VairogsPar Konvenciju par informācijas tehnoloģiju izmantošanu muitas vajadzībām, kas izstrādāta, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību K 3.pantu, Līgumu par Konvencijas pagaidu piemērošanu starp noteiktām Eiropas Savienības dalībvalstīm, Protokolu par Eiropas Kopienu Tiesas sniegto Konvencijas iztulkošanu, pieņemot prejudiciālus nolēmumus, kas izstrādāts, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību K 3.pantu, Deklarāciju par vienlaicīgu minētās Konvencijas un Protokola pieņemšanu un Deklarāciju, kas sniegta saskaņā ar Protokola 2.pantu
Īsais kopsavilkumsKo šis dokuments regulē
Šis regulējums nosaka, kā aizsargā ierobežotas pieejamības informāciju un kā rīkoties, ja informācija jāizpauž tiesiski vai jāpasargā no neatļautas izmantošanas.
Par Konvenciju par informācijas tehnoloģiju izmantošanu muitas vajadzībām, kas izstrādāta, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību K 3.pantu, Līgumu par Konvencijas pagaidu piemērošanu starp noteiktām Eiropas Savienības dalībvalstīm, Protokolu par Eiropas Kopienu Tiesas sniegto Konvencijas iztulkošanu, pieņemot prejudiciālus nolēmumus, kas izstrādāts, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību K 3.pantu, Deklarāciju par vienlaicīgu minētās Konvencijas un Protokola pieņemšanu un Deklarāciju, kas sniegta saskaņā ar Protokola 2.pantu — viss teksts
11. Datu iekļaušanu muitu informācijas sistēmā regulē datu piegādātājdalībvalsts likumi, noteikumi un procedūras, ja vien šī konvencija neparedz stingrākus noteikumus.
22. To, kā izmanto no muitu informācijas sistēmas iegūtus datus, tostarp to, kā veic kādu darbību saskaņā ar 5. pantu, kuru ierosinājusi datu piegādātājdalībvalsts, regulē likumi, noteikumi un procedūras dalībvalstī, kas izmanto šos datus, ja vien šī konvencija neparedz stingrākus noteikumus.
11. Katra dalībvalsts izrauga kompetentu muitas pārvaldi, kas valstī atbild par muitu informācijas sistēmu.
22. Šī pārvalde atbild par to, lai attiecīgajā dalībvalstī muitu informācijas sistēmu izmantotu pareizi, un veic pasākumus, kas ir vajadzīgi, lai nodrošinātu atbilstību šīs konvencijas noteikumiem.
33. Dalībvalstis cita citai dara zināmu kompetento pārvaldi, kas paredzēta pirmajā daļā.
11. Tikai datu piegādātājdalībvalsts ir tiesīga grozīt, papildināt, labot vai dzēst datus, kurus tā ievadījusi muitu informācijas sistēmā.
22. Ja datu piegādātājdalībvalsts konstatē vai uzzina, ka dati, kurus tā ievadījusi, ir faktiski kļūdaini vai ka tie ievadīti un glabāti pretēji šai konvencijai, tā pēc vajadzības tos groza, papildina, labo vai dzēš un par to brīdina pārējās dalībvalstis.
33. Ja kādai no dalībvalstīm ir pierādījumi, kas liek domāt, ka dati daļēji tiešām ir kļūdaini vai tika iekļauti un tiek glabāti pretrunā ar šo konvenciju, cik drīz vien tas ir iespējams, tā par to brīdina datu piegādātājdalībvalsti. Pēdējā minētā valsts pārbauda attiecīgos datus un vajadzības gadījumā tūlīt labo vai dzēš konkrēto datu daļu. Datu piegādātājdalībvalsts brīdina pārējās dalībvalstis par visiem labojumiem un likvidācijām, ko tā veikusi.
44. Ja, ievadot datus muitu informācijas sistēmā, kāda dalībvalsts konstatē, ka tās ziņojums satura ziņā vai attiecībā uz ierosināto darbību ir pretrunā ar iepriekšējo ziņojumu, tā tūlīt brīdina dalībvalsti, kas veica iepriekšējo ziņojumu. Tad abas dalībvalstis mēģina jautājumu atrisināt. Gadījumā, ja nevar panākt vienošanos, pirmo ziņojumu saglabā, bet tās jaunā ziņojuma daļas, kas nav pretrunā ar pirmo ziņojumu, iekļauj sistēmā.
