Par pašvaldību budžetiem — spēkā esošā redakcija

Sākums › Likumi › Par pašvaldību budžetiem

Saturs

34 punkti · 8 nodaļas. Raksti numuru vai vārdu — un lasi.

I nodaļa Vispārīgie noteikumi
1. punktsŠis likums nosaka pašvaldību budžetu sastādīšanas un izpildes kārtību Latvijas Republikā. Tas paredz republikas pilsētu un novadu pašvaldību patstāvīgo budžetu veidošanas nosacījumus.
2. punktsPašvaldību budžetu mērķis ir noteikt un pamatot, kāds līdzekļu apjoms tām nepieciešams ar likumu noteikto funkciju, uzdevumu un brīvprātīgo iniciatīvu izpildei periodā, kuram šie līdzekļi ir paredzēti.
3. punktsAtvērt tekstu
4. punktsAtvērt tekstu
5. punktsAtvērt tekstu
6. punktsPašvaldību budžetu izstrādāšanas un izlietošanas process ir atklāts. Pašvaldības budžeta projektam, budžetam un saimnieciskā gada pārskatam par pašvaldības budžeta izpildi atbilstoši šā likuma 16. un 17.pantam jābūt publiski pieejamam katrā attiecīgajā pašvaldībā.
II nodaļa Pašvaldību budžetu tiesības
7. punktsPašvaldības savus budžetus izstrādā, apstiprina un izpilda patstāvīgi, ievērojot " Likumu par budžetu un finanšu vadību " un likumu " Par pašvaldībām ", kā arī citus likumus un Ministru kabineta noteikumus. Valsts pārvaldes institūcijas nedrīkst iejaukties pašvaldību budžetu izstrādāšanā un izpildē, ja tas nav paredzēts likumā.
8. punktsNodokļu un nodevu maksājumus pašvaldību budžetos nodrošina un kontrolē Valsts ieņēmumu dienests un pašvaldības saskaņā ar likumu " Par nodokļiem un nodevām ".
9. punktsPašvaldībām ir tiesības piemērot nodokļu atvieglojumus maksājumiem, kuri pašvaldību budžetos tiek maksāti konkrētajā nodokļu likumā paredzētajā kārtībā, kā arī uzlikt pašvaldību nodevas un noteikt to likmes likumā " Par nodokļiem un nodevām " noteiktajā kārtībā.
III nodaļa Pašvaldību budžetu iedalījums
10. punkts(1) Pašvaldību budžeti kopā ar valsts budžetu informatīviem mērķiem veido konsolidēto kopbudžetu.
11. punktsPašvaldību budžetos ir ieņēmumu daļa, izdevumu daļa un finansēšanas daļa. Pašvaldības savus budžetus izstrādā atbilstoši budžeta ieņēmumu, izdevumu un finansēšanas klasifikācijai, kuru nosaka Ministru kabinets.
12. punktsPašvaldību budžeti sastāv no pamatbudžeta, ziedojumiem un dāvinājumiem.
IV nodaļa Pašvaldību budžetu sastādīšanas un apstiprināšanas kārtība
13. punktsPašvaldību budžetu sastādīšanas sākumstadijā Ministru kabinets, pamatojoties uz aprēķiniem, kas raksturo pašvaldību budžetu daļu konsolidētajā kopbudžetā un valsts budžeta dotāciju nepieciešamību saistībā ar valsts budžeta līdzekļu iespēju un pašvaldību izpildāmo funkciju kopējo novērtējumu, saskaņo ar pašvaldībām plānojamā saimnieciskā gada valsts budžeta dotāciju kopapjomu pašvaldību finanšu izlīdzināšanai un plānojamā saimnieciskā gada valsts budžeta kopapjomu un tā sadalījumu starp pašvaldībām. Valsts budžeta izstrādāšanas un saskaņošanas procesā Ministru kabinetu pārstāv finanšu ministrs vai viņa pilnvarota persona, bet pašvaldības — pašvaldību biedrība, kas izveidota atbilstoši likuma " Par pašvaldībām " 96.panta prasībām. Sarunu rezultāti tiek noformēti protokola veidā. Sarunu protokols par vienošanos vai domstarpībām pievienojams attiecīgajiem likumprojektiem, ko Ministru kabinets nosūta Saeimai.
14. punktsAtvērt tekstu
15. punktsPašvaldības domes priekšsēdētājs atbild:
16. punkts(1) Gadskārtējais pašvaldības budžets ir dokuments, kuru noformē un apstiprina kā pašvaldības saistošos noteikumus, un tas ietver informāciju par:
17. punkts(1) Vienlaikus ar gadskārtējā pašvaldības budžeta projektu sagatavo paskaidrojumus, kuros ietver:
18. punktsJa līdz saimnieciskā gada sākumam nav stājies spēkā ikgadējais valsts budžeta likums, finanšu ministrs apstiprina izdevumus no līdzekļiem — dotācijas un mērķdotācijas pašvaldībām — ar noteikumu, ka:
19. punktsJa līdz saimnieciskā gada sākumam pašvaldības budžets nav apstiprināts, pašvaldības izdevumi mēnesī nedrīkst pārsniegt divpadsmito daļu no iepriekšējā gada izdevumiem ar noteikumu, ka salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pašvaldībai nesamazinās izpildāmo funkciju apjoms.
V nodaļa Pašvaldību budžetu ieņēmumi
