Par Nacionālo gatavības plānu naftas, bīstamo vai kaitīgo vielu piesārņojuma gadījumiem jūrā

1Krasta apsardze izvirzīto mērķu sasniegšanai veic pasākumus atbilstoši šī plāna IV.sadaļai.

1Naftas, bīstamo vai kaitīgo vielu noplūdes seku likvidācija balstās uz konkrēti izstrādātu biotopu izplatības areālu piesaistes modeli atkarībā no šādiem mainīgiem faktoriem:

24.1. piesārņojuma vieta;

34.2. piesārņojuma apjoms un tā nozīmīgums (I, II un III darbības līmenis atbilstoši šī plāna III.sadaļai);

44.3. piesārņojuma konkrētās ķīmiskās un fizikālās īpašības;

54.4. piesārņojuma plankuma dreifs;

64.5. straumes ātrums un virziens;

74.6. gadalaiks;

84.7. meteoroloģiskie apstākļi;

94.8. materiāltehnisko un cilvēku resursu izvietojums un to transportēšanas iespējas;

104.9. optimālākais veicamo operāciju laika grafiks.

1Prioritārie pasākumi piesārņojuma tālākas izplatīšanās ierobežošanai ir produktu mehāniska savākšana ar savācējiem vai skimmeriem, norobežojot piesārņojumu ar bonām. Plānojot reaģēšanu uz naftas, bīstamo vai kaitīgo vielu noplūdēm Valsts vides dienests sastāda jutīgo zonu kartes, balstoties uz tās rīcībā esošo pret piesārņojumu jutīgo Latvijas piekrastes areālu kartēšanas shēmu. Lai nepieļautu īpaši jutīgu jūras un piekrastes rajonu piesārņošanu, izņēmuma gadījumos, saskaņojot ar Valsts vides dienestu, ir pieļaujama absorbentu vai tādu ķīmisko vielu izmantošana, kuras veicina naftas, bīstamo vai kaitīgo vielu sadalīšanos un kurām ir veikts starptautisko un reģionālo ekonomisko organizāciju kompetento iestāžu novērtējums par to iedarbību uz Baltijas jūras vidi un cilvēka veselību.

1Darbības plāns neparedzēta piesārņojuma gadījumā Latvijas ostas akvatorijā pieejams attiecīgās ostas pārvaldē un šo plānu kopijas glabājas MRCC Rīga un Valsts vides dienestā. Darbības plānā iekļaujamās prasības noteiktas Ministru kabineta 2008.gada 5.februāra noteikumos Nr.82 „Tipveida prasības, sagatavojot darbības plānu neparedzētiem piesārņojuma gadījumiem ostās, piestātnēs, piestātņu grupās un naftas vai ķīmisko vielu termināļos".

1Krasta apsardzes operatīvās vienības nodrošina gatavību startēt no savām bāzēm 2 stundu laikā no trauksmes signāla saņemšanas brīža. Krasta apsardze sastāda operatīvo vienību, to rīcībā esošā aprīkojuma un izvietojuma vietu sarakstu, kuru iesniedz Valsts vides dienestā saskaņā ar šī plāna XIII.sadaļā minētajiem termiņiem.

1Pirmais darbības līmenis (turpmāk I darbības līmenis) ir gatavība un pasākumi pret noplūdēm, kuru sekas iespējams likvidēt ar Jūras spēku rīcībā esošiem resursiem.

1Otrais darbības līmenis (turpmāk II darbības līmenis) ir gatavība un pasākumi pret noplūdēm, kuru seku likvidācijai papildus Jūras spēku rīcībā esošiem resursiem nepieciešams piesaistīt citu valsts institūciju, pašvaldību vai komersantu rīcībā esošus resursus.

1Trešais darbības līmenis (turpmāk III darbības līmenis) ir gatavība un pasākumi pret noplūdēm, kuru seku likvidācijai papildus Jūras spēku, valsts institūciju, pašvaldību un komersantu rīcībā esošajiem resursiem nepieciešams piesaistīt starptautisko palīdzību.

1Ārkārtējo situāciju izsludina saskaņā ar Nacionālo drošības likumu.

1Trauksmes kārtības I, II un III darbības līmeņi noteikti plāna 1.pielikumā.

1Kuģošanas līdzekļu vai iekārtu avārijas gadījumā Nacionālo bruņoto spēku vienības veic avārijas vietas un kuģošanas līdzekļu vai iekārtu norobežošanu ar peldošo aizsargbarjeru bonām, iepriekš izvērtējot šīs rīcības lietderību MRCC komitejā.

1Kuģošanas līdzekļa vai iekārtas glābšanas darbus, naftas, bīstamo vai kaitīgo vielu turpmākas izplūdes novēršanu, kuģošanas līdzekļa noņemšanu no sēkļa un citus ar avāriju saistītos jautājumus MRCC komiteja risina pārrunu ceļā ar avarējušā kuģa kapteini vai iekārtas operatoru, klasifikācijas sabiedrību un apdrošināšanas sabiedrību, ņemot vērā šo organizāciju intereses.

1Saņemot ziņojumu par naftas, bīstamo vai kaitīgo vielu noplūdi MRCC Rīga un Valsts vides dienests veic piesārņojuma plankuma dreifa modelēšanu, pēc nepieciešamības sazinoties ar valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību „Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs". MRCC Rīga rīcībā jābūt informācijai par laika apstākļiem un prognozi vismaz turpmākajām 48 stundām. Krasta apsardzes operatīvajām vienībām uzsākot avāriju seku likvidācijas pasākumus MRCC Rīga personāls vadās pēc piesārņojuma plankuma dreifa modelēšanas rezultātiem, kuri iegūti, ņemot vērā laika apstākļu prognozi.

1Operatīvajām vienībām veicot avāriju seku likvidāciju vienīgā darba metode ir mehāniska piesārņojuma vākšana. Lēmumu par izņēmuma gadījumiem, kad nepieciešams izmantot citu darba metodi piesārņojuma seku likvidācijai, pieņem Valsts vides dienests.

1Gadījumos, kad nav iespējams nekavējoties saņemt Valsts vides dienesta atļauju, bet kavēšanās rada draudus cilvēku dzīvībai, par nepieciešamību pielietot nemehānisko piesārņojuma seku likvidācijas metodi nekavējoties ziņo Valsts vides dienestam, pievienojot visu informāciju par esošo situāciju.

1Visus ziņojumus par novēroto piekrastes zonas piesārņojumu nekavējoties nodod Valsts vides dienestam, ja seku likvidācija jūrā vai gar krasta līniju nav bijusi sekmīga vai, ja jūras piesārņojums nav savlaicīgi pamanīts.