55. Ievērojot šīs konvencijas noteikumus, gadījumā, kad kādā dalībvalstī tiesa vai cita šīs dalībvalsts kompetenta iestāde pieņem galīgo lēmumu grozīt, papildināt, labot vai dzēst datus muitu informācijas sistēmā, attiecīgās dalībvalstis abpusēji uzņemas piemērot šādu lēmumu. Gadījumā, kad šādi lēmumi, kurus pieņēmušas tiesas vai citas kompetentas iestādes dažādās dalībvalstīs, tostarp 15. panta ceturtajā daļā paredzētie lēmumi attiecībā uz labojumu vai likvidāciju, ir pretrunīgi, dalībvalsts, kas ievadījusi konkrētos datus sistēmā, tos izdzēš.
11. Muitu informācijas sistēmā iekļautus datus glabā tikai tik ilgi, cik tas ir vajadzīgs, lai sasniegtu mērķi, kura dēļ tie tika iekļauti. Datu piegādātājdalībvalsts vismaz reizi gadā pārbauda vajadzību tos saglabāt.
22. Datu piegādātājdalībvalsts pārbaudes laikā var izlemt saglabāt šos datus līdz nākošajai pārbaudei, ja tas ir vajadzīgs, lai sasniegtu mērķus, kuru dēļ šie dati tika iekļauti sistēmā. Neskarot 15. pantu, ja lēmums saglabāt datus netiek pieņemts, tos automātiski pārvieto uz to muitu informācijas sistēmas daļu, kurai pieeja ir ierobežota saskaņā ar ceturto daļu.
33. Kad saskaņā ar otro daļu ir paredzēta muitu informācijas sistēmā glabātu datu pārvietošana, par to muitu informācijas sistēma automātiski vienu mēnesi iepriekš informē datu piegādātājdalībvalsti.
44. Saskaņā ar otro daļu pārvietotus datus vienu gadu turpina glabāt muitu informācijas sistēmā, bet, neskarot 15. pantu, tie ir pieejami tikai 16. pantā minētās komitejas pārstāvim vai pārraudzības iestādēm, kas minētas 17. panta pirmajā daļā vai 18. panta pirmajā daļā. Šajā laikā tos var aplūkot vienīgi, lai pārbaudītu to precizitāti un likumību, pēc tam tie ir jāizdzēš.
11. Katra dalībvalsts, kas plāno iegūt personas datus no muitu informācijas sistēmas vai tos ievadīt muitu informācijas sistēmā, ne vēlāk par brīdi, kad stājas spēkā šī konvencija, pieņem attiecīgus valsts tiesību aktus, kas nodrošina tādu personas datu aizsardzības līmeni, kas ir vismaz līdzvērtīgs tam, ko paredz 1981. gada Strasbūras konvencijas principi.
22. Dalībvalsts var iegūt personas datus no muitu informācijas sistēmas vai tos tur ievadīt, kad šīs dalībvalsts teritorijā stājusies spēkā kārtība, kas paredzēta, lai aizsargātu pirmajā daļā minētos datus. Dalībvalsts arī iepriekš izrauga vienu vai vairākas valsts pārraudzības iestādes saskaņā ar 17. pantu.
33. Lai nodrošinātu to, ka pareizi piemēro šīs konvencijas datu aizsardzības noteikumus, katrā dalībvalstī muitu informācijas sistēmu uzskata par datu krātuvi, uz ko attiecas valsts noteikumi, kas minēti pirmajā daļā, un visi stingrāki noteikumi šajā konvencijā.
11. Ievērojot 8. panta pirmo daļu, katra dalībvalsts gādā par to, lai tādu personas datu izmantojums, kas iegūti no muitu informācijas sistēmas, nolūkā, kas atšķiras no 2. panta otrajā daļā paredzētā mērķa, būtu pretrunā ar tās likumiem, noteikumiem un procedūrām.
22. Datus var pavairot vienīgi tehniskām vajadzībām ar nosacījumu, ka šāda kopija ir vajadzīga 7. pantā minēto iestāžu informācijas meklējumiem. Ievērojot 8. panta pirmo daļu, personas datus, ko ievadījusi cita dalībvalsts, nevar kopēt no muitu informācijas sistēmas citā valsts datu krātuvē.
