VairogsPar miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā
Īsais kopsavilkumsKo šis dokuments regulē
Šis regulējums nosaka, kā aizsargā ierobežotas pieejamības informāciju un kā rīkoties, ja informācija jāizpauž tiesiski vai jāpasargā no neatļautas izmantošanas.
Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā — viss teksts
I nodaļa VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI
Likuma mērķis
1Likuma mērķis ir pasargāt miruša cilvēka ķermeni no necienīgas un nelikumīgas rīcības ar to. Likums nosaka kārtību, kādā dzīva vai miruša cilvēka ķermeņa audus un šūnas (turpmāk — audi), un orgānus var izmantot zinātniskiem pētījumiem un mācību mērķiem, transplantācijai, ārstniecisku preparātu un bioprotēžu izgatavošanai. Šā likuma izpratnē par audu un orgānu izmantošanu uzskatāmas jebkuras ar audiem un orgāniem veiktas darbības, ieskaitot audu un orgānu donoru atlasi, audu un orgānu iegūšanu, izņemšanu, testēšanu, apstrādi, konservāciju, marķēšanu, procesu dokumentēšanu, uzglabāšanu, izplatīšanu (arī eksportēšanu un importēšanu), transportēšanu un transplantāciju.
Cilvēka prioritārās tiesības uz savu ķermeni
1Miruša cilvēka ķermeni, audus un orgānus atļauts izmantot tikai šajā likumā noteiktajā kārtībā saskaņā ar viņa dzīves laikā izteikto gribu. Cilvēka griba, ja vien tā nav pretrunā ar spēkā esošajiem likumiem, ir obligāti jāievēro visām ārstniecības, izglītības un zinātnes iestādēm neatkarīgi no to darbības veida un pakļautības. Katra pilngadīga persona ir tiesīga savas dzīves laikā izteikt gribu aizliegt vai atļaut izmantot savu ķermeni, audus un orgānus pēc nāves, tostarp norādīt to izmantošanas mērķi, izdarot atzīmi vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā (turpmāk — veselības informācijas sistēma). Tiesības izteikt gribu aizliegt vai atļaut izmantot nepilngadīgās personas ķermeni, audus un orgānus pēc nāves ir vienam no nepilngadīgās personas likumiskajiem pārstāvjiem, izdarot atzīmi veselības informācijas sistēmā vai izsakot attiecīgo gribu ārstniecības iestādei (audu un orgānu ieguves centram). Persona ir tiesīga mainīt savas dzīves laikā izteikto gribu aizliegt vai atļaut izmantot tās ķermeni, audus un orgānus pēc nāves. Veselības ministrija izstrādā un bez maksas nodrošina pieejamus informatīvos materiālus par cilvēka ķermeņa, audu un orgānu izmantošanas iespējām un tiesiskajiem aspektiem, kā arī veic regulāras informatīvās kampaņas.
Aizlieguma vai atļaujas noformēšana
Teksts nav pieejams.
Tuvāko piederīgo tiesības un prezumētā piekrišana
1Ja veselības informācijas sistēmā nav ziņu par mirušā cilvēka dzīves laikā izteikto gribu aizliegt vai atļaut izmantot savu ķermeni, audus un orgānus pēc nāves, ārstniecības iestādei (audu un orgānu ieguves centram) ir pienākums noskaidrot informāciju par mirušā cilvēka dzīves laikā izteikto gribu aizliegt vai atļaut izmantot savu ķermeni, audus un orgānus pēc nāves, vēršoties pie klātesošā tuvākā piederīgā (laulātā, vecākiem, pilngadīgā bērna, brāļa, māsas vai veselības informācijas sistēmā norādītās mirušā cilvēka kontaktpersonas). Ja neviens no tuvākajiem piederīgajiem nav klātesošs, ārstniecības iestāde (audu un orgānu ieguves centrs), sadarbojoties ar valsts un pašvaldību iestādēm un izmantojot valsts informācijas sistēmas, pēc iespējas noskaidro, vēršoties pie tuvākajiem piederīgajiem, mirušā cilvēka dzīves laikā izteikto gribu aizliegt vai atļaut izmantot savu ķermeni, audus un orgānus pēc nāves. Tuvākā piederīgā sniegtā informācija tiek fiksēta mirušā cilvēka medicīniskajos dokumentos. Ja attiecīgajā valsts informācijas sistēmā nav ziņu par mirušā cilvēka dzīves laikā izteikto gribu aizliegt vai atļaut izmantot savu ķermeni, audus un orgānus pēc nāves un no tuvākajiem piederīgajiem atbilstoši šā panta pirmajai un otrajai daļai nav bijis iespējams noskaidrot viņa dzīves laikā izteikto gribu aizliegt vai atļaut izmantot savu ķermeni, audus un orgānus pēc nāves, ir prezumējama šā mirušā cilvēka dzīves laikā izteikta piekrišana atļaut izmantot savu ķermeni, audus un orgānus pēc nāves . Ja tuvāko piederīgo sniegtā informācija par mirušā cilvēka dzīves laikā izteikto gribu aizliegt vai atļaut izmantot savu ķermeni, audus un orgānus pēc nāves ir pretrunīga, viņa ķermeni, audus un orgānus izmantot aizliegts. Pēc bioloģiskās nāves konstatēšanas līdz mirušā cilvēka dzīves laikā izteiktās gribas noskaidrošanai ārstniecības iestāde (audu un orgānu ieguves centrs) drīkst veikt nepieciešamās medicīniskās manipulācijas, kas vērstas uz mirušā cilvēka audu un orgānu funkciju un dzīvotspējas saglabāšanu ķermenī, neuzsākot audu vai orgānu iegūšanas operāciju. Ārstniecības iestādei (audu un orgānu ieguves centram) ir pienākums informēt tuvākos klātesošos piederīgos par mirušā cilvēka ķermeņa, audu un orgānu izmantošanu un tās tiesiskajiem aspektiem.