1Atbildīgais komandieris norīko sabiedrisko attiecību amatpersonu, kas atbild par sabiedrības informēšanu, izmantojot plašsaziņas līdzekļus.

1Sabiedrisko attiecību amatpersonu norīko arī tad, ja gaidāms plašsaziņas līdzekļu intereses pieaugums līdz tādiem apmēriem, ka tas rada traucējumus MRCC Rīga vai MRCC komitejai efektīvi veikt pasākumus, īpaši II un III darbības līmeņa situācijās. Sabiedrisko attiecību amatpersona ir pastāvīgi pieejama plašsaziņas līdzekļiem un informāciju nodod saskaņā ar izziņotu grafiku regulārās preses konferencēs.

1Naftas, bīstamo vai kaitīgo vielu noplūdes gadījumos, kas izraisa paaugstinātu interesi plašsaziņas līdzekļos, paziņojumus gatavo un izplata vismaz reizi dienā. Pirms izplatīšanas katru paziņojumu apstiprina atbildīgais komandieris.

1III darbības līmeņa gadījumā Nacionālie bruņotie spēki organizē preses konferences un sabiedrisko attiecību amatpersona iekārto preses centru no MRCC komitejas atsevišķā telpā vai ēkā, nodrošinot ar tālruņa, faksa un interneta sakariem.

1Par ziņojumu novērtēšanu un nodošanu tālāk atbild MRCC Rīga.

1Naftas, bīstamo vai kaitīgo vielu piesārņojuma gadījumos, kas atbilst II un III darbības līmenim, kā arī situācijās, kad ir apdraudētas citu Baltijas jūras piekrastes valstu intereses, MRCC komitejas norīkota MRCC Rīga amatpersona nosūta ziņojumu par piesārņojumu (POLREP) Helsinku komisijas rokasgrāmatā "Par sadarbību jūras piesārņojuma seku likvidācijā" minētajiem Starptautiskajiem sakaru centriem, tai skaitā Eiropas Jūras drošības aģentūrai (EMSA) un Eiropas Komisijas Ārkārtas reaģēšanas koordinācijas centram (Emergency Response Coordination Centre, ERCC), izmantojot MRCC Rīga sakaru sistēmu.

1Pēc ziņojuma saņemšanas MRCC Rīga nepieciešams:

225.1. novērtēt ziņojuma avotu (piemēram, ziņotāja pieredze, kā precīzi nodot redzēto, mēdz būt visai dažāda, kas bieži vien noved pie stāvokļa smaguma pārspīlējumiem);

325.2. ja vajadzīgs, kontaktēties ar ziņotāju tālākai iztaujāšanai;

425.3. pārbaudīt, vai nav saņemts viltus ziņojums;

525.4. pārbaudīt sākotnējo ziņojumu uz vietas un aizpildīt šī plāna 2.pielikumā noteikto ziņojuma veidlapu;

625.5. veikt piesārņojuma monitoringu ar:

725.5.1. aktīviem līdzekļiem Krasta apsardzes dienesta kuģa nosūtīšana veikt naftas, bīstamo vai kaitīgo vielu konstatēšanas, monitoringa un koncentrācijas noteikšanu, izmantojot mērierīces;

825.5.2. pasīviem līdzekļiem, gadījuma novērotājiem (kuģošanas līdzekļiem, lidaparātiem) lūdzot garāmbraucot pievērst uzmanību novērojamajam apgabalam.

1Ziņošanas kārtība piesārņojuma gadījumā noteikta šī plāna 3.pielikumā. Ziņojumus iedala sākotnējos un precizētajos ziņojumos:

226.1. sākotnējais ziņojums par piesārņojumu, ko sniedz negadījumā iesaistītā kuģa kapteinis, garāmejošs kuģošanas līdzeklis vai jebkura persona, kas konstatē piesārņojumu, ietver šādu informāciju:

326.1.1. piesārņojuma avots, cēlonis, vieta, apjoms;

426.1.2. piesārņojošo vielu tips;

526.1.3. vai noplūde ir apturēta.

626.2. precizētais ziņojums par piesārņojumu, ko sagatavo atbildīgās personas (kuģa kapteinis, iekārtas operatora atbildīgā amatpersona, Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēki vai cita operatīvās pārbaudes veicēja atbildīgā amatpersona), ietver šādu informāciju:

726.2.1. noplūdes vieta un laiks;

826.2.2. piesārņojuma avots kuģošanas līdzekļa vai iekārtas nosaukums, pazīšanas signāls, karogs, kuģošanas līdzekļa vai iekārtas īpašnieks, reģistrācijas osta, kuģa tips un lielums, kravas tips, citu uz kuģošanas līdzekļa esošo piesārņotāju tips, to kopējais daudzums un novietojums;

926.2.3. cita piesārņojuma avota dati;

1026.2.4. izplūdušo vielu veids un daudzums;

1126.2.5. vai noplūde ir apturēta;

1226.2.6. meteoroloģiskie apstākļi (vēja, straumes virziens un ātrums);

1326.2.7. piesārņojuma plankuma pārvietošanās;

1426.2.8. negadījuma vietā veiktie pasākumi;

1526.2.9. kāda papildu palīdzība nepieciešama (piemēram, ārsts, ūdenslīdēji).

1Kad kuģošanas līdzeklis vai iekārta ir identificēta kā piesārņotājs, MRCC Rīga sākotnēji par to ievāc šādu informāciju:

227.1. kuģa vārds, valsts piederība un reģistrācijas osta;

327.2. kuģa Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (IMO) numurs;

427.3. kuģa tips un lielums;

527.4. kuģa bojājumi;

627.5. kravas tips, kopējais daudzums un novietojums;

727.6. degvielas marka un citu uz kuģošanas līdzekļa esošo piesārņojošo vielu tips, kopējais daudzums un izvietojums;

827.7. noplūdušās vielas daudzums;

927.8. noplūdes avota izvietojums uz kuģošanas līdzekļa korpusa, noplūdes laiks un apstākļi (piemēram, vietas, no kurām nafta, bīstama vai kaitīga viela noplūdusi);

1027.9. turpmākas noplūdes iespējamības izvērtējums;

1127.10. pašreizējie hidrometeoroloģiskie apstākļi jūrā;

1227.11. īpašnieka vārds, apdrošinātājs un vietējais aģents;

1327.12. sazināšanās iespējas, piemēram, frekvences, pazīšanās signāli.

1Šī plāna 26. un 27.punktā minētajam līdzīgu informāciju MRCC Rīga ievāc arī gadījumā, ja piesārņotājs nav kuģošanas līdzeklis vai iekārta.