11. Personu tiesības attiecībā uz personas datiem muitu informācijas sistēmā, jo īpaši to piekļuves tiesības, tiek īstenotas saskaņā ar likumiem, noteikumiem un procedūrām dalībvalstī, kur šādas tiesības izmanto.
2Ja attiecīgās dalībvalsts likumi, noteikumi un procedūras to paredz, 17. pantā paredzētā valsts pārraudzības iestāde lemj, vai ziņas ir jāsniedz un pēc kādas procedūras.
3Dalībvalsts, kas nav piegādājusi attiecīgos datus, var nosūtīt datus vienīgi tad, ja tā vispirms devusi datu piegādātājdalībvalstij iespēju pieņemt savu nostāju.
42. Dalībvalsts, kam iesniegts pieteikums par pieeju personas datiem, atsaka pieeju, ja tas var kaitēt 5. panta pirmajā daļā minētajā ziņojumā norādītās darbības īstenošanai vai apdraudēt citu tiesības un brīvības. Pieeju atsaka vienmēr laikā, kad tiek veikta diskrēta novērošana vai novērošana un ziņošana.
53. Katrā dalībvalstī jebkura persona saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts likumiem, noteikumiem un procedūrām var uzdot, lai tiktu izlaboti vai dzēsti personas dati, kas attiecas uz to, ja šie dati ir faktiski kļūdaini vai iekļauti un tiek glabāti muitu informācijas sistēmā pretēji mērķim, kas noteikts šīs konvencijas 2. panta otrajā daļā, vai noteikumiem 1981. gada Strasbūras konvencijas 5. pantā.
64. Katrā dalībvalstī jebkura persona saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts likumiem, noteikumiem un procedūrām var iesniegt prasību vai, vajadzības gadījumā, sūdzību tiesā vai iestādē, kas ir kompetenta saskaņā ar šīs dalībvalsts likumiem, noteikumiem un procedūrām, sakarā ar personas datiem, kas attiecībā uz to iekļauti muitu informācijas sistēmā, lai
7i) tiktu izlaboti vai dzēsti faktiski kļūdaini personas dati;
8ii) lai tiktu izlaboti vai dzēsti personas dati, kas iekļauti vai tiek glabāti muitu informācijas sistēmā pretēji šai konvencijai;
9iii) lai iegūtu pieeju personas datiem;
10iv) lai iegūtu kompensāciju saskaņā ar 21. panta otro daļu.
11Attiecīgās dalībvalstis uzņemas savstarpēji īstenot galīgos lēmumus, kurus pieņēmusi tiesa vai cita kompetenta iestāde saskaņā ar i), ii) un iii) punktu.
125. Norāde šajā pantā un 11. panta piektajā daļā uz "galīgu lēmumu" nenozīmē, ka dalībvalstij ir jāpārsūdz lēmums, ko pieņēmusi tiesa vai cita kompetenta iestāde.
11. Izveido komiteju, ko veido dalībvalstu muitu pārvalžu pārstāvji. Savus lēmumus attiecībā uz otrās daļas pirmā ievilkuma noteikumiem komiteja pieņem vienprātīgi, bet lēmumus attiecībā uz otrās daļas otrā ievilkuma noteikumiem — ar divu trešdaļu balsu vairākumu. Komiteja apstiprina savu reglamentu ar vienprātīgu lēmumu.
22. Komiteja atbild
3— par šīs konvencijas noteikumu izpildi un pareizu piemērojumu, neskarot 17. panta pirmajā daļā un 18. panta pirmajā daļā minēto iestāžu pilnvaras;
4— par to, lai muitu informācijas sistēma tehniski un funkcionāli darbotos pareizi. Komiteja veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu 12. un 19. pantā paredzēto pasākumu pareizu piemērojumu attiecībā uz muitu informācijas sistēmu. Šā panta piemērošanas nolūkā komitejai var būt tieša pieeja muitu informācijas sistēmā ievadītajiem datiem un tiesības tos izmantot.
53. Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību VI sadaļu komiteja reizi gadā ziņo Padomei par to, cik efektīva ir muitu informācijas sistēma, un, vai tā darbojas pareizi, vajadzības gadījumā izvirzot priekšlikumus.