Audu un orgānu izmantošanas atļauja
1Tiesības izmantot audus vai orgānus ir ārstniecības iestādei, kurai ir Zāļu valsts aģentūras izsniegta audu vai orgānu izmantošanas atļauja. Dzīva cilvēka audu un orgānu, kā arī miruša cilvēka ķermeņa izmantošana medicīnas studijām un ārstniecības personu profesionālās pilnveides programmās ir pieļaujama, īstenojot akreditētu medicīnas studiju programmu vai ārstniecības personu profesionālās pilnveides programmu augstskolā, kurai ir Zāļu valsts aģentūras izsniegta audu vai orgānu izmantošanas atļauja. Medicīnas studijām un ārstniecības personu profesionālās pilnveides programmās atļauts izmantot tikai tādus dzīva cilvēka audus un orgānus, kuri ir pēcoperāciju materiāls un kuru izmantošanai medicīnas studijām un ārstniecības personu profesionālās pilnveides programmās persona ir piekritusi. Personas piekrišanu apliecina ieraksts personas medicīniskajos dokumentos. Ja audu vai orgānu izmantošanas atļauja ir bojāta, iznīcināta, nozaudēta vai nolaupīta, šā panta pirmajā un otrajā daļā minētās juridiskās personas Zāļu valsts aģentūrā saņem attiecīgās atļaujas dublikātu. Ministru kabinets nosaka: 1) kārtību, kādā ārstniecības iestādei un augstskolai, kura īsteno akreditētu medicīnas studiju programmu un ārstniecības personu profesionālās pilnveides programmu, izsniedz audu vai orgānu izmantošanas atļauju, tās dublikātu, anulē atļauju, aptur un atjauno tās darbību; 2) prasības, kas jāievēro, lai saņemtu audu vai orgānu izmantošanas atļauju, un audu vai orgānu izmantošanas nosacījumus; 3) audu vai orgānu izmantošanas atļaujas veidlapas paraugu; 4) audu un orgānu izmantošanas novērtēšanas, uzraudzības un kontroles kārtību. Zāļu valsts aģentūra saskaņā ar publisko maksas pakalpojumu cenrādi novērtē ārstniecības iestādes un augstskolas, kura īsteno akreditētu medicīnas studiju programmu un ārstniecības personu profesionālās pilnveides programmu, atbilstību prasībām, kas noteiktas audu vai orgānu izmantošanai, kā arī izsniedz audu vai orgānu izmantošanas atļauju un tās dublikātu. Zāļu valsts aģentūra lēmumu par atļaujas izsniegšanu vai atteikumu izsniegt atļauju pieņem triju mēnešu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas.
II nodaļa PATOLOGANATOMISKA UN TIESU MEDICĪNISKĀ IZMEKLĒŠANA
Patologanatomiskās izmeklēšanas noteikumi
1Miruša cilvēka patologanatomisko izmeklēšanu (sekciju) var veikt, ja viņš dzīves laikā to atļāvis, izdarot atzīmi veselības informācijas sistēmā. Ja mirušais cilvēks dzīves laikā aizliedzis pēc savas nāves veikt patologanatomisko izmeklēšanu, izdarot atzīmi veselības informācijas sistēmā, tā atļauta tikai 6. pantā minētajos gadījumos. Gadījumos, kad mirušā cilvēka dzīves laikā izteiktā griba nav zināma un mirušajam nav tuvāko piederīgo, jautājumu par patologanatomiskās izmeklēšanas izdarīšanu izlemj ārstniecības iestādes nodaļas vadītājs, ja cilvēks miris ārstniecības iestādē, vai ārstējošais ārsts vai ārsts, kas konstatējis nāves faktu, ja cilvēks miris ārpus ārstniecības iestādes.
Patologanatomiskā un tiesu medicīniskā izmeklēšana, neņemot vērā mirušā cilvēka dzīves laikā izteikto gribu
1Neņemot vērā mirušā cilvēka dzīves laikā izteikto gribu, patologanatomiskā izmeklēšana obligāti izdarāma, ja: 1) iespējamais nāves cēlonis ir infekcijas slimība; 2) nāves cēlonis ir dzīves laikā nediagnosticēta slimība vai nediagnosticēti profilaktisko pasākumu, ārstēšanas vai slimības sarežģījumi; 3) nedzīvi dzimuša bērna svars pārsniedz 500 gramus. Neņemot vērā mirušā cilvēka dzīves laikā izteikto gribu, tiesu medicīniskā izmeklēšana obligāti izdarāma, ja: 1) nedzīvi dzimuša bērna svars pārsniedz 500 gramus; 2) tiesu medicīnisko izmeklēšanu pieprasa izziņas izdarītājs, izmeklētājs vai prokurors.
Nāves fakta konstatēšana
1Kārtību, kādā veicama smadzeņu un bioloģiskās nāves fakta konstatēšana un miruša cilvēka nodošana apbedīšanai, nosaka Ministru kabinets.
Kremācija
1Tiesības veikt kremāciju — miruša cilvēka ķermeņa sadedzināšanu speciālās krāsnīs — ir komersantam, kas saņēmis speciālo atļauju (licenci). Ministru kabinets nosaka komersantu licencēšanas kārtību kremācijas veikšanai, kā arī kārtību, kādā maksājama valsts nodeva par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu, un valsts nodevas apmēru. Dokumentus, kas nepieciešami, lai veiktu miruša cilvēka kremāciju, dokumentu iesniegšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā veicama kremācija un kārtojama ar to saistītā lietvedība, nosaka Ministru kabinets.
Tiesu medicīniskā izmeklēšana
Teksts nav pieejams.
III nodaļa MIRUŠA CILVĒKA ĶERMEŅA, AUDU UN ORGĀNU IZMANTOŠANA
Audu un orgānu izņemšana patologanatomiskās un tiesu medicīniskās izmeklēšanas laikā
1Patologanatomiskās un tiesu medicīniskās izmeklēšanas laikā, neievērojot mirušā cilvēka dzīves laikā izteikto gribu, drīkst ņemt audu un orgānu paraugus laboratoriski diagnostiskiem izmeklējumiem. Orgānus un audu paraugus zinātniskiem pētījumiem un mācību mērķiem drīkst ņemt, ja mirušais cilvēks dzīves laikā to atļāvis, ja mirušā cilvēka dzīves laikā izteiktā griba nav zināma, kā arī tad, ja mirušā cilvēka dzīves laikā izteiktā griba nav zināma un viņam nav tuvāko piederīgo .
Transplantācijas iespējamība
1Miruša cilvēka audu un orgānu izņemšanu nolūkā tos pārstādīt citiem cilvēkiem slimību un traumu ārstēšanai (transplantācijai) var izdarīt, ja konstatēts iespējamā donora smadzeņu vai bioloģiskās nāves fakts.
Transplantācijas noteikumi donora nāves gadījumā
1Informāciju par mirušā cilvēka dzīves laikā izteikto gribu aizliegt vai atļaut izmantot savu ķermeni, audus un orgānus pēc nāves tuvākajiem piederīgajiem ir tiesības paust ārstniecības iestādei (audu un orgānu ieguves centram) līdz attiecīgās audu un orgānu izņemšanas operācijas sākumam. Mirušas nepilngadīgas personas ķermeni, audus un orgānus aizliegts izmantot, ja to rakstveidā nav atļāvis viens no nepilngadīgās personas likumiskajiem pārstāvjiem.
Ministru kabineta kompetence miruša cilvēka ķermeņa, audu un orgānu izmantošanas tiesiskā regulējuma jomā
1Ministru kabinets nosaka: 1) miruša cilvēka orgānu transplantācijas kārtību, kā arī transplantācijai paredzētu miruša cilvēka orgānu kvalitātes un drošības standartus; 2) kvalitātes un drošības standartus miruša cilvēka audu izmantošanai; 3) kārtību, kādā miruša cilvēka ķermeni izmanto medicīnas studijām un ārstniecības personu profesionālās pilnveides programmās. Veicot transplantāciju, ārstniecības iestāde nodrošina donora un recipienta (personas, kurai transplantēti vai tiks transplantēti audi vai orgāni) savstarpēju anonimitāti, izņemot gadījumus, kad donors un recipients ir tuvākie piederīgie.
IV nodaļa AUDU UN ORGĀNU IEGŪŠANA NO DZĪVA DONORA
Noteikumi audu un orgānu izņemšanai no dzīva donora
1Audu un orgānu izņemšana no dzīva donora iespējama tikai ar viņa rakstveida piekrišanu, pieļaujot minimālu risku donora veselībai un informējot donoru par minētās iejaukšanās mērķi, raksturu, sekām un risku. No dzīva donora var ņemt tikai atjaunoties spējīgus audus. Izņēmuma gadījumos pieļaujama vienas nieres izņemšana transplantācijas nolūkiem.
Dzīva donora audu un orgānu izmantošana
1Ministru kabinets nosaka: 1) dzīva cilvēka orgānu transplantācijas kārtību, kā arī transplantācijai paredzētu dzīva donora orgānu kvalitātes un drošības standartus; 2) kvalitātes un drošības standartus dzīva donora audu izmantošanai; 3) kārtību, kādā dzīva cilvēka audus un orgānus izmanto medicīnas studijām un ārstniecības personu profesionālās pilnveides programmās.
Donora un recipienta savstarpēja anonimitāte
1Izdarot transplantāciju, medicīnas darbiniekiem jānodrošina donora un recipienta savstarpēja anonimitāte, ja viņi nav tuvākie piederīgie.
Pēc dzemdībām izdalījušos asiņu un placentas mantošana
Teksts nav pieejams.
V nodaļa MIRUŠA CILVĒKA ĶERMEŅA AIZSARDZĪBA, KOMERCDARĪJUMU NEPIEĻAUJAMĪBA
Miruša cilvēka ķermeņa aizsardzība un cilvēka auda un orgānu izmantošana medicīnā kā valsts funkcija
1Miruša cilvēka ķermeņa aizsardzība un cilvēka audu un orgānu izmantošana medicīnā ir valsts funkcija, ko realizē Veselības ministrija. Ārstniecības iestāžu un ārstniecības personu darbības atbilstību šā likuma prasībām atbilstoši savai kompetencei uzrauga Veselības inspekcija un Zāļu valsts aģentūra.
Komercdarījumu aizliegums
1Gan dzīva, gan miruša cilvēka ķermeņa audu un orgānu izņemšana un izmantošana kalpo medicīnai un medicīnas attīstībai, un tai ir bezpeļņas raksturs. Jebkura dzīva vai miruša cilvēka ķermeņa audu un orgānu izņemšana notiek, stingri ievērojot izteikto aizliegumu vai atļauju, un šo audu un orgānu atlase, nosūtīšana un izmantošana kā komercdarījums ir aizliegta. (Otrā daļa izslēgta ar 21.06.2012 . likumu) Reklāma vai jebkuras tādas informācijas publiska izplatīšana, kurā ar nolūku gūt finansiālu labumu vai līdzvērtīgu izdevīgumu tiek piedāvāti dzīva vai miruša cilvēka audi vai orgāni vai izrādīta interese par iespēju iegūt dzīva vai miruša cilvēka audus vai orgānus, ir aizliegta. Ir atļauti tikai informatīvi pasākumi, lai veicinātu sabiedrības izpratni par cilvēka ķermeņa, audu un orgānu ziedošanas nepieciešamību un nozīmi. Šā panta trešajā daļā reklāmas jomā noteiktā ierobežojuma uzraudzību veic saskaņā ar Reklāmas likumu . Veselības inspekcijai ir tiesības informācijas izplatītājiem uzlikt par pienākumu apturēt tādas informācijas publisku izplatīšanu, kurā ar nolūku gūt finansiālu labumu vai tam līdzvērtīgu izdevīgumu tiek piedāvāti dzīva vai miruša cilvēka audi vai orgāni vai izrādīta interese par iespēju iegūt dzīva vai miruša cilvēka audus vai orgānus. Veselības inspekcijai ir tiesības noteikt informācijas izplatītājiem uzliktā pienākuma izpildes termiņu. Veselības inspekcijas lēmumu, kas pieņemts, īstenojot šā panta piektajā daļā noteiktās tiesības, šā lēmuma adresāts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā. Veselības inspekcijas lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību.
Valsts pabalsts un atvieglojumi donoriem
1Dzīvam orgānu donoram ir tiesības līdz mūža beigām saņemt valsts garantēto medicīnisko palīdzību bez maksas.
Atbildība par likuma neievērošanu
1Fiziskās un juridiskās personas, kas nepilda šā likuma prasība; atbilstoši nodarījuma bīstamības pakāpei saucamas pie likumā noteiktās atbildības.
Likuma izpildes kontrole
Teksts nav pieejams.
VI nodaļa STARPTAUTISKO TIESĪBU NORMU PIEMĒROŠANA
Starptautisko tiesību normu prioritāte
1Ja starptautiskie vai starpvalstu līgumi, kā arī konvencijas, kuru dalībvalsts ir Latvijas Republika, paredz citādus noteikumus nekā šis likums, piemēro starptautiskās tiesību normas