1MRCC Rīga balstoties uz saņemto informāciju par piesārņojumu, izvērtē rīcībā esošo informāciju par konkrētā piesārņojuma fizikāli ķīmiskajām īpašībām, lai prognozētu notikuma attīstību un veiktu pasākumus. Īpašu uzmanību pievērš kuģošanas līdzekļa degvielas izvietojumam un apjomam.

1MRCC Rīga veic piesārņojuma turpmākās pārvietošanās prognozi un nosaka piesārņojuma apdraudētās zonas.

1Ziņojumus ārvalstīm piesārņojuma situācijā, lai brīdinātu, informētu par negadījumu, palīdzības lūgumu un citos gadījumos pēc MRCC komitejas norādījuma sastāda un nosūta MRCC komitejas nozīmēta atbildīgā amatpersona saskaņā ar šī plāna 1.punktu un 4.pielikumu.

1Nacionālo bruņoto spēku norīkota amatpersona atbildīgais komandieris, saņemot ziņojumu par naftas, bīstamo vai kaitīgo vielu noplūdi, rīkojas saskaņā ar šī plāna 3.pielikumu un ir tieši atbildīgs par jebkura saskaņā ar plānu uzsāktā pasākuma pienācīgu izpildi, līdz ar to ir visu ar plāna izpildi saistīto operāciju vadītājs. Nepieciešamības gadījumā atbildīgais komandieris var pieaicināt ekspertu no jebkuras plāna izpildē iesaistītās institūcijas.

1Atkarībā no situācijas un darbības līmeņa MRCC Rīga personālu papildina ar amatpersonām, kas iepriekš norīkotas katrā no plāna izpildē iesaistītajām institūcijām:

233.1. sakaru koordinators (CCO);

333.2. juridiskais padomnieks (LA);

433.3. sabiedrisko attiecību amatpersona (PR);

533.4. vides padomnieks (BA);

633.5. kuģošanas drošības padomnieks (MSA);

733.6. Valsts kancelejas juriskonsults (ja objektīvi apstākļi norāda, ka būs nepieciešamība pēc zaudējumu kompensācijas piedziņas).

1II darbības līmeņa gadījumā atbildīgā komandiera vadībai un kontrolei tieši pakļaujas komandieris notikuma vietā (OSC), nacionālais komandieris notikuma vietā (NOSC starptautiskos pasākumos), virsvadības komandieris notikuma vietā (SOSC - gadījumā, ja Latvija ir vadošā valsts starptautiskos pasākumos).

1MRCC Rīga novērtē un nosaka piesārņojuma raksturu, apjomu un iespējamās sekas un nodrošina operatīvās darbības piesārņojuma seku likvidēšanai, atbilstoši Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku izstrādātiem darbu aprakstiem un šī plāna 2.pielikumam. Ja ir skartas vai apdraudētas citas valsts intereses, MRCC Rīga informē šīs valsts attiecīgos dienestus atbilstoši Starptautisko sakaru centru sarakstam, kas noteikts Helsinku komisijas (HELCOM) Rokasgrāmatā „Par sadarbību jūras piesārņojuma seku likvidācijā" un šī plāna 4.pielikumam.

1MRCC Rīga darbojas saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 2.decembra noteikumiem Nr.674 "Noteikumi par cilvēku meklēšanu un glābšanu aviācijas un jūras avārijas gadījumā".

1MRCC komiteja darbojas saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku izstrādāto MRCC komitejas darba kārtību. Tās galvenais uzdevums ir palīdzēt Krasta apsardzei operatīvos un administratīva rakstura jautājumos īstenot avāriju seku likvidācijas operācijas II un III darbības līmeņa gadījumā. MRCC komitejas vadītāja funkcijas pilda Nacionālo bruņoto spēku nozīmētais atbildīgais komandieris.

1MRCC komitejas sastāvā ir atbildīgās amatpersonas no Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, Latvijas Jūras administrācijas, Satiksmes ministrijas Jūrniecības departamenta, Valsts robežsardzes, Valsts vides dienesta, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Rīgas, Liepājas un Ventspils ostu pārvaldēm, kā arī, ja nepieciešams, tiek piesaistītas amatpersonas no citām ostām un institūcijām noteiktu uzdevumu izpildes nodrošināšanai.

1Dežūrējošās amatpersonas rīcība:

239.1. MRCC Rīga dežurējošā amatpersona pieņem ziņojumus par piesārņojumu ar naftu, bīstamajām vai kaitīgajām vielām 24 stundas diennaktī un atbild par šo ziņojumu tūlītēju nodošanu tālāk atbildīgam komandierim;

339.2. dežurējošā amatpersona strādā ar visiem MRCC Rīga rīcībā esošiem sakaru līdzekļiem, saņem un izplata visus ienākošos paziņojumus, nosūta visus izejošos paziņojumus par piesārņojuma seku likvidācijas darbībām;

439.3. pēc ziņojuma par piesārņojumu saņemšanas un tā izvērtēšanas, dežurējošā amatpersona nekavējoties:

539.3.1. nosūta tuvāko Krasta apsardzes kuģi, citu iespējamo kuģošanas līdzekli vai lidaparātu pārbaudīt šo faktu;

639.3.2. par situāciju ziņo atbildīgajam komandierim vai amatpersonai, kura viņu aizvieto;

739.3.3. nodibina sakarus ar avarējušo kuģošanas līdzekli, iekārtas operatora atbildīgo amatpersonu vai personu, kura ziņojusi par piesārņojuma gadījumu;

839.3.4. pieprasa precizēto ziņojumu no kuģošanas līdzekļa, iekārtas operatora atbildīgās amatpersonas vai lidaparāta, kas nosūtīts saņemtā ziņojuma pārbaudei;

939.3.5. veic sākotnējo piesārņojuma un darbības līmeņa novērtēšanu;

1039.3.6. pieprasa no Krasta apsardzes vai cita informācijas avota precizētu informāciju par notikušo piesārņojuma gadījumu;

1139.3.7. ja informācija par piesārņojumu apstiprinās, informē atbildīgo komandieri;

1239.3.8. ja piesārņojums pēc dežurējošās amatpersonas novērtējuma kvalificējams kā otrā vai trešā darbības līmeņa piesārņojums, izsauc MRCC komitejas vadītāju un pēc viņa norādījuma arī citus MRCC komitejas locekļus;

1339.3.9. izsauc plānā iesaistīto institūciju pārstāvjus un informē tos par notikušo piesārņojumu un dod institūcijām konkrētus uzdevumus piesārņojuma likvidācijas uzsākšanai;

1439.3.10. sagatavo un nosūta ziņojumu par piesārņojumu (POLREP);

1539.3.11. sagatavo un nosūta ziņojumu par bīstamo vai kaitīgo vielu noplūdi;

1639.3.12. organizē un koordinē piesārņojuma likvidēšanas darbus līdz atbildīgā komandiera ierašanās brīdim un vadības pārņemšanai;

1739.3.13. pēc atbildīgā komandiera rīkojuma izsauc papildus MRCC Rīga personālsastāvu.