64. Komisija piedalās komitejas darbā.
11. Katra dalībvalsts izrauga vienu vai vairākas valsts pārraudzības iestādes, kas atbild par personas datu aizsardzību, lai tās neatkarīgi pārraudzītu šāda tipa muitu informācijas sistēmā ievadītus datus.
2Pārraudzības iestādes saskaņā ar attiecīgiem savas valsts likumiem veic neatkarīgu pārraudzību un pārbaudes, lai nodrošinātu, ka muitu informācijas sistēmā glabāto datu apstrāde un izmantojums nebūtu pretrunā ar attiecīgās personas tiesībām. Šai nolūkā pārraudzības iestādēm ir pieeja muitu informācijas sistēmai.
32. Jebkura persona no jebkuras valsts pārraudzības iestādes var prasīt, lai tā pārbaudītu muitu informācijas sistēmā ievadītus personas datus, kas attiecas uz viņu, un to, kā minētie dati tiek izmantoti. Minētās tiesības regulē likumi, noteikumi un procedūras dalībvalstī, kur veikts attiecīgais pieprasījums. Ja šos datus ievadījusi cita dalībvalsts, pārbaudi veic ciešā sadarbībā ar šīs citas dalībvalsts pārraudzības iestādi.
11. Izveido kopīgu pārraudzības iestādi. To veido divi pārstāvji no katras dalībvalsts, kuri nāk no vienas vai vairākām neatkarīgām valsts pārraudzības iestādēm katrā no šīm valstīm.
22. Kopīgā pārraudzības iestāde veic savu uzdevumu saskaņā ar šīs konvencijas noteikumiem un 1981. gada Strasbūras konvencijas noteikumiem, ņemot vērā Eiropas Padomes Ministru komitejas 1987. gada 17. septembra Ieteikumu R (87)15.
33. Kopīgā pārraudzības iestāde ir kompetenta pārraudzīt muitu informācijas sistēmas darbību, pārbaudīt visas piemērojuma vai iztulkošanas grūtības, kas var rasties sistēmas darbības laikā, izpētīt grūtības, kas var rasties sakarā ar neatkarīgo pārraudzību, ko īsteno dalībvalstu pārraudzības iestādes, vai īstenojot indivīdu sistēmpieejas tiesības, kā arī izstrādāt priekšlikumus, lai rastu kopīgus problēmu risinājumus.
44. Lai kopīgā pārraudzības iestāde varētu veikt savus uzdevumus, tai ir pieeja muitu informācijas sistēmai.
55. Kopīgās pārraudzības iestādes izstrādātos ziņojumus pārsūta iestādēm, kam valsts pārraudzības iestādes iesniedz savus ziņojumus.
11. Visus nepieciešamos administratīvos drošības pasākumus
2i) attiecībā uz muitu informācijas sistēmas termināļiem savās valstīs veic dalībvalstu kompetentās iestādes;
3ii) attiecībā uz muitu informācijas sistēmu un termināļiem, kas atrodas tajās pašās telpās, kur atrodas sistēma un ko izmanto tehniskām vajadzībām un trešajā daļā paredzētajām pārbaudēm, veic komiteja, kas minēta 16. pantā.
42. Jo īpaši kompetentās iestāde un 16. pantā minētā komiteja veic pasākumus:
5i) lai personas bez atļaujas nevarētu piekļūt iekārtām, ko izmanto datu apstrādei;
6ii) lai personas bez atļaujas nevarētu lasīt, kopēt, grozīt vai likvidēt datus vai datu nesējus;
7iii) lai nepieļautu, ka datus ievada, iegūst, groza vai dzēš neatļauti;
8iv) lai personām bez atļaujas nebūtu pieejas muitu informācijas sistēmas datiem, izmantojot datu pārraides iekārtas;
9v) lai attiecībā uz muitu informācijas sistēmas izmantojumu garantētu, ka personām ar atļaujām būtu pieejas tiesības, kas ļauj piekļūt tikai tiem datiem, kas atbilst to kompetencei;
10vi) lai garantētu, ka to, kurām iestādēm var pārraidīt datus ar datu pārraides iekārtām, var pārbaudīt un konstatēt;
11vii) lai garantētu, ka pēc datu ievadīšanas var pārbaudīt un konstatēt, kādi dati ievadīti muitu informācijas sistēmā, kad un kas to ir veicis, kā arī pārraudzīt šo datu apskati;
12viii) lai novērstu to, ka laikā, kad pārraida datus vai transportē datu nesējus, var neatļauti nolasīt, nokopēt, grozīt vai dzēst datus.