20. punktsRepublikas pilsētu un novadu budžetu ieņēmumus veido atskaitījumi no valsts nodokļiem un nodevām, pašvaldību nodevas, valsts budžeta dotācijas un mērķdotācijas, dotācijas no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda, norēķini ar pašvaldību budžetiem, maksājumi par pakalpojumiem, atskaitījumi no kapitālsabiedrību peļņas, ieņēmumi no pašvaldību īpašuma iznomāšanas (izīrēšanas), īpašuma pārdošanas un citi ar likumu noteikti ieņēmumi.
21. punkts(1) Lai pašvaldībām nodrošinātu līdzīgus apstākļus to funkciju izpildei, izveido pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondu. Līdzekļus pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā no pašvaldību vai valsts ieņēmumiem ieskaita, kā arī no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda izmaksājamo dotāciju apjomu noteic normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā.
VI nodaļa Pašvaldību aizņēmumi, galvojumi
22. punkts(1) Pašvaldības, pamatojoties uz domes lēmumu, var ņemt īstermiņa un ilgtermiņa aizņēmumus un uzņemties ilgtermiņa saistības. Pašvaldības domes lēmumā, ar kuru pašvaldība uzņemas ilgtermiņa saistības, paredzami arī šādu saistību izpildes finansējuma avoti. Ilgtermiņa aizņēmumi šā likuma izpratnē ir aizņēmumi, kuru atmaksas periods pārsniedz viena saimnieciskā gada ietvarus.
22.1. punkts(1) Pašvaldības ņem aizņēmumus, noslēdzot aizņēmuma līgumu ar Valsts kasi.
23. punktsBudžeta un finanšu vadības nolūkā, lai segtu īslaicīgu pašvaldības finanšu līdzekļu deficītu, pašvaldības var ņemt no valsts budžeta īstermiņa aizņēmumus, kas jāatmaksā līdz tā saimnieciskā gada beigām, kurā tie ņemti.
24. punktsLai īstenotu ekonomiskās un sociālās programmas, kurām nepieciešamas investīcijas, pašvaldības var ņemt ilgtermiņa aizņēmumus. Šādus aizņēmumus nedrīkst izmantot pašvaldību pastāvīgo (kārtējo) izdevumu finansēšanai.
25. punkts(1) Pašvaldības nedrīkst ņemt ilgtermiņa aizņēmumus un sniegt galvojumus, ja tās nav:
26. punkts(1) Galvojumus pašvaldības var sniegt šajā likumā un Ministru kabineta noteikumos paredzētajā kārtībā. Pašvaldību sniegto galvojumu kopapjoms saimnieciskajā gadā nedrīkst pārsniegt gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikto galvojumu maksimālā apmēra pieauguma apjomu.
27. punkts(1) Par šā likuma VI nodaļas noteikumu izpildi atbild attiecīgās domes priekšsēdētājs, kas pārstāv pašvaldību visos aizņēmuma, galvojuma līgumos.
VII nodaļa Pašvaldību budžetu izpilde
28. punktsPašvaldības dome organizē pašvaldības budžeta izpildi, nodrošina nodokļu iekasēšanu un līdzekļu racionālu izlietošanu, pamatojoties uz spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.
29. punktsPašvaldība budžeta asignējumus var izdarīt vienīgi domes apstiprinātajā budžetā paredzētajiem mērķiem. Asignējumi nedrīkst pārsniegt budžetā noteiktos apjomus.
30. punktsPašvaldības budžeta izpildes gaitā likumā " Par pašvaldībām " un šajā likumā noteiktajā kārtībā dome ir tiesīga grozīt pašvaldības budžetu, arī apturēt asignējumus, samazināt vai palielināt uzdevumu finansējuma apjomus, paredzēt jaunu uzdevumu finansēšanu.
31. punktsAr pašvaldības budžeta brīvajiem līdzekļu atlikumiem plānojamā saimnieciskā gada sākumā un ar summu, par kādu ieņēmumi pārsniedz izdevumus, rīkojas attiecīgā pašvaldība, paredzot līdzekļu izlietošanu apropriācijas kārtībā. Ja pēc budžetā paredzēto izdevumu segšanas izveidojas līdzekļu atlikums, no tā tiek veidoti kases apgrozāmie līdzekļi, kurus pašvaldība gada laikā var izmantot kases pagaidu iztrūkumu segšanai, bet kuri jāatjauno līdz gada beigām tādā apjomā, kādu, apstiprinot budžetu, noteikusi pašvaldība.
IX nodaļa Atbildība un sankcijas
35. punktsAtbildību par likumos un Ministru kabineta noteikumos noteiktās pašvaldību budžetu sastādīšanas un izlietošanas kārtības neievērošanu un sankcijas par šīs kārtības pārkāpumiem nosaka likumi.
36. punkts(1) Pašvaldības budžeta sastādīšanas un izlietošanas atbilstību likumiem, Ministru kabineta noteikumiem un domes lēmumiem ne retāk kā reizi gadā kontrolē domes uzaicināts zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība. Pašvaldības revīzijas komisija, ja dome tādu ir izveidojusi, šādu kontroli veic atbilstoši domes apstiprinātam nolikumam.

Bezmaksas · 2 minūtes

Vai šis likums attiecas uz tavu situāciju?

Apraksti savu problēmu — Vairoga konsultants pateiks, vai vari rīkoties un ar kuriem pantiem, un vajadzības gadījumā sagatavos gatavu vēstuli.

Saņemt ieteikumu Apskatīt gadījumus

Iestādes process

Pārvērt atsauci iesniegumā vai termiņa pārbaudē

Iestāžu likumos svarīgākais parasti ir pareizais adresāts, datums, paziņošanas veids un pārsūdzības termiņš. Saglabā pantu kopā ar lēmumu vai vēstuli.

IestādeAdministratīvās tiesības

Ko pārbaudīt

Nosaki, kurš ir adresāts: uzņēmums, iestāde, persona vai tiesa.
Pārbaudi datumu un redakciju, īpaši ja strīds sākās agrāk.
Saglabā iestādes lēmumu vai paziņojumu ar saņemšanas datumu.

Ko saglabāt

Iestādes lēmums vai vēstule
Saņemšanas datums un kanāls
Iepriekš iesniegtie dokumenti
Panta atsauce un termiņa aprēķins

Sagatavot iesniegumu iestādei Meklēt līdzīgus pantus

Avots likumi.lv Aprakstīt problēmu