1Atbildīgā komandiera rīcība:

240.1. īsteno avāriju seku likvidācijas darbu vadību I, II un III darbības līmeņa gadījumā;

340.2. saņemot dežurējošās amatpersonas paziņojumu par iespējamo piesārņojumu, nekavējoties ierodas MRCC Rīga un izanalizē pienākušo informāciju, precizē un konkrēti nosaka darbības līmeni;

440.3. veic I darbības līmeņa piesārņojuma likvidēšanas darbus jūrā pēc Helsinku komisijas (HELCOM) Rokasgrāmatas „Par sadarbību jūras piesārņojuma seku likvidācijā" un norīko:

540.3.1. komandieri notikuma vietā (OSC);

640.3.2. atbildīgo amatpersonu par visu darbību un apstākļu reģistrēšanu;

740.3.3. atbildīgo amatpersonu par izdevumu uzskaiti un reģistrāciju;

840.3.4. atbildīgo amatpersonu par atskaites sastādīšanu;

940.3.5. atbildīgo amatpersonu, kura informē sabiedrību un uztur sakarus ar plašsaziņas līdzekļiem;

1040.3.6. informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu par piesārņojumu vai iespējamo piesārņojumu jūras krastā.

1II un III darbības līmeņa gadījumā tiek sasaukta MRCC komiteja, kuras vadītājs ir atbildīgais komandieris. Līdz atbildīgā komandiera ierašanās brīdim un vadības pārņemšanai atbildīga par II un III darbības līmeņa seku likvidēšanas darbu vadību ir dežūrējošā amatpersona.

1MRCC komitejas vadītāja atbildīgā komandiera rīcība:

242.1. ir atbildīgs par plāna pareizu izpildi, balstoties uz sākotnējo un papildinformāciju par negadījumu;

342.2. atbild par II un III darbības līmeņa operāciju virsvadību un koordināciju kopumā esošo tehnisko iespēju robežās;

442.3. saņemot dežūrējošas amatpersonas paziņojumu par II vai III darbības līmeņa piesārņojumu, atbildīgais komandieris nekavējoties ierodas MRCC Rīga un kopā ar MRCC komiteju izanalizē pienākušo informāciju, precizē un konkrēti nosaka darbības līmeni;

542.4. informē Aizsardzības ministru un Krīzes vadības padomes sekretariātu par nepieciešamību sasaukt Krīzes vadības padomi;

642.5. veic piesārņojuma likvidēšanas darbu vadību II un III darbības līmeņa gadījumā, balstoties uz Helsinku komisijas Rokasgrāmatas „Par sadarbību jūras piesārņojuma seku likvidācijā", un norīko:

742.5.1. virsvadības komandieri notikuma vietā (SOSC) starptautiskās operācijas vadīšanai;

842.5.2. atbildīgo amatpersonu par visu darbību un apstākļu reģistrēšanu;

942.5.3. atbildīgo amatpersonu par izdevumu uzskaiti un reģistrāciju;

1042.5.4. atbildīgo amatpersonu par atskaites sagatavošanu;

1142.5.5. atbildīgo amatpersonu, kas informē sabiedrību un uztur sakarus plašsaziņas līdzekļiem;

1242.5.6. informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu par piesārņojumu jūras krastā;

1342.5.7. nepieciešamības gadījumā sabiedrisko attiecību amatpersonu saskaņā ar III.sadaļu;

1442.6. atbildīgais komandieris saskaņo ar MRCC komitejas locekļiem piesārņojuma seku likvidācijas pasākumus, kuri iepriekš nav bijuši iekļauti plānā.

1Kuģošanas drošības padomnieks:

243.1. atbild par priekšlikumu sagatavošanu par operāciju izpildei nepieciešamā seku likvidācijas aprīkojuma veida un apmēru izvēli;

343.2. izvērtē visus no citām Latvijas vai ārvalstu valsts pārvaldes institūcijām, privātā sektora vai fiziskām personām saņemtos priekšlikumus palīdzēt ar aprīkojumu un darbaspēku;

443.3. sagatavo priekšlikumus, kā atslogot piesārņotāju vai potenciālo piesārņotāju no tā kravas vai degvielas;

543.4. atbild par drošību seku likvidācijas pasākumos;

643.5. koordinē rīcības, tehniskos un vides aizsardzības ieteikumus, ko sniedz MRCC komiteja, un nogādā tos atbildīgam komandierim.

1Sakaru koordinators:

244.1. atbild par pienācīgu un drošu sakaru līniju nodrošināšanu aplūkojamās operācijas vajadzībām MRCC Rīga;

344.2. nodrošina atbilstību pieņemtajiem sakaru plāniem vai organizē papildu sakaru līnijas ar valsts pārvaldes institūcijām un seku likvidācijas vienībām, ja plāni izrādās neatbilstoši negadījuma pasākumu vajadzībām;

444.3. atbild par MRCC Rīga vadības telpas pienācīgu iekārtošanu visā pasākumu īstenošanas gaitā.

1Sabiedrisko attiecību amatpersona:

245.1. darbojas kā kontaktpersona starp MRCC komiteju un plašsaziņas līdzekļiem;

345.2. sagatavo paziņojumus plašsaziņas līdzekļiem, lai uzturētu plašsaziņas līdzekļu pastāvīgu informētību par stāvokli, un vajadzības gadījumā organizē preses konferences.

1Komandieris notikuma vietā:

246.1. īsteno visu piesārņojuma seku likvidācijas operāciju taktisko vadību jūrā;

346.2. nodrošina visu atbildīgā komandiera vai MRCC Rīga rīkojumu izpildi un regulāri ziņo MRCC Rīga par situāciju, kā arī pastāvīgi novērtē dažādu seku likvidācijas paņēmienu lietderību un vajadzības gadījumā piedāvā citu paņēmienu vai tehnisko līdzekļu iesaistīšanu;

446.3. veicot savus pienākumus, vadās pēc Helsinku komisijas (HELCOM) rokasgrāmatas „Par sadarbību jūras piesārņojuma seku likvidācijā".

1Radiosakaru shēma starp izpildorgāniem vienotās seku likvidācijas operācijās Baltijas jūras teritorijā saskaņā ar Helsinku komisijas (HELCOM) rekomendāciju 17/13 noteikta Helsinku komisijas (HELCOM) rokasgrāmatā.

1Sakari nacionālā līmenī:

248.1. sākotnēji konstatējot piesārņojuma noplūdi, MRCC Rīga pārbauda informācijas patiesīgumu un apkopo nepieciešamo papildinformāciju, izmantojot pieejamos saziņas līdzekļus, frekvences un iesaistīto struktūru izsaukuma signālus;

348.2. MRCC Rīga, pasākuma īstenošanai nodrošinot sakarus, pastāvīgi pilnveido un periodiski pārbauda iepriekš ieplānoto sakaru plānu vai kādu tā daļu;

448.3. MRCC Rīga tiek aprīkoti ar sakaru līdzekļiem, kuri nodrošina sakarus ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta struktūrvienībām;

548.4. piesārņojuma gadījumā sakarus starptautiskā līmenī nodrošina saskaņā ar šī plāna 4.pielikumu.

1Par visa veida sakaru nodrošināšanu starptautiskā līmenī piesārņojuma seku likvidācijas laikā atbild MRCC Rīga. Lai nodrošinātu sakaru sistēmu Līgumslēdzēju puses apmainās ar sakaru virsniekiem. Lēmumu par sakaru virsnieku nozīmēšanu un nosūtīšanu pieņem MRCC komiteja.

1Starptautiskie sakari starp Līgumslēdzējām pusēm:

250.1. formālu ziņojumu, kuru uzdevums ir brīdināt un informēt par negadījumu, lūgt palīdzību, sniegt palīdzību, apstiprināt ziņojumu saņemšanu sagatavo MRCC komiteja. Šādus ziņojumus par piesārņojumu MRCC Rīga nosūta elektroniski vai pa faksu un tie nododami caur katras Līgumslēdzējas puses nacionālo rīcības sakaru centru;

350.2. MRCC Rīga provizoriski pārbauda jebkura oficiāla ziņojuma autentiskumu pēc nosūtošās ierīces atzvana numura, kas uzdrukāts uz ziņojuma. Kad vajadzīga turpmāka pārbaude, tiek izdarīts atzvans vai nosūtīts fakss uz oficiālo sakaru centra numuru;

450.3. steidzamus kontaktus vienlaicīgi nodrošina pa tālruni. Jebkurš jautājums, pieprasījums, lēmums, plāns, mērķis, apsvērums, pieejamie resursi un iespējas apstiprina ar formālo ziņojumu nekavējoties.

1Sakari starp Līgumslēdzēju pušu kompetentajām institūcijām un rīcības vadību:

251.1. vadošās valsts kompetentā institūcija un asistējošās valsts kompetentā institūcija sazinās ar rīcības vadību, izmantojot jebkurus šī plāna 52.punktā minētos sakaru līdzekļus, kuri paredzēti šim nolūkam. Visi palīdzībai svarīgie lēmumi tiek apstiprināti ar attiecīgo Līgumslēdzēju pušu kompetentajām institūcijām iepriekš minētajā kārtībā;

351.2. asistējošās valsts sakaru virsnieks, nodrošina sakarus starp savu institūciju un rīcības vadību. Pretējā gadījumā rīcības vadības pienākums ir vismaz reizi dienā sniegt nepieciešamo informāciju.

1Sakari starp asistējošo valsti un tās operatīvajām grupām - asistējošā valsts sazinās ar savu nacionālo komandieri notikumu vietā un operatīvajām grupām caur saviem sakaru virsniekiem un rīcības vadību, vai tieši, ja vien atrodas pieejamo sakaru līdzekļu uztveršanas zonā. Sakari ar jūras vienībām notiek pa radio MF, HF vai VHF krasta raidītāju diapazonā vai pa mobilo (GSM) vai satelīttālruni.

1Rīcības vadības, virsvadības komandiera notikuma vietā un gaisa operāciju savstarpējie sakari (I darbības līmenis: no krasta ar darbības vietu):

253.1. rīcības vadību īsteno tā valsts, kuras reaģēšanas reģionā darbība notiek;

353.2. par šo sakaru nodrošināšanu atbild MRCC Rīga. Ja Latvijas Republika ir vadošā valsts MRCC Rīga pienākumos ietilpst nodibināt un uzturēt sakarus starp rīcības vadību, virsvadības komandieri notikuma vietā (SOSC) un operācijā iesaistītajiem lidaparātiem;

453.3. atkarībā no vadošās valsts infrastruktūras un iekšējās organizācijas sakarus uztur:

553.3.1. tieši no rīcības vadības ar virsvadības komandieri notikumu vietā, izmantojot telefaksu, radiotelefonu, internetu, mobilo tālruni vai mobilo telefaksu;

653.3.2. no krasta radiostacijas, izmantojot telefaksu vai telefonu starp rīcības vadību un krasta raidstaciju, kā arī radiotelefonu vai internetu starp krasta raidstaciju un virsvadības komandieri notikuma vietā;

753.4. radiosakaru frekvences starp virsvadības komandieri notikuma vietā un lidojumu koordinatoriem norīko MRCC Rīga;

853.5. tiešiem sakariem savā starpā ar kuģošanas līdzekļiem un ar MRCC Rīga lidaparāti izmanto jūras frekvenču radio. No gaisa iegūtu tālās novērošanas datoruzņēmumu no lidaparāta nodod rīcības vadībai un virsvadības komandierim notikumu vietā pa radiotelefonu vai attēlu pārraides sistēmu. Gadījumā, ja lidaparāts nav aprīkots ar jūras frekvenču radio, izmanto Aviācijas glābšanas un koordinācijas centra (ARCC) sakaru sistēmu.

1Sakari starp virsvadības komandieri notikuma vietā un nacionālo komandieri notikuma vietā (II darbības līmenis: notikuma vietā):

254.1. notiek pa vienu vai vairākiem starptautiskajiem jūras frekvenču radio kanāliem, kurus katrā konkrētajā gadījumā nosaka MRCC Rīga;

354.2. šajā nolūkā kuģošanas līdzeklis, no kura darbojas virsvadības komandieris notikuma vietā vai nacionālais komandieris notikuma vietā, tiek aprīkots ar divām jūras frekvenču stacijām ar 16.kanālu dežūrrežīmā;

454.3. vadošās valsts pienākumos ietilpst iegūt attiecīgu atļauju no savas nacionālās valsts pārvaldes institūcijas seku likvidācijas pasākumiem jūrā. Šādu atļauju izdod kā vispārēju pilnvarojumu izmantot šīs frekvences seku likvidācijas pasākumu vai mācību laikā vai atļauju izdod atsevišķi katrai seku likvidācijas operācijai vai tās pārbaudīšanai;

554.4. pirmie radiosakari notiek 16.kanālā;

654.5. starp virsvadības komandieri notikuma vietā un nacionālo komandieri notikuma vietā no citām valstīm darba valoda ir angļu.

1Savākto naftu, bīstamo vai kaitīgo vielu pagaidu izvietošanu jūrā tehnisko iespēju robežās nodrošina Krasta apsardze.

1Ja pasākumu norises ģeogrāfiskā vieta ir tālu no krasta vai ostas un uzglabāšanas iekārtas pagaidu izvietošanai avāriju seku likvidācijas kuģos nav piemērotas vai tās nav iespējams nogādāt pasākumu norises vietā, par pagaidu izvietošanas līdzekļiem nolīgst tankkuģus, liellaivas naftas produktu transportēšanai, naftas tankuģus asfalta transportēšanai vai citas līdzīgas iekārtas.

1Tā kā nafta uz ūdens virsmas kļūst viskoza, ir nepieciešams pēc iespējas apgādāt pagaidu izvietošanas tilpnes ar apsildes ierīcēm, lai atvieglotu turpmāko pārkraušanu uz sauszemes transportu.

1Bīstamās vai kaitīgās vielas izvieto atbilstošās tvertnēs, ņemot vērā vielas īpašības.

1Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" organizē savāktās krastā naftas, bīstamo vai kaitīgo vielu transportēšanu, utilizēšanu vai izvietošanu.

1Piesārņotāja noteikšanu un informācijas ievākšanu nodrošina Valsts vides dienests sadarbībā ar Krasta apsardzi.

1Valsts vides dienests piesārņotāja noteikšanai:

261.1. reģistrē ziņotāja vārdu, uzvārdu, organizāciju, kontakttelefonu;

361.2. pārbauda saņemto ziņojumu, izmantojot:

461.2.1. lidaparātu;

561.2.2. kuģošanas līdzekli;

661.2.3. citus līdzekļus.

761.3. pārbauda ziņas par piesārņojuma avotu:

861.3.1.uzsāk piesārņotāja identifikāciju;

961.3.2. nosaka piesārņojuma veidu;

1061.3.3. noskaidro piesārņojuma apmērus;

1161.3.4. uzsāk citu potenciālo piesārņotāju identifikāciju šajā apvidū, ja potenciālā piesārņotāja identifikācija nav devusi pozitīvu rezultātu.

1Valsts vides dienests organizē informācijas ievākšanu:

262.1. fiksē visus sakarus ar piesārņotāju elektroniski un dokumentāli;

362.2.organizē gaisa novērojumus:

462.2.1. fotografē vai uzņem ar videokameru;

562.2.2. vizuāli novēro un aizpilda šī plāna 2.pielikuma ziņojuma veidlapu;

662.3. noņem naftas produktu paraugus;

762.4. noņem bīstamo vai kaitīgo vielu paraugus;

862.5. apkopo laika prognozi piesārņojuma dreifa aprēķināšanai;

962.6. noformē lietvedības dokumentāciju.

1Nacionālais sakaru centrs ir MRCC Rīga.

1Rīgas, Ventspils un Liepājas ostās bāzējas šādas NBS operatīvās vienības un aprīkojuma noliktavas:

264.1. operatīvā vienība Rīgas ostā atbildības rajons - Rīgas jūras līcis;

364.2. operatīvā vienība Ventspils ostā atbildības rajons Kolka Užava;

464.3. Liepājas osta atbildības rajons Užava-Nida.

1Katra institūcija darbinieku apmācību nodrošina no saviem finanšu resursiem un valsts budžeta finansējamās iestādes tam piešķirtā budžeta līdzekļu ietvaros.

1Nacionālie bruņotie spēki organizē nacionālā līmeņa mācības reizi trijos gados. Nacionālie bruņotie spēki kopīgi ar Valsts vides dienestu izstrādā programmu nacionālā līmeņa mācību pasākumiem. Mācību laikā izveidotā MRCC komiteja vada apstiprināto programmu izpildi, kuras izstrādātas saskaņā ar Valsts vides dienesta vadlīnijām.

1Krasta apsardze kopīgi ar Valsts vides dienestu piedalās ikgadējās Helsinku komisijas ietvaros organizētās starptautiskās mācībās un darba grupu sēdēs.

1MRCC Rīga sagatavo un apstiprina mācību programmas Nacionālo bruņoto spēku vienībām Nacionālo bruņoto spēku komandiera noteiktajā kārtībā.

1Kuģu kapteiņiem vai operatīvo vienību vadītājiem, kuri ir iepriekš norīkoti piedalīties pasākumu organizācijā, ir pienākums gādāt par to, lai operatīvo vienību darbinieki savas atbildības un kompetences robežās ir apmācīti tādā līmenī, kas nodrošina efektīvu dalību pasākumos.

1Katra ostas pārvalde izstrādā darbības plānu neparedzētiem piesārņojuma gadījumiem, atbilstoši Ministru kabineta 2008.gada 9.februāra noteikumiem Nr.82 'Tipveida prasības, sagatavojot darbības plānu neparedzētiem piesārņojuma gadījumiem ostās, piestātnēs, piestātņu grupās un naftas vai ķīmisko vielu termināļos", kuru apstiprina Valsts vides dienests. Apstiprināto plānu kopijas ostu pārvaldes iesniedz MRCC Rīga un Valsts vides dienestā. Izmaiņas vai papildinājumus ostas plānā iesniedz Valsts vides dienestam līdz katra gada 30.decembrim.

1MRCC komiteja izvieto II un III darbības līmeņa gadījumā MRCC Rīga telpās, nekavējoties pēc atbildīgā komandiera uzaicinājuma. MRCC komiteja darbojas no tās sasaukšanas brīža līdz negadījuma operatīvās daļas izpildei. Par negadījuma operatīvās daļas pabeigšanu lemj atbildīgais komandieris. Katra no šī plāna 38.punktā minētajām institūcijām līdz 2010.gada 1.jūnijam norīko atbildīgo amatpersonu un tās vietnieku pārstāvniecībai MRCC komitejā un iesniedz šo personu kontaktinformāciju MRCC Rīga. Norīkotajām personām jābūt sazvanāmām 24 h diennaktī visu gadu.

1Lai organizētu MRCC komitejas darbu, MRCC Rīga nodrošina telpas ar vismaz septiņām darba vietām, aprīkotas ar datoriem, skaņas un video ieraksta iekārtām, piesārņojuma dreifa aprēķina datorprogrammu, meklēšanas un glābšanas datorprogrammu un attiecīgu biroja tehniku.

1Saskaņā ar Latvijas normatīvo aktu un Latvijai saistošo starptautisko līgumu prasībām Nacionālo bruņoto spēku vienības, kas saistītas ar nacionālā plāna īstenošanu, nodrošina nepārtrauktu operatīvo gatavību, izpildot šādus kritērijus:

273.1. gatavību pirmās reaģēšanas vienībām atstāt savu bāzi divu stundu laikā pēc avārijas signāla saņemšanas;

373.2. sasniegt jebkuru Latvijas valsts pārziņā esošā reģiona iespējamo izplūdes vietu sešu stundu laikā pēc signāla saņemšanas brīža;

473.3. labi organizētu, atbilstošu un nozīmīgu reaģēšanas pasākumu veikšanu izplūdes vietā, cik ātri vien iespējams, nepārsniedzot 12 stundas;

573.4. laikā ne ilgākā par divām dienām likvidēt piesārņojuma sekas jūrā ar mehānisko savākšanas ierīču palīdzību. Iespējamais noplūdes apjoms tiek noteikts saskaņā ar iespējamo noplūdes risku, kuru reizi 5 gados nosaka Valsts vides dienests;

673.5. 24 stundu laikā pēc precīzas informācijas saņemšanas par izplūdes apjomu nodrošināt pietiekamas un piemērotas uzglabāšanas iespējas savāktajai vai apstrādātajai naftai, kā arī bīstamām un kaitīgām vielām.

1Par pasākumu īstenošanu atbildīgās institūcijas ir:

274.1. Krasta apsardze nodrošina, koordinē un veic piesārņojuma likvidācijas darbus jūrā;

374.2. Valsts vides dienests koordinē nacionālā gatavības plāna naftas, bīstamo vai kaitīgo vielu piesārņojuma gadījumiem jūrā ieviešanu.

1Plānā paredzēto pasākumu īstenošanā iesaistītās institūcijas: Krasta apsardze, MRCC Rīga, MRCC komiteja, Aviācijas glābšanas un koordinācijas centrs (ARCC), Latvijas Jūras administrācija, Valsts vides dienests, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Valsts robežsardze, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, Ventspils brīvostas pārvalde, Rīgas brīvostas pārvalde, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde, Salacgrīvas ostas pārvalde, Skultes ostas pārvalde, Lielupes ostas pārvalde, Engures ostas pārvalde, Mērsraga ostas pārvalde, Rojas ostas pārvalde, Pāvilostas ostas pārvalde, Latvijas jūras piekrastē esošās pašvaldības.

1Plānā paredzēto pasākumu īstenošanā iesaistītās institūcijas nodrošina Helsinku komisijas (HELCOM) rekomendāciju izpildi par atbilstošas reaģēšanas jaudas nodrošināšanu un par valsts reaģēšanas jaudu izveidošanu naftas, bīstamo vai kaitīgo vielu noplūdes gadījumā.

1III darbības līmeņa gadījumā MRCC komitejas vadītājs un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests var ierosināt sasaukt Krīzes vadības padomi Aizsardzības ministram vai Krīzes vadības padomes sekretariāta vadītājam.

1Nacionālo bruņoto spēku:

278.1. Jūras spēki koordinē un veic cilvēku meklēšanas un glābšanas darbus jūrā, likvidē jūrā notikušo avāriju sekas un piesārņojumu, kā arī piedalās ekoloģiskajā uzraudzībā;

378.2. Jūras spēki nodrošina un koordinē piesārņojuma likvidēšanas operācijas saskaņā ar IV.sadaļu;

478.3. nozīmēta amatpersona pilda atbildīgā komandiera funkcijas;

578.4. Jūras spēki izstrādā MRCC komitejas darba kārtību;

678.5. Krasta apsardze likvidē kuģošanas līdzekļu negadījumu un avāriju sekas, jūrā izlijušas naftas, bīstamo vai kaitīgo vielu noplūdes sekas un koordinē ar šo seku likvidāciju saistītos darbus Latvijas ūdeņos atbilstoši plānam un operatīvās rīcības plāniem;

778.6. MRCC Rīga izveido valsts pārvaldes institūciju operatīvo telefonu un starptautisko sakaru centru sarakstu, izsūta to iesaistītajām valsts iestādēm un regulāri atjauno;

878.7. Krasta apsardze, veicot naftas, bīstamo vai kaitīgo vielu avāriju seku likvidāciju, rīkojas atbilstoši starptautiskajiem un Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, MRCC komitejas izstrādātajiem darbu aprakstiem un šim plānam;

978.8. Krasta apsardze, pēc naftas, bīstamo vai kaitīgo vielu jūrā savākšanas, tos nodod valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" tuvākajā ostā, kas ir aprīkota ar naftas, bīstamo vai kaitīgo vielu kraušanas iekārtām.

1Valsts vides dienests:

279.1. veic piesārņojuma apsekošanu, nosaka piesārņojuma apjomu, organizē piesārņojuma monitoringu;

379.2. sadarbībā ar Krasta apsardzi izstrādā jūras piesārņojuma novērošanas no gaisa kārtību, nodrošina tā īstenošanu un veic tehniskā nodrošinājuma pilnveidošanu;

479.3. uztur valsts avāriju likvidācijas sistēmas elektronisko datu bāzi, kurā iekļauj sarakstu ar valsts, ostu pārvalžu un terminālu rīcībā esošo avāriju seku likvidācijas aprīkojumu un saites uz visām iesaistītajām valsts institūcijām;

579.4. piesārņojuma seku likvidācijai nodod atbildīgā komandiera operatīvā pakļautībā savā rīcībā esošos avāriju seku likvidācijas tehniskos līdzekļus;

679.5. veic piesārņojuma gadījuma izmeklēšanu, pierādījumu vākšanu, videi nodarīto zaudējumu aprēķinu un nepieciešamības gadījumā lietas sagatavošanu tiesai;

779.6. sadarbībā ar Krasta apsardzi nodrošina piesārņojuma paraugu noņemšanu un nosūtīšanu uz laboratoriju:

879.6.1. paraugu ņemšanu;

979.6.2. paraugu savākšanai ilgstot ilgāk par dienu, paredz paraugu noņemšanu no izlējuma katru turpmāko dienu;

1079.7. nepieciešamības gadījumā atļauj izmantot atbildīgam komandierim ķīmisko vielu (piemēram, disperģentu) piesārņojuma seku likvidācijai;

1179.8. apstiprina darbības plānus neparedzēta piesārņojuma gadījumiem ostās, piestātnēs, piestātņu grupās un naftas vai ķīmisko vielu termināļos, kas izstrādāti atbilstoši Ministru kabineta 2008.gada 9.februāra noteikumiem Nr.82 'Tipveida prasības, sagatavojot darbības plānu neparedzētiem piesārņojuma gadījumiem ostās, piestātnēs, piestātņu grupās un naftas vai ķīmisko vielu termināļos" un kontrolē to izpildi saskaņā ar Helsinku komisijas (HELCOM) rekomendācijas prasībām par minimālo naftas noplūdes seku likvidācijas jaudu naftas termināļos.

1Latvijas Jūras administrācija piesārņojuma gadījumā jūrā darbojas kā eksperts un padomdevējs kuģošanas drošības, negadījumā iesaistītā kuģa apkalpes, pasažieru drošības un kuģa tehniskā stāvokļa novērtēšanas jautājumos un citos ar kuģošanas drošību saistītos jautājumos.

1Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests pēc informācijas par krasta piesārņojumu saņemšanas atbilstoši darbības līmenim organizē pasākumu izpildi atbilstoši attiecīgajiem civilās aizsardzības plāniem.

1Aviācijas glābšanas un koordinācijas centrs (ARCC) uztur sakarus ar MRCC Rīga un pēc atbildīgā komandiera norādījumiem piesaista aviācijas tehniskos līdzekļus un lidaparātus piesārņojuma novērtēšanai un piesārņojuma seku likvidēšanai.

1Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests nepieciešamības gadījumā nodrošina neatliekamo medicīnisko palīdzību ārkārtas medicīniskajās situācijās un katastrofās jūrā.

1Ostu pārvalde kontrolē aizsardzību pret piesārņojumu, nodrošina piesārņojuma seku likvidēšanu ostas pārvaldes atbildības zonā un piedalās piesārņojuma seku likvidēšanā jūrā. II un III darbības līmeņa gadījumā pēc atbildīgā komandiera pieprasījuma, nodod atbildīgā komandiera operatīvā pakļautībā to pārvaldībā esošo kuģošanas līdzekļu un piesārņojuma seku likvidēšanas aprīkojumu un to apkalpojošo personālu, sniedz citu veidu tehnisko nodrošinājumu saskaņā ar šo plānu, tai skaitā pieņem savāktos naftas produktus no operatīvajām vienībām, kā arī organizē ostas komersantu piesaisti naftas, bīstamo vai kaitīgo vielu piesārņojuma likvidēšanai.

1Latvijas piekrastē esošās pašvaldības II un III darbības līmeņa gadījumā pēc atbildīgā komandiera pieprasījuma piedalās piesārņojuma seku likvidēšanā.

1Naftas piesārņojuma izraisīto zaudējumu kompensēšanu veic saskaņā ar Jūras kodeksa XVII nodaļu „Atbildība par naftas izraisīto piesārņojumu", 1992.gada Starptautisko konvenciju par civilo atbildību par naftas piesārņojuma radītajiem zaudējumiem un 1992.gada Starptautisko konvenciju par Starptautiskā fonda nodibināšanu naftas piesārņojuma radīto zaudējumu kompensācijai (turpmāk fonda konvencija). Prasību naftas piesārņojuma radīto zaudējumu kompensācijai Starptautiskajam Fondam (turpmāk IOPC fonds), sagatavo atbilstoši fonda konvencijas rokasgrāmatai.

1Valsts vides dienests, ja nepieciešams, sniedz metodoloģisku palīdzību personām, kuras iesniedz prasību tiesā par zaudējumu kompensāciju no piesārņojuma izraisītāja kuģošanas līdzekļa vai cita objekta.

1Prasību par Latvijas Republikai nodarītiem zaudējumiem šī plāna izpratnē iesniedz Valsts kancelejā, saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 5.marta rīkojumu Nr.146 „Par koncepciju "Par valsts interešu pārstāvības mehānisma izveidošanu saistībā ar tiesvedības procesiem".

1Piesārņojuma seku likvidācijas laikā MRCC komitejas vadītājs pieprasa no kuģa kapteiņa, kuģa īpašnieka vai operatora dokumentālu apstiprinājumu par finansiālajām garantijām apmaksāt visus ar avārijas seku likvidāciju saistītos izdevumus, ieskaitot ostas maksas un pakalpojumus, kā arī ostai, videi un trešajām personām radītos zaudējumus.

1Pēc 89.punktā paredzēto juridisko un finansiālo garantiju saņemšanas no kuģa īpašnieka vai operatora, MRCC komitejas vadītājs kopā ar juridisko padomnieku un citiem MRCC komitejas locekļiem novērtē šo garantiju atbilstību un īstenošanas iespējas.

1Finansiālās garantijas no kuģa īpašnieka vai operatora var tikt pieņemtas gan bankas pārskaitījuma depozīta veidā, gan apdrošināšanas kompānijas vai bankas garantijas veidā. Finansiālās garantijas saņēmēja rekvizītus un norēķina kontu nosaka MRCC komitejas vadītājs.

1Plāna ieviešanu vērtē atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem, gan starptautisko normatīvo aktu kritērijiem (Helsinku konvencijas, OPRC konvencijas, OPRC - HNS protokols), izvērtējot vietēja un starptautiska mēroga ikgadējo mācību rezultātus un faktiski notikušo avārijas noplūžu likvidācijas operāciju efektivitāti.

1Par plāna izpildes novērtēšanas kritērijiem izmanto attiecību starp faktiski noplūdušo produktu apjomu un seku likvidācijas rezultātā savākto apjomu, vidē nonākušās un nesavāktās naftas, bīstamo vai kaitīgo vielu nodarīto kaitējumu, mācību laikā teorētiski aprēķinātu iepriekš minēto rādītāju attiecību, saistot tos ar pasākumu izpildes termiņiem, kas minēti šī plāna XIII.sadaļā.

1MRCC Rīga izstrādā pilnu ziņojumu par negadījumu, ņemot vērā visu pasākumu personāla locekļu, komandiera notikumu vietā, kuģu kapteiņu un iekārtas operatora atbildīgās amatpersonas sastādītās atskaites par katru veikto pasākumu saistībā ar to specifiskajām funkcijām.

1Atskaites iesniedz MRCC Rīga pēc uzticēto pienākumu izpildes vai pēc MRCC Rīga pieprasījuma, kā arī Ministru kabinetā pēc tā pieprasījuma.

1Plāna izpildi katra iesaistītā valsts pārvaldes iestāde nodrošina piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

1Plāna 59. un 78.punkta izpilde Valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" tiek finansēta no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

2Vides ministra vietā izglītības un zinātnes ministre T.Koķe

31.pielikums

4Nacionālās gatavības plānam naftas, bīstamo vai

5kaitīgo vielu piesārņojuma gadījumiem jūrā

6Trauksmes kārtība darbības līmeņi