133. Komiteja, kas minēta 16. pantā, pārrauga muitu informācijas sistēmas datu apskatu, lai pārbaudītu, vai veiktie meklējumi bija atļauti un vai tos veikuši lietotāji ar atļaujām. Pārbauda vismaz 1% veikto meklējumu. Šo meklējumu un šo pārbaužu pārskatu ievada sistēmā, un tas kalpo vienīgi iepriekš minētajām pārbaudēm, ko veic 16. pantā paredzētā komiteja un 17. un 18. pantā paredzētās pārraudzības iestādes, un to dzēš pēc sešiem mēnešiem.
1Kompetentās muitas pārvaldes, kas minētas šīs konvencijas 10. panta pirmajā daļā, atbild par 19. pantā paredzētajiem drošības pasākumiem attiecībā uz termināļiem, kas atrodas attiecīgās dalībvalsts teritorijā, pārbaudēm, kas paredzētas 12. panta pirmajā un otrajā daļā, kā arī par šīs konvencijas pareizu piemērojumu, ciktāl tas ir vajadzīgs saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts likumiem, noteikumiem un procedūrām.
11. Katra dalībvalsts atbild par to, lai dati, ko tā ievadījusi muitu informācijas sistēmā, būtu precīzi, aktuāli un saskaņā ar likumu. Katra dalībvalsts atbild arī par to, lai būtu izpildīti 1981. gada Strasbūras konvencijas 5. panta noteikumi.
22. Katra dalībvalsts saskaņā ar saviem likumiem, noteikumiem un procedūrām atbild par kaitējumu, kas nodarīts kādai personai sakarā ar muitu informācijas sistēmas izmantojumu attiecīgajā dalībvalstī.
3Tas pats attiecas uz gadījumiem, kad kaitējums nodarīts sakarā ar to, ka datu piegādātājdalībvalsts ievadījusi kļūdainus datus vai ievadījusi tos pretēji šai konvencijai.
43. Ja dalībvalsts, pret kuru izvirzīta prasība sakarā ar kļūdainiem datiem, nav dalībvalsts, kas sniegusi šos datus, konkrētās dalībvalstis mēģina vienoties par kompensācijas summu varbūtējo proporciju, ko dalībvalsts, kas piegādājusi šos datus, atmaksā šai citai dalībvalstij. Šādi apstiprinātas summas atmaksā pēc pieprasījuma.
11. Katra dalībvalsts sedz izdevumus sakarā ar muitu informācijas sistēmas darbību, kas rodas, dalībvalstīm izmantojot muitu informācijas sistēmu savās teritorijās.
22. Dalībvalstis sedz pārējos izdevumus, kas radušies, īstenojot šo konvenciju, izņemot tos, kurus nevar nošķirt no muitu informācijas sistēmas darbības Kopienas muitas un lauksaimniecības noteikumu piemērošanas nolūkiem. Katras dalībvalsts iemaksas daļu nosaka saskaņā ar nacionālā kopprodukta attiecību pret dalībvalstu nacionālo kopproduktu kopsummu par gadu pirms gada, kurā radušies izdevumi.
3Šajā daļā "nacionālais kopprodukts" ir nacionālais kopprodukts, ko nosaka saskaņā ar Padomes 1989. gada 13. februāra Direktīvu 89/130/EEK, Euratom par to, kā saskaņojama nacionālā kopprodukta apkopošana tirgus cenās 1, vai visiem citiem Kopienas instrumentiem, kas to groza vai aizstāj.
1Dalībvalstu iestādes tieši apmainās ar informāciju, ko sniedz saskaņā ar konvenciju.
11. Šo konvenciju pieņem dalībvalstis saskaņā ar to attiecīgajām konstitucionālajām prasībām.
22. Dalībvalstis informē Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretāru par konstitucionālo prasību izpildi šīs konvencijas pieņemšanai.
