī to apvienojumiem —, kas paredzētas speciālu funkciju izpildei: 1) zemas frekvences ierīcēm elektrības ražošanai un elektriskās strāvas pārvadei, tostarp sliežu ceļu strāvas pārvadei, ar nominālo spriegumu no viena kilovolta (kV) un vairāk, ieskaitot citas līdzīgas ierīces frekvenču diapazonā no viena herca (Hz) līdz deviņiem kiloherciem (kHz); 2) līdzstrāvas tālās pārvades un pārdales fiksētām ierīcēm, ieskaitot iekārtu darbību ar nominālo spriegumu no diviem kilovoltiem (kV); 3) augstfrekvenču jeb radiofrekvenču ierīcēm, tostarp fiksētām instalācijām, kas rada elektromagnētiskos laukus frekvenču diapazonā no deviņiem kiloherciem (kHz) līdz 300 gigaherciem (GHz). (2) Ministru kabinets nosaka: 1) elektromagnētisko lauku starojuma robežlielumus un mērķlielumus, to piemērošanas kārtību un novērtēšanas metodes; 2) prasības elektromagnētisko lauku radītā riska novēršanai vai samazināšanai; 3) kompetento iestādi ierīču radītā elektromagnētisko lauku starojuma kontrolei.
IV nodaļa Piesārņojošu darbību iedalījums un to veikšanas nosacījumi
Piesārņojošu darbību iedalījums un atļauja piesārņojošas darbības veikšanai
1(1) Piesārņojošas darbības iedala A, B un C kategorijā, ņemot vērā piesārņojuma daudzumu un iedarbību vai risku, ko tas rada cilvēku veselībai un videi. (2) Šā likuma II nodaļā noteiktās prasības attiecas arī uz tādām darbībām, kuras neatbilst A, B vai C kategorijai, bet var radīt piesārņojumu. (3) Lai uzsāktu A vai B kategorijas darbību, kā arī būtisku izmaiņu gadījumā operators saņem atļauju veikt piesārņojošu darbību. (3 1 ) Valsts vides dienests atļaujā norāda informāciju par operatoru, iekārtu, piesārņojošo darbību. (4) Piesārņojošu darbību aizliegts sadalīt diviem vai vairākiem operatoriem, lai tādējādi izvairītos no piesārņojošas darbības kopējai jaudai vai saražotās produkcijas apjomam atbilstošas kategorijas atļaujas piemērošanas. Ja piesārņojošas darbības ir sadalītas vai emisija no vairāku operatoru iekārtām, kuras veic piesārņojošu darbību, ietekmē vienu un to pašu teritoriju, nosakot piesārņojošas darbības atļaujas kategoriju, summē iekārtu jaudas vai saražotās produkcijas apjomu. (5) (Izslēgta ar 09.10.2025 . likumu)
A kategorijas darbības
1(1) Piesārņojošas darbības, kuras veic, izmantojot šā likuma 1.pielikumā noteiktās iekārtas, ir A kategorijas darbības. Veicot A kategorijas darbības, operators lieto labākos pieejamos tehniskos paņēmienus. (2) A kategorijas atļaujas ir nepieciešamas stacionārajām tehnoloģiskajām iekārtām, kurās tiek veikta viena vai vairākas šā likuma 1.pielikumā minētās piesārņojošās darbības. Uz šādām iekārtām, ievērojot to radītā piesārņojuma daudzumu vai risku, ko tas rada cilvēku veselībai un videi, atbilstoši noteiktajiem parametriem, turklāt ņemot vērā arī piesārņojošas darbības, kas tiek veiktas citās ar šīm iekārtām tehniski saistītās iekārtās, kuras arī var ietekmēt emisiju un vides piesārņojumu, attiecas nosacījumi par A kategorijas atļaujām. (3) Šā likuma 1.pielikumā minētie rādītāji attiecas uz iekārtu ražošanas jaudām vai saražotās produkcijas apjomu. Operators, kurš veic vairākas šā likuma 1.pielikumā minētās piesārņojošās darbības, summē to jaudas, ja visas darbības attiecas uz vienu šā likuma 1.pielikumā minēto rūpnieciskās darbības jomu un tiek veiktas vienā vietā vai izmantojot vienu iekārtu. (4) A kategorijas atļauju nosacījumi iekārtām, kas tiek izmantotas jaunu tehnisko paņēmienu pētīšanai, izstrādei vai pārbaudei, noteikti šā likuma 31.panta septītajā daļā. (5) Ministru kabinets izdod noteikumus par A kategorijas darbības pieteikšanu, attiecīgas atļaujas izsniegšanu un labāko pieejamo tehnisko paņēmienu lietošanu, kā arī nosaka: 1) laika grafiku, pēc kura tiek izsniegtas A kategorijas atļaujas iekārtām, kurām tās nepieciešamas; 2) maksimālo pārejas periodu, kurā jānodrošina ar labāko pieejamo tehnisko paņēmienu lietošanu saistīto atļaujas nosacījumu ievērošana; 3) iesniegumā atļaujas saņemšanai iekļaujamo informāciju, kurā norāda veicamos cilvēku veselības, gaisa, ūdens un augsnes aizsardzības, kā arī atkritumu apsaimniekošanas pasākumus. Ja piesārņojoša darbība saistīta ar ūdens ieguvi, atļaujā norāda ūdens lietošanas limitus; 4) kārtību, kādā pieprasāmas un izsniedzamas atļaujas; 5) kārtību, kādā sabiedrība var iepazīties ar iesniegumu un iesniegt savus priekšlikumus, kā arī iepazīties ar atļaujas nosacījumiem, monitoringa un pārbaudes rezultātiem; 6) kārtību, kādā informējamas citas valstis, un šāda piesārņojuma monitoringu gadījumos, kad iespējama piesārņojuma pārrobežu ietekme; 7) iesnieguma izskatīšanas un lēmuma pieņemšanas termiņu, kas nedrīkst būt ilgāks par 90 dienām. Lēmuma pieņemšanas termiņā neieskaita dienas, kas attiecas uz informācijas pieprasījumu. (6) Ja A kategorijas piesārņojošu darbību plānots īstenot ārpus Latvijas teritorijas un tai iespējama pārrobežu ietekme, Valsts vides dienests: 1) 14 dienu laikā pēc tam, kad no attiecīgās valsts kompetentās institūcijas saņemta informācija par iesniegumu piesārņojošas darbības veikšanai, ievieto paziņojumu par saņemto informāciju savā tīmekļvietnē un publicē paziņojumu vismaz vienā no laikrakstiem; 2) paziņojumā norāda vietu, kur sabiedrība un ieinteresētās institūcijas var iegūt informāciju par paredzēto darbību un tās pārrobežu ietekmi, kā arī par saprātīgu termiņu, līdz kuram Valsts vides dienestam var iesniegt rakstveida priekšlikumus; 3) apkopo sabiedrības un ieinteresēto institūciju iesniegtos priekšlikumus un nosūta tos attiecīgās valsts kompetentajai institūcijai.
Labākie pieejamie tehniskie paņēmieni un to izvēle attiecībā uz A kategorijas darbībām
1(1) Labākie pieejamie tehniskie paņēmieni attiecināmi uz visefektīvāko un progresīvāko tehnoloģiju un ekspluatācijas metožu izstrādes posmu, kurā parādīta konkrēto metožu faktiskā piemērotība, lai novērstu un - gadījumos, kad novēršana ir neiespējama, - samazinātu emisiju un ietekmi uz vidi kopumā, un tie paredzēti, lai noteiktu pamatprincipus emisijas limitu aprēķināšanai. (2) Jēdziens "tehniskie paņēmieni" ietver lietojamo tehnoloģiju un veidu, kādā iekārta ir projektēta, uzbūvēta, uzturēta, darbināta vai demontēta. (3) Tehniskie paņēmieni ir pieejami, ja tie ir ekonomiski un tehniski pamatoti un neatkarīgi no tā, vai tie iepriekš lietoti vai ieviesti ražošanā Latvijā, tos ir iespējams ieviest noteiktā rūpniecības nozarē, ņemot vērā attiecīgās izmaksas un priekšrocības. (4) Tehniskie paņēmieni ir labākie, ja tie ietver tādas tehnoloģijas un metodes, kuras izmantojot iespējams nodrošināt augstāko vides aizsardzības līmeni kopumā. (5) Izvēloties labākos pieejamos tehniskos paņēmienus un ņemot vērā to ieviešanas un lietošanas potenciālās izmaksas, kā arī Vides aizsardzības likumā noteiktos vides aizsardzības principus un konkrētās piesārņojošās darbības specifiku, operators: 1) izmanto tehnoloģiju, kas nodrošina iespējami maza atkritumu daudzuma rašanos; 2) izmanto tehnoloģiju, kas nodrošina šā likuma 5.panta prasību ievērošanu; 3) izmanto vielas, kuras ir mazāk bīstamas cilvēku dzīvībai, veselībai un videi; 4) veicina ražošanas procesā radīto un izmantoto vielu otrreizēju izmantošanu un atkritumu pārstrādi; 5) izmanto procesus, iekārtas un darbības metodes, kuras rūpnieciskajā ražošanā jau ir pārbaudītas un atzītas par veiksmīgām; 6) ievēro tehnoloģiju attīstību un to, kā paplašinās zināšanas un izpratne par jaunajām tehnoloģijām; 7) ņem vērā emisijas raksturu, ietekmi un apjomu; 8) ņem vērā paredzamo iekārtas apturēšanas vai slēgšanas termiņu; 9) ņem vērā laiku, kas nepieciešams labāko pieejamo tehnisko paņēmienu ieviešanai; 10) ievēro ražošanas procesā izmantojamo izejvielu, arī ūdens, patēriņu un tehnoloģijas energoefektivitāti; 11) novērš vai līdz minimumam samazina emisijas risku un tās ietekmi uz cilvēku veselību vai vidi; 12) novērš avārijas, bet, ja avārija ir notikusi, — samazina tās radītās sekas; 13) pamatojas uz secinājumiem par labākajiem pieejamiem tehniskajiem paņēmieniem. Veicot darbības, kurām atļaujas izsniegšanas vai atļaujas pārskatīšanas brīdī nav piemērojamu secinājumu par labākajiem pieejamiem tehniskajiem paņēmieniem, izmanto Eiropas Komisijas izstrādāto labāko pieejamo tehnisko paņēmienu vadlīniju dokumentu vai informāciju par labākajiem pieejamiem tehniskajiem paņēmieniem, kuru publicējušas starptautiskās organizācijas; 14) nodrošina, ka iekārtas radītā emisija nepārsniedz ar labākajiem pieejamiem tehniskajiem paņēmieniem saistīto emisiju līmeni.
B kategorijas darbības
1(1) Piesārņojošas darbības, kuru uzsākšanai vai būtiskai izmaiņai nepieciešama B kategorijas atļauja, ir B kategorijas darbības. (2) Ministru kabinets nosaka B kategorijas darbības, ņemot vērā piesārņojuma daudzumu, iedarbību vai risku, ko tas rada cilvēku veselībai vai videi, apstiprina iesniegumā atļaujas saņemšanai iekļaujamo informāciju, kā arī nosaka kārtību, kādā atļauja pieprasāma un izsniedzama. Ja piesārņojoša darbība ir saistīta ar ūdens ieguvi, B kategorijas atļaujā norāda ūdens lietošanas limitus. (2 1 ) Ministru kabinets nosaka iesnieguma izskatīšanas un lēmuma pieņemšanas termiņu, kas nedrīkst būt ilgāks par 60 dienām. Ja piesārņojošai darbībai tiek piemērota sabiedrības viedokļu uzklausīšanas procedūra saskaņā ar šā likuma 27.pantā noteikto, iesnieguma izskatīšanas un lēmuma pieņemšanas termiņš nedrīkst būt ilgāks par 90 dienām. Lēmuma pieņemšanas termiņā neieskaita dienas, kas attiecas uz informācijas pieprasījumu. (3) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā sabiedrība var iepazīties ar B kategorijas darbības atļaujas nosacījumiem, kā arī monitoringa un pārbaudes rezultātiem.
C kategorijas darbības
1(1) Piesārņojošas darbības, kuru veikšanai nav nepieciešama atļauja, bet pirms kuru uzsākšanas vai būtiskas izmaiņas iesniedzams iesniegums vides aizsardzības institūcijām, ir C kategorijas darbības. (2) Ministru kabinets nosaka C kategorijas darbības, ņemot vērā piesārņojuma daudzumu, iedarbību vai risku, ko tas rada cilvēku veselībai vai videi, kā arī iesnieguma saturu un iesniegšanas kārtību, un kārtību, kādā Valsts vides dienests reģistrē C kategorijas darbības.
Paziņojums par C kategorijas darbību
1(1) Operators ne vēlāk kā 30 dienas pirms C kategorijas darbības uzsākšanas iesniedz iesniegumu Valsts vides dienestam. (2) Operators ne vēlāk kā 30 dienas pirms būtiskas izmaiņas C kategorijas darbībā iesniedz iesniegumu Valsts vides dienestam. (3) (Izslēgta ar 20.06.2002 . likumu)
Darbības, kurām nepieciešama siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja
Teksts nav pieejams.
Īpašas prasības attiecībā uz piesārņojošām darbībām
1(1) Tādu piesārņojošu darbību veikšanai, kuras atbilst noteiktai rūpniecības nozarei un kurām raksturīga attiecīgajai nozarei specifiska iedarbība uz vidi, var noteikt īpašas prasības. Nosakot īpašas prasības, kas attiecināmas uz šā likuma 1.pielikumā minētajām piesārņojošām darbībām (iekārtām), ņem vērā secinājumus par labākajiem pieejamiem tehniskajiem paņēmieniem. (2) Ministru kabinets nosaka īpašas prasības attiecībā uz atsevišķu šā panta pirmajā daļā minēto piesārņojošo darbību veikšanu. (3) Lai ierobežotu gaistošo organisko savienojumu emisiju, tai skaitā piesārņojošās darbības izraisīto smaku izplatīšanos, kas rodas, veicot naftas produktu un bīstamu ķīmisko vielu un maisījumu kravu iekraušanu tankkuģos, pašvaldības izdod saistošos noteikumus, kuros piesārņojošās darbības operatoriem, kas ostu teritorijās pārkrauj naftas produktus un bīstamas ķīmiskās vielas un maisījumus, kuru tvaika spiediens, mērot pēc Reida metodes, ir 27,6 kilopaskāli (kPa) vai vairāk, vai arī mazutu, jēlnaftu vai benzolu, ja šādu produktu, vielu un maisījumu kopējais piesārņojošās darbības atļaujā noteiktais apgrozījums operatora īpašumā vai lietošanā esošajā ostas teritorijā ir 200 000 tonnu gadā vai vairāk, tiek noteiktas prasības kravas izgarojumu emisijas kontroles sistēmu uzstādīšanai, darbībai un monitoringam. (4) Pašvaldības saistošajos noteikumos, kas pieņemti saskaņā ar šā panta trešo daļu, pašvaldības ir tiesīgas noteikt smakas mērķlieluma pārsnieguma laika ierobežojumu, kas ir zemāks par 168 stundām kalendāra gadā, un paredzēt, ka atbilstība smakas mērķlielumam ir nodrošināma uz operatora lietošanā vai īpašumā esošās teritorijas robežas, kā arī noteikt kārtību, kādā par mērījumu rezultātiem informē institūciju, kas kontrolē ostas teritorijas aizsardzību pret piesārņojumu. (5) Kravas izgarojumu emisijas kontroles sistēmas piesārņojošās darbības operators, kas ostas teritorijā pārkrauj naftas produktus un bīstamas ķīmiskās vielas, kuru tvaika spiediens, mērot pēc Reida metodes, ir 27,6 kilopaskāli (kPa) vai vairāk, vai arī mazutu, jēlnaftu vai benzolu, un ja šādu produktu un vielu apgrozījums operatora īpašumā vai lietošanā esošajā ostas teritorijā ir lielāks par 200 000 tonnu gadā, uzstāda līdz 2021. gada 31. decembrim, ja pašvaldība nav izdevusi saistošos noteikumus saskaņā ar šā panta trešo daļu vai ir izdevusi saistošos noteikumus, bet tajos nav noteikusi citu, agrāku termiņu kravas izgarojumu emisijas kontroles sistēmas uzstādīšanai ostas teritorijā. Pēc kravas izgarojumu emisijas kontroles sistēmu uzstādīšanas piesārņojošās darbības operators nodrošina to darbību un monitoringu, kā arī veic smakas mērķlielumu mērījumus uz savā lietošanā vai īpašumā esošās teritorijas robežas.
Valsts vides dienesta informācijas sistēma
1(1) Valsts vides dienesta informācijas sistēma (turpmāk — informācijas sistēma) ir valsts informācijas sistēma, kas ietver vides aizsardzības normatīvajos aktos noteikto prasību izpildei un kontrolei nepieciešamo informāciju un dokumentus un nodrošina informācijas apriti starp publiskās pārvaldes un kontroles institūcijām un komersantiem, kā arī sabiedrības iesaisti lēmumu pieņemšanā. Informācijas sistēmu izveido un uztur Valsts vides dienests. (2) Informācijas sistēma ietver: 1) izsniegtās A un B kategorijas atļaujas un saistībā ar tām pieņemtos lēmumus, kā arī reģistrētās C kategorijas darbības; 2) pamatziņojumus par augsnes un pazemes ūdeņu kvalitāti iekārtas teritorijā; 3) informāciju par A kategorijas iekārtā veiktajām vides inspekcijām; 4) citu šā likuma izpildei nepieciešamo informāciju. (3) Informācijas sistēmā: 1) operators iesniedz iesniegumu A vai B kategorijas atļaujas saņemšanai un C kategorijas darbības reģistrēšanai; 2) (izslēgts ar 09.10.2025 . likumu) ; 3) Valsts vides dienests izsniedz A vai B kategorijas atļauju, kā arī reģistrē C kategorijas darbības. (4) Šā panta trešajā daļā minētajiem dokumentiem, kas tiek iesniegti informācijas sistēmā, ir juridisks spēks arī tad, ja tie nesatur rekvizītu "paraksts". (5) Šā panta otrās daļas 1., 2. un 3. punktā minētā informācija informācijas sistēmā ir publiski pieejama bez maksas."
V nodaļa Atļaujas pieteikšana, izsniegšana, pārskatīšana un atcelšana
Priekšnosacījumi attiecībā uz atļaujas izsniegšanu piesārņojošas darbības uzsākšanai vai būtiskai izmaiņai
1(1) Atļauju piesārņojošas darbības uzsākšanai vai būtiskai izmaiņai izsniedz, ja operators ir iesniedzis iesniegumu atbilstoši šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. (2) A vai B kategorijas atļauju piesārņojošas darbības uzsākšanai vai būtiskai izmaiņai izsniedz, ja papildus šā panta pirmās daļas nosacījumam ir ievēroti arī šādi nosacījumi: 1) operators ir novērtējis šīs darbības ietekmi uz vidi un saņēmis atzinumu par paredzētās darbības akceptu — gadījumos, kad piesārņojošai darbībai saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums; 2) ir izstrādāta rūpniecisko avāriju novēršanas programma vai drošības pārskats, kā arī objekta avārijgatavības un civilās aizsardzības pasākumu plāns — gadījumos, kad saskaņā ar normatīvajiem aktiem tas ir nepieciešams; 3) ir sniegta informācija sabiedrībai un dots pietiekami ilgs termiņš sabiedrības priekšlikumu iesniegšanai par piesārņojošas darbības uzsākšanu vai izmaiņu — gadījumos, kad saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir noteikta sabiedrības līdzdalība lēmuma pieņemšanā. (3) (Izslēgta ar 09.10.2025 . likumu)
Konsultācijas ar citām valsts institūcijām un pašvaldībām
1Pirms atļaujas izsniegšanas Valsts vides dienests nosūta attiecīgajai pašvaldībai (pirms atļaujas izsniegšanas A vai B kategorijas piesārņojošām darbībām — arī Veselības inspekcijai) informāciju, kas nepieciešama priekšlikumu sniegšanai par iesniegumu un atļaujas nosacījumiem, un izskata to iesniegtos priekšlikumus.
Sabiedrības līdzdalība
1(1) Iesniegums A kategorijas atļaujas, bet Ministru kabineta noteiktajos gadījumos — arī B kategorijas atļaujas saņemšanai ir pieejams sabiedrībai, lai tā varētu iesniegt priekšlikumus ar atļaujas izsniegšanu saistītajos jautājumos. (1 1 ) Sabiedrības viedokļu uzklausīšanu, ja tiek uzsākts lēmuma pieņemšanas process, nodrošina vismaz tad, ja šis lēmums attiecas uz: 1) šā panta pirmajā daļā minēto atļauju saņemšanu, izņemot šā likuma 28.panta astotajā daļā noteikto gadījumu ; 2) būtisku izmaiņu A kategorijas un noteiktos gadījumos arī B kategorijas piesārņojošā darbībā; 3) atļaujas nosacījumu pārskatīšanu saskaņā ar šā likuma 32.panta trešās daļas 8.punktu; 4) B kategorijas piesārņojošu darbību, kad Valsts vides dienests vai attiecīgā pašvaldība papildus šajā pantā noteiktajiem gadījumiem ir pieņēmusi lēmumu par sabiedrības viedokļa uzklausīšanu. (2) Sabiedrībai ir pieejama līdzdalībai lēmuma pieņemšanā nepieciešamā informācija, tai skaitā varbūtējo lēmumu būtība vai, ja iespējams tikai viens lēmums, - lēmuma projekts, kā arī visi lēmumi, kas attiecas uz A vai B kategorijas atļauju izsniegšanu, izsniegto atļauju nosacījumi un informācija par monitoringa un kontroles rezultātiem. (2 1 ) Sabiedrībai ir pieejama ar atļaujas izsniegšanu saistītā informācija, kura ir Valsts vides dienesta rīcībā. (3) Ja iesniegums vai atļauja ietver informāciju, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem uzskatāma par ierobežotas pieejamības informāciju, Valsts vides dienests, pamatojoties uz operatora iesniegumu, pieņem lēmumu par atsevišķu iesnieguma vai atļaujas sadaļu ierobežotu pieejamību. Šis noteikums neattiecas uz informāciju par emisiju, kā arī par avāriju risku.
A un B kategorijas atļauju pieteikšana, izsniegšana un atcelšana
1(1) Iesniegumu atļaujas saņemšanai sagatavo operators, ja nepieciešams, pieaicinot ekspertus. Operators ir atbildīgs par iesniegumā norādītās informācijas patiesumu. (1 1 ) Iesniegumu atļaujas saņemšanai iesniedz elektroniski informācijas sistēmā, izmantojot speciālu tiešsaistes formu, ja persona ir elektroniski identificējusies ar Valsts digitālās attīstības aģentūras pārziņā esošu personas identifikācijas koplietošanas moduli. (2) Iesniegumā sniedzama šāda informācija: 1) iekārta un tās darbība; 2) izejvielas un palīgmateriāli, citas vielas un enerģija, ko attiecīgā iekārta izmanto vai ražo; 3) iekārtas emisijas avoti, tai skaitā emisijas avoti, kuri rada troksni, vibrāciju un novada siltumu vidē; 4) vides apstākļi iekārtas darbības vietā; 5) to vielu raksturs un daudzums, kuras varētu tikt emitētas no iekārtas ūdenī, gaisā (izņemot siltumnīcefekta gāzu emisiju) vai augsnē, kā arī emisijas būtiskā ietekme uz vidi; 5 1 ) to vielu daudzums, kuras iekārta netipiskas darbības rezultātā varētu emitēt ūdenī, gaisā (izņemot siltumnīcefekta gāzu emisiju) vai augsnē; 6) tehnoloģija un citi paņēmieni, kurus paredzēts izmantot, lai novērstu vai, ja tas nav iespējams, samazinātu emisiju no attiecīgās iekārtas; 7) labākie pieejamie tehniskie paņēmieni, kādus A kategorijas darbības veicošais operators lieto vai paredzējis lietot, lai novērstu vai ierobežotu piesārņojuma rašanos; 8) pasākumi, kas tiks veikti, lai novērstu vai samazinātu atkritumu ražošanu un pārstrādātu iekārtas radītos atkritumus; 9) citi pasākumi, kas tiks veikti, lai nodrošinātu šā likuma II un III nodaļā noteikto prasību izpildi; 10) kārtība, kādā paredzēts veikt piesārņojošas darbības monitoringu. (2 1 ) Iesniegumam pievieno: 1) šā panta otrajā daļā minētās informācijas kopsavilkumu, kurā nelieto specifiskus tehniskos aprakstus un terminus, lai tas būtu viegli saprotams sabiedrībai; 2) pamatziņojumu par augsnes un pazemes ūdeņu kvalitāti iekārtas teritorijā (turpmāk — pamatziņojums), ja tas nepieciešams A kategorijas darbību veikšanai saskaņā ar šā likuma 29.panta sesto daļu. (3) Iesniegumā norāda piesārņojošas darbības iespējamās alternatīvas un pamato, kādēļ izraudzīts attiecīgais variants. Ja minētās alternatīvas jau izskatītas, novērtējot ietekmi uz vidi, operators iesniegumam pievieno ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu un atzinumu par paredzētās darbības akceptu. (4) Valsts vides dienests, izsniedzot atļauju piesārņojošas darbības veikšanai, kurai saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums, izvērtē un ņem vērā ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu un ievēro Valsts vides dienesta atzinumā izvirzītās prasības par ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu. (5) Atļauju izsniedz Valsts vides dienests pēc iekārtas darbības vietas. Ja nepieciešams, Valsts vides dienests pieaicina ekspertus, izņemot tos, kuri piedalījušies iesnieguma sagatavošanā. (6) Valsts vides dienests pirms atļaujas izsniegšanas izvērtē sabiedrības līdzdalības procesa laikā iesniegtos priekšlikumus un, ievietojot tos savā tīmekļvietnē, dara sabiedrībai pieejamu arī informāciju par tiem atzinumiem un ieteikumiem, kas saņemti pirms atļaujas sabiedriskās apspriešanas. (7) Valsts vides dienests var atcelt izdoto atļauju, lemt par atteikumu izdot atļauju vai grozīt izdotās atļaujas nosacījumus, ja tiek konstatēts, ka operators: 1) nesniedz Valsts vides dienesta pieprasīto informāciju, kas nepieciešama lēmuma pieņemšanai par atļaujas izsniegšanu, atļaujas izdošanu vai atļaujas nosacījumu grozīšanu, uzsākot jaunu A vai B kategorijas darbību vai veicot būtiskas izmaiņas esošajā A vai B kategorijas darbībā; 2) triju gadu laikā no A vai B kategorijas atļaujas spēkā stāšanās dienas nav uzsācis piesārņojošo darbību. (8) (Izslēgta ar 12.04.2018 . likumu) (9) (Izslēgta ar 12.04.2018 . likumu) (10) (Izslēgta ar 12.04.2018 . likumu)
Siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas pieteikšana, izsniegšana, grozīšana un atcelšana
Teksts nav pieejams.
Valsts nodeva par A vai B kategorijas atļauju
1Par atļaujas izsniegšanu A vai B kategorijas piesārņojošai darbībai un tās pārskatīšanu maksājama valsts nodeva. Nodevas apmēru un maksāšanas kārtību, kā arī atvieglojumus nosaka Ministru kabinets.
Atļauja esošu piesārņojošu darbību turpināšanai un jaunu piesārņojošu darbību uzsākšanai
1(1) Esošas A kategorijas un B kategorijas darbības ir tādas piesārņojošas darbības, kuru veikšanai nepieciešama A kategorijas vai B kategorijas atļauja un ir saņemtas citos normatīvajos aktos noteiktās atļaujas attiecībā uz piesārņojuma emisiju. (2) (Izslēgta ar 12.04.2018 . likumu) (3) (Izslēgta ar 12.04.2018 . likumu) (4) (Izslēgta ar 12.04.2018 . likumu) (5) (Izslēgta ar 12.04.2018 . likumu) (6) Ja A kategorijas darbība ietver tādu bīstamo ķīmisko vielu lietošanu, ražošanu vai emisiju, kas var radīt augsnes un pazemes ūdeņu piesārņojumu iekārtas teritorijā, operators izstrādā pamatziņojumu un kopā ar iesniegumu A kategorijas piesārņojošas darbības atļaujas saņemšanai un tam pievienoto šā panta 2. 1 daļas 1.punktā minēto informācijas kopsavilkumu iesniedz to Valsts vides dienestam. Pamatziņojumu, kas nepieciešams esošo piesārņojošo darbību veikšanai, vides pārvaldei iesniedz, pirms piesārņojošas darbības atļauja pirmo reizi tiek pārskatīta saskaņā ar šā likuma 32.panta 3. 2 daļu. Valsts vides dienests pamatziņojumā ietverto informāciju izmanto, izvirzot atļaujas nosacījumus iekārtas darbībai vai, ja iekārtas darbība tiek pārtraukta, iekārtas teritorijas sakārtošanai atbilstošā stāvoklī saskaņā ar šā likuma 30.pantu. Pamatziņojuma izstrāde nav nepieciešama A kategorijas darbībām, kurām augsnes un pazemes ūdeņu kvalitātes izvērtējums veikts ietekmes uz vidi novērtējuma laikā, ja iesniegums par atļaujas saņemšanu to veikšanai iesniegts ne vēlāk kā trīs gadus pēc tam, kad saņemts atzinums par ietekmes uz vidi novērtējumu. (7) Ministru kabinets nosaka pamatziņojuma izstrādes kārtību un saturu. (8) Ja pamatziņojumā ietvertā informācija norāda uz piesārņojuma līmeni, kas rada risku cilvēku veselībai vai videi, Valsts vides dienests, pārskatot A kategorijas darbības atļauju, izvirza operatoram nosacījumus tādu pasākumu veikšanai, kas nepieciešami, lai nodrošinātu iekārtas teritorijas sakārtošanu atbilstošā stāvoklī. Valsts vides dienests nosacījumus pamato ar normatīvo aktu prasībām par augsnes un grunts kvalitātes normatīviem, kā arī par pazemes ūdeņu kvalitāti.
Informēšana par darbības izmaiņu, iekārtas operatora maiņu un iekārtas darbības pilnīgu pārtraukšanu
1(1) Pirms darbības izmaiņas operators Ministru kabineta noteiktajā termiņā paziņo par to Valsts vides dienestam. Valsts vides dienests izvērtē, vai šī izmaiņa uzskatāma par būtisku izmaiņu un vai ir nepieciešams izdarīt grozījumus atļaujas nosacījumos, un informē par to operatoru. Darbības izmaiņa, kuras rezultātā iekārtas darbības rādītāji pārsniedz šā likuma pielikumos minētos rādītājus, ir būtiska izmaiņa. (2) Ja operators ir ieviesis darbības izmaiņu, kuras dēļ mainās piesārņojošas darbības kategorija, Valsts vides dienests izskata jautājumu par citas kategorijas atļaujas izsniegšanu vai pieņem lēmumu, ka attiecīgajai piesārņojošai darbībai atļauja turpmāk nav nepieciešama. (3) Ja mainās iekārtas operators, Valsts vides dienests, pamatojoties uz operatora iesniegumu, precizē atļauju, ierakstot tajā datus par jauno operatoru, taču nemainot atļaujas nosacījumus. (4) Ne vēlāk kā 30 dienas pirms iekārtas darbības pilnīgas pārtraukšanas operators iesniedz Valsts vides dienestam attiecīgu iesniegumu, norādot pasākumus, kas tiks veikti darbības vietas sakārtošanai atbilstoši atļaujas nosacījumiem. 30 dienu laikā pēc tam, kad no operatora saņemta informācija par vietas sakārtošanu atbilstošā stāvoklī, Valsts vides dienests atceļ operatoram izdoto A vai B kategorijas atļauju. Valsts vides dienests savā tīmekļvietnē ievieto informāciju par operatora veiktajiem un pamatziņojumā norādītajiem pasākumiem teritorijas sakārtošanai atbilstošā stāvoklī. (5) A kategorijas darbības pārtraukšanas gadījumā operators nodrošina augsnes un pazemes ūdeņu stāvokļa novērtējumu attiecībā uz tām bīstamajām ķīmiskajām vielām, kādas izmantotas ražošanā, ražotas iekārtā vai novadītas vidē. Iesniedzot Valsts vides dienestam iesniegumu par iekārtas darbības pārtraukšanu, operators tam pievieno augsnes un pazemes ūdeņu piesārņojuma novērtējumu salīdzinājumā ar pamatziņojumā ietverto informāciju. (6) Ja salīdzinājumā ar pamatziņojumā ietverto informāciju augsnes un pazemes ūdeņu novērtējumā norādītais augsnes un pazemes ūdeņu piesārņojums ir būtisks, kā arī rada apdraudējumu cilvēku veselībai un videi, Valsts vides dienests izvirza operatoram nosacījumus tādu pasākumu veikšanai, kas nepieciešami, lai atjaunotu sākotnējo augsnes un pazemes ūdeņu stāvokli. Valsts vides dienests nosacījumus pamato ar normatīvo aktu prasībām par augsnes un grunts kvalitātes normatīviem, kā arī par pazemes ūdeņu kvalitāti. (7) Ja atļaujas nosacījumi neparedz prasību izstrādāt pamatziņojumu, iekārtas darbības pārtraukšanas gadījumā operators izvērtē iespējamo augsnes un pazemes ūdeņu piesārņojumu un, ja nepieciešams, veic pasākumus, kas nepieciešami, lai iekārta neradītu augsnes un pazemes ūdeņu piesārņojuma draudus.
A un B kategorijas atļauju nosacījumi
1(1) Atļaujā ietver nosacījumus, kuru ievērošana nepieciešama, lai nodrošinātu cilvēku veselības aizsardzību un sasniegtu augstu vides aizsardzības līmeni kopumā — gaisa, virszemes ūdeņu, pazemes ūdeņu, augsnes un zemes dzīļu aizsardzību, kā arī nosaka: 1) emisiju robežvērtības un limitus piesārņojošām vielām, kuras varētu tikt emitētas no iekārtas, ievērojot attiecīgās vielas raksturu un iespējamo piesārņojuma pārnesi no vienas vides citā (ūdens, gaiss, augsne), kā arī citu veidu emisiju limitus. A kategorijas darbībām atļaujā ietver ar labākajiem pieejamiem tehniskajiem paņēmieniem saistītos emisiju līmeņus; 2) prasības, kas nodrošina augsnes un pazemes ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, iekārtā radīto emisiju monitoringa nosacījumus, kā arī monitoringa mērījumu metodoloģiju, periodiskumu un izvērtējumu, lai pierādītu A kategorijas iekārtas darbības atbilstību labākajiem pieejamiem tehniskajiem paņēmieniem; 3) prasību operatoram sniegt gada pārskatu un citu nepieciešamo informāciju par atļaujas nosacījumu izpildi; 4) prasības, kas jāievēro operatoram, lai nodrošinātu cilvēku veselības un vides aizsardzību, kā arī atkritumu apsaimniekošanu, izmantojot dabas resursus un enerģiju, kā arī lietojot ķīmiskās vielas un maisījumus. Lai novērstu augsnes un gruntsūdeņu piesārņojumu, iekārtām, kuru darbība saistīta ar bīstamo ķīmisko vielu lietošanu, ražošanu vai emisiju, atļaujas nosacījumos ietver prasības attiecībā uz iekārtu darbības drošības kontroli, tai skaitā iekārtā lietoto, ražoto vai izmantoto ķīmisko vielu monitoringa nosacījumus atbilstoši šā likuma 45.pantam; 5) pasākumus, kas saistīti ar iekārtai netipiskiem darbības apstākļiem, arī ar iekārtas darbības uzsākšanu (piemēram, iekārtas vai tās daļas darbības ieregulēšana vai testēšana pēc nodošanas ekspluatācijā vai pēc pārbūves saskaņā ar iekārtas tehnisko dokumentāciju), iespējamām noplūdēm, nepareizu darbību, pēkšņu apstāšanos un darbības pārtraukšanu; 6) vides kvalitātes mērķus konkrētajai teritorijai vai saskaņā ar upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plānu veicamos pasākumus un to īstenošanas termiņus; 7) prasības attiecībā uz iekārtas energoefektivitāti, kuras operators šā likuma 2.pielikumā minētajām iekārtām drīkst nepiemērot gadījumos, kad citādi nav iespējams ievērot siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas nosacījumus; 7 1 ) prasības atbilstoši ietekmes uz vidi novērtējuma atzinumā izvirzītajiem nosacījumiem tām piesārņojošajām darbībām, kurām veikts ietekmes uz vidi novērtējums un saņemts paredzētās darbības akcepts; 8) citus pasākumus, kas veicami, lai nodrošinātu šā likuma II nodaļā minēto prasību izpildi. (2) A kategorijas atļaujas nosacījumus, tai skaitā emisiju robežvērtības vai raksturlielumus, pamato ar labāko pieejamo tehnisko paņēmienu lietošanu. Nosakot atļaujas nosacījumus: 1) izmanto secinājumus par labākajiem pieejamiem tehniskajiem paņēmieniem šā likuma 1.pielikumā ietvertajām darbībām (iekārtām), nenosakot konkrētu izmantojamās tehnoloģijas veidu; 2) ņem vērā attiecīgās iekārtas tehniskos raksturlielumus, ģeogrāfisko izvietojumu un vides apstākļus. (3) A kategorijas atļaujā piesārņojošo vielu emisiju robežvērtības nosaka tā, ka iekārtas normāla darba režīmā tās nepārsniedz ar labākajiem pieejamiem tehniskajiem paņēmieniem saistīto emisijas līmeni. Nosakot emisiju robežvērtības, ņem vērā šādus apsvērumus: 1) emisiju robežvērtības attiecas uz tiem pašiem vai īsākiem periodiem un tiem pašiem darbības nosacījumiem, no kuriem atvasināti ar labākajiem pieejamiem tehniskajiem paņēmieniem saistītie emisiju līmeņi; 2) emisiju robežvērtības neattiecas uz šīs daļas 1. punktā norādītajiem apstākļiem, bet operators ar ikgadēja emisiju monitoringa rezultātiem Valsts vides dienestam pierāda, ka, iekārtai strādājot normālā darba režīmā, emisija nepārsniedz ar labākajiem pieejamiem tehniskajiem paņēmieniem saistītos emisiju līmeņus. (4) Ja Valsts vides dienests A kategorijas atļaujā ietver nosacījumus iekārtas darbībai, pamatojoties uz labākajiem pieejamiem tehniskajiem paņēmieniem, kas nav ietverti secinājumos par labākajiem pieejamiem tehniskajiem paņēmieniem, tā nodrošina, ka tehnisko paņēmienu noteikšanā izmantoti šā likuma 21.panta piektajā daļā minētie principi, kā arī iekārtas radīto emisiju atbilstību robežvērtībām un mērķlielumiem. Šis nosacījums Valsts vides dienestam jāievēro arī tādā gadījumā, ja uz iekārtā veiktu darbību vai ražošanas procesu neattiecas secinājumi par labākajiem pieejamiem tehniskajiem paņēmieniem vai minētie secinājumi neattiecas uz darbības vai procesa iespējamo ietekmi uz vidi. Šādā gadījumā Valsts vides dienests, nosakot atļaujas nosacījumus, noskaidro operatora viedokli, pievieno to atļaujas pielikumā un publicē Valsts vides dienesta tīmekļvietnē kā atļaujas pielikumu. (5) Ja normatīvajos aktos noteiktie vides kvalitātes normatīvi paredz stingrākus nosacījumus, nekā tas izriet no prasības lietot labākos pieejamos tehniskos paņēmienus, A kategorijas atļaujā ietver tādus nosacījumus, kādi jāievēro, lai sasniegtu attiecīgos vides kvalitātes normatīvus. (6) Valsts vides dienests A kategorijas darbībām var piešķirt atkāpes no ar labākajiem pieejamiem tehniskajiem paņēmieniem saistītā emisijas līmeņa. Atkāpes piešķir, ja operators, pamatojoties uz normatīvajos aktos noteikto vides kvalitātes normatīvu, kā arī iekārtas ģeogrāfiskā izvietojuma un tās tehnisko raksturlielumu izpētes rezultātiem, pierāda, ka minēto emisiju līmeņu piemērošana rada izmaksas, kuras ir nesamērīgi augstas salīdzinājumā ar vides apdraudējumu. Šajā gadījumā atļauju papildina ar pielikumu, kurā ietver izvērtējumu un dokumentētu apliecinājumu atkāpes piemērošanai, nosakot emisiju robežvērtības. Atkāpes rezultātā piemērotās emisiju robežvērtības nedrīkst pārsniegt iekārtu radīto emisiju robežvērtības, kas noteiktas šā likuma 11.panta otrajā daļā vai 24. 2 pantā minētajā kārtībā. (7) Iekārtām, kas tiek izmantotas jaunu produktu vai ražošanas procesu pētīšanai, izstrādei vai pārbaudei, Valsts vides dienests A kategorijas atļaujā nosaka pārejas periodu atkāpēm no emisiju robežvērtībām un labāko pieejamo tehnisko paņēmienu lietošanas, kā arī pasākumus, kas ierobežo piesārņojuma rašanos, uz laiku, kas nepārsniedz deviņus mēnešus. Pēc noteiktā pārejas perioda operators nodrošina, ka to iekārtu darbība, kuras tiek izmantotas jaunu produktu vai ražošanas procesu pētīšanai, izstrādei vai pārbaudei, atbilst ar labākajiem pieejamiem tehniskajiem paņēmieniem saistītajam emisijas līmenim. Minēto iekārtu darbību pārtrauc, ja pēc noteiktā pārejas perioda operators nevar nodrošināt noteiktā emisijas līmeņa ievērošanu. (8) Valsts vides dienests A kategorijas atļaujas monitoringa nosacījumus pamato ar secinājumos par labākajiem pieejamiem tehniskajiem paņēmieniem minētajiem monitoringa nosacījumiem. (9) B kategorijas atļaujas nosacījumus pamato ar attiecīgās piesārņojošās darbības raksturlielumiem, iekārtas ģeogrāfisko izvietojumu un vides apstākļiem. Ja iekārtas radīto emisiju limitam nav piemērojamu emisijas robežvērtību, B kategorijas atļaujā ietver konkrētās iekārtas tehniskos raksturlielumus. (10) Atļaujā ietver nosacījumus, kas paredz samazināt piesārņojuma pārnesi lielākos attālumos, kā arī pārrobežu pārnesi. (11) Ja piesārņojoša darbība tiek veikta vai to paredzēts veikt piesārņotā vai potenciāli piesārņotā vietā, Valsts vides dienests atļaujas nosacījumos ietver prasību operatoram veikt piesārņotās vai potenciāli piesārņotās vietas izpēti vai piesārņotās vietas sanāciju. Lēmumu par izpētes vai sanācijas ietveršanu atļaujas nosacījumos pieņem saskaņā ar šā likuma VII nodaļu.
Siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas nosacījumi
Teksts nav pieejams.
A un B kategorijas atļauju pārskatīšana un atjaunošana
1(1) A un B kategorijas atļauju izsniedz uz visu attiecīgās iekārtas darbības laiku. (1 1 ) Ja Valsts vides dienests piesārņojošas darbības ietekmi uz cilvēka veselību vai vidi atļaujas izsniegšanas brīdī nevar pietiekami precīzi novērtēt un prognozēt, atļauju izsniedzot, Valsts vides dienests var noteikt tās pārskatīšanas termiņu, kas nepārsniedz trīs gadus. (2) Valsts vides dienests Ministru kabineta noteiktajā kārtībā pārskata atļaujas nosacījumus un, ja nepieciešams, tos atjauno vai papildina. (3) Jautājumu par atļaujas izsniegšanu vai atļaujas nosacījumus pārskata šādos gadījumos: 1) ir saņemta informācija par piesārņojuma negatīvo ietekmi uz cilvēku veselību vai vidi, ir pārsniegti vides kvalitātes normatīvu robežlielumi vai izdarīti grozījumi normatīvajos aktos, kas nosaka vides kvalitātes normatīvus; 2) Eiropas Komisija ir izdevusi jaunus secinājumus par labākajiem pieejamiem tehniskajiem paņēmieniem šā likuma 1.pielikumā norādītajām piesārņojošām darbībām (iekārtām). Atļaujas nosacījumus pārskata četru gadu laikā no Eiropas Komisijas secinājumu izdošanas dienas; 3) saskaņā ar valsts institūciju atzinumu procesa drošības garantēšanai ir nepieciešams lietot citu tehnoloģiju; 3 1 ) lai nodrošinātu atļaujas izsniegšanu atbilstoši šā likuma 31.panta septītajā daļā minētajiem nosacījumiem; 4) to nosaka citi normatīvie akti; 5) pirms piesārņojošas darbības izmaiņas; 6) ja tas paredzēts atļaujas nosacījumos; 7) šā likuma 50. un 51.pantā noteiktajos gadījumos; 8) ja iekārtas radītais piesārņojums ir tik būtisks, ka atļaujas nosacījumus vai tajā noteiktos emisijas limitus nepieciešams pārskatīt vai noteikt atļaujā jaunus emisijas limitus. (3 1 ) Atļaujas nosacījumus šā panta trešās daļas 1. — 6. un 8.punktā un šā likuma 50.panta trešajā daļā minētajos gadījumos var pārskatīt, atjaunot vai papildināt visā atļaujas darbības laikā. (3 2 ) (Izslēgta ar 12.04.2018 . likumu) (4) Operators iesniegumu jaunas atļaujas saņemšanai vai būtiskas izmaiņas ieviešanai piesārņojošā darbībā iesniedz Valsts vides dienestā tādos termiņos un kārtībā, kādi paredzēti normatīvajos aktos, kuri nosaka atļauju izsniegšanu piesārņojošas darbības veikšanai, vai mēneša laikā pēc šā panta trešās daļas 1. — 4. vai 8.punktā minēto apstākļu atklāšanas. (5) (Izslēgta ar 12.04.2018 . likumu)
V 1 nodaļa Emisijas kvotu izsolīšanas instruments
Emisijas kvotu sadales plāns un iekārtu saraksts
Teksts nav pieejams.
Emisijas kvotu izsoļu ieņēmumi un to izmantošanas nosacījumi
Teksts nav pieejams.
Darbības ar emisijas kvotām
Teksts nav pieejams.
Kioto vienību un emisijas kvotu reģistrs
Teksts nav pieejams.
Emisijas kvotu nodošanas nodrošināšana
Teksts nav pieejams.
Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta konsultatīvā padome
Teksts nav pieejams.
Sabiedrības informēšana un līdzdalība emisijas kvotu sadalē
Teksts nav pieejams.
Informācija Eiropas Komisijai
Teksts nav pieejams.
V 2 nodaļa Iekārtu darbības apturēšana
Iekārtas darbības apturēšanas nosacījumi
1(1) Iekārtas darbību aptur, ja nav saņemta nepieciešamā A vai B kategorijas piesārņojošas darbības atļauja vai arī nav iesniegts iesniegums par C kategorijas darbības veikšanu. Tas neattiecas uz gadījumiem, kad A vai B kategorijas piesārņojošas darbības atļauja apturēta vai izsniegtā atļauja atcelta apstrīdēšanas procedūras ietvaros. (2) Iekārtas darbību aptur, ja nepieciešamā atļauja vai iesniegums par C kategorijas darbību ir saņemts, bet: 1) operatora prettiesiskas rīcības dēļ iekārta ir radījusi vai var radīt vides piesārņojumu, kas nodara vai var nodarīt būtisku kaitējumu videi vai cilvēku veselībai; 2) darbinot iekārtu, atkārtoti tiek pārkāpti vides aizsardzības normatīvie akti vai netiek pildīti vides aizsardzības valsts iestāžu administratīvie akti. (3) Iekārtas darbību aizliedz uzsākt vai var apturēt, ja operatora atbildīgā persona noteiktā termiņā nav iesniegusi drošības pārskatu vai rūpniecisko avāriju novēršanas programmu. (4) Iekārtas darbību aizliedz uzsākt vai aptur, ja operatora atbildīgās personas veiktajiem pasākumiem rūpniecisko avāriju riska un avāriju seku smaguma samazināšanai ir būtiski trūkumi. (5) Ja piesārņojumu rada nevis visa iekārta, bet tikai kāda tās daļa, aptur tikai tās daļas darbību, kura rada piesārņojumu vai rūpniecisko avāriju risku. (5 1 ) Ja atļaujas nosacījumu vai vides aizsardzības normatīvo aktu prasību pārkāpšana rada tiešus draudus cilvēku veselībai vai var radīt neatgriezenisku kaitējumu videi, pārvalde aptur iekārtas vai tās daļas darbību līdz brīdim, kad saskaņā ar šā likuma 32. 11 pantu pieļaujama iekārtas darbības atjaunošana. (5 2 ) Ja šā likuma 24. 2 panta trešās vai piektās daļas prasību neievērošana ir konstatēta šā likuma 49. panta piektās daļas kārtībā un tas rada tiešus draudus cilvēku veselībai vai var radīt neatgriezenisku kaitējumu videi, pārvalde aptur iekārtas vai tās daļas darbību līdz brīdim, kad saskaņā ar šā likuma 32. 11 pantu pieļaujama iekārtas darbības atjaunošana. (6) Iekārtas vai tās daļas darbību neaptur, ja apturēšana var nodarīt videi, cilvēku veselībai vai dzīvnieku labturībai lielāku kaitējumu nekā iekārtas radītais piesārņojums. Pēc Veselības inspekcijas vai Pārtikas un veterinārā dienesta atzinuma saņemšanas Valsts vides dienests pieņem rakstveida lēmumu. Lēmumā operatoram nosaka saistošus ierobežojošus nosacījumus attiecībā uz iekārtas turpmāko darbību.
Iekārtas darbības apturēšanas kārtība
1(1) Pirms iekārtas darbības apturēšanas Valsts vides dienests izdod brīdinājumu par iekārtas darbības apturēšanu, ja netiks novērsti brīdinājumā minētie pārkāpumi. Brīdinājums nav apstrīdams un pārsūdzams. (2) Brīdinājumā norāda operatora izdarītos pārkāpumus un citus apstākļus, kas var būt par pamatu iekārtas darbības apturēšanai, un nosaka termiņu no trim dienām līdz trim mēnešiem brīdinājumā minēto pārkāpumu novēršanai. Ja operators mēneša laikā izstrādā un iesniedz Valsts vides dienestam akceptēšanai pasākumu plānu pārkāpumu novēršanai, Valsts vides dienesta amatpersona, kura izdevusi brīdinājumu, pārkāpumu novēršanas termiņu pagarina līdz deviņiem mēnešiem, ja vien pārkāpumu nav iespējams novērst ātrāk un piesārņojums nerada būtisku kaitējumu vai risku videi vai cilvēku veselībai. (3) Ja brīdinājumā noteiktajā termiņā pārkāpumi nav novērsti vai nav veikti pasākumu plānā noteiktie pasākumi, Valsts vides dienests pieņem lēmumu par iekārtas darbības apturēšanu. (4) Ja operators darbību uzsāk vai veic bez nepieciešamās A vai B kategorijas piesārņojošas darbības atļaujas vai arī nav iesniedzis iesniegumu par C kategorijas darbības veikšanu, lēmumu par iekārtas darbības apturēšanu pieņem, operatoru iepriekš nebrīdinot. (5) (Izslēgta ar 14.05.2026 . likumu) (6) Iekārtas darbības apturēšanu nodrošina iekārtas operators tā, lai tās apturēšana radītu pēc iespējas mazāku kaitējumu videi. Valsts vides dienestam ir tiesības uzdot operatoram noplombēt vai norobežot pieeju tehnoloģiskajām ierīcēm vai telpām, kas ved uz iekārtu darbināšanas ierīcēm, lai nodrošinātu, ka lēmums par iekārtas darbības apturēšanu tiek izpildīts. Pieeju tehnoloģiskajām ierīcēm vai minētajām telpām operators noplombē vai norobežo tās vides aizsardzības institūcijas pārstāvja klātbūtnē, kura ir izteikusi brīdinājumu par iekārtas darbības apturēšanu.
Iekārtas darbības atjaunošana
1(1) Operators iesniedz Valsts vides dienestam iesniegumu, kurā norāda, ka lēmumā par iekārtas darbības apturēšanu norādītie pārkāpumi ir novērsti un dotie uzdevumi izpildīti. Iesniegumam pievieno dokumentus, kas apliecina tajā minētos faktus. (2) Valsts vides dienests piecu darbdienu laikā pārbauda lēmumā par iekārtas darbības apturēšanu norādīto pārkāpumu novēršanu un doto uzdevumu izpildi. Valsts vides dienests pieņem lēmumu par iekārtas darbības pilnīgu vai daļēju atjaunošanu vai atteikumu atjaunot iekārtas darbību.
V 3 nodaļa Modernizācijas fonds
Modernizācijas fonda ietvars un finansējums
Teksts nav pieejams.
Modernizācijas fonda finansējuma izlietošana
Teksts nav pieejams.
Ar Modernizācijas fondu saistītās ziņošanas kārtība
Teksts nav pieejams.
V 4 nodaļa Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēma
Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbību veikšanas nosacījumi
1Operators, gaisa kuģa operators un kuģošanas sabiedrība, kura veic šā likuma 2. pielikuma I, II un III sadaļā minētās darbības, vai degvielas un kurināmā operators, kurš nodod degvielu un kurināmo patēriņam šā likuma 2. pielikuma IV sadaļas 1. punktā norādītajām darbībām, izpilda šādas prasības: 1) īsteno pasākumus siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai; 2) uzrauga un kontrolē darbības datus un radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu, veicot monitoringu saskaņā ar šā likuma 32. 17 , 32. 21 un 32. 23 panta nosacījumiem; 3) izpilda šajā likumā noteikto obligāto prasību par emisijas kvotu nodošanu; 4) finanšu līdzekļus, kas gūti no darījumiem ar tam piešķirtajām bezmaksas emisijas kvotām, ja tādas saņemtas, izlieto tikai saskaņā ar šā likuma 32. 28 panta nosacījumiem; 5) sniedz Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu administrējošām institūcijām Latvijā šajā likumā un uz tā pamata izdotajos normatīvajos aktos paredzēto informāciju, tai skaitā informāciju par siltumnīcefekta gāzu emisijām.
Operatoru darbība Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā
1(1) Iekārtai, kurā tiek veikta viena vai vairākas šā likuma 2. pielikuma I sadaļā minētās darbības, operators saņem šā likuma 32. 18 pantā norādīto siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauju. (2) Ja operatoram nav izsniegta atbilstoša siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja, tas nedrīkst uzsākt vai turpināt šā likuma 2. pielikuma I sadaļā minētās darbības. (3) Šā likuma 2. pielikuma I sadaļā norādītās robežvērtības ir attiecināmas uz ražošanas jaudu vai produkciju. Operators, kurš vienā iekārtā veic vairākas šā likuma 2. pielikuma I sadaļā minētās darbības, šādu darbību jaudas summē. (4) Ja šā likuma 2. pielikuma I sadaļā minētās darbības ražošanas jaudas robežvērtības kādā iekārtā tiek pārsniegtas, tad, ņemot vērā šā likuma 2. pielikuma I sadaļā minētos nosacījumus, siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujā ietver visas tehniskās vienības, kurās tiek sadedzināts kurināmais, izņemot tehniskās vienības bīstamo atkritumu un sadzīves atkritumu sadedzināšanai. (5) Ja tehniskajā vienībā tiek veikta darbība, kurai robežvērtība nav izteikta kā kopējā nominālā ievadītā siltumspēja, tad, lai konstatētu iekārtas iekļaušanu Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā, šīs darbības robežvērtībai tiek noteikta prioritāte. (6) Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā neiekļauj iekārtas vai iekārtu daļas, kuras izmanto jaunu produktu vai ražošanas procesu pētīšanai, izstrādei vai pārbaudei. (7) Ja saistībā ar ražošanas procesu izmaiņām, kas veiktas, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas, Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā iekļautas kurināmā sadedzināšanas iekārtas tehnisko vienību kopējā nominālā ievadītā siltumspēja vairs nesasniedz 20 megavatus, attiecīgās iekārtas operators var nolemt saglabāt dalību Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā līdz šā likuma 32. 18 panta ceturtajā daļā minētā esošā perioda piecu gadu cikla beigām vai līdz nākamā piecu gadu cikla beigām. (8) Klimata un enerģētikas ministrija paziņo Eiropas Komisijai par izmaiņām Eiropas Komisijai iesniegtajā sarakstā, kas izstrādāts saskaņā ar šā likuma 32. 24 panta pirmo daļu. (9) Ja operators veic darbību bez šā panta pirmajā daļā norādītās atļaujas, Valsts vides dienests pieņem lēmumu pārtraukt minēto darbību.
Degvielas un kurināmā operatoru darbība Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ēku, autotransporta un papildu sektoros
1(1) Degvielas un kurināmā operators, kurš veic vienu vai vairākas šā likuma 2. pielikuma IV sadaļas 1. punktā minētās darbības un nodod degvielu vai kurināmo patēriņam vienai vai vairākām šā likuma 2. pielikuma IV sadaļas 1. punktā paredzētajām darbībām, saņem Valsts vides dienestā siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauju. (2) Degvielas un kurināmā operators, kurš nav saņēmis šā panta pirmajā daļā norādīto atļauju, nedrīkst uzsākt vai turpināt degvielas un kurināmā nodošanu patēriņam šā likuma 2. pielikuma IV sadaļas 1. punktā minētajām darbībām. (3) Degvielas un kurināmā operatoram ir pienākums regulāri kontrolēt siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu, nodrošināt nepārtrauktu dalību Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā, kā arī tās darbību radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringu un sniegt informāciju atļaujas izsniedzējam un kompetentajām institūcijām. (4) Lai uzsāktu vai turpinātu darbību Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ēku, autotransporta un papildu sektoros, degvielas un kurināmā operators sagatavo tā radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringa plānu un iesniedz to Valsts vides dienestam apstiprināšanai. (5) Siltumnīcefekta gāzu emisiju dati un monitoringa plāns ir pieejami siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas izsniedzējam, kompetentajām institūcijām un sabiedrībai. (6) Degvielas un kurināmā operators katru gadu līdz 31. maijam nodod tādu emisijas kvotu apjomu, kas ir vienāds ar degvielas un kurināmā operatora kopējām emisijām, kuras atbilst patēriņam nodotajiem degvielas un kurināmā daudzumiem iepriekšējā kalendāra gadā, un atbilst šā likuma 2. pielikuma IV sadaļas 1. punktā minētajai darbībai. (7) Degvielas un kurināmā operators katru gadu līdz 15. aprīlim sagatavo ikgadējo emisiju ziņojumu par Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ēku, autotransporta un papildu sektoros veiktajām darbībām un to radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu iepriekšējā kalendāra gadā, kā arī nodrošina minētā ziņojuma verificēšanu. (8) Degvielas un kurināmā operators katru gadu līdz 15. aprīlim iesniedz verificētus šā panta septītajā daļā minētos ziņojumus un verificētāja ziņojumu Valsts vides dienestam izvērtēšanai un ziņojumu apstiprināšanai vai noraidīšanai. (9) Degvielas un kurināmā operatoram, kuram šā panta septītajā daļā minētais ziņojums līdz attiecīgā gada 30. aprīlim nav apstiprināts vai ir atzīts par neatbilstošu, ir liegta iespēja veikt darījumus ar emisijas kvotām. Šos darījumus veic pēc šā ziņojuma apstiprināšanas. (10) Valsts vides dienests pārbauda un apstiprina vai noraida šā panta septītajā daļā minēto ziņojumu. (11) (Daļa stājas spēkā 01.01.2028. un iekļauta likuma redakcijā uz 01.01.2028. Daļa zaudēs spēku 01.01.2031. Sk. pārejas noteikumu 74. punktu) (12) Uz Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu ēku, autotransporta un papildu sektoros ir attiecināmi šā likuma 32. 19 pants, 32. 27 panta pirmā, otrā, trešā un sestā daļa, 32. 29 , 32. 30 un 32. 31 pants, 32. 33 panta pirmā, trešā un ceturtā daļa un 32. 34 pants. (13) Ministru kabinets nosaka: 1) kārtību, kādā izsniedz, groza un atceļ siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauju darbības veikšanai Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ēku, autotransporta un papildu sektoros; 2) monitoringa un ziņošanas nosacījumus par patēriņam nodotajiem degvielas un kurināmā daudzumiem; 3) monitoringa, ziņošanas un verifikācijas nosacījumus, ja degvielas un kurināmā operators nodod degvielu vai kurināmo patēriņam šā likuma 2. pielikuma I un II sadaļā minētajām darbībām vai ja patēriņam nodotā degviela vai kurināmais nodots darbībām, kas nav ietvertas šā likuma 2. pielikuma IV sadaļas 1. punktā; 4) kompensāciju aprēķināšanas un izmaksas nosacījumus šīs daļas 3. punktā minētā patēriņa gadījumos pēc tā verifikācijas; 5) kārtību, kādā tiek novērtēta potenciālo degvielas un kurināmā operatoru atbilstība šā likuma 1. panta pirmās daļas 30. punktam un šā panta prasībām; 6) iesniegumā siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas saņemšanai un atļaujā iekļaujamo informāciju. (14) Degvielas un kurināmā operatoru pienākumi Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ēku, autotransporta un papildu sektoros ir attiecināmi uz degvielu un kurināmo, kā norādīts šā likuma 1. panta pirmās daļas 31. punktā un otrajā daļā, izņemot kūdru, kā arī uz citiem energoproduktiem, kuri minēti likuma "Par akcīzes nodokli" pielikumā un kurus sadedzina, veicot šā likuma 2. pielikuma IV sadaļas 1. punktā minētās darbības. (15) Šajā pantā ietvertās prasības nav piemērojamas komersantiem, kas patēriņam nodod tikai ilgtspējīgu atjaunīgo degvielu un kurināmo, kura oglekļa dioksīda emisijas faktors ir nulle. (16) Ja degvielas un kurināmā operators nodod degvielu un kurināmo vienas vai vairāku šā likuma 2. pielikuma IV sadaļas 1. punktā minēto darbību veikšanai bez šā panta pirmajā daļā minētās atļaujas, Valsts vides dienests pieņem lēmumu par pienākumu degvielas un kurināmā operatoram pārtraukt šīs darbības.
Siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas izsniegšana, grozīšana un atcelšana operatoriem
1(1) Operators, veicot Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības, ievēro siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujā noteiktos monitoringa nosacījumus un prasības. (2) Siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauju iekārtas darbībai izsniedz, groza un atceļ Valsts vides dienests. (3) Operators informē Valsts vides dienestu par visām plānotajām izmaiņām, kuras skar iekārtas būtību, darbību, paplašināšanu vai jaudas samazināšanu un kuru dēļ ir nepieciešams veikt grozījumus operatoram izsniegtajā siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujā. (4) Siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauju operatoram izsniedz katram Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas periodam: 1) ceturtais periods — no 2021. gada 1. janvāra līdz 2030. gada 31. decembrim; 2) piektais un turpmākie periodi — 10 kalendāra gadi, sākot ar 2031. gada 1. janvāri. (5) Šā panta ceturtās daļas 1. punktā noteiktā perioda pirmajā piecu gadu posmā siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauju var saņemt arī par darbībām, kuru robežvērtības nepārsniedz šā likuma 2. pielikuma I sadaļā minēto darbību robežvērtības. (6) Valsts vides dienests siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas nosacījumus saskaņo ar attiecīgajai iekārtai atbilstošajos tiesību aktos piesārņojošo darbību jomā noteiktajā kārtībā izsniegtās A vai B kategorijas piesārņojošās darbības atļaujas nosacījumiem. (7) Ministru kabinets nosaka: 1) kārtību, kādā izsniedz, groza un atceļ siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauju Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbību veikšanai; 2) informāciju, kas iekļaujama iesniegumā siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas saņemšanai un siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujā; 3) kārtību, kādā tiek novērtēta potenciālo operatoru atbilstība atļaujas saņemšanai saskaņā ar šā likuma 32. 16 panta pirmo daļu un šā panta prasībām.
Valsts nodeva par siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauju
1(1) Par siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas izsniegšanu un grozījumu veikšanu atļaujā maksājama valsts nodeva. (2) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā maksājama valsts nodeva, valsts nodevas apmēru, kā arī gadījumus, kad valsts nodeva netiek atmaksāta.
Gaisa kuģu operatoru darbība Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā
1(1) Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā iekļauj tos gaisa kuģa operatora lidojumus, kuri veikti no lidlauka vai uz lidlauku, kas atrodas Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas dalībvalsts teritorijā, un norādīti šā likuma 2. pielikuma II sadaļā. (2) Latvija ir gaisa kuģa operatora administrējošā dalībvalsts, ja: 1) gaisa kuģa operatoram ir spēkā esoša darbības licence, kuru izdevusi Latvija saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 24. septembra regulu (EK) Nr. 1008/2008 par kopīgiem noteikumiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai Kopienā; 2) gaisa kuģa operatoram ir spēkā esoša darbības licence, kuru izdevusi valsts, kas nav Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas dalībvalsts, un Latvija ir dalībvalsts ar lielāko aprēķināto aviācijas emisiju daudzumu lidojumos, kurus veicis attiecīgais gaisa kuģa operators bāzes gadā (kalendāra gads, kas sākas 2006. gada 1. janvārī, vai gaisa kuģa operatora darbības pirmais kalendāra gads tiem gaisa kuģu operatoriem, kuri aviācijas darbību sākuši pēc 2006. gada 1. janvāra).
Operatoru un gaisa kuģu operatoru veiktais monitorings un ziņojumi
1(1) Operatoram un gaisa kuģa operatoram ir pienākums regulāri kontrolēt siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu, nodrošināt nepārtrauktu dalību Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā un tās darbību radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringu un sniegt informāciju kompetentajām iestādēm. (2) Lai uzsāktu vai turpinātu darbību Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā, operators vai gaisa kuģa operators sagatavo Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbību un to radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringa plānu. Operators šo plānu iesniedz apstiprināšanai Valsts vides dienestam, bet gaisa kuģa operators — valsts aģentūrai "Civilās aviācijas aģentūra" (turpmāk — Civilās aviācijas aģentūra). (3) Gaisa kuģa operatora veikto lidojumu monitoringā ietilpst aviācijas ietekme, kas nav oglekļa dioksīda ietekme. (4) Ja gaisa kuģa operatora sagatavotais siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringa plāns nav apstiprināts, tas nedrīkst uzsākt vai turpināt Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības. (5) Monitoringa plāns un ikgadējais emisiju ziņojums ir pieejami siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas izsniedzējam, kontroles institūcijām, attiecīgajai pašvaldībai un sabiedrībai. (6) Operators un gaisa kuģa operators katru gadu līdz 15. martam sagatavo un nodrošina verificēšanu šādiem ziņojumiem: 1) ikgadējam emisiju ziņojumam par veiktajām Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbībām un to radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu iepriekšējā kalendāra gadā; 2) ziņojumam par veiktajiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas pasākumiem un to finanšu līdzekļu izlietojumu, kuri gūti no darījumiem ar tam piešķirtajām bezmaksas emisijas kvotām. (7) Operators, ņemot vērā šā panta otrajā daļā minēto monitoringa plānu un ikgadējā datu monitoringa rezultātus, katru gadu līdz 15. martam sagatavo ikgadējo darbības līmeņa ziņojumu par iekārtas iepriekšējā gada darbības datiem. (8) Katru gadu līdz 15. martam verificētus šā panta sestajā un — attiecīgā gadījumā — septītajā daļā minētos ziņojumus un verificētāja ziņojumus iesniedz izvērtēšanai un apstiprināšanai vai noraidīšanai: 1) operators — Valsts vides dienestam; 2) gaisa kuģa operators — Civilās aviācijas aģentūrai. (9) Operatoram vai gaisa kuģa operatoram, kura šā panta sestajā un — attiecīgā gadījumā — septītajā daļā minētais ziņojums līdz attiecīgā gada 31. martam nav apstiprināts vai ir noraidīts, ir aizliegts veikt darījumus ar emisijas kvotām līdz ziņojuma apstiprināšanai. (10) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā: 1) operators veic Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbību radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringu, kā arī sagatavo un atbilstoši informācijas apmaiņas kārtībai Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ietvaros iesniedz verificētu ikgadēju emisiju un darbības līmeņa ziņojumu un informāciju par veiktajiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas pasākumiem un to finanšu līdzekļu izlietojumu, kuri gūti no darījumiem ar tiem piešķirtajām bezmaksas emisijas kvotām; 2) Valsts vides dienests pārbauda un apstiprina šīs daļas 1. punktā minētos ziņojumus; 3) gaisa kuģa operators veic Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbību radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringu, izstrādā emisiju monitoringa plānu, sagatavo un atbilstoši informācijas apmaiņas kārtībai Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ietvaros iesniedz verificētu ikgadēju emisiju ziņojumu, sniedz informāciju par veiktajiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas pasākumiem un to finanšu līdzekļu izlietojumu, kuri gūti no darījumiem ar tiem piešķirtajām bezmaksas emisijas kvotām, kā arī saņem bezmaksas emisijas kvotas, kas izriet no atbilstīgas aviācijas degvielas izmantošanas; 4) gaisa kuģa operators iesniedz Civilās aviācijas aģentūrai informāciju par veikto šīs daļas 3. punktā un šā panta trešajā daļā noteikto monitoringu; 5) Civilās aviācijas aģentūra pārbauda un apstiprina šīs daļas 3. un 4. punktā minētos ziņojumus un informāciju; 6) verificētāji nodrošina šā panta sestajā un septītajā daļā minēto ziņojumu verificēšanu un kārtību, kādā tiek novērtēta verificētāja atbilstība verifikācijas veikšanai. (11) Ja operators vai gaisa kuģa operators veic darbību Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā, bet nav izpildījis šā panta otrajā daļā minētos pienākumus, Valsts vides dienests attiecībā uz operatoru un Civilās aviācijas aģentūra attiecībā uz gaisa kuģa operatoru pieņem lēmumu pārtraukt minēto darbību.
Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jūras transporta jomā
1(1) Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu piemēro šā likuma 2. pielikuma III sadaļā minētajām darbībām un siltumnīcefekta gāzēm. (2) Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu, kvotu sadali un nodošanas prasības attiecībā uz jūras transporta darbībām piemēro: 1) 50 procentiem emisiju, ko rada kuģi, kuri iziet no kādas Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas dalībvalsts jurisdikcijā esošas piestāšanas ostas un ierodas piestāšanas ostā, kas nav nevienas Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas dalībvalsts jurisdikcijā; 2) 50 procentiem emisiju, ko rada kuģi, kuri kādas Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas dalībvalsts jurisdikcijā esošā piestāšanas ostā ierodas no piestāšanas ostas, kas nav nevienas Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas dalībvalsts jurisdikcijā; 3) 100 procentiem emisiju, ko rada kuģi, kuri kādas dalībvalsts jurisdikcijā esošā piestāšanas ostā ierodas no kādas Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas dalībvalsts jurisdikcijā esošas piestāšanas ostas; 4) 100 procentiem emisiju, ko rada kuģi, kuri atrodas kādas Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas dalībvalsts jurisdikcijā esošā piestāšanas ostā. (3) Latvija ir kuģošanas sabiedrības administrējošā dalībvalsts, ja: 1) kuģošanas sabiedrība ir reģistrēta Latvijā; 2) kuģošanas sabiedrība nav reģistrēta Latvijā, bet tās kuģi pēdējo četru gadu laikā ir visbiežāk piestājuši Latvijā, veicot reisus, kas atbilst šā panta otrajā daļā minētajiem reisiem; 3) kuģošanas sabiedrība nav reģistrēta Eiropas Savienības dalībvalstī un tās kuģi iepriekšējos četros monitoringa gados nav veikuši nevienu reisu, uz kuru attiecas šā panta pirmajā daļā minētā darbības joma, un kuģošanas sabiedrības kuģis Latvijā ir uzsācis vai pabeidzis savu pirmo reisu, uz kuru attiecas šā panta pirmajā daļā minētā darbības joma; 4) kuģošanas sabiedrība ir iekļauta Eiropas Komisijas īstenošanas lēmumā par kuģošanas sabiedrību sarakstu, kurā norādītas kuģošanas sabiedrību administrējošās dalībvalstis. (4) Ja saskaņā ar līgumisku vienošanos galīgo atbildību par degvielas iegādi vai kuģa ekspluatāciju, vai par abiem uzņemas nevis kuģošanas sabiedrība, bet cits subjekts, kuģošanas sabiedrība ir tiesīga no attiecīgā subjekta saņemt atlīdzību par izmaksām, kuras rada kvotu nodošana. (5) Ministru kabinets nosaka nododamo emisijas kvotu apjomu un atkāpes no kvotu nodošanas pienākuma kuģošanas sabiedrībām saskaņā ar šā likuma 32. 27 panta ceturto daļu.
Jūras transporta radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju monitorings un ziņojumi
1(1) Kuģošanas sabiedrībai ir pienākums regulāri kontrolēt siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu, bet kuģošanas sabiedrībai, uz kuru attiecas šā likuma 32. 22 panta pirmā daļa, papildus ir pienākums nodrošināt nepārtrauktu dalību Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā un tās darbību radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringu un sniegt informāciju kompetentajām institūcijām. (2) Dokumentus un informāciju saskaņā ar Regulas Nr. 2015/757 6. panta 6. un 7. punktu, 7. panta 4. punktu, 11. panta 1. punkta otro daļu, 11. panta 2. punktu un 11.a panta 2. punktu kuģošanas sabiedrība iesniedz Valsts vides dienestam. (3) Valsts vides dienests Regulā Nr. 2015/757 noteiktajā kārtībā apstiprina kuģošanas sabiedrības iesniegto monitoringa plānu vai izmaiņas monitoringa plānā. (4) Verificētājs saskaņā ar Regulas Nr. 2015/757 17. panta 4. punktā noteikto informē Valsts vides dienestu un valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Latvijas Jūras administrācija" par atbilstības dokumenta izdošanu. (5) Klimata un enerģētikas ministrija, valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Jūras administrācija" un Valsts vides dienests atbilstoši kompetencei uzrauga un kontrolē Regulā Nr. 2015/757 kuģošanas sabiedrībai noteikto prasību izpildi. (6) Ministru kabinets paredz nosacījumus un kārtību, kādā apstiprina tos agregētos emisijas datus kuģošanas sabiedrības līmenī, kas iesniegti Valsts vides dienestam saskaņā ar šā panta otro daļu.
Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas iekārtu saraksts bezmaksas emisijas kvotu sadalei
1(1) Klimata un enerģētikas ministrija izstrādā Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas iekārtu sarakstu katram šā likuma 32. 18 panta ceturtajā daļā minētajam Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas 10 gadu perioda piecu gadu ciklam. Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas iekārtu sarakstu pēc saskaņošanas ar Eiropas Komisiju apstiprina Ministru kabinets. (2) Iekārtu sarakstā ietver iekārtas, kurām izsniegta siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja. Iekārtu sarakstā iekļauj informāciju par iekārtu darbībām, siltuma un gāzu pārvadi, elektroenerģijas ražošanu un siltumnīcefekta gāzu emisijām apakšiekārtu līmenī iepriekšējos piecos secīgos kalendāra gados pirms iekārtu saraksta iesniegšanas Eiropas Komisijai. Iekārtu sarakstā nosaka ikgadējo bezmaksas emisijas kvotu sadalījumu operatoriem. (3) Iekārtu sarakstu izstrādā atbilstoši Komisijas 2018. gada 19. decembra deleģētajai regulai (ES) 2019/331, ar ko nosaka Savienības mēroga pārejas noteikumus saskaņotai bezmaksas emisijas kvotu iedalei saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2003/87/EK 10.a pantu. (4) Lai sagatavotu iekārtu sarakstu katram šā likuma 32. 18 panta ceturtajā daļā minētā 10 gadu perioda piecu gadu ciklam, operators atbilstoši Klimata un enerģētikas ministrijas pieprasījumam un Eiropas Savienības tieši piemērojamiem tiesību aktiem emisijas kvotu sadales jomā iesniedz Valsts vides dienestam pilnīgu un verificētu informāciju un datus, kas nepieciešami, lai noteiktu bezmaksas emisijas kvotu piešķīruma apjomu attiecīgajai iekārtai. (5) Valsts vides dienests pieņem lēmumu par iesniegtās šā panta ceturtajā daļā minētās informācijas apstiprināšanu. (6) Valsts vides dienests apstiprināto informāciju iesniedz Klimata un enerģētikas ministrijai. (7) Klimata un enerģētikas ministrija ik pēc pieciem gadiem iesniedz Eiropas Komisijai Ministru kabinetā apstiprināto Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas iekārtu sarakstu. (8) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā: 1) operatori sagatavo un iesniedz informāciju iekārtu saraksta izstrādei; 2) operatori, kuriem ir pienākums veikt pirmo vai kārtējo uzņēmuma energoauditu vai ieviest sertificētu vai pārsertificētu energopārvaldības sistēmu vai papildinātu vides pārvaldības sistēmu, iesniedz informāciju par energoefektivitātes paaugstināšanas ieteikumu īstenošanu; 3) operatori iesniedz klimatneitralitātes plānu iekārtas darbībām; 4) sadalāmas bezmaksas emisijas kvotas iekārtām nozarēs un apakšnozarēs, ciktāl to aptver pasākumi, kuru mērķis ir novērst oglekļa dioksīda emisiju pārvirzi, atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 10. maija regulai (ES) 2023/956, ar ko izveido oglekļa ievedkorekcijas mehānismu (turpmāk — Regula Nr. 2023/956); 5) izstrādājams iekārtu saraksts un aprēķināms operatoram piešķiramo bezmaksas emisijas kvotu apjoms, kā arī nodrošināma šo bezmaksas emisijas kvotu piešķiršana un atpakaļnodošana; 6) aprēķināms gaisa kuģa operatoram piešķiramo bezmaksas emisijas kvotu apjoms, kā arī nodrošināma šo bezmaksas emisijas kvotu piešķiršana un atpakaļnodošana; 7) apstiprina Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas iekārtu sarakstu katram šā likuma 32. 18 panta ceturtajā daļā minētā Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas 10 gadu perioda piecu gadu ciklam; 8) Klimata un enerģētikas ministrija pieņem lēmumu par bezmaksas emisijas kvotu piešķīruma atcelšanu operatoram un iekārtas izslēgšanu no Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas; 9) notiek informācijas apmaiņa Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ietvaros — tiek iesniegti iesniegumi bezmaksas emisijas kvotu piešķiršanai un tiek iesniegta informācija Eiropas Komisijai.
Aviācijas kvotu sadales tabula un aviācijas bezmaksas emisijas kvotu piešķiršana
1(1) Ikviens gaisa kuģa operators, kura administrējošā dalībvalsts ir Latvija un kurš veic šā likuma 32. 20 panta otrajā daļā minētos lidojumus, var pieteikties bezmaksas emisijas kvotu sadalei. (2) Klimata un enerģētikas ministrija, izvērtējot sabiedrības viedokli un ņemot vērā Eiropas Komisijas pieņemto lēmumu un tā grozījumus par kopējo kvotu daudzumu, kas piešķirams gaisa kuģu operatoriem, ne vēlāk kā triju mēnešu laikā pēc tam, kad Eiropas Komisija paziņojusi Klimata un enerģētikas ministrijai par Eiropas Komisijas lēmuma pieņemšanu par aviācijas kvotu sadales tabulu vai tās grozījumiem, pieņem lēmumu par emisijas kvotu piešķiršanu gaisa kuģa operatoram, kura administrējošā dalībvalsts ir Latvija. (3) Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" katru gadu līdz 30. jūnijam emisijas vienību reģistrā sadala emisijas kvotas pa gaisa kuģu operatoru kontiem, ievērojot Eiropas Komisijas apstiprināto aviācijas kvotu sadales tabulu, Klimata un enerģētikas ministrijas lēmumus un Eiropas Savienības tieši piemērojamos tiesību aktus emisijas kvotu sadales jomā un emisijas kvotu izsoļu jomā. (4) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā: 1) gaisa kuģa operators sagatavo un iesniedz Civilās aviācijas aģentūrai informāciju aviācijas kvotu sadales tabulas izstrādei; 2) nosakāms emisijas kvotu daudzums visiem gaisa kuģu operatoriem.
Bezmaksas emisijas kvotu piešķiršana operatoriem
1(1) Klimata un enerģētikas ministrija, ņemot vērā Eiropas Komisijas apstiprināto iekārtu sarakstu, tā grozījumus un normatīvos aktus emisijas kvotu sadales jomā, kā arī izvērtējot sabiedrības sniegto viedokli, ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc tam, kad Eiropas Komisija paziņojusi Klimata un enerģētikas ministrijai par Eiropas Komisijas lēmuma pieņemšanu par iekārtu sarakstu vai tā grozījumiem, pieņem lēmumu par bezmaksas emisijas kvotu piešķiršanu Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas iekārtu sarakstā iekļautajam operatoram. (2) Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" katru gadu līdz 30. jūnijam emisijas vienību reģistrā sadala emisijas kvotas pa operatoru kontiem, ievērojot Eiropas Komisijas apstiprināto iekārtu sarakstu, Klimata un enerģētikas ministrijas lēmumus un Eiropas Savienības tieši piemērojamos tiesību aktus emisijas kvotu sadales jomā un emisijas kvotu izsoļu jomā. (3) Ministru kabinets nosaka: 1) kārtību, kādā jaunas iekārtas operators sagatavo un iesniedz iesniegumu bezmaksas emisijas kvotu piešķiršanai; 2) nosacījumus operatoram piešķiramo bezmaksas emisijas kvotu apjoma grozīšanai un lēmumu pieņemšanai.
Darbības ar emisijas kvotām
1(1) Emisijas kvotas īpašnieks var būt jebkura fiziskā vai juridiskā persona (turpmāk — persona). Persona, kurai pieder emisijas kvota, drīkst bez ierobežojumiem to pārskaitīt citai personai un veikt citas Komisijas 2019. gada 12. marta deleģētajā regulā (ES) 2019/1122, ar ko attiecībā uz Savienības reģistra darbību papildina Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2003/87/EK noteiktās darbības ar emisijas kvotām. (2) Emisijas kvotas derīgums ir atkarīgs no tās izdošanas perioda: 1) no 2013. gada 1. janvāra izdotās emisijas kvotas ir beztermiņa; 2) šā likuma 32. 18 panta ceturtajā daļā noteikto periodu laikā izdotās emisijas kvotas ir beztermiņa, un tām tiek norādīts, kurā Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas 10 gadu periodā tās izdotas. Šīs emisijas kvotas ir derīgas emisijas kvotu nodošanai par to emisiju apjomu, kas radīts, sākot no minētā perioda pirmā gada. (3) Emisijas kvotu nodošanai Latvijā ir derīgas arī emisijas kvotas, kuras izdevusi Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentā institūcija vai citas valsts kompetentā institūcija, ja attiecīgās valsts izsniegtās emisijas kvotas ir atzinusi Eiropas Komisija. (4) Operators vai gaisa kuģa operators, uz kuru attiecas šā likuma 32. 21 panta pirmā daļa, vai kuģošanas sabiedrība katru gadu līdz 31. martam ievada emisijas vienību reģistrā datus par iekārtas, gaisa kuģa vai kuģošanas sabiedrības emitēto siltumnīcefekta gāzu apjomu iepriekšējā kalendāra gadā un katru gadu līdz 30. septembrim nodod emisijas kvotas, kas atbilst ievadītajam emisiju datu apjomam, pārskaitot tās no sava konta emisijas vienību reģistrā uz Eiropas Savienības emisijas kvotu dzēšanas kontu un vienlaikus nodrošinot šo emisijas kvotu dzēšanu emisijas vienību reģistrā. (5) Pienākums nodot emisijas kvotas neattiecas uz oglekļa dioksīda apjomu, kurš ir uztverts un: 1) ķīmiski piesaistīts produktā, nodrošinot siltumnīcefekta gāzu emisiju nenokļūšanu atmosfērā produkta ierastas lietošanas laikā, kas ir jebkurš veids, kādā galalietotājs, ņemot vērā produkta īpašības, to parasti izmantos, tostarp pēc jebkura ierastā produkta pārstrādes vai uzglabāšanas procesa, kas notiek pēc produkta lietošanas laika beigām; vai 2) transportēts uz pastāvīgas uzglabāšanas vietu, kuras operatoram ir licence saskaņā ar likumu "Par zemes dzīlēm". (6) Pēc emisijas kvotu īpašnieka pieprasījuma valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" kā valsts administrators emisijas vienību reģistrā dzēš attiecīgo emisijas kvotu daudzumu. (7) (Zaudējusi spēku ar 12.12.2025. Sk. pārejas noteikumu 83. punktu) (8) (Zaudējusi spēku ar 12.12.2025. Sk. pārejas noteikumu 83. punktu)
To finanšu līdzekļu izlietojums, kuri gūti no darījumiem ar bezmaksas emisijas kvotām
1(1) Piešķirto bezmaksas emisijas kvotu, kā arī ar emisijas kvotām veikto darbību uzskaiti veic atbilstoši grāmatvedību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem. (2) Operators vai gaisa kuģa operators, kas gūst finanšu līdzekļus no darījumiem ar tam piešķirtajām bezmaksas emisijas kvotām, attiecīgos finanšu līdzekļus izlieto, lai kompensētu iepriekš veiktos vai plānotos siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas pasākumus, tai skaitā šādus pasākumus: 1) tā darbībā izmantotās iekārtas vai tās daļu nomaiņu, lai šajā iekārtā būtu iespējams izmantot atjaunīgos energoresursus, elektroenerģiju vai tādas izejvielas, kas samazina attiecīgā operatora siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu; 2) tā darbībai izmantotā gaisa kuģa uzlabošanu vai gaisa kuģa nomaiņu ar efektīvāku gaisa kuģi, tai skaitā tādu, kurā iespējams izmantot degvielu, kas ražota no atjaunīgiem energoresursiem; 3) tā darbībā izmantotās iekārtas vai ēkas energoefektivitātes uzlabošanu; 4) tā darbībā izmantotās siltumapgādes un elektroapgādes sistēmu un galapatērētāju energoefektivitātes uzlabošanu, centralizētās siltumapgādes sistēmas paplašināšanu un jaunu galapatērētāju pieslēgšanu centralizētās siltumapgādes sistēmai; 5) jaunas atjaunīgus energoresursus izmantojošas iekārtas uzstādīšanu un izmantošanu, lai samazinātu valsts siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu; 6) dabā balstītu risinājumu īstenošanu klimata mērķu sasniegšanai. (3) Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" atbilstoši pieprasījumam sniedz Klimata un enerģētikas ministrijai informāciju par operatora un gaisa kuģa operatora veiktajiem darījumiem ar emisijas kvotām, kas nav šā likuma 32. 27 panta ceturtajā daļā minētā emisijas kvotu nodošana. (4) Klimata un enerģētikas ministrija šā likuma 32. 18 panta ceturtajā daļā minēto Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas 10 gadu periodu piecu gadu ciklu beigās, ņemot vērā operatora un gaisa kuģa operatora sniegto informāciju, pārbauda operatora un gaisa kuģa operatora veiktos siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas pasākumus, kuri finansēti no operatora un gaisa kuģa operatora finanšu līdzekļiem, kas gūti no darījumiem ar tiem piešķirtajām bezmaksas emisijas kvotām, un šo finanšu līdzekļu izlietojuma atbilstību šā panta otrajā daļā minētajiem nosacījumiem. (5) Ja šā panta ceturtajā daļā minētajā pārbaudē konstatē, ka finanšu līdzekļi nav izmantoti atbilstoši šā likuma nosacījumiem, Klimata un enerģētikas ministrija pieņem lēmumu par operatora un gaisa kuģa operatora pienākumu triju gadu laikā veikt šā panta otrajā daļā norādītos pasākumus tādā finansiālajā apmērā, kas atbilst attiecīgi gūtajiem ienākumiem no darījumiem ar piešķirtajām bezmaksas emisijas kvotām. (6) Ja šā panta piektajā daļā minētais lēmums netiek izpildīts vai tiek izpildīts daļēji, Klimata un enerģētikas ministrija pieņem lēmumu par operatora un gaisa kuģa operatora pienākumu finanšu līdzekļus, kas gūti no operatora un gaisa kuģa operatora darījumiem ar piešķirtajām bezmaksas emisijas kvotām un nav izmantoti atbilstoši šā likuma nosacījumiem, nodot atpakaļ un ieskaitīt Valsts kasē atvērtajā valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontā atbilstoši valsts budžeta ieņēmumu klasifikācijai. Minētos finanšu līdzekļus izmanto emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta ietvaros atbilstoši Klimatnoturības un ekonomiskās ilgtspējas likumam. (7) Šajā pantā noteiktās prasības par to finanšu līdzekļu izmantošanu, kas gūti no darījumiem, attiecināmas arī uz operatoru un gaisa kuģa operatoru, kurš izstājas no Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas. (8) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā veicams šā panta sestajā daļā minēto neizmantoto finanšu līdzekļu aprēķins.
Emisijas vienību reģistrs
1(1) Emisijas vienību reģistrā uzskaita emisijas kvotas, gada emisijas sadales vienības, piesaistes vienības, apsaimniekotās meža zemes elastības vienības, Kioto vienības un vienības Parīzes nolīguma ietvaros, veic to pārskaitījumu, nodošanas, aizstāšanas, atcelšanas un dzēšanas procedūras un reģistrē informāciju par elektroniskajos kontos turēto emisijas kvotu īpašumtiesībām. (2) Latvijas valsts kontu, Latvijas operatoru kontu, Latvijas gaisa kuģu operatoru kontu, Latvijas kuģošanas sabiedrības kontu un Latvijas jurisdikcijā esošo emisijas vienību reģistra kontu administrēšanu veic valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" kā valsts administrators. (3) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā: 1) veic darbības emisijas vienību reģistrā, tai skaitā darbības ar emisijas vienību reģistra kontiem, darbības ar emisijas kvotām un Kioto vienībām, un nosaka konta turētāju, konta pilnvaroto pārstāvi vai papildu pilnvaroto pārstāvi; 2) veic pārraudzību darbībām emisijas vienību reģistrā un piekļuvi emisijas vienību reģistram, kā arī sadarbību ar citām iestādēm uzraudzības un kontroles nodrošināšanai; 3) sniedz citām iestādēm un sabiedrībai informāciju par darbībām emisijas vienību reģistrā, tai skaitā par veiktajiem pārskaitījumiem; 4) apstiprina maksu par valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" kā valsts administratora sniegto pakalpojumu — emisijas vienību reģistrā esošo kontu administrēšanu.
Emisijas kvotu nodošanas saistību neizpilde
1(1) Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" katru gadu līdz 10. oktobrim apkopo informāciju par operatoriem, gaisa kuģu operatoriem un kuģošanas sabiedrībām, kuras paredzētajā termiņā nav veikušas šā likuma 32. 27 panta ceturtajā daļā minēto emisijas kvotu nodošanu vai nav nodevušas emisijas kvotas noteiktajā apjomā. (2) Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" katru gadu līdz 1. decembrim: 1) informē Valsts vides dienestu par operatoriem, gaisa kuģu operatoriem vai kuģošanas sabiedrībām, kuras paredzētajā termiņā nav nodevušas emisijas kvotas vai nav nodevušas tās noteiktajā apjomā, kā arī norāda katra operatora, gaisa kuģa operatora vai kuģošanas sabiedrības nenodoto emisijas kvotu skaitu; 2) publicē savā tīmekļvietnē to operatoru, gaisa kuģu operatoru vai kuģošanas sabiedrību sarakstu, kuras paredzētajā termiņā nav nodevušas emisijas kvotas vai nav nodevušas tās noteiktajā apjomā. (3) Ja Valsts vides dienests pēc šā panta otrajā daļā minētās informācijas saņemšanas konstatē, ka operators, gaisa kuģa operators vai kuģošanas sabiedrība nav veikusi šā likuma 32. 27 panta ceturtajā daļā minēto emisijas kvotu nodošanu paredzētajā termiņā vai nav nodevusi tās noteiktajā apjomā, tas pieņem lēmumu, kurā nosaka operatoram, gaisa kuģa operatoram vai kuģošanas sabiedrībai šādus pienākumus: 1) nodot tādu emisijas kvotu apjomu, kas nosedz nenodoto emisijas kvotu apjomu; 2) veikt maksājumu par šā likuma 32. 27 panta ceturtajā daļā minēto emisijas kvotu nenodošanu paredzētajā termiņā vai noteiktajā apjomā. (4) Valsts vides dienests katru gadu līdz 1. septembrim publicē savā tīmekļvietnē šā panta trešās daļas 2. punktā minētā maksājuma likmi par vienu emitēto tonnu oglekļa dioksīda ekvivalenta. Aprēķinot minēto likmi, ievēro šādus nosacījumus: 1) maksājuma bāzes likme ir 100 euro par katru emitēto tonnu oglekļa dioksīda ekvivalenta, par kuru nav veikta emisijas kvotu nodošana; 2) maksājuma likme tiek palielināta, ņemot vērā Eiropas Savienības Statistikas biroja tīmekļvietnē pieejamo informāciju par Eiropas patēriņa cenu indeksu. (5) Šā panta trešajā daļā minētais operators, gaisa kuģa operators vai kuģošanas sabiedrība pēc Valsts vides dienesta lēmuma saņemšanas iemaksā šajā pantā noteiktajā kārtībā aprēķināto maksājumu Valsts vides dienesta norādītajā budžeta kontā līdz nākamā gada 15. februārim. Ja minētajā termiņā maksājums nav veikts vai nav veikts pilnā apmērā, Valsts vides dienestam ir tiesības attiecīgo summu piedzīt. (6) Šā panta trešajā daļā minēto Valsts vides dienesta lēmumu operators, gaisa kuģa operators un kuģošanas sabiedrība var apstrīdēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā, iesniedzot attiecīgu iesniegumu Klimata un enerģētikas ministrijai.
Ziņojums par Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas nosacījumu īstenošanu
1Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" attiecībā uz ziņošanu par Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas nosacījumu īstenošanu: 1) koordinē nepieciešamās informācijas apkopošanu ziņojumam par Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ieviešanu un īstenošanu atbilstoši Eiropas Savienības tieši piemērojamiem tiesību aktiem emisijas kvotu jomā; 2) ņemot vērā šā panta 1. punktā minēto informāciju, sagatavo ziņojumu, saskaņo to ar Klimata un enerģētikas ministriju, Valsts vides dienestu, Valsts ieņēmumu dienestu, Civilās aviācijas aģentūru un Latvijas nacionālo akreditācijas institūciju un katru gadu līdz 30. jūnijam ievieto to Eiropas Vides aģentūras centrālajā datu krātuvē, kā arī publicē savā tīmekļvietnē.
Sabiedrības līdzdalība Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbību monitoringā un ziņošanā un bezmaksas emisijas kvotu sadalē
1(1) Pirms siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas izsniegšanas Valsts vides dienests tīmekļvietnes adresi, kurā pieejams iesniegums siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas saņemšanai vai grozīšanai, elektroniski nosūta attiecīgajai pašvaldībai, Klimata un enerģētikas ministrijai un valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" kā valsts administratoram un izskata to iesniegtos priekšlikumus. (2) Valsts vides dienests nodrošina, ka tā rīcībā esošā informācija ir pieejama sabiedrībai. Informācija ir nepieciešama līdzdalībai lēmuma pieņemšanā, kas attiecas uz siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas izsniegšanu, izsniegtās siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas nosacījumiem un informāciju par monitoringa un kontroles rezultātiem. (3) Ja iesniegums siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas saņemšanai vai grozīšanai vai siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja ietver informāciju, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par informācijas atklātību ir klasificējama kā ierobežotas pieejamības informācija, Valsts vides dienests attiecīgo informāciju nepublicē. Šis noteikums neattiecas uz informāciju par siltumnīcefekta gāzu emisiju. (4) Sabiedrībai ir pieejama informācija par operatora un gaisa kuģa operatora Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbībās radītajām siltumnīcefekta gāzu emisijām. Ikgadējais darbības līmeņa ziņojums ir pieejams kontroles institūcijām. (5) Iekārtu saraksts un Klimata un enerģētikas ministrijas lēmumi un lēmumu projekti par bezmaksas emisijas kvotu piešķiršanu vai emisijas kvotu piešķiršanas grozīšanu operatoriem un gaisa kuģu operatoriem ir pieejami sabiedrībai Klimata un enerģētikas ministrijas tīmekļvietnē. (6) Lēmumi par bezmaksas emisijas kvotu piešķiršanu gaisa kuģu operatoriem tiek publicēti arī Civilās aviācijas aģentūras tīmekļvietnē. (7) Klimata un enerģētikas ministrija noskaidro sabiedrības viedokli par izstrādāto bezmaksas emisijas kvotu sadales plāna projektu un lēmuma projektu par emisijas kvotu piešķiršanu, dodot iespēju iesniegt priekšlikumus ne mazāk kā 30 dienas pēc attiecīgā projekta publicēšanas Klimata un enerģētikas ministrijas tīmekļvietnē. (8) Sabiedrībai ir pieejami siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauju nosacījumi, kā arī informācija par monitoringa un pārbaudes rezultātiem.
Siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas, lēmuma attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauju un ziņojumu apstrīdēšana
1(1) Valsts vides dienesta lēmumu attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauju, tās grozījumiem un informācijas klasificēšanu persona, kuru šis lēmums var ietekmēt, var apstrīdēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā, iesniedzot attiecīgu iesniegumu Valsts vides dienestam. (2) Ikviena persona var vērsties ar iesniegumu Valsts vides dienestā arī tad, ja netiek ievērotas normatīvajos aktos noteiktās prasības attiecībā uz sabiedrības līdzdalības tiesībām vai tiesībām uz vides informāciju. Iesniegumu var iesniegt visā lēmuma pieņemšanas procesa laikā vai mēneša laikā no Valsts vides dienesta lēmuma spēkā stāšanās dienas. (3) Valsts vides dienesta lēmumu attiecībā uz operatora iesniegto ikgadējo emisiju ziņojumu vai ikgadējo darbības līmeņa ziņojumu var apstrīdēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā, iesniedzot attiecīgu iesniegumu Valsts vides dienestam. (4) Civilās aviācijas aģentūras lēmumu attiecībā uz gaisa kuģa operatora iesniegto ikgadējo emisiju ziņojumu var apstrīdēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā, iesniedzot attiecīgu iesniegumu Satiksmes ministrijai. (5) Valsts vides dienesta un Satiksmes ministrijas pieņemto lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. (6) Šā panta pirmajā, trešajā, ceturtajā un piektajā daļā minēto lēmumu apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur šo lēmumu darbību.
Civilās aviācijas aģentūras papildu darbības attiecībā uz gaisa kuģu operatoriem
1Ja gaisa kuģa operators nepilda šajā likumā noteiktos pienākumus, Civilās aviācijas aģentūra var iesniegt Eiropas Komisijai vai Satiksmes ministrijai (ja gaisa kuģa operatoram ir Satiksmes ministrijas izsniegta darbības licence) lūgumu pieņemt lēmumu par attiecīgā gaisa kuģa operatora darbības aizliegumu. Ja Eiropas Komisija ir pieņēmusi lēmumu pēc Latvijas vai kādas citas Eiropas Savienības dalībvalsts lūguma, Civilās aviācijas aģentūra informē Eiropas Komisiju par visiem pasākumiem, kas veikti, lai izpildītu šo lēmumu.
Papildu sankcijas kuģošanas sabiedrībām
1(1) Ja kuģošanas sabiedrība divus vai vairākus gadus pēc kārtas nav veikusi šā likuma 32. 27 panta ceturtajā daļā minēto emisijas kvotu nodošanu paredzētajā termiņā un ar šā likuma 32. 30 panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā paredzētajiem izpildes pasākumiem nav izdevies panākt šo pienākumu izpildi, Valsts vides dienests pēc tam, kad devis kuģošanas sabiedrībai iespēju sniegt paskaidrojumus, var pieņemt lēmumu par kuģošanas sabiedrības kuģu izraidīšanu no Latvijas ostas vai enkurvietas līdz brīdim, kad kuģošanas sabiedrība ir veikusi šā likuma 32. 27 panta ceturtajā daļā minēto emisijas kvotu nodošanu. Par pieņemto lēmumu Valsts vides dienests vienas darbdienas laikā nosūta paziņojumu Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienestam, valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Jūras administrācija" Kuģošanas drošības inspekcijai (turpmāk — Kuģošanas drošības inspekcija), Eiropas Komisijai, Eiropas Jūras drošības aģentūrai, citām Eiropas Savienības dalībvalstīm un attiecīgā kuģa karoga valstij. (2) Ja kuģis ir izraidīts no Latvijas ostas vai enkurvietas vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts ostas vai enkurvietas par siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisijas kvotu nodošanas prasību neievērošanu, kuģim aizliegts ienākt Latvijas ostās un enkurvietās. Lēmuma par kuģu izraidīšanu un kuģu aizturēšanu izpildi nodrošina Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku vienības, kas pilda krasta apsardzes funkcijas, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. (3) Ja kuģošanas sabiedrība, kura pārvalda kuģus ar Latvijas karogu un kuras kuģi ienāk vai atrodas kādā no Latvijas ostām, divus vai vairākus gadus pēc kārtas nav veikusi šā likuma 32. 27 panta ceturtajā daļā minēto emisijas kvotu nodošanu paredzētajā termiņā un ar šā likuma 32. 30 panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā paredzētajiem izpildes pasākumiem nav izdevies panākt šo pienākumu izpildi, Valsts vides dienests pēc tam, kad devis kuģošanas sabiedrībai iespēju iesniegt paskaidrojumus, un pēc saskaņošanas ar Kuģošanas drošības inspekciju var pieņemt lēmumu par kuģa aizturēšanu līdz brīdim, kad kuģošanas sabiedrība ir veikusi šā likuma 32. 27 panta ceturtajā daļā minēto emisijas kvotu nodošanu. Par pieņemto lēmumu Valsts vides dienests vienas darbdienas laikā paziņo Kuģošanas drošības inspekcijai, lūdzot izdot karoga valsts kuģa aizturēšanas rīkojumu līdz brīdim, kad kuģošanas sabiedrība ir izpildījusi kvotu nodošanu. Par pieņemto karoga valsts kuģa aizturēšanas rīkojumu Kuģošanas drošības inspekcija vienas darbdienas laikā paziņo kuģa kapteinim un tā kuģošanas sabiedrībai, Valsts vides dienestam, Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienestam, Eiropas Komisijai, Eiropas Jūras drošības aģentūrai un citām Eiropas Savienības dalībvalstīm. (4) Šajā pantā minētie noteikumi neietekmē starptautisko jūrniecības noteikumu izpildi par briesmās nonākušiem kuģiem. (5) Valsts vides dienesta lēmumu par kuģa izraidīšanu no Latvijas ostas vai enkurvietas un lēmumu par kuģa aizturēšanu kuģošanas sabiedrība var apstrīdēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā, iesniedzot attiecīgu iesniegumu Klimata un enerģētikas ministrijai. (6) Šā panta pirmajā daļā minētā lēmuma apstrīdēšana neaptur šā lēmuma darbību.
Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas globālā tirgus pasākuma īstenošana
1(1) Gaisa kuģu operatori, kas atbilst Komisijas 2019. gada 18. jūlija deleģētās regulas (ES) 2019/1603, ar ko attiecībā uz pasākumiem, kurus Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija noteikusi aviācijas emisiju monitoringa, ziņošanas un verifikācijas nolūkā, lai īstenotu globālu tirgus pasākumu, papildina Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2003/87/EK 1. panta nosacījumiem, katru gadu līdz 15. martam atbilstoši minētās regulas prasībām veic monitoringu, verifikāciju un ziņo par emisijām, kas rodas šīs regulas 2. pantā noteiktajos lidojumos, ieskaitot lidojumus, kas tiek veikti starp lidlaukiem, kuri atrodas divās dažādās trešajās valstīs. (2) Šā panta pirmajā daļā minēto verificēto ziņojumu gaisa kuģa operators iesniedz Civilās aviācijas aģentūrai izvērtēšanai un lēmuma pieņemšanai par ziņojuma apstiprināšanu vai noraidīšanu. (3) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā nodrošināma darbība starptautiskās aviācijas oglekļa dioksīda kompensēšanas un samazināšanas shēmā.
Kompetentā iestāde oglekļa ievedkorekcijas mehānisma ietvaros
1(1) Valsts ieņēmumu dienests ir kompetentā iestāde Regulas Nr. 2023/956 11. panta 1. punkta izpratnē. (2) Valsts ieņēmumu dienests Regulas Nr. 2023/956 26. pantā un Komisijas 2023. gada 17. augusta īstenošanas regulas (ES) 2023/1773, ar ko nosaka noteikumus par to, kā piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (ES) 2023/956 saistībā ar ziņošanas pienākumiem attiecībā uz oglekļa ievedkorekcijas mehānismu pārejas laikā 16. pantā noteiktos maksājumus uzliek, izdodot administratīvo aktu. (3) Regulas Nr. 2023/956 26. pantā paredzētās likmes aprēķins tiek veikts atbilstoši šā likuma 32. 30 panta ceturtajai daļai.
VI nodaļa Piesārņotu un potenciāli piesārņotu vietu apzināšana un reģistrācija
Piesārņotu un potenciāli piesārņotu vietu apzināšana un sākotnējā izvērtēšana
1(1) Piesārņotas un potenciāli piesārņotas vietas attiecīgajā administratīvajā teritorijā apzina un sākotnēji izvērtē pašvaldība sadarbībā ar Valsts vides dienestu. (2) Aizsardzības ministrija apzina un sākotnēji izvērtē savā valdījumā esošās piesārņotās teritorijas un informē par tām attiecīgo pašvaldību un Valsts vides dienestu. (3) Piesārņotu un potenciāli piesārņotu vietu apzināšanas metodes un kārtību, kā arī finansēšanas kārtību, datu apkopošanas un izmantošanas nosacījumus reglamentē Ministru kabinets. (4) Piesārņotu un potenciāli piesārņotu vietu apzināšanas un sākotnējās izvērtēšanas rezultāti ir brīvi pieejami sabiedrībai.
Piesārņotu un potenciāli piesārņotu vietu reģistrācija un teritorijas izmantošanas ierobežojumi
1(1) Piesārņotas un potenciāli piesārņotas vietas reģistrē Valsts vides dienests Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Militāri piesārņotas teritorijas Valsts vides dienests reģistrē pēc Aizsardzības ministrijas atzinuma. (2) Pēc piesārņotas vietas reģistrācijas un Valsts vides dienesta atzinuma saņemšanas pašvaldība nosaka ierobežojumus teritorijas plānojumā, kā arī ierobežojumus attiecībā uz dzīvošanu šajā teritorijā un citādu šīs teritorijas izmantošanu, ja tas ir nepieciešams, lai aizsargātu cilvēku veselību vai vidi. Veselības inspekcija nosaka cilvēku veselības aizsardzības nodrošināšanai nepieciešamos ierobežojumus. (3) Ierobežojumi tiek noteikti, ņemot vērā piesārņojošo vielu bīstamības pakāpi, iespējamo iedarbību uz cilvēkiem, kas dzīvo apkārtējās teritorijās, šo teritoriju vides kvalitāti un nepieciešamību nākotnē veikt sanācijas pasākumus. (4) Aizsardzības ministrija sniedz ieteikumus par attiecīgu ierobežojumu noteikšanu militāri piesārņotām teritorijām, kuras nav tās valdījumā, un nosaka ierobežojumus teritorijām, kuras ir tās valdījumā. (5) Institūcija, kas noteikusi ierobežojumus, atceļ tos, ja šie ierobežojumi vairs nav nepieciešami cilvēku veselības vai vides aizsardzībai un saņemts atbildīgās institūcijas atzinums. (6) Institūcija, kas noteikusi šajā pantā minētos ierobežojumus, informē par tiem vai par to atcelšanu citas institūcijas un fiziskās un juridiskās personas, uz kurām šie ierobežojumi attiecas.
Informācija par piesārņotām vai potenciāli piesārņotām vietām
1(1) Tās zemes īpašniekam vai lietotājam, kurā ietilpst piesārņota vieta, operatoram un citām fiziskajām vai juridiskajām personām, ja to rīcībā ir ziņas par piesārņotām vai potenciāli piesārņotām vietām, kuras nav apzinātas un reģistrētas šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, jāsniedz šīs ziņas Valsts vides dienestam vai pašvaldībai. (2) Ja piesārņota vai potenciāli piesārņota vieta var radīt draudus cilvēku veselībai vai videi, Valsts vides dienests par to informē attiecīgo pašvaldību, citas institūcijas, kā arī fiziskās un juridiskās personas, katrā gadījumā ievērojot konkrētos apstākļus. (3) Ja piesārņotā vai potenciāli piesārņotā vietā atrodas vai, pēc nepārbaudītas informācijas, var atrasties sprādzienbīstami priekšmeti, materiāli vai militāriem mērķiem izmantojamas toksiskas vai citādi bīstamas vielas, pašvaldība vai Valsts vides dienests par to informē Aizsardzības ministriju atzinuma saņemšanai. (4) Zemes īpašnieku un lietotāju pienākums ir informēt iespējamos tiesību un pienākumu pārņēmējus par piesārņotām vai potenciāli piesārņotām vietām attiecīgajā īpašumā vai lietojumā esošajā teritorijā un tās apkārtnē. (5) Valsts vides dienests apkopo ziņas par piesārņotām un potenciāli piesārņotām vietām valstī.
VII nodaļa Piesārņotu un potenciāli piesārņotu vietu izpēte un piesārņotu vietu sanācija
Izpētes mērķis un priekšnosacījumi
1(1) Izpētes mērķis ir noteikt, vai pārsniegti vides kvalitātes normatīvi un vai piesārņojums apdraud vai var apdraudēt cilvēku veselību vai vidi. (2) Pirms Valsts vides dienests uzsāk izpēti, tā rīcībā jābūt informācijai par to, ka attiecīgā teritorija ir piesārņota vai potenciāli piesārņota.
Piesārņotu vietu sanācijas priekšnosacījumi un pasākumi
1(1) Piesārņotu vietu sanāciju veic, ja: 1) ir pārsniegti vides kvalitātes normatīvu robežlielumi; 2) piesārņojums var apdraudēt cilvēku veselību vai vidi. (2) Sanācija ietver pasākumus, kas veicami, lai: 1) novērstu piesārņojuma izplatīšanos vai iekļūšanu pazemes ūdeņos; 2) atjaunotu vai uzlabotu vides kvalitāti piesārņotā vietā.
Personas, kuras sedz ar izpēti un sanācijas pasākumiem saistītos izdevumus
1(1) Izdevumus, kas saistīti ar izpēti un sanācijas pasākumiem, sedz: 1) operators, kas veicis piesārņojošu darbību, kuras dēļ radusies piesārņota vai potenciāli piesārņota vieta; 2) operators, kas veic vai ir paredzējis veikt piesārņojošu darbību piesārņotā vai potenciāli piesārņotā vietā; 3) zemes īpašnieks, kuram bijusi izšķiroša ietekme uzņēmumā, kas veicis piesārņojošu darbību, kuras dēļ šim īpašniekam piederošajā zemes īpašumā radusies piesārņota vai potenciāli piesārņota vieta; 3 1 ) zemes īpašnieks, ja zeme iegūta īpašumā pēc piesārņotās vietas reģistrācijas; 4) attiecīgās zemes vai objekta īpašnieks vai lietotājs, kas brīvprātīgi apņemas pilnīgi vai daļēji segt šos izdevumus. (2) Zemes īpašnieks, ja uz viņu neattiecas šā panta pirmajā daļā minētie nosacījumi, sedz ar sanācijas pasākumiem saistītos izdevumus, ja šie pasākumi tiek veikti ar viņa piekrišanu un zemes vērtība pēc to īstenošanas paaugstinās, un ja šā panta pirmajā daļā minētās personas nevar pilnā apmērā segt sanācijas izdevumus.
Personu līdzatbildība ar izpēti un sanāciju saistīto izdevumu segšanā
1(1) Ja ar izpēti vai sanāciju saistītos izdevumus sedz vairākas šā likuma 38.panta pirmās daļas 1.punktā minētās personas, tie sadalāmi proporcionāli kaitējumam, ko videi nodarījusi katra persona. Izdevumus sadala, ņemot vērā emisijas daudzumu un veidu, kā arī laiku, kad veikta piesārņojoša darbība. Ja izdevumus sadalīt nav iespējams, šā likuma 38.panta pirmās daļas 1.punktā minētās personas atbild solidāri. (2) Izdevumu sadalījumu novērtē Valsts vides dienests.
Par izpēti un sanāciju atbildīgās institūcijas
1(1) Valsts vides dienests pārrauga un kontrolē piesārņotu vai potenciāli piesārņotu vietu izpēti un sanāciju, izņemot Aizsardzības ministrijas valdījumā esošās piesārņotās un potenciāli piesārņotās vietas. (2) Aizsardzības ministrija vai tās pilnvarota institūcija pārrauga un kontrolē tās valdījumā esošo piesārņotu vai potenciāli piesārņotu vietu izpēti un sanāciju. (3) Valsts vides dienests, Aizsardzības ministrija vai tās pilnvarota institūcija (turpmāk — atbildīgā institūcija) sadarbojas ar pašvaldībām, Valsts zemes dienestu, Veselības ministriju un citām izpētē un sanācijā iesaistītajām institūcijām.
Lēmums par izpētes uzsākšanu
1(1) Ja atbildīgās institūcijas rīcībā ir informācija par piesārņotu vai potenciāli piesārņotu vietu, kas rada vai var radīt draudus cilvēku veselībai vai videi, bet nav pietiekamas informācijas šo draudu novērtēšanai, tā pieņem lēmumu par izpētes nepieciešamību. (2) Ja pieņemts lēmums par izpētes nepieciešamību, atbildīgā institūcija saskaņā ar šā likuma 38.pantu nosaka personas, kuras sedz ar izpēti saistītos izdevumus. (3) Ja nav iespējams noteikt personas, kuras sedz ar izpēti saistītos izdevumus, vai iegūt izpētei nepieciešamos līdzekļus, atbildīgā institūcija nosaka nepieciešamo līdzekļu apjomu un informē Klimata un enerģētikas ministriju vai Aizsardzības ministriju par tās valdījumā esošajām teritorijām. (4) Klimata un enerģētikas ministrija vai Aizsardzības ministrija izskata iespēju izpētes veikšanai piesaistīt valsts budžeta vai citus līdzekļus. (5) Nosakot izpētes un sanācijas metodes, ir jāņem vērā piesārņojuma izplatīšanās risks, turklāt izraudzītajai metodei jābūt ekonomiski pamatotai, lai tās realizācija neizmaksātu dārgāk, nekā nepieciešams mērķa sasniegšanai. (6) Ja izpētei nepieciešamie līdzekļi ir nodrošināti, atbildīgā institūcija pieņem lēmumu par izpētes uzsākšanu.
Izpētes procesa vadība
1(1) Atbildīgā institūcija izstrādā izpētes uzdevumu. Izpēti veic kvalificētas fiziskās vai juridiskās personas atbilstoši līgumam ar personu, kura sedz ar izpēti saistītos izdevumus, vai atbildīgo institūciju un pamatojoties uz izpētes uzdevumu. (2) Izpētes uzdevumā norāda iespējamās izpētes metodes, nosakāmos parametrus, piesardzības pasākumus, kas jāievēro, veicot izpēti, laika grafiku, monitoringu un kārtību, kādā sniedzama informācija par izpēti. (3) Atbildīgā institūcija uzdod izpētes veicējam izstrādāt izpētes programmu, kurā norādīts izpētes mērķis, metodes un piesardzības pasākumi, kas jāievēro, veicot izpēti. Izpētes programmu apstiprina atbildīgā institūcija.
Lēmums par sanācijas uzsākšanu
1(1) Ja atbildīgās institūcijas rīcībā ir informācija par piesārņotu vietu, kas rada vai var radīt draudus cilvēku veselībai vai videi, tā pieņem lēmumu par sanācijas nepieciešamību. (2) Ja pieņemts lēmums par sanācijas nepieciešamību, atbildīgā institūcija saskaņā ar šā likuma 38.pantu nosaka personas, kuras sedz ar sanāciju saistītos izdevumus, un šo personu atbildības pakāpi. (3) Ja nav iespējams noteikt personas, kuras sedz ar sanāciju saistītos izdevumus, vai iegūt sanācijai nepieciešamos līdzekļus, atbildīgā institūcija nosaka nepieciešamo līdzekļu apjomu un informē Klimata un enerģētikas ministriju vai Aizsardzības ministriju par tās valdījumā esošajām teritorijām. (4) Klimata un enerģētikas ministrija vai Aizsardzības ministrija izskata iespēju sanācijas veikšanai piesaistīt valsts budžeta vai citus līdzekļus. (5) Ja sanācijai nepieciešamie līdzekļi ir nodrošināti, atbildīgā institūcija pieņem lēmumu par sanācijas uzsākšanu.
Sanācijas procesa vadība
1(1) Atbildīgā institūcija izstrādā sanācijas uzdevumu (katram konkrētam gadījumam). Sanāciju veic kvalificētas fiziskās vai juridiskās personas atbilstoši līgumam ar personu, kura sedz ar sanāciju saistītos izdevumus, vai atbildīgo institūciju un pamatojoties uz sanācijas uzdevumu. (2) Sanācijas uzdevumā norāda vēlamos rezultātus, iespējamās sanācijas metodes, laika grafiku, monitoringu un kārtību, kādā sniedzama informācija par sanāciju. (3) Atbildīgā institūcija uzdod sanācijas veicējam izstrādāt sanācijas programmu, kurā norādīts sanācijas mērķis, metodes, piesardzības pasākumi, kas jāievēro, veicot sanāciju, noteikti termiņi, kādos sanācijas veicējs informē atbildīgo institūciju par veiktajiem sanācijas pasākumiem, un ietverts paredzētais monitorings pēc sanācijas darbu pabeigšanas. Sanācijas programmu apstiprina atbildīgā institūcija. (4) Sanācijas veicējs pēc sanācijas pasākumu veikšanas iesniedz atbildīgajai institūcijai pārskatu, kas apliecina, ka sanācijas pasākumi veikti atbilstoši sanācijas uzdevumam un programmai. (5) Lai nodrošinātu informācijas aktualizēšanu piesārņoto vietu reģistrā, atbildīgā institūcija pēc pārskata, kas apliecina, ka sanācijas pasākumi veikti atbilstoši sanācijas uzdevumam un programmai, rakstveidā informē normatīvajos aktos noteikto piesārņoto vietu reģistra turētāju par sanācijas pasākumu izpildi.
Ar militāra rakstura sprādzienbīstamiem priekšmetiem un ar nesprāgušu munīciju potenciāli piesārņotu un piesārņotu teritoriju izpēte, kā arī piesārņotu teritoriju sanācija
1(1) Lai aizsargātu vidi, cilvēku dzīvību un veselību, kā arī fizisko un juridisko personu īpašumu no militāra rakstura sprādzienbīstamiem priekšmetiem un nesprāgušas munīcijas, Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā veicama ar militāra rakstura sprādzienbīstamiem priekšmetiem un ar nesprāgušu munīciju potenciāli piesārņotu un piesārņotu teritoriju izpēte, kā arī piesārņotu teritoriju sanācija. (2) Ar militāra rakstura sprādzienbīstamiem priekšmetiem un ar nesprāgušu munīciju potenciāli piesārņotu un piesārņotu teritoriju izpēti un nesprāgušas munīcijas meklēšanu, identificēšanu, izcelšanu, savākšanu un uzglabāšanu veic licencēti komersanti un sertificēti speciālisti. (3) Aizsardzības ministrija sertificē speciālistus, kas veic ar militāra rakstura sprādzienbīstamiem priekšmetiem un ar nesprāgušu munīciju potenciāli piesārņotu un piesārņotu teritoriju izpēti un nesprāgušas munīcijas meklēšanu, identificēšanu, izcelšanu, savākšanu un uzglabāšanu. (3 1 ) Sertifikātu ir tiesīga saņemt fiziskā persona, kura atbilst šā panta piektās daļas 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10. un 11.punkta prasībām un ir nokārtojusi ar militāra rakstura sprādzienbīstamiem priekšmetiem un ar nesprāgušu munīciju potenciāli piesārņotas un piesārņotas teritorijas izpētes un nesprāgušas munīcijas meklēšanas, identificēšanas, izcelšanas, savākšanas un uzglabāšanas speciālista kvalifikācijas eksāmenu. Sertifikātu izsniedz uz pieciem gadiem. (3 2 ) Aizsardzības ministrija aptur sertifikāta darbību, ja: 1) persona sertifikāta saņemšanai ir sniegusi nepatiesas ziņas; 2) persona neatbilst vismaz vienai no šā panta piektās daļas 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10. vai 11.punkta prasībām; 3) personas saimnieciskā darbība ir apturēta; 4) to nosaka cits likums vai tiesas nolēmums. (3 3 ) Sertifikāta darbību anulē, ja fiziskā persona četru mēnešu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par sertifikāta darbības apturēšanu, nav novērsusi šā panta 3. 2 daļas 1. un 2.punktā minētos pārkāpumus, spēku saglabā šā panta 3. 2 daļas 3. un 4.punktā minētie ierobežojumi vai pārkāpums nav novēršams. (3 4 ) Aizsardzības ministrija ne retāk kā reizi trijos gados pārbauda sertificēto speciālistu atbilstību šā panta piektās daļas prasībām. (3 5 ) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā: 1) izsniedzami, anulējami sertifikāti vai apturama to darbība fiziskajām personām, kas veic ar militāra rakstura sprādzienbīstamiem priekšmetiem un ar nesprāgušu munīciju potenciāli piesārņotu un piesārņotu teritoriju izpēti, ar nesprāgušas munīcijas meklēšanu, identificēšanu, izcelšanu, savākšanu un uzglabāšanu saistītas darbības; 2) kārtojams ar militāra rakstura sprādzienbīstamiem priekšmetiem un ar nesprāgušu munīciju potenciāli piesārņotas un piesārņotas teritorijas izpētes un nesprāgušas munīcijas meklēšanas, identificēšanas, izcelšanas, savākšanas un uzglabāšanas speciālista kvalifikācijas eksāmens. (4) Aizsardzības ministrija izsniedz komersantiem licenci ar militāra rakstura sprādzienbīstamiem priekšmetiem un ar nesprāgušu munīciju potenciāli piesārņotu un piesārņotu teritoriju izpētei un nesprāgušas munīcijas meklēšanai, identificēšanai, izcelšanai, savākšanai un uzglabāšanai (turpmāk - licence). Kārtību, kādā licence izsniedzama, anulējama vai apturama tās darbība, kā arī par licences izsniegšanu maksājamās valsts nodevas apmēru nosaka Ministru kabinets. (5) Licenci ir tiesīgi saņemt individuālie komersanti vai komercsabiedrības, ja valsts drošības iestāžu rīcībā nav ziņu par to, ka attiecīgā komersanta darbība ir vērsta pret Latvijas Republikas drošību vai šis komersants pārkāpj Latvijas Republikai saistošos starptautiskajos līgumos ietvertos vai starptautisko organizāciju noteiktos ierobežojumus, vai saistībā ar tā darbību pēdējā gada laikā ar spēkā stājušos tiesas spriedumu vai citas kompetentas institūcijas lēmumu (atzinumu) nav konstatēti saimnieciskās darbības vai darba tiesību pārkāpumi, un ja šā komersanta dalībnieki (fiziskās personas), izņemot akcionārus, kuru līdzdalība sabiedrības pamatkapitālā ir mazāka par 10 procentiem no sabiedrības pamatkapitāla, prokūristi, vadītāji, personas, kas ieņem amatus pārvaldes institūcijās, kā arī darbinieki (sertificētie speciālisti), kas tieši saistīti ar licencē minēto darbu veikšanu, atbilst šādām prasībām: 1) ir vismaz 21 gadu veci Latvijas pilsoņi vai Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi, vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu pilsoņi; 2) nav sodīti par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu; 3) viņiem nav diagnosticēti psihiski traucējumi; 4) viņiem nav diagnosticēta alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarība; 5) pēdējo divu gadu laikā nav administratīvi sodīti par alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmē izdarītiem pārkāpumiem; 6) prokuratūrai vai valsts drošības iestādēm nav ziņu, kas apliecina viņu piederību pie aizliegtiem militarizētiem vai bruņotiem grupējumiem, aizliegtām sabiedriskajām organizācijām, partijām vai to apvienībām; 7) nav apsūdzētie kriminālprocesā; 8) nav atbrīvoti no kriminālatbildības saskaņā ar Krimināllikuma 58.pantu, — agrāk par gadu pēc attiecīgā lēmuma stāšanās spēkā; 9) nav nosacīti atbrīvoti no kriminālatbildības saskaņā ar Krimināllikuma 58. 1 pantu, — agrāk par pārbaudes laika izbeigšanos; 10) nav atbrīvoti no soda saskaņā ar Krimināllikuma 59.pantu, — agrāk par gadu pēc nolēmuma par atbrīvošanu no soda stāšanās spēkā; 11) viņiem nav piemērots aizdomās turētā statuss kriminālprocesā par smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu; 12) nav apturēta sertifikāta darbība. (6) Licenci izsniedz pēc valsts nodevas samaksāšanas uz nenoteiktu laiku. Ne retāk kā reizi trijos gados to pārreģistrē Aizsardzības ministrijā. (7) Aizsardzības ministrija aptur licences darbību, ja: 1) komersants licences saņemšanai ir sniedzis nepatiesas ziņas; 2) komersants savā darbībā pārkāpis licencē iekļautos nosacījumus vai šā likuma vai citu normatīvo aktu prasības, kas regulē licencē noteiktās darbības; 3) komersants vai komersanta dalībnieki (fiziskās personas), izņemot akcionārus, kuru līdzdalība sabiedrības pamatkapitālā ir mazāka par 10 procentiem no sabiedrības pamatkapitāla, prokūristi, vadītāji, personas, kas ieņem amatus pārvaldes institūcijās, kā arī darbinieki (sertificētie speciālisti), kas tieši saistīti ar licencē minēto darbu veikšanu, vairs neatbilst šā panta piektās daļas prasībām; 4) komersantam ar tiesas spriedumu ir pasludināts maksātnespējas process vai tā saimnieciskā darbība ir apturēta; 5) pamatojoties uz spēkā stājušos tiesas spriedumu vai citas kompetentas institūcijas lēmumu (atzinumu), ir konstatēts, ka komersants pārkāpis normatīvos aktus, kas regulē vides aizsardzību, konkurences, nodokļu vai darba tiesības pēdējo triju gadu laikā līdz attiecīgā Aizsardzības ministrijas lēmuma izskatīšanai; 6) to nosaka cits likums vai tiesas nolēmums. (8) Licenci anulē, ja komersants iesniedzis attiecīgu iesniegumu vai ja četru mēnešu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par licences apturēšanu, komersants nav novērsis šā panta septītajā daļā minētos pārkāpumus, vai ja pārkāpums nav novēršams.
VIII nodaļa Monitorings, uzraudzība un kontrole
Operatora veiktais monitorings
1(1) Operatora pienākums ir regulāri kontrolēt emisiju apjomu, veikt monitoringu un sniegt informāciju Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. (1 1 ) Ministru kabinets nosaka operatora veiktā monitoringa pārskata veidlapas aizpildīšanas, iesniegšanas un pārbaudes kārtību. (2) (Izslēgta ar 12.04.2018 . likumu) (3) Operators veic monitoringu saskaņā ar atļauju, kurā norādīti nosakāmie parametri, paraugu ņemšanas vietas, mērījumu biežums un metodes, datu apkopošanas un uzglabāšanas veids. A kategorijas piesārņojošas darbības operators pazemes ūdeņu monitoringu veic vismaz reizi piecos gados un augsnes monitoringu — vismaz reizi 10 gados, ja vien atļaujā nav noteikts, ka, pamatojoties uz piesārņojuma draudu novērtējumu, monitorings veicams biežāk. (4) Operators nekavējoties informē attiecīgās institūcijas: 1) ja piesārņojošas darbības dēļ ir radušies vai var rasties draudi cilvēku dzīvībai, veselībai vai videi; 2) avārijas vai tās draudu gadījumā. (5) Monitoringa dati un monitoringa pārskats ir pieejami atļaujas izsniedzējam, kontroles institūcijām, attiecīgajai pašvaldībai un sabiedrībai. (6) (Izslēgta no 01.01.2020. ar 12.04.2018 . likumu. Sk. Pārejas noteikumu 59. punktu) (7) (Izslēgta ar 09.10.2025 . likumu) (7 1 ) (Izslēgta ar 09.10.2025 . likumu) (7 2 ) (Izslēgta ar 09.10.2025 . likumu) (8) (Izslēgta ar 09.10.2025 . likumu) (9) (Izslēgta ar 09.10.2025 . likumu)
Jūras transporta oglekļa dioksīda emisiju monitorings
Teksts nav pieejams.
Piesārņojošo vielu reģistrs
1(1) Operatora veiktā monitoringa datus apkopo piesārņojošo vielu reģistrā. (2) Piesārņojošo vielu reģistra izveidi un informācijas pieejamību sabiedrībai nodrošina valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
Uzraudzība
1(1) Šajā likumā noteikto prasību izpildi atbilstoši kompetencei uzrauga Klimata un enerģētikas ministrija un Valsts vides dienests. (2) Aizsardzības ministrija uzrauga šajā likumā noteikto prasību izpildi tās valdījumā esošajās militāri piesārņotās un potenciāli piesārņotās teritorijās.
Informēšana par atļaujām un labākajiem pieejamiem tehniskajiem paņēmieniem
1Valsts vides dienests: 1) (izslēgts ar 14.05.2026 . likumu) ; 2) saskaņojot ar Klimata un enerģētikas ministriju, informē citas valstis par iesniegumu atļaujas saņemšanai gadījumos, kad iespējama piesārņojuma pārrobežu pārnese; 3) ievieto un atjauno savā tīmekļvietnē Eiropas Komisijas publicētos labāko pieejamo tehnisko paņēmienu vadlīniju dokumentus vai starptautisko organizāciju publicēto informāciju par labākajiem pieejamiem tehniskajiem paņēmieniem attiecīgajā jomā, secinājumus par labākajiem pieejamiem tehniskajiem paņēmieniem, kā arī konsultē šajā jautājumā operatorus; 4) savā tīmekļvietnē izveido, uztur un atjauno informāciju par izsniegtajām atļaujām.
Likuma izpildes kontrole
1(1) Lai nodrošinātu šajā likumā noteikto prasību izpildi un kontroli, Valsts vides dienests izstrādā un Valsts vides dienesta ģenerāldirektors apstiprina vides inspicēšanas plānu. Kontroles atbilstoši vides inspicēšanas plānam veic vides valsts inspektori. Vides valsts inspektori pārbauda: 1) vai operators ir saņēmis nepieciešamo atļauju, bet, ja tiek veikta C kategorijas darbība, — ir iesniedzis iesniegumu par šo darbību; 2) piesārņojošas darbības atbilstību šā likuma II nodaļā noteiktajām prasībām; 3) atļaujas nosacījumu ievērošanu; 4) vides kvalitātes normatīvu un Ministru kabineta noteikumu ievērošanu; 5) piesārņotu vai potenciāli piesārņotu vietu izpētes uzdevumu, piesārņotu vietu sanācijas uzdevumu un programmu izpildi. (1 1 ) Vides inspicēšanas plānu Valsts vides dienests publicē savā tīmekļvietnē. Vides inspicēšanas plānu atjauno ne retāk kā reizi sešos gados. (1 2 ) Vides inspicēšanas plānā ietver: 1) vispārīgu būtisko vides jautājumu novērtējumu; 2) norādi uz plānā iekļauto ģeogrāfisko teritoriju; 3) plānā iekļauto iekārtu sarakstu; 4) regulāras vides inspicēšanas programmas izstrādes procedūras, kas paredz laikposmu starp divām iekārtas pārbaudēm atbilstoši riskam, ko iekārta rada videi: iekārtām, kas rada augstu risku, veicamas ikgadējas pārbaudes, iekārtām, kas rada mazu risku, pārbaudes veicamas ne retāk kā reizi trijos gados; 5) ārkārtas vides inspicēšanas procedūras, proti, procedūras, kuras veic pēc iespējas īsākā laikā un, ja nepieciešams, pirms atļaujas izsniegšanas, pārskatīšanas vai atjaunošanas, ja saņemtas sūdzības par nopietnu vides aizsardzības normatīvajos aktos noteikto prasību neievērošanu vai konstatēti nopietni negadījumi, starpgadījumi vai citas nopietnas neatbilstības vides aizsardzības jomā; 6) noteikumus sadarbībai ar citām kontrolējošām iestādēm. (1 3 ) Valsts vides dienests četru mēnešu laikā pēc pārbaudes veikšanas ievieto savā tīmekļvietnē ziņojumu par iekārtu pārbaudes rezultātiem. (1 4 ) Izstrādājot vides inspicēšanas plānu un izvēloties iekārtas, kurām veicamas regulāras pārbaudes, ņem vērā šādus kritērijus: 1) konkrētās iekārtas iespējamo un reālo ietekmi uz cilvēku veselību un vidi, ņemot vērā iekārtas radīto emisiju, vietējās vides ietekmējamību un iespējamo negadījumu risku; 2) konkrētās iekārtas atbilstību izvirzītajiem atļaujas nosacījumiem; 3) operatora dalību Eiropas Savienības vides vadības un audita sistēmā (EMAS) saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra regulu (EK) Nr. 1221/2009 par organizāciju brīvprātīgu dalību Kopienas vides vadības un audita sistēmā (EMAS), kā arī par regulas (EK) Nr. 761/2001 un Komisijas lēmumu 2001/681/EK un 2006/193/EK atcelšanu. (1 5 ) Valsts vides dienests pēc katras A kategorijas iekārtas pārbaudes sagatavo ziņojumu par veiktās pārbaudes rezultātiem un divu mēnešu laikā pēc pārbaudes veikšanas nosūta to operatoram, kā arī četru mēnešu laikā pēc pārbaudes veikšanas ievieto to savā tīmekļvietnē. (1 6 ) Ja pārbaudes laikā konstatēts, ka operators nav ievērojis izvirzītos atļaujas nosacījumus, Valsts vides dienests sešu mēnešu laikā pēc attiecīgās pārbaudes veikšanas veic papildu apmeklējumu uz vietas, izvērtējot, vai trūkumi ir atbilstoši novērsti. (2) Trokšņa robežlielumu ievērošanu kontrolē Veselības inspekcija, kā arī attiecīgās pašvaldības institūcijas, kurām pašvaldība ir deleģējusi minēto funkciju. (3) (Izslēgta ar 09.10.2025 . likumu) (4) (Izslēgta ar 09.10.2025 . likumu) (5) Ja tiek konstatēts, ka pašvaldības saistošajos noteikumos, kas izdoti saskaņā ar šā likuma 24. 2 panta trešo daļu, vai šā likuma 24. 2 panta piektajā daļā ietvertās prasības nav ievērotas, Valsts vides dienests lemj par piesārņojošās darbības izraisīto smaku ierobežošanu.
Par kompetenču sadalījumu
1(1) Valsts vides dienests pilda Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 20.novembra regulā Nr. 1257/2013 par kuģu pārstrādi un ar ko groza regulu Nr. 1013/2006 un direktīvu 2009/16/EK (turpmāk — Regula Nr. 1257/2013 ) minētos kompetentās iestādes un kontaktpersonas pienākumus. (2) Kuģu pārstrādes padome ir konsultatīva institūcija, kura izvērtē Regulā Nr. 1257/2013 minēto kuģu pārstrādes plānu un kuģu pārstrādes rūpnīcu plānu atbilstību šīs regulas prasībām un kuras lēmumiem minētajai regulai atbilstošu kuģu pārstrādes jomā ir ieteikuma raksturs. Ministru kabinets nosaka Kuģu pārstrādes padomē pārstāvētās institūcijas un apstiprina šīs padomes nolikumu. (3) Klimata un enerģētikas ministrs apstiprina Kuģu pārstrādes padomes personālsastāvu.
IX nodaļa Apstrīdēšanas kārtība
Lēmuma apstrīdēšana
1(1) Valsts vides dienesta pieņemto lēmumu attiecībā uz atļaujām A vai B kategorijas piesārņojošu darbību veikšanai operators vai cita privātpersona var apstrīdēt Valsts vides dienesta ģenerāldirektoram Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. (2) Ikviena persona var iesniegt iesniegumu Valsts vides dienesta ģenerāldirektoram arī tad, ja netiek ievērotas normatīvajos aktos noteiktās prasības attiecībā uz sabiedrības līdzdalības tiesībām vai tiesībām uz vides informāciju. Iesniegumu var iesniegt visā lēmuma pieņemšanas procesa laikā vai mēneša laikā no Valsts vides dienesta lēmuma spēkā stāšanās dienas. (3) Ja saskaņā ar A vai B kategorijas atļaujas nosacījumiem ir iespējams uzsākt vai turpināt tādu piesārņojošu darbību, kura var būtiski negatīvi ietekmēt cilvēku veselību vai vidi, vai vides kvalitātes mērķus, kas noteikti saskaņā ar vides aizsardzības jomu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem, kā arī citām normatīvo aktu prasībām, atļaujas nosacījumus var apstrīdēt jebkurā laikā, kamēr attiecīgā atļauja ir spēkā. Lēmuma apstrīdēšana neaptur atļaujas darbību. (4) Ja lēmums tiek apstrīdēts saskaņā ar šā panta pirmo vai otro daļu, attiecīgās atļaujas darbība tiek apturēta līdz iesnieguma izskatīšanai. Ja atļaujas darbības apturēšana var radīt būtisku negatīvu ietekmi uz vidi, Valsts vides dienesta ģenerāldirektors pieņem lēmumu neapturēt atļaujas darbību. (5) Ja lēmums par tādas jau esošas iekārtas darbību, kurai nepieciešama atļaujas pārskatīšana vai cita veida atļauja, tiek apstrīdēts, atļaujas darbība netiek apturēta. Ja A vai B kategorijas atļaujas pārskatīšanas rezultātā operatoram tiek atļauts uzsākt jaunu piesārņojošu darbību un lēmums par šīs darbības uzsākšanu tiek apstrīdēts atbilstoši šā panta pirmajai daļai, lēmuma apstrīdēšana aptur atļauju daļā par jauno piesārņojošo darbību. (6) Fiziskā vai juridiskā persona, kuras veselību, drošību vai īpašumu var ietekmēt Valsts vides dienesta pieņemtais lēmums par piesārņotas vai potenciāli piesārņotas vietas izpētes vai sanācijas nepieciešamību vai par pētījuma vai sanācijas izdevumu segšanu, mēneša laikā no dienas, kad tā uzzinājusi par lēmuma pieņemšanu, var to apstrīdēt Valsts vides dienestā. (7) Ja saskaņā ar šā panta sesto daļu Valsts vides dienesta lēmums tiek apstrīdēts, tā izpilde tiek apturēta līdz iesnieguma izskatīšanai. Ja lēmuma darbības apturēšana var radīt būtisku negatīvu ietekmi uz vidi, Valsts vides dienests neaptur lēmuma darbību. (8) (Izslēgta ar 09.10.2025 . likumu) (9) Šā panta astotajā daļā minētos lēmumus, kas pieņemti, neievērojot šajā likumā noteiktās sabiedrības līdzdalības tiesības un tiesības uz informāciju, vai pieņemti, neizvērtējot lēmuma pieņemšanas procesā iesniegtos sabiedrības priekšlikumus, var apstrīdēt ikviena persona. (10) Lēmumu par saistošu ierobežojošo nosacījumu noteikšanu piesārņojošai darbībai, iekārtas darbības apturēšanu, iekārtas darbības daļēju atjaunošanu vai atteikumu atjaunot iekārtas darbību var apstrīdēt Valsts vides dienestā mēneša laikā pēc tā spēkā stāšanās. Lēmuma apstrīdēšana neaptur tā darbību.
Iesniegumu izskatīšana
1(1) (Izslēgta ar 10.12.2009 . likumu) (2) (Izslēgta ar 10.12.2009 . likumu) (3) (Izslēgta ar 10.12.2009 . likumu) (4) (Izslēgta ar 14.05.2026 . likumu) (4 1 ) Sabiedrības līdzdalības tiesību pārkāpuma gadījumā Valsts vides dienesta ģenerāldirektors uzdod noteiktā termiņā novērst pārkāpumu un līdz pārkāpuma novēršanai aptur Valsts vides dienesta lēmuma pieņemšanas procesu vai, ja lēmums jau pieņemts, lemj par nepieciešamību to atcelt vai apturēt līdz pārkāpuma novēršanai un par to paziņo operatoram. (5) Šā likuma 50. pantā minētos Valsts vides dienesta ģenerāldirektora lēmumus var pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Pieteikums tiesai neaptur administratīvā akta darbību.
X nodaļa Nosacījumi attiecībā uz Latvijas kopējām siltumnīcefekta gāzu emisijām un oglekļa dioksīda piesaisti
Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas un oglekļa dioksīda piesaistes saistību izpilde
Teksts nav pieejams.
Siltumnīcefekta gāzu emisiju un oglekļa dioksīda piesaistes uzraudzība un kontrole, kā arī ziņošana
Teksts nav pieejams.
Ikgadējie emisiju sadales apjomi un gada emisijas sadales vienības
Teksts nav pieejams.
XI nodaļa Nosacījumi degvielas piegādātājam attiecībā uz transporta enerģijas siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu
Transporta enerģijas siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana un degvielas piegādātāja ziņojuma iesniegšana
Teksts nav pieejams.
Transporta enerģijas siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas nodrošināšana
Teksts nav pieejams.
XII nodaļa Administratīvie pārkāpumi piesārņojuma jomā un kompetence administratīvo pārkāpumu procesā
Administratīvā atbildība vides trokšņa un elektromagnētiskā lauka starojuma jomā
1Par pieļaujamā vides trokšņa vai elektromagnētiskā lauka starojuma robežlieluma pārsniegšanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no sešām līdz septiņdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no četrpadsmit līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām.
Administratīvā atbildība par neziņošanu par avāriju vai avārijas draudiem, veicot piesārņojošu darbību
1Par neziņošanu par avāriju vai avārijas draudiem, veicot piesārņojošu darbību, piemēro naudas sodu fiziskajai personai no divdesmit astoņām līdz astoņdesmit sešām naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no septiņdesmit līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām.
Administratīvā atbildība lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma jomā
1(1) Par dokumentēšanas prasību neievērošanu mēslošanas līdzekļu lietošanā lauksaimnieciskajā darbībā piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no trim līdz divdesmit astoņām naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no sešām līdz piecdesmit sešām naudas soda vienībām. (2) Par pārkāpumiem mēslošanas līdzekļu lietošanā piemēro naudas sodu fiziskajai personai no sešām līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no četrpadsmit līdz divsimt astoņdesmit naudas soda vienībām.
Administratīvā atbildība siltumnīcefekta gāzu emisijas jomā
Teksts nav pieejams.
Administratīvā atbildība vides piesārņošanas jomā
1Par vides piesārņošanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no četrpadsmit līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no septiņdesmit līdz piecsimt astoņdesmit naudas soda vienībām.
Administratīvā atbildība piesārņojošu darbību jomā
1(1) Par C kategorijas piesārņojošas darbības veikšanu bez paziņošanas piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no desmit līdz četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no četrpadsmit līdz septiņdesmit naudas soda vienībām. (2) Par C kategorijas piesārņojošas darbības veikšanu, neievērojot normatīvajos aktos noteiktās prasības, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no sešām līdz septiņdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no četrpadsmit līdz divsimt astoņdesmit naudas soda vienībām. (3) Par B kategorijas piesārņojošas darbības veikšanu, neievērojot prasības piesārņojuma novēršanai vai samazināšanai vai piesārņojošas darbības monitoringa veikšanai, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no divdesmit astoņām līdz septiņdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no piecdesmit sešām līdz divsimt astoņdesmit naudas soda vienībām. (4) Par A kategorijas piesārņojošas darbības veikšanu, neievērojot prasības piesārņojuma novēršanai vai samazināšanai vai piesārņojošas darbības monitoringa veikšanai, piemēro naudas sodu fiziskajai personai no piecdesmit sešām līdz simt divdesmit astoņām naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no simt četrpadsmit līdz četrsimt divdesmit naudas soda vienībām. (5) Par B kategorijas piesārņojošas darbības veikšanu bez atļaujas piemēro naudas sodu fiziskajai personai no četrdesmit divām līdz astoņdesmit sešām naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no simt līdz piecsimt astoņdesmit naudas soda vienībām. (6) Par A kategorijas piesārņojošas darbības veikšanu bez atļaujas piemēro naudas sodu fiziskajai personai no septiņdesmit līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no simt četrdesmit līdz astoņsimt sešdesmit naudas soda vienībām.
Administratīvā atbildība flotes degvielas izmantošanas un piegādes jomā
1(1) Par flotes degvielas izmantošanas nosacījumu pārkāpumiem un ar to saistītās emisijas samazināšanas paņēmienu vai jaunu paņēmienu izmantošanas prasību neievērošanu Latvijas teritoriālajos ūdeņos, ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā, iekšējos jūras ūdeņos, tai skaitā ostas akvatorijās, piestātnēs un iekšzemes ūdensceļos, piemēro naudas sodu fiziskajai personai no četrdesmit līdz četrsimt naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no četrsimt līdz četrtūkstoš naudas soda vienībām. (2) Par degvielas piegādes pavaddokumentā norādītajai degvielai neatbilstošas vai prasībām neatbilstošas flotes degvielas piegādi piemēro naudas sodu fiziskajai personai no četrdesmit līdz četrsimt naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no četrsimt līdz četrtūkstoš naudas soda vienībām.
Kompetence administratīvo pārkāpumu procesā
1(1) Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 57. pantā minētajiem pārkāpumiem veic Veselības inspekcija. (2) Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 59. pantā minētajiem pārkāpumiem veic Valsts augu aizsardzības dienests. (3) Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 58., 60., 61., 62. pantā un 63. panta pirmajā daļā minētajiem pārkāpumiem veic Valsts vides dienests. (4) Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 63. panta otrajā daļā minētajiem pārkāpumiem veic Valsts ieņēmumu dienests.