33. Šī konvencija stājas spēkā deviņdesmit dienas pēc tam, kad pēdējā dalībvalsts ir iesniegusi otrajā daļā norādīto paziņojumu par šīs formalitātes izpildi.
11. Šai konvencijai var pievienoties jebkura valsts, kas kļuvusi par Eiropas Savienības dalībvalsti.
22. Šīs konvencijas tekstam, ko sagatavojusi Eiropas Savienības Padome, ir jābūt autentiskam tās valsts valodā, kas pievienojusies.
33. Pievienošanās dokumenti glabājas depozitārijā.
44. Šī konvencija stājas spēkā attiecībā uz jebkuru tai pievienojušos valsti deviņdesmit dienas pēc datuma, kad deponēts pievienošanās dokuments vai konvencijas spēkā stāšanās datumā, ja tā vēl nav stājusies spēkā minētā deviņdesmit dienu perioda izbeigšanās laikā.
11. Visi dalībvalstu strīdi par šīs konvencijas iztulkošanu vai piemērošanu sākotnēji ir jāizskata Padomē saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību VI sadaļā noteikto kārtību nolūkā panākt risinājumu.
2Ja sešu mēnešu laikā risinājums nav atrasts, viena no strīdā iesaistītajām pusēm šajā jautājumā var vērsties Eiropas Kopienu Tiesā.
32. Sakarā ar jebkuru strīdu, kas radies starp vienu vai vairākām dalībvalstīm un Eiropas Kopienu Komisiju, par šīs konvencijas piemērojumu, ko nevar atrisināt sarunu ceļā, var vērsties Tiesā.
4________________________
51 OJ No L 49, 21. 2. 1989, p. 26.
6LĪGUMS
7PAR KONVENCIJAS PAR INFORMĀCIJAS TEHNOLOĢIJU IZMANTOŠANU MUITAS VAJADZĪBĀM, KAS IZSTRĀDĀTA, PAMATOJOTIES UZ LĪGUMA PAR EIROPAS SAVIENĪBU K 3.PANTU, PAGAIDU PIEMĒROŠANU STARP NOTEIKTĀM EIROPAS SAVIENĪBAS DALĪBVALSTĪM
8Oficiālais Žurnāls C 316, 27/11/1995 p. 0058-0064
9LĪGUMS par Konvencijas par informācijas tehnoloģiju izmantošanu muitas vajadzībām, kas izstrādāta, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību K 3.pantu, pagaidu piemērošanu starp noteiktām Eiropas Savienības dalībvalstīm (95/C 316/04)
10BEĻĢIJAS KARALISTE,
11DĀNIJAS KARALISTE,
12VĀCIJAS FEDERĀLĀ REPUBLIKA,
13GRIEĶIJAS REPUBLIKA,
14SPĀNIJAS KARALISTE,
15FRANCIJAS REPUBLIKA,
16ĪRIJA,
17ITĀLIJAS REPUBLIKA,
18LUKSEMBURGAS HERCOGISTE,
19NĪDERLANDES KARALISTE,
20AUSTRIJAS REPUBLIKA,
21PORTUGĀLES REPUBLIKA,
22SOMIJAS REPUBLIKA,
23ZVIEDRIJAS KARALISTE,
24LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE,
25Eiropas Savienības dalībvalstis un 1995. gada 26. jūlija Konvencijas par informācijas tehnoloģiju izmantošanu muitas vajadzībām, kas izstrādāta, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību K 3.pantu, (turpmāk — "Konvencija") parakstītāji,
26ŅEMOT VĒRĀ Konvencijas iepriekšējas piemērošanas svarīgumu;
27IEVĒROJOT to, ka Līguma par Eiropas Savienību K 7. pants, šī līguma VI daļas noteikumi neliedz ciešākas sadarbības veidošanu vai attīstību starp divām vai vairākām dalībvalstīm tiktāl, cik šāda sadarbība nav pretrunā ar minētā līguma VI daļu vai neierobežo to;
28IEVĒROJOT to, ka Konvencijas pagaidu piemērošana starp noteiktām Eiropas Savienības dalībvalstīm nebūs pretrunā ar Līguma par Eiropas Savienību VI daļā paredzēto sadarbību vai neierobežos to,
29IR VIENOJUŠĀS PAR SEKOJOŠO: