VairogsPar aviāciju
Īsais kopsavilkumsKo šis dokuments regulē
Šie noteikumi regulē darbus Rīgas transporta infrastruktūrā: saskaņošanu, avāriju likvidāciju, ielu un iekšpagalmu seguma atjaunošanu, kontroli un atbildību par pārkāpumiem.
Par aviāciju — viss teksts
Pirmā nodaļa VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI
Latvijas Republikas gaisa telpā piemērojamā jurisdikcija
1Latvijas Republikai ir suverenitāte gaisa telpā virs valsts sauszemes teritorijas, tās iekšējiem un teritoriālajiem Baltijas jūras ūdeņiem. Attiecībā uz Latvijas Republikas gaisa telpu piemērojama Latvijas Republikas jurisdikcija.
Normatīvie akti, kas regulē Latvijas Republikas gaisa telpas izmantošanu un civilās un militārās aviācijas darbību
1Latvijas Republikas gaisa telpas izmantošanu, kā arī civilās un militārās aviācijas darbību Latvijas Republikā valsts un tās iedzīvotāju interesēs regulē šis likums, šā likuma noteiktās kompetences ietvaros izdotie normatīvie akti, Latvijas Republikai saistoši starptautiskie līgumi un Eiropas Savienības normatīvie akti. Ministru kabinets izdod noteikumus, ja tas nepieciešams Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas ( ICAO ), Eiropas Aviācijas drošības aģentūras (EASA) un Eiropas Civilās aviācijas konferences ( ECAC ) noteikto tehnisko prasību izpildei, lai garantētu gaisa kuģu lidojumu drošumu un civilās aviācijas drošību. Šādi noteikumi nevar ierobežot privātpersonas pamattiesības.
Likuma darbības joma
1Šajā likumā noteiktās prasības attiecas uz: 1) civilo un militāro aviāciju Latvijas Republikas teritorijā; 2) Latvijas Republikas civilās un militārās aviācijas gaisa kuģiem, kuri atrodas ārpus Latvijas Republikas teritorijas, ja tās valsts normatīvajos aktos, kuras teritorijā atrodas gaisa kuģis, nav noteikts citādi; 3) Latvijas Republikas muitas un Valsts robežsardzes dienestu aviāciju; ) bezpilota gaisa kuģu jomu Latvijas Republikas teritorijā atbilstoši šim likumam un Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 4. jūlija regulai (ES) 2018/1139 par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un ar ko izveido Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūru, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (EK) Nr. 2111/2005, (EK) Nr. 1008/2008 , (ES) Nr. 996/2010 , (ES) Nr. 376/2014 un direktīvas 2014/30/ES un 2014/53/ES un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (EK) Nr. 552/2004 un (EK) Nr. 216/2008 un Padomes regulu (EEK) Nr. 3922/91 (turpmāk — regula Nr. 2018/1139 ). Šā likuma 13. , 14. , 28. , 29. , 39. , 40. , 41. , 41. 1 un 42. panta, 44. panta trešās un ceturtās daļas, 45. , 47. 1 un 48. panta, 49. panta otrās daļas, 49. 1 , 54. , 55. , 56. , 61. , 63. , 97. , 112. 1 , 113. , 113. 1 , 113. 2 , 113. 3 , 114. , 115. , 116. un 117. panta noteikumi attiecas uz Latvijas Republikas militāro aviāciju un ārvalstu militārās aviācijas gaisa kuģiem, ja Latvijas Republikai saistošie starptautiskie līgumi vai šā likuma normas neparedz citādi. Šā likuma 40. , 41. , 113. 2 un 113. 3 panta noteikumi attiecas uz personām, kas veic šā likuma 40.panta pirmās daļas 2., 3. un 4.punktā un otrajā daļā paredzēto darbību, šā likuma 41.pantā norādīto potenciāli bīstamu objektu būvniecību, ierīkošanu, izvietošanu un apzīmēšanu, šā likuma 113. 2 pantā norādīto militārā lidlauka darbības drošībai potenciāli bīstamu objektu būvniecību, ierīkošanu, izvietošanu un apzīmēšanu un šā likuma 113. 3 pantā norādīto militārās aviācijas poligona darbības drošībai potenciāli bīstamu objektu būvniecību, ierīkošanu, izvietošanu un apzīmēšanu. Atkāpšanās no šā panta pirmās daļas 3. punkta un otrās daļas noteikumiem, ja tas nepieciešams, lai pildītu šo dienestu ārkārtējās funkcijas, pieļaujama ar Latvijas Republikas Ministru kabineta lēmumu. Šā likuma 1. , 2. un 5. pants, 6. panta otrās daļas 1., 2., 3., 4., 15., 16., 17. un 20. punkts, trešā un ceturtā daļa, 6. 1 pants, 6. 2 panta pirmās daļas 1., 2., 3. un 4. punkts un otrā daļa, 34. , 70. , 95. un 97. pants, 108. panta pirmā, otrā un trešā daļa, vienpadsmitā 1 nodaļa, 124. 1 un 125. pants attiecas uz bezpilota gaisa kuģu sistēmām.
Civilās aviācijas darbībai nepieciešamie sertifikāti, licences, apliecības un atļaujas
Teksts nav pieejams.
Valsts atbalsts jaunu gaisa pārvadājumu uzsākšanai un nodrošināšanai
1Valsts vai pašvaldība ir tiesīga sniegt valsts atbalstu jaunu gaisa pārvadājumu uzsākšanai un nodrošināšanai starp lidostām Latvijā, kā arī starp Latvijas un citām Eiropas Savienības lidostām. Valsts atbalstu jaunu gaisa pārvadājumu uzsākšanai un nodrošināšanai piešķir no Satiksmes ministrijai gadskārtējā valsts budžeta likumā šim mērķim piešķirtās dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem vai pašvaldības gadskārtējā budžetā šim mērķim paredzētajiem līdzekļiem. Ministru kabinets izdod noteikumus, kuros reglamentē valsts atbalsta piešķiršanas kārtību, valsts atbalsta apmēru, ierobežojumus valsts atbalsta piešķiršanai, prasības personai, lai tā varētu saņemt valsts atbalstu jaunu gaisa pārvadājumu uzsākšanai vai nodrošināšanai, kā arī prasības atbalsta piešķiršanas pārredzamības nodrošināšanai.
Sabiedriskas nozīmes pakalpojumu sniegšanas saistību uzlikšana regulāriem gaisa pārvadājumiem
1Sabiedriskas nozīmes pakalpojumu sniegšana ir valsts vai pašvaldības noteikta regulāro gaisa pārvadājumu nodrošināšana maz noslogotā maršrutā starp lidostām Latvijā un starp Latvijas un citām Eiropas Savienības lidostām, ja tam ir svarīga nozīme teritorijas ekonomiskajā un sociālajā attīstībā. Regulāru gaisa pārvadājumu minimālā apjoma, regularitātes un kapacitātes nodrošināšanai gaisa pārvadātājam konkrētajā gaisa pārvadājumu maršrutā uzliek par pienākumu izpildīt tādas sabiedriskas nozīmes pakalpojumu sniegšanas saistības, kuras gaisa pārvadātājs nenodrošinātu, ja gaisa pārvadājumus šajā maršrutā veiktu, balstoties tikai uz komerciāliem principiem. Valsts vai pašvaldība ir tiesīga kompensēt gaisa pārvadātājam radušos papildu izdevumus, kas nepieciešami, lai izpildītu tam uzliktās sabiedriskas nozīmes pakalpojumu sniegšanas saistības. Ministru kabinets izdod noteikumus, kuros reglamentē kārtību, kādā nosakāmas sabiedriskas nozīmes pakalpojumu sniegšanas saistības regulāro gaisa pārvadājumu nodrošināšanā, un kārtību, kādā nosakāma kompensācija gaisa pārvadātājam radušos papildu izdevumu segšanai.
Otrā nodaļa VALSTS PĀRVALDE UN UZRAUDZĪBA LATVIJAS REPUBLIKAS GAISA TELPAS IZMANTOŠANAS UN CIVILĀS AVIĀCIJAS DARBĪBAS JOMĀ
Valsts pārvaldes institūcijas Latvijas Republikas gaisa telpas izmantošanas un civilās aviācijas darbības jomā
1Valsts politiku un pārvaldi Latvijas Republikas gaisa telpas izmantošanas un civilās aviācijas darbības jomā īsteno Satiksmes ministrijas Aviācijas departaments (turpmāk — Aviācijas departaments) un valsts aģentūra "Civilās aviācijas aģentūra" (turpmāk — Civilās aviācijas aģentūra). Civilās aviācijas aģentūra ir Satiksmes ministrijas pārraudzībā esoša no budžeta nefinansēta valsts pārvaldes iestāde, kas tiek finansēta no līdzekļiem, kuri iegūti par sniegtajiem publiskajiem pakalpojumiem, un citiem pašu ieņēmumiem, dāvinājumiem un ziedojumiem, kā arī ārvalstu finanšu palīdzības saskaņā ar Ministru kabineta noteiktajiem publisko pakalpojumu izcenojumiem un no ieņēmumu daļas par aeronavigācijas pakalpojumiem Rīgas lidojumu informācijas rajonā saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par aeronavigācijas pakalpojumu maksas sadales kārtību, kā arī no ieņēmumiem par gaisa kuģu lidojumu drošuma un civilās aviācijas drošības uzraudzības nodrošināšanu saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par valsts nozīmes civilās aviācijas lidlaukā sniegto pakalpojumu maksu. Maksa par Civilās aviācijas aģentūras sniegtajiem pakalpojumiem un ieņēmumu daļa par aeronavigācijas pakalpojumiem ieskaitāma Civilās aviācijas aģentūras kontā Valsts kasē un izmantojama vienīgi aģentūras darbības nodrošināšanai. Valsts pārvaldi aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas jomā īsteno Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs, kas aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas jomā tiek finansēts no ieņēmumu daļas par aeronavigācijas pakalpojumiem Rīgas lidojumu informācijas rajonā saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par aeronavigācijas pakalpojumu maksas sadales kārtību.
Aviācijas departamenta, Civilās aviācijas aģentūras, Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja, Valsts robežsardzes, Valsts policijas, Militārās policijas, biedrības "Latvijas Izpletņlēkšanas federācija" un biedrības "Latvijas Paraplanierisma federācija" kompetence
1Aviācijas departaments: 1) izstrādā civilās aviācijas perspektīvās attīstības programmu un koncepciju projektus; 2) (izslēgts ar 23.11.2017 . likumu) ; 3) izstrādā līgumus starptautisko lidojumu un gaisa pārvadājumu jomā, piedalās šo līgumu noslēgšanā vai Latvijas Republikas Ministru kabineta pilnvarojumā slēdz tos patstāvīgi; 4) sadarbojas ar citu valstu valdību pārstāvjiem un pilnvarotām aviācijas institūcijām, kā arī ar starptautiskajām civilās aviācijas organizācijām gaisa telpas izmantošanas un civilās aviācijas darbības attīstības jautājumos; 5) pieprasa no juridiskajām un fiziskajām personām, kuru darbība saistīta ar Latvijas Republikas gaisa telpas izmantošanu vai civilās aviācijas līdzekļu ekspluatāciju, savu funkciju pildīšanai nepieciešamo informāciju; 6) izsniedz atļaujas veikt pasažieru, bagāžas un kravas pārvadājumus; 7) (izslēgts ar 11.05.2006 . likumu) . Civilās aviācijas aģentūra: 1) veic Latvijas Republikas gaisa telpas izmantošanas un civilās aviācijas darbības valsts uzraudzību; 2) izstrādā pasākumus civilās aviācijas gaisa kuģu lidojumu drošuma un civilās aviācijas drošības līmeņa uzturēšanai un paaugstināšanai, kā arī uzraudzības nodrošināšanai; 3) aizliedz darbību, kas saistīta ar Latvijas Republikas gaisa telpas izmantošanu vai civilās aviācijas gaisa kuģu, lidlauku un citu civilās aviācijas objektu un iekārtu ekspluatāciju, ja tiek pārkāpti šā likuma un citu uz tā pamata izdoto normatīvo aktu noteikumi, kā arī darbību, kas apdraud gaisa kuģu lidojumu drošumu; 4) veic administratīvā pārkāpuma procesu par pārkāpumiem civilās aviācijas jomā; 5) veic civilās aviācijas personāla sertificēšanu un uzraudzību, tajā skaitā izsniedz civilās aviācijas gaisa kuģu lidojumu apkalpes locekļu, gaisa satiksmes vadības dispečeru, gaisa satiksmes informatīvā dienesta operatoru un gaisa kuģu tehniskās apkopes personāla apliecības, pagarina to derīguma termiņu, kā arī aptur šo apliecību darbību vai anulē minētās apliecības; 6) veic civilās aviācijas personāla veselības pārbaužu uzraudzību, izsniedz civilās aviācijas personāla veselības apliecības, pagarina to derīguma termiņu, kā arī aptur šo apliecību darbību vai anulē minētās apliecības, sertificē un uzrauga civilās aviācijas medicīnas ekspertus un civilās aviācijas medicīnas centrus; 7) reģistrē Latvijas Republikas Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrā un izslēdz no šā reģistra civilās aviācijas gaisa kuģus, kā arī izdara nepieciešamās izmaiņas reģistrā; 8) veic civilās aviācijas gaisa kuģu ekspluatantu sertificēšanu un uzraudzību, izsniedz un anulē ekspluatanta apliecības, kā arī izdara tajās grozījumus; 9) veic civilās aviācijas gaisa kuģu tehniskās apkopes un lidojumderīguma uzturēšanas vadības organizāciju sertificēšanu un uzraudzību; 10) veic civilās aviācijas gaisa kuģa lidotspējas izvērtēšanu un uzraudzību, tajā skaitā izsniedz apliecību par gaisa kuģa derīgumu lidojumiem, lidojumderīguma pārbaudes sertifikātu un trokšņa līmeņa sertifikātu, kā arī apstiprina gaisa kuģa tehniskās apkopes programmu; 11) veic aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju sertifikāciju un uzraudzību, kā arī izstrādā aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju darbības uzlabošanas plānu; 11 1 ) veic gaisa satiksmes pārvaldības uzraudzību; 12) sertificē civilās aviācijas personāla profesionālās pilnveides iestādes, apstiprina profesionālās pilnveides izglītības programmas, instruktorus un eksaminētājus, kā arī veic to darbības uzraudzību; 13) veic civilās aviācijas lidlauku sertificēšanu, to izveidošanas, projektēšanas un ekspluatācijas uzraudzību; 14) novērtē gaisa kuģu lidojumiem potenciāli bīstamu objektu bīstamību, izsniedz atļaujas šo objektu būvēšanai, uzstādīšanai un izvietošanai; 15) pieprasa savu funkciju pildīšanai nepieciešamo informāciju no juridiskajām un fiziskajām personām, kuru darbība saistīta ar Latvijas Republikas gaisa telpas izmantošanu vai civilās aviācijas līdzekļu ekspluatāciju; 16) sagatavo iesniegšanai Ministru kabinetam normatīvos aktus, kas regulē civilās aviācijas darbību un nodrošina Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas ( ICAO ), Eiropas Aviācijas drošības aģentūras ( EASA ) un Eiropas Civilās aviācijas konferences ( ECAC ) noteikto tehnisko prasību izpildi; 17) sadarbojas ar citu valstu valdību pilnvarotām aviācijas institūcijām Latvijas Republikas gaisa telpas izmantošanas un civilās aviācijas darbības valsts uzraudzības un gaisa kuģu meklēšanas un glābšanas jomā; 18) sadarbojas ar citu valstu valdību pilnvarotām aviācijas institūcijām funkcionālo gaisa telpas bloku izveidē un uzraudzībā; 19) nodrošina incidentu izmeklēšanu gadījumos, kad to neveic Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs atbilstoši šā panta trešās daļas 1.punktam; 20) veic bezpilota gaisa kuģu lidojumu drošuma uzraudzību. Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs: 1) izmeklē civilās aviācijas nelaimes gadījumus, nopietnus incidentus un, ja tas nepieciešams lidojumu drošības uzlabošanai, arī incidentus, nenosakot personas vainu un atbildību; 2) izstrādā drošuma rekomendācijas civilās aviācijas nelaimes gadījumu, nopietnu incidentu un incidentu cēloņu novēršanai turpmākajā civilās aviācijas darbībā un kontrolē šo lidojumu drošuma rekomendāciju ievērošanu; 3) ziņo Satiksmes ministrijai par Latvijas Republikas teritorijā un citās valstīs notikušajiem civilās aviācijas nelaimes gadījumiem, nopietniem incidentiem un incidentiem; 4) ziņo regulas Nr. 996/2010 9. panta otrajā daļā minētajiem subjektiem par Latvijas Republikas teritorijā notikušajiem aviācijas nelaimes gadījumiem, nopietniem incidentiem un incidentiem. Aviācijas departamenta, Civilās aviācijas aģentūras un Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja darbiniekam, pildot dienesta pienākumus, ir tiesības netraucēti iekļūt visos civilās aviācijas objektos, kas atrodas Latvijas Republikas teritorijā, un militārās aviācijas lidlaukos vai to daļās, kuras tiek izmantotas civilās aviācijas gaisa kuģu lidojumiem. Civilās aviācijas aģentūra var izdot administratīvos aktus par aizliegumu vai ierobežojumu piemērošanu darbībām, kas saistītas ar civilās aviācijas personāla un civilās aviācijas personāla profesionālās pilnveides iestādes sertificēšanu, Latvijas Republikas gaisa telpas izmantošanu vai civilās aviācijas gaisa kuģu, lidlauku un citu civilās aviācijas objektu un iekārtu ekspluatāciju, lai nodrošinātu Eiropas Savienības tiesību aktos noteikto civilās aviācijas drošības un gaisa kuģu lidojumu drošuma prasību īstenošanu. Civilās aviācijas aģentūras administratīvie akti ir pārsūdzami tiesā bez apstrīdēšanas augstākā iestādē. Administratīvā akta pārsūdzēšana neaptur tā darbību. Civilās aviācijas aģentūra Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā privātpersonai ar līgumu var deleģēt ultravieglo gaisa kuģu ekspluatācijas uzraudzību, ultravieglo gaisa kuģu pilotu un tehniskās apkopes personāla sertificēšanu un motoparaplānu un motodeltaplānu reģistrāciju. Valsts robežsardze: 1) pārbauda vispārējās nozīmes aviācijas gaisa kuģu lidojumu veikšanai nepieciešamo dokumentāciju un civilās aviācijas gaisa kuģa apkalpes atbilstību lidojumu veikšanai; 1 1 ) veic bezpilota gaisa kuģu lidojumu kontroli infrastruktūras objektos, kuri tiek izmantoti Valsts robežsardzes vajadzībām, ģeogrāfiskajās zonās un gaisa telpas struktūras elementos, kuri izveidoti Valsts robežsardzes vajadzībām; 2) veic administratīvā pārkāpuma procesu savas kompetences ietvaros par pārkāpumiem civilās aviācijas un bezpilota gaisa kuģu jomā. Valsts policija: 1) veic bezpilota gaisa kuģu lidojumu kontroli saistībā ar sabiedriskās kārtības un drošības ievērošanu; 2) atbilstoši kompetencei veic administratīvā pārkāpuma procesu par pārkāpumiem civilās aviācijas drošības un bezpilota gaisa kuģu jomā. (Devītā daļa izslēgta ar 22.01.2026 . likumu) Biedrība "Latvijas Izpletņlēkšanas federācija" veic izpletņlēcēju sertificēšanu un uzraudzību, izsniedz un anulē izpletņlēcēju apliecības. Biedrība "Latvijas Paraplanierisma federācija" veic paraplānu, motoparaplānu un šasijas motoparaplānu (turpmāk — paraplāni) pilotu un vinčas operatoru sertificēšanu un uzraudzību, izsniedz un anulē paraplānu pilotu un vinčas operatoru apliecības. Biedrība "Latvijas Izpletņlēkšanas federācija", pildot šā panta desmitajā daļā minētos uzdevumus, ir Civilās aviācijas aģentūras pārraudzībā. Biedrība "Latvijas Paraplanierisma federācija", pildot šā panta vienpadsmitajā daļā minētos uzdevumus, ir Civilās aviācijas aģentūras pārraudzībā.
Civilās aviācijas aģentūras inspektors
1Civilās aviācijas aģentūras inspektors ir persona, kas Civilās aviācijas aģentūras vārdā veic šā likuma 6.panta otrajā daļā noteiktās uzraudzības funkcijas. Civilās aviācijas aģentūras inspektors, pildot dienesta pienākumus, uzrāda inspektora apliecību. Civilās aviācijas aģentūras inspektora apliecības paraugu apstiprina Ministru kabinets. Civilās aviācijas aģentūras inspektora amata kandidāta un inspektora iepriekšējo darbību pārbauda atbilstoši šā likuma 57. 1 pantā noteiktajām prasībām.
Civilās aviācijas aģentūras inspektora tiesības
1Civilās aviācijas aģentūras inspektoram ir tiesības: 1) netraucēti pārbaudīt jebkuru teritoriju, objektu un iekārtu, kas saistīta ar civilās aviācijas darbību vai kas var ietekmēt gaisa kuģu lidojumu drošumu vai civilās aviācijas drošību; 2) pieprasīt, lai tiek uzrādīta atļauja, licence, sertifikāts un citi dokumenti, kas personai dod tiesības veikt ar civilo aviāciju saistītas darbības atbilstoši starptautiskajiem tiesību aktiem un Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, kā arī, ja nepieciešams, pieprasīt šo dokumentu kopijas; 3) veikt administratīvā pārkāpuma procesu un savas kompetences ietvaros pieņemt lēmumu par tiesiskā pienākuma uzlikšanu; 4) aizliegt ekspluatēt jebkuru civilās aviācijas objektu, ja pārbaudes laikā konstatēts, ka tas neatbilst Eiropas Savienības tiesību aktos vai Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajam tehniskajam stāvoklim un var radīt draudus gaisa kuģa lidojumu drošumam vai civilās aviācijas drošībai; 5) pieprasīt, lai civilās aviācijas gaisa kuģa apkalpes loceklis, gaisa satiksmes vadības dispečers, gaisa satiksmes informatīvā dienesta operators un gaisa kuģa tehniskās apkopes personāla loceklis uzrāda kvalifikāciju apliecinošu dokumentu un veselības apliecību, ja tā ir nepieciešama; 6) aizliegt gaisa kuģu lidojumu drošumu ietekmējošam personālam pildīt savas funkcijas, ja ir pamatotas aizdomas, ka persona slimības, noguruma vai citu apstākļu dēļ nevar pildīt savas funkcijas, vai ja ir pamatotas aizdomas, ka persona atrodas alkohola, narkotisko, psihotropo vai citu apreibinošu vielu ietekmē, kā arī aizliegt civilās aviācijas gaisa kuģa apkalpes loceklim, gaisa satiksmes vadības dispečeram, gaisa satiksmes informatīvā dienesta operatoram un gaisa kuģa tehniskās apkopes personāla loceklim pildīt savas funkcijas, ja konstatēts, ka viņam nav derīgas kvalifikācijas apliecības vai derīgas veselības apliecības; 7) aizliegt gaisa kuģu lidojumu drošumu ietekmējošam personālam pildīt savas funkcijas, ja attiecīgā persona atsakās no pārbaudes, kas nepieciešama, lai noteiktu alkohola koncentrāciju izelpotajā gaisā un konstatētu, vai tā ir lietojusi alkoholu. Civilās aviācijas aģentūras inspektoram ir tiesības Ministru kabineta noteiktajā kārtībā pārbaudīt gaisa kuģu lidojumu drošumu ietekmējošu personālu, lai konstatētu, vai tas ir lietojis alkoholu, narkotiskās, psihotropās vai citas apreibinošas vielas.
Civilās aviācijas gaisa kuģu lidojumu drošuma uzraudzība
1Regulas Nr. 2018/1139 7. pantā minētās Valsts civilās aviācijas gaisa kuģu lidojumu drošuma programmas izstrādes un saskaņošanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Valsts civilās aviācijas gaisa kuģu lidojumu drošuma programmas īstenošanas pārvaldību un uzraudzību veic Civilās aviācijas aģentūra. Ministru kabinets nosaka Valsts civilās aviācijas gaisa kuģu lidojumu drošuma programmas pamatelementus. Valsts civilās aviācijas gaisa kuģu lidojumu drošuma pārvaldības grupas sastāvu, tās sasaukšanas un lēmumu pieņemšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
Trešā nodaļa GAISA KUĢI
Gaisa kuģi, kurus reģistrē Latvijas Republikas Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrā
1Latvijas Republikas Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrā reģistrē civilās aviācijas gaisa kuģus, kas ir Latvijas Republikas, Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts vai Šveices Konfederācijas valsts institūciju, pašvaldību, biedrību, nodibinājumu, komersantu, pilsoņu, kā arī Latvijas nepilsoņu un ārzemnieku, kuriem ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja Latvijā, īpašumā vai ekspluatācijā. (Otrā daļa izslēgta ar 23.11.2017 . likumu) Ieķīlātu gaisa kuģi Latvijas Republikas Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrā reģistrē, kā arī izdara grozījumus reģistrācijas datos tikai ar kreditora (kreditoru) rakstveida piekrišanu. Šā panta prasībām atbilstošos gaisa kuģus Latvijas Republikas Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrā reģistrē, ievērojot šā likuma 9. panta pirmās daļas noteikumus.
Gaisa kuģi, kurus reģistrē Latvijas Republikas Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistra pielikumā
Teksts nav pieejams.
Gaisa kuģa reģistrācijas nosacījumi un kārtība
1Gaisa kuģi Latvijas Republikas Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrā reģistrē, ja: 1) Civilās aviācijas aģentūrai ir iesniegts gaisa kuģa īpašnieka rakstveida pieteikums; 2) gaisa kuģis ir izslēgts no citas valsts gaisa kuģu reģistra vai nav bijis reģistrēts; 3) ir dokuments, kas apliecina, ka gaisa kuģis ir konstruēts un būvēts, ievērojot normas, kuras nosaka gaisa kuģa derīgumu lidojumiem (gaisa kuģa tipa sertifikāts, citas valsts izsniegta apliecība par gaisa kuģa derīgumu lidojumiem vai eksportapliecība, kompetentas komisijas atzinums par amatieru būvēta gaisa kuģa derīgumu lidojumiem u. c.); 4) gaisa kuģis atbilst Latvijas Republikas tiesību aktos noteiktajām lidojuma derīguma un vides aizsardzības prasībām, ja tās nenosaka Eiropas Savienības tiesību akti, vai Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktajām lidojuma derīguma un vides aizsardzības prasībām. Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrācijas kārtību nosaka Ministru kabinets.
Gaisa kuģa īpašnieka un ekspluatanta atbildība
1Gaisa kuģa īpašniekam un ekspluatantam aizliegts nodot gaisa kuģi lidojumu veikšanai personai, kurai nav civilās aviācijas gaisa kuģa lidojumu apkalpes locekļa apliecības ar atbilstošu kvalifikācijas atzīmi un kura nav apdrošināta saskaņā ar šā likuma 111.pantu .
Atļauja gaisa kuģa un tā priekšmeta izslēgšanai no Latvijas Republikas Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistra un izvešanai
1Civilās aviācijas aģentūra pieņem privātpersonu izdotas neatsaucamas pieprasījuma atļaujas gaisa kuģa izslēgšanai no Latvijas Republikas Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistra un izvešanai (turpmāk — IDERA atļauja), kas parakstītas saskaņā ar 2001. gada 16. novembra Konvenciju par starptautiskajām garantijām attiecībā uz pārvietojamām iekārtām un tās Protokolu par jautājumiem, kas attiecas uz gaisa kuģu iekārtām. Civilās aviācijas aģentūra reģistrē informāciju par IDERA atļauju Latvijas Republikas Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrā.
Gaisa kuģa reģistrācijas apliecība
1Pēc gaisa kuģa reģistrācijas Latvijas Republikas Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrā Civilās aviācijas aģentūra izsniedz gaisa kuģa reģistrācijas apliecību. (Otrā daļa izslēgta ar 29.03.2007 . likumu.) Ja gaisa kuģa reģistrācijas apliecība nozaudēta vai kļuvusi nederīga, Civilās aviācijas aģentūra var izsniegt tās dublikātu. Ja mainījies Latvijas Republikas Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrā reģistrētā gaisa kuģa īpašnieks vai gaisa kuģis ir izslēgts no minētā reģistra, gaisa kuģa reģistrācijas apliecība jānodod Civilās aviācijas aģentūrai.
Nacionālā zīme un reģistrācijas zīme
1Gaisa kuģim, kas reģistrēts Latvijas Republikas Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrā, piešķir nacionālo zīmi un reģistrācijas zīmi. Nacionālo zīmi un reģistrācijas zīmi uz gaisa kuģa atveido Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Uz gaisa kuģa var atveidot aviokompānijas emblēmu un citus simbolus, kas reģistrēti Civilās aviācijas aģentūrā.
Pienākums ziņot par pārmaiņām Latvijas Republikas Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistram sniegtajā informācijā
1Latvijas Republikas Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrā reģistrētā gaisa kuģa īpašniekam ir pienākums ziņot Civilās aviācijas aģentūrai par kreditora (kreditoru) tiesībām vai pārmaiņām īpašuma tiesībās uz reģistrēto gaisa kuģi, kā arī par citām pārmaiņām Latvijas Republikas Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistram sniegtajā informācijā ne vēlāk kā piecu dienu laikā no brīža, kad notikušas šajā pantā minētās pārmaiņas. Personai, kura ekspluatē Latvijas Republikas Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrā reģistrēto gaisa kuģi, pamatojoties uz īres līgumu, kas noslēgts ar ārvalsts juridiskajām vai fiziskajām personām, jāievēro šā panta pirmās daļas prasības, kā arī jāziņo par grozījumiem gaisa kuģa īres līgumā.
Gaisa kuģa izslēgšana no Latvijas Republikas Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistra
1Gaisa kuģi no Latvijas Republikas Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistra izslēdz: 1) pēc gaisa kuģa īpašnieka lūguma; 2) ja īpašuma tiesības vai lietošanas tiesības uz gaisa kuģi neatbilst šā likuma 7. panta noteikumiem; 3) ja gaisa kuģis tiek reģistrēts Latvijas Republikas militārās aviācijas gaisa kuģu reģistrā; 4) ja pēdējo 10 gadu laikā nav izsniegta, pagarināta vai atzīta par Latvijas Republikas teritorijā spēkā esošu citas valsts izsniegta apliecība par gaisa kuģa derīgumu lidojumiem un ja gaisa kuģa īpašnieks Ministru kabineta noteiktajā laikā nav pierādījis, ka gaisa kuģis lidojumiem ir derīgs; 5) ja gaisa kuģis cietis nelaimes gadījumā un tā meklēšana saskaņā ar šā likuma 69. panta noteikumiem ir pārtraukta; 6) pēc tās personas lūguma, kuras labā IDERA atļauja izsniegta (ja Civilās aviācijas aģentūra ir izdarījusi Latvijas Republikas Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrā ierakstu par IDERA atļaujas saņemšanu). Ieķīlātu gaisa kuģi no Latvijas Republikas Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistra izslēdz tikai ar kreditora (kreditoru) rakstveida piekrišanu. Kārtību, kādā civilās aviācijas gaisa kuģus izslēdz no Latvijas Republikas Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistra, nosaka Ministru kabinets. IDERA atļaujas iesniegšanas, pieņemšanas un atcelšanas kārtību, kā arī prasības un kārtību gaisa kuģa izslēgšanai no Latvijas Republikas Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistra nosaka Ministru kabinets.
Sadarbības līgums par gaisa kuģa ekspluatācijas uzraudzību
1Civilās aviācijas aģentūra saskaņā ar 1944.gada 7.decembra Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju 83. bis pantu var slēgt sadarbības līgumu ar citu valstu civilās aviācijas uzraugošo iestādi par gaisa kuģa ekspluatācijas uzraudzību.
Atļauja veikt lidojumus
1Latvijas Republikas gaisa telpā lidojumi ir atļauti gaisa kuģim: 1) kurš reģistrēts Latvijas Republikas Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrā, Latvijas Republikas militārās aviācijas gaisa kuģu reģistrā vai citas valsts reģistrā un uz kura ir gaisa kuģa reģistrētājvalsts noteikumiem atbilstoša nacionālā zīme un reģistrācijas zīme; 2) kuram ir spēkā esoša apliecība par gaisa kuģa derīgumu lidojumiem, ko izsniegusi gaisa kuģa reģistrētājvalsts atbilstoši 1944. gada 7. decembra Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju 8. pielikumā "Gaisa kuģa lidojumderīgums" noteiktajām prasībām. Lidojumus ar gaisa kuģi, kurš nav reģistrēts šā panta pirmajā daļā noteiktajos reģistros vai uz kura nav gaisa kuģa reģistrētājvalsts noteikumiem atbilstošas nacionālās zīmes un reģistrācijas zīmes, veic tikai ar Civilās aviācijas aģentūras atļauju pēc saskaņošanas ar Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju. Lidojumus ar gaisa kuģi, kuram nav šā panta pirmās daļas 2. punktā minētās apliecības, veic tikai ar Civilās aviācijas aģentūras atļauju. Šā panta trešo daļu nepiemēro attiecībā uz Eiropas Civilās aviācijas konferences (ECAC) dalībvalstī reģistrētiem rūpnieciski būvētiem vēsturiskajiem gaisa kuģiem, kuri atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 20. februāra regulas (EK) Nr. 216/2008 par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un par Eiropas Aviācijas drošības aģentūras izveidi, un ar ko atceļ Padomes direktīvu 91/670/EEK , regulu (EK) Nr. 1592/2002 un direktīvu 2004/36/EK (turpmāk — regula Nr. 216/2008 ) 2. pielikuma "a" punkta "i" apakšpunkta prasībām, kuru maksimālā pacelšanās masa ir mazāka par 5700 kilogramiem un kuri tiek izmantoti nekomerciāliem lidojumiem, ja: 1) iepriekš ir bijusi izsniegta šā panta pirmās daļas 2. punktā minētā apliecība; 2) ir spēkā esoša apliecība par gaisa kuģa derīgumu lidojumiem vai lidojumu atļauja, kas izsniegta saskaņā ar reģistrētājvalsts noteikumiem.
Normas, kas nosaka gaisa kuģa derīgumu lidojumiem
Teksts nav pieejams.
Gaisa kuģa atzīšana par derīgu lidojumiem
1Kritērijus un kārtību, kādā gaisa kuģis atzīstams par derīgu lidojumiem un kādā izsniedzama vai pagarināma apliecība par gaisa kuģa derīgumu lidojumiem, nosaka Ministru kabinets.
Apliecība par gaisa kuģa derīgumu lidojumiem
Teksts nav pieejams.
Ārvalstīs izsniegtās apliecības par gaisa kuģa derīgumu lidojumiem atzīšana par spēkā esošu
1(Pirmā daļa izslēgta ar 15.12.2005 . likumu.) Civilās aviācijas aģentūra var pārbaudīt citā valstī reģistrēta gaisa kuģa derīgumu lidojumiem, ja: 1) ir šaubas par gaisa kuģa derīgumu lidojumiem; 2) to lūdz gaisa kuģa īpašnieks vai ekspluatants; 3) to pieprasa gaisa kuģa reģistrētājvalsts civilās aviācijas aģentūra vai cita tās pilnvarota institūcija.
Apliecības par gaisa kuģa derīgumu lidojumiem atzīšana par spēkā neesošu
1Latvijas Republikas teritorijā apliecība par gaisa kuģa derīgumu lidojumiem nav spēkā, ja: 1) izbeidzies apliecības derīguma termiņš; 2) gaisa kuģis ir guvis bojājumu, kura dēļ tas neatbilst Latvijas Republikā piemērojamām normām, kas nosaka gaisa kuģa derīgumu lidojumiem; 3) gaisa kuģis netiek ekspluatēts vai tā tehniskā apkope (remonts) nav veikta saskaņā ar Ministru kabineta noteikto kārtību; 4) atzīts par nederīgu gaisa kuģa tipa sertifikāts, kas nosaka šā tipa gaisa kuģu derīgumu lidojumiem. Apliecība par gaisa kuģa derīgumu lidojumiem tiek atzīta par spēkā neesošu, ja: 1) Civilās aviācijas aģentūra pārbaudot gaisa kuģa derīgumu lidojumiem vai citādi konstatē, ka tas lidojumiem nav derīgs; 2) notikušas pārmaiņas īpašuma tiesībās uz gaisa kuģi; 3) apliecība nozaudēta vai kļuvusi lietošanai nederīga. Šā panta otrās daļas 1. punktā paredzētajā gadījumā apliecību atzīst par spēkā neesošu līdz brīdim, kad saskaņā ar šā likuma 16. panta noteikumiem gaisa kuģis tiek atzīts par lidojumiem derīgu. Apliecība par gaisa kuģa derīgumu lidojumiem, kura atzīta par spēkā neesošu, jānodod Civilās aviācijas aģentūrai.
Sertifikāts par gaisa kuģa atbilstību vides aizsardzības prasībām
Teksts nav pieejams.
Pienākums uzturēt gaisa kuģi atbilstoši to normu prasībām, kas nosaka gaisa kuģa derīgumu lidojumiem
Teksts nav pieejams.
Tiesības būvēt gaisa kuģi un veikt tā tehnisko apkopi (remontu)
1Gaisa kuģu būvēšana un pārbūvēšana, atsevišķu gaisa kuģa daļu, ierīču un palīgierīču izgatavošana un gaisa kuģu tehniskā apkope (remonts) veicama Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Šā panta pirmās daļas noteikumi neattiecas uz nerūpnieciskas (amatieru) būves gaisa kuģa būvēšanu, pārbūvēšanu un tā atsevišķu daļu, ierīču un palīgierīču izgatavošanu. Šāda gaisa kuģa derīgumu lidojumiem nosaka saskaņā ar šā likuma 16. panta noteikumiem, bet tā tehnisko apkopi (remontu) veic personas, kas Civilās aviācijas aģentūrā saņēmušas attiecīgu atļauju.
Rīcība ar gaisa kuģa priekšmetu tiesiskās aizsardzības vai maksātnespējas procesā
1Tiesiskās aizsardzības vai maksātnespējas procesā, ja parādniekam saskaņā ar 2001. gada 16. novembra Konvencijas par starptautiskajām garantijām attiecībā uz pārvietojamām iekārtām Protokola par jautājumiem, kas attiecas uz gaisa kuģu iekārtām I panta "n" apakšpunktu galveno interešu centrs ir Latvijas Republikā, ar gaisa kuģa priekšmetu rīkojas atbilstoši minētā protokola XI panta A variantam, ievērojot nosacījumu, ka gaidīšanas periods nedrīkst pārsniegt 60 kalendāra dienas.
Ceturtā nodaļa LIDLAUKI UN GAISA TRASES
Lidlauka izveidošana
1Civilās aviācijas lidlauka izveidošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
Valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauks
1Valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauks var būt valsts, pašvaldības vai arī privātpersonas īpašums. Valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka statusu piešķir Ministru kabinets. Valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka teritorijas (arī turpmākajai attīstībai nepieciešamās teritorijas) robežas un teritorijas plānoto (atļauto) izmantošanu nosaka Ministru kabinets. Vietējā pašvaldība, izstrādājot teritorijas plānojumus vai to grozījumus, tajos attēlo noteiktās valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka teritorijas robežas un Ministru kabineta noteikto teritorijas plānoto (atļauto) izmantošanu. Ja īpašnieks atsavina nekustamo īpašumu, kas iekļauts šā panta otrajā daļā minētā valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka teritorijas (arī turpmākajai attīstībai nepieciešamās teritorijas) robežās, un valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauks pieder: 1) kapitālsabiedrībai, kurā valstij ir izšķiroša ietekme, — attiecīgajai kapitālsabiedrībai ir pirmpirkuma tiesības; 2) kapitālsabiedrībai, kurā pašvaldībai ir izšķiroša ietekme, — šai pašvaldībai ir pirmpirkuma tiesības. Kārtību, kādā kapitālsabiedrība, kurā valstij ir izšķiroša ietekme un kurai pieder civilās aviācijas lidlauks un pašvaldība izmanto pirmpirkuma tiesības valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka teritorijā (arī turpmākajai lidlauka attīstībai nepieciešamajā teritorijā), nosaka Ministru kabinets. Ja valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka teritorijas (arī turpmākajai attīstībai nepieciešamās teritorijas) robežās uz valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka īpašniekam piederošas zemes izbūvētā būve ir patstāvīgs īpašuma objekts saskaņā ar likuma "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību" 14. panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 4. punktu: 1) un minētā būve tiek izmantota komercdarbībai, lietošanas maksu zemes īpašniekam par zemes likumiskās lietošanas tiesībām nosaka atbilstoši sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja noteiktai tirgus nomas maksai. Lietošanas maksu pārskata un, ja nepieciešams, maina ne retāk kā reizi sešos gados; 2) valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka īpašniekam ir tiesības, par to informējot būves īpašnieku, uz būves īpašnieka likumiskā lietošanā esošās zemes ierīkot un ekspluatēt valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka darbības nodrošināšanai nepieciešamās ierīces, iekārtas un inženierkomunikācijas un veikt citas darbības, kas nepieciešamas šā lidlauka darbības nodrošināšanai, ciktāl tas nepadara neiespējamu būves izmantošanu atbilstoši tās lietošanas mērķim; 3) būves īpašniekam ir tiesības uz tā likumiskā lietošanā esošās zemes būvēt palīgēkas un inženierbūves, kas nepieciešamas būves ekspluatācijai, kā arī ceļus, laukumus un ārtelpas elementus, ja saņemta valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka īpašnieka iepriekšēja rakstveida piekrišana un izpildīti tajā ietvertie nosacījumi.
Civilās aviācijas lidlauka ekspluatācijas nosacījumi
1Civilās aviācijas lidlauku, no kura veic gaisa pārvadājumus, starptautiskos lidojumus uz vai no trešajām valstīm vai nakts lidojumus, ekspluatēt atļauts tikai tad, ja tas atbilst Ministru kabineta noteiktajām prasībām un ja ir izsniegta apliecība par civilās aviācijas lidlauka derīgumu ekspluatācijai. Civilās aviācijas lidlauka ekspluatācijas kārtību nosaka Ministru kabinets.
Civilās aviācijas lidlaukos noteiktie gaisa kuģu ekspluatācijas ierobežojumi
1Gaisa kuģu ekspluatācijas ierobežojumus civilās aviācijas lidlaukos atbilstoši vides aizsardzības prasībām nosaka Ministru kabinets.
Apliecība par civilās aviācijas lidlauka derīgumu ekspluatācijai
1Apliecību par civilās aviācijas lidlauka derīgumu ekspluatācijai izsniedz un pagarina Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Apliecība par civilās aviācijas lidlauka derīgumu ekspluatācijai nav spēkā, ja izbeidzies šīs apliecības derīguma termiņš vai tiek pārkāpta Ministru kabineta noteiktā civilās aviācijas lidlauka ekspluatācijas kārtība. (Trešā daļa izslēgta ar 15.12.2005 . likumu.)
Lidlauka marķēšana
Teksts nav pieejams.
Prasības, kādām jāatbilst civilās aviācijas lidlaukam, no kura veic gaisa pārvadājumus
1Civilās aviācijas lidlaukā, no kura veic gaisa pārvadājumus, jābūt ēkām un citiem objektiem, lai nodrošinātu ar pasažieru, bagāžas, kravas un pasta gaisa pārvadājumiem saistīto operāciju veikšanu un citu pakalpojumu sniegšanu atbilstoši Latvijas Republikā noteiktajiem standartiem. Šā panta pirmajā daļā minētajā civilās aviācijas lidlaukā jābūt attiecīgām iekārtām un sistēmām un īpaši sagatavotam personālam, lai atbilstoši Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas (ICAO) izstrādātajiem standartiem un rekomendācijām novērstu nelikumīgas iejaukšanās aktus civilās aviācijas darbībā un nodrošinātu šā likuma 57.panta pirmajā daļā paredzēto civilās aviācijas drošības uzturēšanas pasākumu veikšanu. Civilās aviācijas lidlaukā, no kura veic starptautiskos lidojumus, papildus jāveic pasākumu komplekss, lai nodrošinātu gaisa kuģu, to apkalpju un pasažieru, kas ierodas Latvijas Republikā vai to atstāj, kā arī Latvijas Republikā ar gaisa kuģiem ievestās un no tās izvedamās mantas sanitāro, karantīnas, muitas un robežas (pasu) un citu kontroli atbilstoši Latvijas Republikas normatīvo aktu prasībām un to starptautisko līgumu prasībām, kuru dalībniece ir Latvijas Republika. Kārtību, kādā piešķir pieeju lidlauka sniegto pakalpojumu tirgum Latvijas Republikas lidostās, nosaka Ministru kabinets. Civilās aviācijas lidlaukus, kuros civilās aviācijas drošības uzturēšanas pasākumi tiek finansēti no valsts budžetā šim mērķim paredzētajiem līdzekļiem, nosaka Ministru kabinets.
Nodeva par pasažieru izlidošanu
Teksts nav pieejams.
Sabiedriskas nozīmes pakalpojumu sniegšanas saistību uzlikšana valsts nozīmes civilās aviācijas lidlaukam
1Sabiedriskas nozīmes pakalpojumu sniegšanas saistības ir tieši saistītas ar lidlauka pamatdarbību un ietver: 1) infrastruktūras būvju (skrejceļa, termināļa, skrejceļa pievadceļu, perona, gaisa satiksmes vadības torņa u.c.) būvniecību, tai skaitā nepieciešamās zemes iegādi un lidlauka aprīkojuma nodrošināšanu, kas ietver arī tiešās palīdzības sniegšanai nepieciešamo aprīkojumu; 2) infrastruktūras ekspluatāciju, kas ietver lidlauka pārvaldību un uzturēšanu; 3) lidlauka papildu pakalpojumu (lidlauka infrastruktūras izmantošanas, ugunsdzēsības, ātrās palīdzības, drošības un citu lidlauka papildu pakalpojumu) sniegšanu. Lai nodrošinātu noteiktu regulāro gaisa pārvadājumu apjomu un lidojumu regularitāti vai nodrošinātu tādu sabiedriski svarīgu funkciju veikšanu kā meklēšana un glābšana, civilmilitārās sadarbības atbalsta sniegšana un citu funkciju izpildi, valsts vai pašvaldība var uzlikt par pienākumu valsts nozīmes civilās aviācijas lidlaukiem izpildīt šā panta pirmajā daļā minētās sabiedriskas nozīmes pakalpojumu sniegšanas saistības un ir tiesīgas kompensēt valsts nozīmes civilās aviācijas lidlaukam izmaksas, kas tai rodas, izpildot uzliktās sabiedriskas nozīmes pakalpojumu sniegšanas saistības. Nosakot kompensācijas apmēru, ņem vērā ienākumus, ko pakalpojuma sniedzējs saņēmis par pakalpojuma īstenošanu. Kārtību, kādā valsts nozīmes civilās aviācijas lidlaukam uzliekamas sabiedriskas nozīmes pakalpojumu sniegšanas saistības, un kārtību, kādā nosakāma un sedzama kompensācija par izmaksām, kuras valsts nozīmes civilās aviācijas lidlaukam rodas, izpildot uzliktās sabiedriskas nozīmes pakalpojumu sniegšanas saistības, nosaka Ministru kabinets.
Maksa par aeronavigācijas pakalpojumu un civilās aviācijas lidlaukā sniegto pakalpojumu izmantošanu
1Ministru kabinets nosaka valsts akciju sabiedrības "Latvijas gaisa satiksme" aeronavigācijas pakalpojumu maksas noteikšanas un iekasēšanas kārtību, kā arī atbrīvojumus no aeronavigācijas pakalpojumu maksas. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā militārās aviācijas gaisa kuģi atbrīvojami no aeronavigācijas pakalpojumu maksas. Ministru kabinets nosaka valsts akciju sabiedrības "Latvijas gaisa satiksme" iekasētās aeronavigācijas pakalpojumu maksas sadales kārtību. Ministru kabinets nosaka maksu par šādiem valsts nozīmes civilās aviācijas lidlaukā sniegtajiem pakalpojumiem, kā arī tās iekasēšanas un izlietošanas kārtību, norādot pakalpojumus, kas ietverti attiecīgajā maksā, un atbrīvojumus no tās: 1) gaisa kuģu pacelšanās un nosēšanās maksa; 2) maksa par gaisa kuģu stāvēšanu operatīvajā gaisa kuģu stāvvietā uz laiku, kurā tiek veikta gaisa kuģa apkalpošana pirms vai pēc lidojuma; 3) pasažieru apkalpošanas maksa; 4) maksa par drošības un glābšanas pasākumiem, tai skaitā maksa par gaisa kuģu lidojumu drošuma un civilās aviācijas drošības uzraudzības nodrošināšanu. Maksu par pakalpojumiem, kas nav ietverti šā panta trešajā daļā, nosaka attiecīgā pakalpojuma sniedzējs. Maksu par pašvaldības īpašumā esošā valsts nozīmes civilās aviācijas lidlaukā, kā arī civilās aviācijas lidlaukā sniegtajiem pakalpojumiem un šīs maksas sadales kārtību nosaka attiecīgā pašvaldība. Attiecībā uz lidlaukiem, kuros gada laikā apkalpoto pasažieru skaits pārsniedz piecus miljonus, vai, ja tādu nav, uz lidlauku ar lielāko pasažieru skaitu valstī Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā tiek noteikta un mainīta lidlaukā sniegto pakalpojumu maksa.
Kārtība, kādā civilās aviācijas lidlauku izmanto militārās aviācijas gaisa kuģi, un kārtība, kādā militāro lidlauku izmanto civilās aviācijas gaisa kuģi
1Kārtību, kādā civilās aviācijas lidlauku izmanto militārās aviācijas gaisa kuģi, un kārtību, kādā militārās aviācijas lidlauku izmanto civilās aviācijas gaisa kuģi, nosaka Ministru kabinets.
Kārtība, kādā civilās aviācijas lidlauku izmanto valsts gaisa kuģi
1Kārtību, kādā civilās aviācijas lidlauku izmanto valsts gaisa kuģi, nosaka Ministru kabinets.
Piektā nodaļa CIVILĀS AVIĀCIJAS PERSONĀLS
Civilās aviācijas personālam izvirzāmās prasības
1Civilās aviācijas personālam ir jābūt speciāli sagatavotam ar tā funkciju pildīšanai atbilstošu kvalifikāciju un pieredzi, bet atsevišķu kategoriju civilās aviācijas personāla veselības stāvoklim jāatbilst noteiktām prasībām. Civilās aviācijas personālam izvirzāmās prasības nosaka Ministru kabinets. Gaisa kuģu apkalpes locekļu darba un atpūtas laika organizēšanas un ievērošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
Civilās aviācijas personāla veselības stāvokļa izvērtēšana
1Civilās aviācijas personāla un uz civilās aviācijas personāla apliecības saņemšanu pretendējošu personu veselības stāvoklim jāatbilst noteiktām prasībām. Civilās aviācijas personāls iziet veselības pārbaudi ārstniecības iestādē vai pie aviācijas medicīnas eksperta un saņem veselības apliecību Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Aviācijas medicīnas centrus un aviācijas medicīnas ekspertus sertificē Civilās aviācijas aģentūra Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
Civilās aviācijas personāla sagatavošana
1Civilās aviācijas personāla sagatavošanas, pārkvalifikācijas un kvalifikācijas celšanas valsts uzraudzību veic Civilās aviācijas aģentūra. Profesionālās pilnveides izglītības programmas speciālajās aviācijas disciplīnās apstiprina Civilās aviācijas aģentūra. Tiesības sagatavot un pārkvalificēt civilās aviācijas personālu, kā arī celt tā kvalifikāciju ir fiziskajām un juridiskajām personām un iestādēm, kas sertificētas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
Profesionālās apmācības un kvalifikācijas paaugstināšanas izdevumu apmaksa
1Civilās aviācijas gaisa kuģa apkalpes loceklis (darbinieks), sertificēts gaisa kuģa tehniskās apkopes speciālists (darbinieks) un gaisa pārvadātājs (darba devējs) vai darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzējs, kas nodarbojas ar pilotu nomu (darba devējs), kā arī gaisa satiksmes vadības dienesta dispečers (darbinieks), gaisa satiksmes informatīvā dienesta operators (darbinieks) un aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējs (darba devējs) ir tiesīgi slēgt vienošanos par to izdevumu atmaksu darba devējam, kuri saistīti ar profesionālo apmācību vai kvalifikācijas paaugstināšanu, ja vienošanās termiņš nav ilgāks par pieciem gadiem un darba tiesiskās attiecības tiek pārtrauktas saskaņā ar Darba likuma 100. pantu vai 101. panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4. un 5. punktu.
Mācību un pārbaudes lidojumu veikšana
1Lai iegūtu civilās aviācijas gaisa kuģa lidojumu apkalpes locekļa apliecību, noteiktās kvalifikācijas atzīmi, pagarinātu apliecības derīguma termiņu vai apliecību atjaunotu, persona veic mācību un pārbaudes lidojumus saskaņā ar Civilās aviācijas aģentūras apstiprinātu profesionālās pilnveides izglītības programmu vai pārbaudes programmu. Lidojumu instruktors vai lidojumu eksaminētājs ir atbildīgs par gaisa kuģa ekspluatācijas noteikumu ievērošanu un lidojumu drošumu mācību un pārbaudes lidojumu laikā.
Civilās aviācijas personāla apliecība
1Civilās aviācijas personāla loceklim atbilstoši viņa specialitātei, sagatavotības pakāpei un pieredzei izsniedz attiecīgu civilās aviācijas personāla apliecību un piešķir kvalifikāciju, kuru apliecina, izdarot attiecīgu atzīmi civilās aviācijas personāla apliecībā. Civilās aviācijas personāla loceklim izsniegto apliecību var atzīt par nederīgu, ja tiek konstatēts, ka persona, kurai izsniegta apliecība, neatbilst noteiktām prasībām. Šāda apliecība jānodod Civilās aviācijas aģentūrai. Kārtību, kādā Civilās aviācijas aģentūra atzīst par Latvijas Republikas teritorijā derīgu citas valsts izsniegtu civilās aviācijas personāla apliecību, nosaka Ministru kabinets. Kārtību, kādā izsniedzama vai pagarināma civilās aviācijas personāla apliecība, nosaka Ministru kabinets. Paraplānu pilotu un vinčas operatoru sertifikācijas maksu nosaka Ministru kabinets.
Civilās aviācijas personāla pienākumi
1Civilās aviācijas personāls, pildot savas funkcijas, ievēro nacionālo normatīvo aktu, Latvijas Republikai saistošu starptautisko līgumu un Eiropas Savienības normatīvo aktu prasības.
Aizliegums civilās aviācijas personālam pildīt tam noteiktās funkcijas
1Civilās aviācijas personāla loceklim ir aizliegts pildīt viņam noteiktās funkcijas, ja viņš: 1) nevar uzrādīt attiecīgu civilās aviācijas personāla apliecību vai tajā trūkst noteiktās kvalifikācijas atzīmes, kas ļauj pildīt šādas funkcijas, vai noteiktā laikā nav pārbaudīta civilās aviācijas personāla locekļa atbilstība attiecīgajai kvalifikācijai; 2) ir slims, noguris vai citu apstākļu dēļ nevar pildīt savas funkcijas, garantējot gaisa kuģa lidojumu drošumu un civilās aviācijas drošību; 3) atrodas alkoholisko vielu ietekmē un alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 0,2 promiles; 4) atrodas narkotisko, psihotropo vai citu apreibinošu vielu ietekmē. Civilās aviācijas personāla loceklim, pildot viņam noteiktās funkcijas, pēc Civilās aviācijas aģentūras inspektora pieprasījuma ir pienākums uzrādīt civilās aviācijas personāla apliecību un veselības apliecību, ja tā ir nepieciešama. Ja civilās aviācijas personāla loceklis pilda savas funkcijas, neievērojot šā panta pirmās daļas 2.punkta prasības, Civilās aviācijas aģentūras inspektors var pieņemt lēmumu uz noteiktu laiku līdz konstatēto apstākļu novēršanai aizliegt attiecīgajam civilās aviācijas personāla loceklim turpināt savu funkciju izpildi. Ja civilās aviācijas personāla loceklis pilda savas funkcijas, neievērojot šā panta pirmās daļas 1., 3. vai 4.punkta prasības, Civilās aviācijas aģentūra var pieņemt lēmumu par viņam izsniegtās civilās aviācijas personāla apliecības anulēšanu uz laiku līdz pieciem gadiem.
Gaisa kuģa apkalpe
Teksts nav pieejams.
Gaisa kuģa kapteinis
1Civilās aviācijas gaisa kuģa apkalpes darbu vada gaisa kuģa kapteinis. Ja civilās aviācijas gaisa kuģa apkalpes sastāvā ir tikai viens pilots, viņš ir arī gaisa kuģa kapteinis. Ja gaisa kuģa kapteinis veselības stāvokļa dēļ lidojuma laikā nevar pildīt savus pienākumus, gaisa kuģa kapteiņa tiesības pārņem un viņa pienākumus pilda otrais pilots.
Gaisa kuģa kapteiņa pienākumi
1Gaisa kuģa kapteiņa pienākums ir: 1) vadīt civilās aviācijas gaisa kuģa apkalpes darbu tā, lai tiktu garantēts gaisa kuģa lidojuma drošums un ievēroti šā likuma un citu Latvijas Republikas likumu noteikumi, kā arī nolikumu, instrukciju un citu normatīvo aktu prasības; 2) veikt pasākumus, lai novērstu briesmas, kas draud viņa vadītajam gaisa kuģim, vai glābtu tā pasažierus, ievainotos apkalpes locekļus, gaisa kuģi, tā dokumentāciju un mantu, kas tajā atrodas, kā arī sniegtu medicīnisko palīdzību ievainotajiem, ja gaisa kuģis cietis nelaimes gadījumā; 3) nekavējoties noraidīt gaisa satiksmes vadības dienesta dispečeram briesmu signālus, kas uztverti no cita gaisa kuģa, jūras vai iekšējās (upju) kuģniecības kuģa, kā arī ziņot, ja ir pamanīti kuģu nelaimes gadījumi, stihiskas nelaimes, briesmās esoši cilvēki, atzīmēt kartē to koordinātes un sniegt palīdzību, kādu var sniegt, neapdraudot vadīto gaisa kuģi, apkalpi un pasažierus; 4) nekavējoties ziņot Civilās aviācijas aģentūrai par gadījumiem, kad izmantotas šā likuma 38. panta 3. punktā paredzētās tiesības.
Gaisa kuģa kapteiņa tiesības
1Lai pildītu šā likuma 37. pantā paredzētos gaisa kuģa kapteiņa pienākumus, gaisa kuģa kapteinim ir tiesības: 1) pieņemt galīgo lēmumu par gaisa kuģa pacelšanos, lidojuma turpināšanu vai nosēšanos paredzētajā lidojuma galapunktā vai rezerves lidlaukā; 2) atlikt gaisa kuģa izlidošanu uz laiku vai atteikties no lidojuma, ja gaisa kuģa tehniskā gatavība, lidojuma organizācija vai meteoroloģiskie apstākļi negarantē gaisa kuģa lidojuma drošumu; 3) gadījumā, kad gaisa kuģa lidojuma drošums ir acīm redzami apdraudēts, vai arī nolūkā glābt gaisa kuģī esošo cilvēku dzīvību pieņemt šādus lēmumus: a) par lidojuma turpināšanu, atkāpjoties no lidojuma plāna un gaisa satiksmes vadības dienesta dispečera norādījumiem, bet pēc iespējas saskaņā ar lidojuma noteikumiem un informējot par to attiecīgo gaisa satiksmes vadības dienesta dispečeru, b) par lidojuma turpināšanu vai nosēšanos sliktākos meteoroloģiskos apstākļos, nekā paredz noteiktais meteoroloģiskais minimums, c) par lidojuma pārtraukšanu un piespiedu nosēšanos; 4) gaisa kuģa lidojuma drošuma interesēs savas kompetences ietvaros dot jebkurai personai, kas atrodas gaisa kuģī, obligāti pildāmus norādījumus un piemērot visus nepieciešamos līdzekļus, lai pārtrauktu jebkuru personas rīcību, kura acīm redzami apdraud gaisa kuģa lidojuma drošumu, un pēc gaisa kuģa nosēšanās nodot šo personu kompetentām iestādēm, kā arī lūgt pasažieru palīdzību, lai panāktu, ka šajā punktā minētā persona izpilda tai dotos norādījumus; 5) ja nepieciešams, organizēt pasažieru, viņiem klātesošo mantu un bagāžas pārbaudi gaisa kuģa lidojuma laikā. Ārvalsts gaisa kuģa kapteinim ir šajā pantā paredzētās tiesības, ja par gaisa kuģa derīgumu lidojumiem atbildīgās valsts normatīvie akti neparedz citādi.
Sestā nodaļa LATVIJAS REPUBLIKAS GAISA TELPAS IZMANTOŠANAS KĀRTĪBA UN LIDOJUMU VEIKŠANA
Latvijas Republikas gaisa telpas pārvaldība
1Lai organizētu šā likuma 40.pantā minēto darbību un nodrošinātu gaisa telpas pārvaldību, izveido tādu Latvijas Republikas gaisa telpas struktūru, kas atbilst Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktajiem elastīgas gaisa telpas izmantošanas principiem. Ministru kabinets nosaka: 1) Latvijas Republikas gaisa telpas struktūru un tās mainīšanas kārtību; 2) Latvijas Republikas gaisa telpas pārvaldības kārtību. Civilās aviācijas aģentūra nosaka Rīgas lidojumu informācijas rajonā pieņemamo gaisa kuģa lidojumu drošuma līmeni un regulāri veic uzraudzību attiecībā uz šajā jomā noteikto prasību ievērošanu, nodrošinot gaisa kuģa lidojumu drošuma līmeņa atbilstību starptautisko tiesību aktu un Latvijas normatīvo aktu prasībām.
Ar Latvijas Republikas gaisa telpas izmantošanu saistīta darbība
1Par darbību, kas saistīta ar Latvijas Republikas gaisa telpas izmantošanu, uzskata: 1) gaisa kuģu lidojumus; 2) visu veidu darbību, kas saistīta ar materiālo objektu pacelšanu, pārvietošanu vai nolaišanos gaisa telpā; 3) šaušanu, kas var apdraudēt gaisa kuģu un citu materiālo objektu lidojumu drošību; 4) spridzināšanas darbus, kas var apdraudēt gaisa kuģu un citu materiālo objektu lidojumu drošību; 5) izpletņlēkšanu. Šā panta pirmajā daļā paredzētās darbības un citas darbības, kas var radīt draudus gaisa kuģu un citu materiālo objektu lidojumu drošumam, drīkst veikt tikai pēc attiecīgas atļaujas saņemšanas. Šo darbību veikšanas kārtību, kā arī attiecīgās atļaujas izsniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets. (Trešā daļa izslēgta ar 15.12.2005 . likumu) (Ceturtā daļa izslēgta ar 14.11.2024 . likumu) Izpletņlēcēju sertifikācijas maksu nosaka Ministru kabinets.
Gaisa kuģu lidojumiem potenciāli bīstamu objektu būvēšanas, ierīkošanas, izvietošanas un apzīmēšanas kārtība
1Papildus citu normatīvo aktu prasību izpildei saņemama Civilās aviācijas aģentūras atļauja būvēt, ierīkot un izvietot šādus gaisa kuģu lidojumu drošumam potenciāli bīstamus objektus: 1) kuri ir sprādzienbīstami un kuri ir redzamo lāzerstaru izstarotāji; 2) kuri var radīt traucējumus gaisa kuģu lidojumu nodrošināšanai nepieciešamo radiotehnisko līdzekļu darbā; 3) kuru augstums virs to atrašanās vietas reljefa sasniedz 100 metrus un vairāk un kuri neatradīsies šīs daļas 4. un 5.punktā minētajās vietās; 4) kuru absolūtais augstums par 30 metriem un vairāk pārsniedz lidlauka kontrolpunkta absolūto augstumu, — piecu kilometru rādiusā no tā — vai kuri sasniedz vai pārsniedz jebkuru lidlauka šķēršļu ierobežošanas virsmu; 5) kuri neatkarīgi no to augstuma atradīsies gaisa kuģu pacelšanās vai nosēšanās sektorā, — divu kilometru attālumā no skrejceļa tuvākā sliekšņa (atļauja jāsaņem arī tad, ja šajās vietās stāda kokus); 6) kuri samazina vai var samazināt redzamību gaisa kuģu pacelšanās vai nosēšanās sektorā; 7) jebkuru gaismas avotu, kurš netiek izmantots aeronavigācijai, ja tas atradīsies gaisa kuģu pacelšanās vai nosēšanās sektorā un var apdraudēt gaisa kuģu lidojumu drošumu, — piecu kilometru attālumā no skrejceļa tuvākā sliekšņa; 8) kuri veicina vai var veicināt putnu masveidīgu pulcēšanos (pastāvīgs barības avots un ligzdošanas vietas), — 15 kilometru rādiusā no lidlauka kontrolpunkta. Gadījumos, kad atbilstoši normatīvajiem aktiem objektu būvēšanu, ierīkošanu vai izvietošanu nepieciešams saskaņot ar pašvaldību, Civilās aviācijas aģentūras atļauju būvēt, ierīkot un izvietot gaisa kuģu lidojumu drošumam potenciāli bīstamus objektus pieprasa attiecīgā pašvaldība. Pārējos gadījumos Civilās aviācijas aģentūras atļauju pieprasa objekta īpašnieks vai lietotājs. Kārtību, kādā pieprasa un saņem Civilās aviācijas aģentūras atļauju būvēt, ierīkot, izvietot gaisa kuģu lidojumu drošumam potenciāli bīstamus objektus, nosaka Ministru kabinets. Kārtību, kādā tiek veikta gaisa kuģu lidojumiem bīstamu objektu uzskaite, nosaka Ministru kabinets. Personas, kas Latvijas Republikas teritorijā uzbūvējušas, ierīkojušas vai izvietojušas šā panta pirmajā daļā minētos objektus, pārkāpjot šā likuma normas un Ministru kabineta noteikto kārtību, saskaņā ar attiecīgās pašvaldības lēmumu noteiktajā termiņā par saviem līdzekļiem tos nojauc, pārveido vai pārvieto uz citu vietu, bet attiecībā uz šā panta pirmās daļas 1., 2., 6., 7. un 8.punktā minētajiem objektiem nekavējoties pārtrauc gaisa kuģu lidojumu drošumu apdraudošo darbību. Ja pašvaldības lēmums līdz noteiktajam laikam nav izpildīts, pašvaldība organizē objekta nojaukšanu, pārveidošanu vai pārvietošanu. Visus izdevumus, kas saistīti ar minētajām darbībām, sedz objekta īpašnieks. Objektu īpašnieki un valdītāji Ministru kabineta noteiktajā kārtībā marķē un aprīko ar aizsarggaismām objektus, kuru augstums virs to atrašanās vietas reljefa sasniedz 100 metrus un vairāk, kā arī šā panta pirmās daļas 4. un 5.punktā minētos objektos. Pilsētu un citu apdzīvoto vietu projektēšana, būvniecība un attīstīšana, kā arī rūpniecības, lauksaimniecības un citu objektu būvniecība un rekonstrukcija lidlaukam blakus esošajā teritorijā, virs kuras atrodas lidlauka satiksmes zona, ir veicama, ievērojot gaisa kuģu lidojumu drošuma prasības, ņemot vērā iespējamo aviācijas kaitīgo iedarbību uz personu veselību un vidi. Lidlauka tuvumā aizliegts izvietot jebkādas zīmes, kas ir līdzīgas lidlauka marķēšanas zīmēm un ierīcēm un var maldināt gaisa kuģa apkalpi lidojuma laikā.
Informācijas sniegšana par zemo lidojumu veikšanai potenciāli bīstamiem objektiem
1Informāciju par izdotajām būvatļaujām, būvniecības pabeigšanu un par to objektu nodošanu ekspluatācijā, kuru augstums virs to atrašanās vietas reljefa pārsniedz metrus, bet nepārsniedz 100 metrus, saņem no būvniecības informācijas sistēmas būvniecības jomu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Valsts akciju sabiedrība "Elektroniskie sakari" informāciju par augstas intensitātes eletromagnētiskā starojuma zonām un to avotiem sniedz atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai aeronavigācijas informācijas sagatavošanas un izplatīšanas kārtība i.
Latvijas Republikas gaisa telpas izmantošanas koordinācija un gaisa kuģu lidojumu vadība
1Darbību, kas saistīta ar Latvijas Republikas gaisa telpas izmantošanu civilajām un militārajām vajadzībām, koordinē un gaisa kuģu lidojumus vada valsts akciju sabiedrība "Latvijas gaisa satiksme", kas ir gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzējs Latvijas Republikā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 10.marta regulas (EK) Nr. 550/2004 par aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanu vienotajā Eiropas gaisa telpā (Pakalpojumu sniegšanas regula) izpratnē. Gaisa kuģu lidojumus speciāli izveidotās gaisa satiksmes vadības rajonos un zonās var vadīt gaisa satiksmes vadības dienesta dispečeri, kas nav valsts akciju sabiedrības "Latvijas gaisa satiksme" dispečeri. Gaisa satiksmes vadības dienesta dispečeri un gaisa satiksmes informatīvā dienesta operatori savā darbā ievēro šā likuma un uz tā pamata izdoto normatīvo aktu noteikumus. Aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanai Latvijas Republikā izmanto uz zemes izvietotas sakaru, navigācijas un novērošanas iekārtas, kā arī globālās navigācijas satelītu sistēmas. Uz zemes izvietotās iekārtas reģistrē un iekārtu ekspluatācijas derīguma apliecības izsniedz Civilās aviācijas aģentūra. Aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo uz zemes izvietoto sakaru, navigācijas un novērošanas iekārtu drošuma prasības un tehniskās ekspluatācijas kārtību nosaka Ministru kabinets. Latvijas Republikas gaisa telpā gaisa kuģu lidojumus vada atbilstoši sagatavoti un sertificēti gaisa satiksmes vadības dienesta dispečeri, bet gaisa satiksmes informatīvos pakalpojumus sniedz gaisa satiksmes informatīvā dienesta operatori. Gaisa satiksmes vadības dienesta dispečeru un gaisa satiksmes informatīvā dienesta operatoru sertifikāciju, uzraudzību, kā arī attiecīgo apliecību izsniegšanu un atzīšanu veic Civilās aviācijas aģentūra. Ministru kabinets nosaka: 1) kārtību, kādā sertificē un uzrauga gaisa satiksmes vadības dienesta dispečeru un gaisa satiksmes informatīvā dienesta operatoru apmācību sniedzēju un kādā izsniedz, aptur un anulē dispečeru—studentu, gaisa satiksmes vadības dienesta dispečeru un gaisa satiksmes informatīvā dienesta operatoru apliecības; 2) kārtību, kādā Latvijas Republikā atzīst Eiropas Ekonomikas zonas valstu izsniegtas dispečeru—studentu, gaisa satiksmes vadības dienesta dispečeru un gaisa satiksmes informatīvā dienesta operatoru apliecības; 3) prasības gaisa satiksmes vadības dienesta dispečeru un gaisa satiksmes informatīvā dienesta operatoru apliecībā iekļaujamo kvalifikācijas atzīmju un apstiprinājumu saņemšanai un uzturēšanai. Lidlaukā, kurā nav ieviesta gaisa satiksmes vadība, var izveidot gaisa telpas struktūras elementus, kuros gaisa satiksmes informatīvos pakalpojumus gaisa kuģu pilotiem sniedz gaisa satiksmes informatīvā dienesta operatori. (Astotā daļa izslēgta ar 23.11.2017 . likumu)
Gaisa satiksmes kontrole gaisa telpā ārpus Latvijas Republikas teritorijas
1Gaisa satiksmes kontroli gaisa telpā ārpus Latvijas Republikas teritorijas, arī virs Latvijas Republikas teritorijai piegulošajiem Baltijas jūras atklātajiem ūdeņiem, ja tas ir paredzēts starptautiskajos līgumos, kuru dalībniece ir Latvijas Republika, veic tikai valsts akciju sabiedrība "Latvijas gaisa satiksme", ievērojot šā likuma noteikumus un starptautiskajos līgumos ietvertās speciālās normas.
Gaisa kuģa lidojumi
1Lēmumu par gaisa kuģa un apkalpes gatavību lidojumam pieņem gaisa kuģa kapteinis saskaņā ar šā likuma 38. panta 1. un 2. punkta noteikumiem. (Otrā daļa izslēgta ar 29.03.2007 . likumu.) Gaisa kuģim, tā apkalpei un pasažieriem, kas ierodas Latvijas Republikā vai to atstāj, vai arī Latvijas Republikā ar gaisa kuģi ievestai un no tās izvedamai mantai piemēro sanitāro, karantīnas, muitas, robežas (pasu) un citu kontroli atbilstoši Latvijas Republikas normatīvo aktu noteikumiem un to starptautisko līgumu noteikumiem, kuru dalībniece ir Latvijas Republika. Kārtību, kādā Latvijas Republikā ierodas un to atstāj aviācijas glābšanas darbos iesaistītie gaisa kuģi un to apkalpes, nosaka Latvijas Republikas Ministru kabinets saskaņā ar starptautiskajiem līgumiem, kuru dalībniece ir Latvijas Republika.
Gaisa kuģu lidojumu procedūras
1Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā gaisa kuģu lidojumu procedūras tiek izstrādātas, validētas, apstiprinātas un uzturētas.
Lidojumi virs apdzīvotajām vietām
1(Pirmā daļa izslēgta ar 14.11.2024 . likumu) (Otrā daļa izslēgta ar 14.11.2024 . likumu) Gaisa kuģu demonstrēšanas lidojumi virs apdzīvotajām vietām veicami tikai ar Civilās aviācijas aģentūras atļauju.
Ierobežojumi civilās aviācijas gaisa kuģu lidojumiem ar virsskaņas ātrumu
Teksts nav pieejams.
Bezpilota gaisa kuģu lidojumi vai cita veida lidaparātu pārvietošanās
Teksts nav pieejams.
Bezpilota gaisa kuģu un cita veida lidaparātu lidojumu vai pārvietošanās piespiedu pārtraukšana
1Lai novērstu kaitējumu valsts aizsardzības interesēm, Nacionālo bruņoto spēku komandieris vai viņa pilnvarota persona var pieņemt lēmumu par bezpilota gaisa kuģu piespiedu nosēdināšanu vai iznīcināšanu vai tādu cita veida lidaparātu, kuri nav kvalificējami kā gaisa kuģi, piespiedu nosēdināšanu vai iznīcināšanu, pielietojot šaujamieročus vai speciālos līdzekļus, ja attiecīgais lidojums veikts, pārkāpjot normatīvajos aktos noteikto lidojumu aizliegumu virs militārajiem objektiem vai to tuvumā, virs karakuģiem, kā arī gaisa telpas aizliegtajās zonās, īslaicīgi rezervētajās zonās un īslaicīgi norobežotajās zonās, kas izveidotas Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām, vai radot pamatotus draudus personām, kuru apsardze tiek veikta saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku likuma 6. 1 panta otrās daļas 1., 2. un 3.punktu. Bezpilota gaisa kuģu piespiedu nosēdināšanu vai iznīcināšanu vai tādu cita veida lidaparātu piespiedu nosēdināšanu vai iznīcināšanu, kuri nav kvalificējami kā gaisa kuģi, kā arī incidenta apstākļu noskaidrošanu veic Nacionālie bruņotie spēki sadarbībā ar kompetentajām valsts institūcijām atbilstoši kārtībai, kuru nosaka Ministru kabinets.
Bezpilota gaisa kuģu un cita veida lidaparātu lidojumu vai pārvietošanās virs Latvijas Bankas objektiem vai to tuvumā piespiedu pārtraukšana
Teksts nav pieejams.
Gaisa kuģu lidojumu ierobežojumi vai aizliegums
1Ārkārtējā situācijā vai izņēmuma stāvokļa laikā, vai sabiedriskās drošības interesēs Latvijas Republikas Ministru kabinets var visā Latvijas Republikas gaisa telpā vai tās daļā uz laiku ierobežot vai aizliegt gaisa kuģu lidojumus. Valsts apdraudējuma gadījumā Ministru kabinets var pieņemt lēmumu par valsts akciju sabiedrības "Latvijas gaisa satiksme" un Civilās aviācijas aģentūras funkciju un resursu nodošanu Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. Kārtību, kādā valsts apdraudējuma gadījumā valsts akciju sabiedrība "Latvijas gaisa satiksme" un Civilās aviācijas aģentūra nodod funkcijas un resursus Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, un šo funkciju un resursu apjomu nosaka Ministru kabinets.
Gaisa kuģa piespiedu nosēdināšana Latvijas Republikas teritorijā
1Ja gaisa kuģis nesankcionēti ielidojis Latvijas Republikas teritorijā, gaisa kuģa apkalpe nekavējoties veic visus nepieciešamos pasākumus, lai atjaunotu lidojumu saskaņā ar lidojuma plānu. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā sabiedriskās kārtības un drošības interesēs var pieprasīt gaisa kuģa piespiedu nosēdināšanu.
Kaujas darbību veikšana pret gaisa kuģi Latvijas Republikas teritorijā
1Galējas nepieciešamības gadījumā, lai novērstu kaitējumu nacionālās drošības interesēm, un ja ir pamats uzskatīt, ka gaisa kuģis tiek izmantots kā ierocis cilvēku iznīcināšanai, aizsardzības ministrs pieņem lēmumu par kaujas darbību veikšanu vai neveikšanu pret gaisa kuģi Latvijas Republikas teritorijā. Kaujas darbību drīkst veikt tikai tad, ja tā ir vienīgā iespēja novērst minēto kaitējumu. Ja aizsardzības ministrs ir aizkavēts pildīt savu amatu, lēmumu par kaujas darbību veikšanu vai neveikšanu pret gaisa kuģi Latvijas Republikas teritorijā pieņem Ministru prezidents. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā tiek pieņemts lēmums par kaujas darbību veikšanu pret gaisa kuģi Latvijas Republikas teritorijā.
Ārvalstu gaisa kuģu pirmslidojuma vai pēclidojuma pārbaudes Latvijas Republikas lidlaukos
1Civilās aviācijas aģentūra veic ārvalstu gaisa kuģu pirmslidojuma vai pēclidojuma pārbaudes un ierobežo izlidošanu vai aizliedz izlidot no Latvijas Republikas lidlauka Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, ja ārvalsts civilās aviācijas gaisa kuģī nav starptautiskajiem lidojumiem nepieciešamās dokumentācijas, kas noteikta Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas (ICAO) standartos vai starptautiskajos līgumos par gaisa satiksmi, ja netiek veiktas saistošajos starptautiskajos publisko tiesību aktos noteiktās pirmslidojuma drošības procedūras, ja ir pamats uzskatīt, ka gaisa kuģa tehniskais stāvoklis negarantē gaisa kuģa lidojuma drošumu, kā arī ja tā apkalpes locekļiem nav atbilstošas personāla apliecības.
Noteiktos maksājumus nenokārtojuša gaisa kuģa izlidošanas aizkavēšana
1Civilās aviācijas lidlauka vai valsts akciju sabiedrības "Latvijas gaisa satiksme" administrācija vai tās pilnvarota persona var aizkavēt gaisa kuģa izlidošanu līdz šā likuma 28. pantā noteikto maksājumu nokārtošanai vai garantiju sniegšanai par šo maksājumu nokārtošanu.
Radiosakaru iekārtu lietošanas kārtība
Teksts nav pieejams.
Gaisa kuģa dokumentācija
1Gaisa kuģī, kas reģistrēts Latvijas Republikas Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrā, ja Eiropas Savienības tiesību aktos nav noteikts citādi, lidojuma laikā ir jābūt šādai dokumentācijai: 1) gaisa kuģa reģistrācijas apliecībai; 2) apliecībai par gaisa kuģa derīgumu lidojumiem; 3) lidojumderīguma pārbaudes sertifikātam (ja attiecīgajam gaisa kuģim tas ir nepieciešams); 4) atļaujai lietot gaisa kuģa radiostaciju; 5) trokšņa līmeņa sertifikātam (ja attiecīgajam gaisa kuģim tas ir nepieciešams); 6) uzskaites žurnālam par gaisa kuģa tehnisko stāvokli lidojuma laikā; 7) gaisa kuģa ekspluatācijas instrukcijai lidojumu veikšanai; 8) apstiprinātai gaisa kuģa ekspluatanta apliecības kopijai un saistībā ar šo apliecību izdotai ekspluatācijas nosacījumu dokumentācijai (kopijai) (gaisa kuģiem, kas veic komercdarbību); 9) dokumentam, kas apliecina atbildības apdrošināšanu attiecībā uz trešajām personām; 10) dokumentācijai par pasažieriem vai kravu, ja gaisa kuģī atrodas pasažieri vai krava; 11) lidojuma žurnālam; 12) līgumam, kas noslēgts saskaņā ar 1944.gada 7.decembra Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju 83. bis pantu (ja šāds līgums ir noslēgts); 13) citiem normatīvajos aktos noteiktajiem dokumentiem, kas nepieciešami gaisa kuģa lidojumu veikšanai. (Otrā daļa izslēgta ar 15.12.2005 . likumu.) Gaisa kuģa ekspluatantam ir tiesības noteikt papildu dokumentāciju, kurai gaisa kuģu lidojumu laikā jāatrodas tā ekspluatējamajos gaisa kuģos.
Aeronavigācijas informācija
1Gaisa kuģa apkalpei ir jābūt nodrošinātai ar aeronavigācijas informāciju, kas nepieciešama gaisa kuģa lidojumu veikšanai. Gaisa kuģa lidojumu veikšanai Latvijas Republikas gaisa telpā nepieciešamās aeronavigācijas informācijas piegādi visām ieinteresētajām personām Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas (ICAO) dokumentos paredzētajos gadījumos bez maksas, bet pārējos gadījumos — uz līguma pamata organizē valsts akciju sabiedrība "Latvijas gaisa satiksme". Aeronavigācijas informācijas sagatavošanas un izplatīšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
Meteoroloģiskā informācija
1Meteoroloģisko pakalpojumu sniedzējs nodrošina ieinteresētās personas ar gaisa kuģu lidojumiem nepieciešamo meteoroloģisko informāciju par maksu vai bez maksas Ministru kabineta noteiktajos gadījumos un kārtībā.
Meteoroloģisko pakalpojumu sniedzēji
1Valsts akciju sabiedrība "Latvijas gaisa satiksme" un valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" ir meteoroloģisko pakalpojumu sniedzēji Latvijas Republikā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 10.marta regulas (EK) Nr. 550/2004 par aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanu vienotajā Eiropas gaisa telpā (Pakalpojumu sniegšanas regula) izpratnē.
Lidojumu veikšanas meteoroloģiskie apstākļi
1Lai garantētu civilās aviācijas gaisa kuģu lidojumu drošumu, atkarībā no radiotehniskajām ierīcēm un citiem apstākļiem uz lidlauka, gaisa kuģa tipa un gaisa kuģa apkalpes kvalifikācijas tiek noteikti minimālie meteoroloģiskie apstākļi, kuros atļauts veikt lidojumus, — meteoroloģiskais minimums. Minimālos meteoroloģiskos apstākļus, kuros Latvijas Republikas militārās aviācijas gaisa kuģi veic pacelšanos vai nosēšanos civilās aviācijas lidlaukos, nosaka Ministru kabinets. Meteoroloģiskā minimuma piemērošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
Septītā nodaļa CIVILĀS AVIĀCIJAS DROŠĪBA
Civilās aviācijas drošības uzturēšanas pamati
1Ministru kabinets apstiprina Valsts civilās aviācijas drošības programmu, kurā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 11.marta regulu (EK) Nr. 300/2008 par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas drošības jomā un ar ko atceļ regulu (EK) Nr. 2320/2002 noteikti veicamie civilās aviācijas drošības uzturēšanas pasākumi. Civilās aviācijas aģentūra ir par aviācijas drošības programmas īstenošanas koordinēšanu un uzraudzību atbildīgā institūcija. Civilās aviācijas aģentūras administratīvie akti, kas izdoti Eiropas Kopienas aviācijas drošības prasību īstenošanai, ir pārsūdzami tiesā bez apstrīdēšanas augstākai iestādei. Šāda administratīvā akta pārsūdzēšana neaptur tā darbību. Civilās aviācijas drošības politikas jautājumu un starpinstitūciju darbības koordinēšanu nodrošina koleģiāla lēmējinstitūcija — Nacionālā civilās aviācijas drošības komisija. Ministru kabinets apstiprina Nacionālās civilās aviācijas drošības komisijas nolikumu un nosaka tās sastāvu. Civilās aviācijas aģentūra saskaņā ar Civilās aviācijas drošības kvalitātes kontroles programmu uzrauga Eiropas Savienības tiesību aktos un Valsts civilās aviācijas drošības programmā noteikto pasākumu īstenošanu. Civilās aviācijas drošības kvalitātes kontroles programmu apstiprina Ministru kabinets. Valsts civilās aviācijas drošības programmā noteiktos pasākumus īsteno personāls, kas sertificēts atbilstoši kārtībai, kuru nosaka Ministru kabinets. Pasažieru kategorijas, kuras atbrīvo no lidostas drošības pārbaudes, un kārtību, kādā tās atbrīvo no lidostas drošības pārbaudes, nosaka Ministru kabinets.
Iepriekšējās darbības pārbaude
1Darba devējs veic standarta iepriekšējās darbības pārbaudi Komisijas 2015. gada 5. novembra īstenošanas regulā (ES) Nr. 2015/1998, ar ko nosaka sīki izstrādātus pasākumus kopīgu pamatstandartu īstenošanai aviācijas drošības jomā (turpmāk — regula Nr. 2015/1998) noteiktajām personām un personām, kuras veiks darba pienākumus aeronavigācijas objektos, ievērojot Komisijas 2011. gada 17. oktobra īstenošanas regulu (EK) Nr. 1035/2011, ar ko nosaka kopīgas prasības aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanai un groza regulas (EK) Nr. 4 /2008 un (ES) Nr. 691/2010 regulas Nr. 2015/1998 pielikuma 11.1.3. punkta "a", "b" un "c" apakšpunktā un 11.1.4. punktā noteiktajā apjomā. Darba devējs neslēdz darba līgumu, izbeidz darba tiesiskās attiecības ar šā panta pirmajā daļā minēto personu vai uz laiku to atstādina no darba pienākumu pildīšanas, ja standarta iepriekšējās darbības pārbaudes laikā ir konstatēts, ka persona: 1) ir sniegusi nepatiesu informāciju par savu identitāti vai iepriekšējo nodarbošanos pēdējo piecu gadu laikā; 2) ir sodīta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, — pirms sodāmība nav dzēsta vai noņemta; 3) nav iesniegusi darba devējam atzinumu par tās veselības stāvokļa atbilstību veicamajam darbam vai ir saņemts negatīvs šajā punktā minētais atzinums; 4) ir administratīvi sodīta par ieroču, munīcijas, speciālo līdzekļu un pirotehnisko izstrādājumu aprites kārtības pārkāpšanu, alkoholisko dzērienu, narkotisko vai citu apreibinošu vielu iespaidā izdarītiem pārkāpumiem, par sīko huligānismu vai par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas iestādes darbinieka likumīgam rīkojumam vai prasībai, kamēr nav pagājis gads pēc administratīvā soda izpildes. Pēc standarta iepriekšējās darbības pārbaudes veikšanas regulas Nr. 2015/1998 pielikuma 11.1.3. punkta "a", "b" un "c" apakšpunktā un 11.1.4. punktā noteiktajā apjomā darba devējs nosūta datus par šā panta pirmajā daļā minētajām personām, uz kurām neattiecas šā panta otrās daļas nosacījumi, Valsts drošības dienestam regulas Nr. 2015/1998 pielikuma 11.1.3. punkta "d" apakšpunktā noteiktās pastiprinātas iepriekšējās darbības pārbaudes veikšanai, ja: 1) personai izdodama gaisa kuģa apkalpes locekļa identitātes karte un lidostas identitātes karte; 2) personu pieņem darbā, lai tā īstenotu drošības pārbaudes, piekļuves kontroli un citus drošības kontroles pasākumus; 3) personas darba pienākumos ietilpst civilās aviācijas gaisa kuģa apkalpes locekļa identitātes karšu un lidostas identitātes karšu izsniegšana; 4) personas darba pienākumos ietilpst tā personāla apmācība, vadība un uzraudzība, kas veic regulā Nr. 2015/1998 noteiktās pārbaudes, piekļuves kontroli un citus drošības kontroles pasākumus; 5) personai ir administratora tiesības vai neierobežota un neuzraudzīta piekļuve kritiskām informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmām, kā arī datiem, kurus izmanto civilās aviācijas drošības aizsardzībā saskaņā ar valsts civilās aviācijas drošības programmu, vai datiem, kuri identificēti saskaņā ar regulas Nr. 2015/1998 pielikuma 1.7.3. punktā noteikto riska novērtējumu. Pēc pastiprinātas iepriekšējās darbības pārbaudes veikšanas Valsts drošības dienests savas kompetences ietvaros sniedz darba devējam atzinumu par to, vai persona ir sekmīgi izturējusi pastiprinātu iepriekšējās darbības pārbaudi. Iepriekšējās darbības pārbaudes veikšanas kārtību, civilās aviācijas gaisa kuģa apkalpes locekļa identitātes kartes un lidostas identitātes kartes izsniegšanas un anulēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Papildus šā panta otrās daļas nosacījumiem darba devējs neslēdz darba līgumu, izbeidz darba tiesiskās attiecības ar personu vai uz laiku to atstādina no darba pienākumu pildīšanas, ja ir saņemts negatīvs Valsts drošības dienesta atzinums. Darba devējs saskaņā ar līgumu var pilnvarot lidostas administrāciju veikt standarta iepriekšējās darbības pārbaudi vai tās daļu šā panta pirmajā daļā minētajām personām, kurām nepieciešama pastāvīga piekļuve lidlauka kontrolējamai zonai.
Prasības civilās aviācijas lidlauku, civilās aviācijas gaisa kuģu lidojumu apkalpes locekļu mācību organizāciju, gaisa kuģu ekspluatantu un aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju īpašniekiem un atbildīgajiem darbiniekiem
1Civilās aviācijas lidlauka, civilās aviācijas gaisa kuģu lidojumu apkalpes locekļu mācību organizāciju (turpmāk — mācību organizācijas), starptautiskos pasažieru, kravas vai pasta gaisa pārvadājumus veicošo gaisa kuģu ekspluatanta un aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēja īpašnieks (patiesais labuma guvējs) un darbinieks, kas ieņem vadošu amatu vai ar saviem lēmumiem var būtiski ietekmēt uzņēmuma darbību (turpmāk — atbildīgais darbinieks), var būt tikai persona, kas: 1) nav saistīta ar terorismu un nedarbojas pretvalstiskā vai noziedzīgā organizācijā; 2) nav saistīta ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju; 3) nav sodīta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu; 4) nav atzīta par vainīgu noziedzīgā nodarījumā, kas saistīts ar krāpšanu, kontrabandu, neatļautām darbībām ar muitošanai pakļautām precēm vai citām vērtībām, uzņēmējdarbību bez reģistrēšanas un bez atļaujas (licences), izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu veikšanas; 5) nav sodīta par muitas noteikumu pārkāpumiem vai par skaidras naudas ievešanu vai izvešanu, to nedeklarējot; 6) nav sodīta par pārkāpumu, kas attiecas uz nodokļu maksātāja nodokļu saistībām, vai par darba tiesisko attiecību vai darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu pārkāpumu, izņemot gadījumu, kad par atsevišķu pārkāpumu ir piemērots brīdinājums vai naudas sods, kas nepārsniedz 360 euro , un gada laikā sodu kopsumma nepārsniedz 1100 euro ; 7) ir iemaksājusi nodokļus, nodevas un citus obligātos maksājumus budžetā vai attiecīgo maksājumu termiņi ir pagarināti (atlikti, sadalīti) nodokļu jomu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un persona veic maksājumus saskaņā ar nodokļu administrācijas lēmumu (nomaksas grafiku), izņemot gadījumu, kad nodokļu administrācijas lēmuma izpilde ir apturēta uz pirmstiesas izskatīšanas laiku; 8) ar savu uzvedību vai darbībām nerada draudus Latvijas valsts un sabiedrības drošībai, valsts demokrātiskajai konstitucionālajai iekārtai, valsts neatkarībai un teritoriālajai neaizskaramībai. Satiksmes ministrija un Civilās aviācijas aģentūra atbilstoši kompetencei šā panta pirmajā daļā minētā lidlauka, mācību organizācijas, gaisa kuģu ekspluatanta un aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēja īpašnieka (patiesā labuma guvēja) un atbildīgā darbinieka atbilstību šā panta pirmās daļas prasībām pārbauda, pieprasot informāciju no valsts iestādēm, kuru kompetencē ir šā panta pirmajā daļā minētā informācija: 1) pirms tiek uzsākti šajā likumā vai Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktie licencēšanas vai sertificēšanas procesi, kas lidlaukam, mācību organizācijai, gaisa kuģu ekspluatantam un aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējam dotu tiesības sniegt pakalpojumus civilās aviācijas jomā; 2) ja mainās licencēta vai sertificēta lidlauka, mācību organizācijas, gaisa kuģu ekspluatanta un aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēja īpašnieks (patiesais labuma guvējs) vai atbildīgais darbinieks; 3) ne retāk kā reizi piecos gados. Satiksmes ministrija un Civilās aviācijas aģentūra neuzsāk lidlauka, mācību organizācijas, gaisa kuģu ekspluatanta un aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēja licencēšanas vai sertificēšanas procesu, aptur vai izbeidz uzsāktu licencēšanas vai sertificēšanas procesu, kā arī pieņem lēmumu par lidlaukam, mācību organizācijai, gaisa kuģu ekspluatantam un aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējam izsniegtas licences vai sertifikāta darbības apturēšanu vai anulēšanu, ja: 1) nav iespējams noskaidrot un pārbaudīt lidlauka, mācību organizācijas, gaisa kuģu ekspluatanta un aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēja īpašnieka (patiesā labuma guvēja) un atbildīgā darbinieka identitāti; 2) no valsts iestādēm saņemta informācija, ka lidlauka, mācību organizācijas, gaisa kuģu ekspluatanta un aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēja īpašnieks (patiesais labuma guvējs) vai atbildīgais darbinieks neatbilst kādam no šā panta pirmajā daļā minētajiem kritērijiem. Šā panta trešajā daļā minēto lēmumu var pārsūdzēt tiesā. Lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību. Ja, izskatot šā panta ceturtajā daļā minēto lietu, tiesai lietas apstākļu objektīvai noskaidrošanai nepieciešams pārbaudīt valsts noslēpumu saturošu informāciju, ar šādu informāciju iepazīstas un to izvērtē tikai tiesa. Nolēmumā tiesa norāda, ka šī informācija ir izvērtēta.
Civilās aviācijas drošības programmās ietverto pasākumu koordinācija
Teksts nav pieejams.
Pasažieru, bagāžas un rokas bagāžas pārbaude
Teksts nav pieejams.
Sadarbība ar ārvalstīm un starptautiskajām organizācijām civilās aviācijas drošības jautājumos
1Informācijas apmaiņu ar citām valstīm, Starptautisko civilās aviācijas organizāciju (ICAO) un citām starptautiskajām organizācijām, kā arī cita veida sadarbību civilās aviācijas drošības jautājumos atbilstoši kompetencei veic Aviācijas departaments, Civilās aviācijas aģentūra un Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs.
Civilās aviācijas aizsardzība pret nesankcionētiem bezpilota gaisa kuģu lidojumiem
1Valsts civilās aviācijas drošības programmā noteiktie tiesību subjekti īsteno pasākumus civilās aviācijas objektu un gaisa kuģu aizsardzībai pret nesankcionētiem bezpilota gaisa kuģu lidojumiem, kuri var radīt draudus civilās aviācijas drošībai.
Astotā nodaļa AVIĀCIJAS GLĀBŠANAS DARBI UN AVIĀCIJAS NELAIMES GADĪJUMU IZMEKLĒŠANA
Aviācijas meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs
1Civilās aviācijas nelaimes gadījumā cietušo gaisa kuģu un cilvēku meklēšanas un glābšanas darbus, kā arī aviācijas nelaimes gadījumu seku likvidēšanu koordinē Aviācijas meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs (starptautiskais saīsinājums — ARCC; turpmāk — Koordinācijas centrs). Koordinācijas centrs darbojas nepārtrauktā režīmā 24 stundas diennaktī, un tā darbību nodrošina Valsts robežsardze. Koordinācijas centrs civilās aviācijas nelaimes gadījumā cietušo gaisa kuģu un cilvēku meklēšanas un glābšanas darbus koordinē Latvijas Republikas meklēšanas un glābšanas atbildības rajonā, kā arī ārpus tā, ja tas paredzēts starptautiskajos līgumos, kuru dalībniece ir Latvijas Republika. Koordinācijas centrs darbojas saskaņā ar Valsts robežsardzes apstiprināto Koordinācijas centra nolikumu un operatīvās rīcības plānu, kā arī ievērojot Civilās aviācijas aģentūras norādījumus.
Lidlauka personāla sagatavotība nelaimes gadījumā cietušā gaisa kuģa un cilvēku glābšanai
1Tā lidlauka ekspluatants, no kura veic gaisa pārvadājumus, nodrošina, ka lidlauka personāls tiek speciāli sagatavots un organizēts un lidlaukā atrodas nepieciešamais inventārs un iekārtas, lai lidlauka personāls varētu patstāvīgi glābt lidlauka teritorijā nelaimes gadījumā cietušo gaisa kuģi un cilvēkus un sniegt pirmo palīdzību līdz brīdim, kad glābšanas darbus uzsāk iesaistītās valsts institūcijas, kuru darbību koordinē Koordinācijas centrs.
Briesmu signāli
1No gaisa kuģa, kam draud briesmas vai kas ir briesmās, vai kas cietis nelaimes gadījumā, jānoraida (jādod) īpaši šiem gadījumiem paredzētie briesmu signāli. Gaisa satiksmes vadības dispečeram, kas uztvēris (pamanījis) briesmu signālu, jāveic visi iespējamie pasākumi, lai sniegtu palīdzību gaisa kuģim, kam draud briesmas vai kas ir briesmās, vai kas cietis nelaimes gadījumā, un jāziņo Koordinācijas centram. Ja gaisa kuģa apkalpe uztvērusi briesmu signālu no gaisa kuģa, kam draud briesmas vai kas ir briesmās, vai kas cietis nelaimes gadījumā, gaisa kuģa kapteinis rīkojas saskaņā ar šā likuma 37. panta 3. punkta noteikumiem.
Ziņošana par aviācijas nelaimes gadījumiem
1Personas par visiem tām zināmajiem aviācijas nelaimes gadījumiem nekavējoties ziņo Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, Valsts policijai vai Koordinācijas centram. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests un Valsts policija par visiem zināmajiem aviācijas nelaimes gadījumiem nekavējoties ziņo Koordinācijas centram un Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojam. (Trešā daļa izslēgta ar 02.10.2014 . likumu) Par tādu atgadījumu civilajā aviācijā, kurš skar gaisa kuģa lidojumu drošumu, ziņo Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
Ziņošana citas valsts ieinteresētajām personām par Latvijas Republikas teritorijā notikušajiem aviācijas nelaimes gadījumiem un incidentiem
1Par Latvijas Republikas teritorijā notikušajiem aviācijas nelaimes gadījumiem, nopietniem incidentiem un incidentiem, kā arī par to izmeklēšanas uzsākšanu Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs paziņo, ievērojot regulas Nr. 996/2010 9. panta otrajā daļā noteiktās prasības.
Aviācijas nelaimes gadījumu seku likvidēšana
1Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā notiek aviācijas nelaimes gadījumos cietušo civilās aviācijas gaisa kuģu un cilvēku meklēšanas un glābšanas darbi, kā arī civilās aviācijas nelaimes gadījumu seku likvidēšanas kārtību un institūciju sadarbības kārtību. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā notiek aviācijas nelaimes gadījumos cietušo militārās aviācijas gaisa kuģu un cilvēku meklēšanas un glābšanas darbi, kā arī militārās aviācijas nelaimes gadījumu seku likvidēšanas kārtību un institūciju sadarbības kārtību. Palīdzības sniegšana civilās aviācijas nelaimes gadījumā cietušajiem un viņu tuviniekiem ir nošķirta no civilās aviācijas nelaimes gadījumu izmeklēšanas.
Citu valstu institūciju un gaisa kuģu īpašnieku piedalīšanās gaisa kuģu glābšanas pasākumos
1Gaisa kuģa reģistrētājvalsts institūcijām un gaisa kuģa īpašniekam ir tiesības Koordinācijas centra vadībā piedalīties vai sniegt nepieciešamo palīdzību nelaimes gadījumā cietušā gaisa kuģa glābšanā.
Gaisa kuģa evakuācija
1Gaisa kuģa un tā atlūzu evakuāciju no aviācijas nelaimes gadījuma vietas veic gaisa kuģa ekspluatants vai tā pieaicinātas organizācijas uz gaisa kuģa ekspluatanta rēķina, ja ir saņemta Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja atļauja. Ja tas ir nepieciešams izmeklēšanai, gaisa kuģa īpašnieks vai ekspluatants uz sava rēķina un bez kavēšanās nodrošina gaisa kuģa un tā atlūzu nogādāšanu izpētei un ekspertīzes veikšanai Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja norādītajā vietā. Ja gaisa kuģa vai tā atlūzu evakuācija nav iespējama, kartē jāatzīmē šā gaisa kuģa vai tā atlūzu koordinātes, lai novērstu maldināšanu, veicot citu nelaimes gadījumā cietušo gaisa kuģu meklēšanu. Ja aviācijas nelaimes gadījumā cietušais gaisa kuģis vai tā atlūzas traucē dzelzceļa, ūdens, gaisa transporta vai autotransporta kustību, Koordinācijas centra vadītājs pēc gaisa kuģa tehniskā stāvokļa, kā arī gaisa kuģa un tā atlūzu izvietojuma fiksēšanas un saskaņošanas ar Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja vadītāju veic pasākumus to evakuēšanai, lai atjaunotu transporta kustību. Ja, veicot nelaimes gadījumā cietušā gaisa kuģa glābšanas neatliekamus pasākumus, ir nepieciešams mainīt gaisa kuģa vai tā atlūzu izvietojumu, kā arī tad, ja nelaimes gadījumā cietušais gaisa kuģis vai tā atlūzas apdraud cilvēku dzīvību vai var sagādāt lielus materiālus zaudējumus un to evakuēšana jāveic nekavējoties — pirms Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja ierašanās, pēc iespējas ir jāfiksē to sākotnējais stāvoklis.
Gaisa kuģa meklēšanas pārtraukšana
1Ja nelaimes gadījumā cietušā gaisa kuģa meklēšanai nav rezultātu, pēc Civilās aviācijas aģentūras priekšlikuma satiksmes ministrs var pieņemt lēmumu par gaisa kuģa meklēšanas pārtraukšanu. Civilās aviācijas aģentūra minēto priekšlikumu izstrādā, pamatojoties uz Koordinācijas centra iesniegto informāciju par gaisa kuģa meklēšanas rezultātiem.
Latvijas Republikas teritorijā notikušo civilās aviācijas nelaimes gadījumu, nopietnu incidentu un incidentu izmeklēšana
1Latvijas Republikas teritorijā notikušos civilās aviācijas nelaimes gadījumus, nopietnus incidentus un incidentus izmeklē Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs. Civilās aviācijas nelaimes gadījumu, nopietnu incidentu un incidentu izmeklēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Ja civilās aviācijas nelaimes gadījumā vismaz viena persona ir guvusi miesas bojājumus, kuru dēļ iestājusies nāve, vai smagus miesas bojājumus, satiksmes ministrs izmeklēšanā var pieaicināt nepieciešamos ekspertus. Ja civilās aviācijas nelaimes gadījumā, nopietnā incidentā vai incidentā iesaistīti militārās aviācijas gaisa kuģi, satiksmes ministrs un aizsardzības ministrs pēc savstarpējas vienošanās izmeklēšanā var pieaicināt nepieciešamos ekspertus. Civilās aviācijas nelaimes gadījumu, nopietnu incidentu un incidentu izmeklēšanā var iesaistīt iestāžu un komercsabiedrību speciālistus, kā arī ekspertus, to skaitā ārvalstu ekspertus. Šā panta otrajā un trešajā daļā minētajos gadījumos izmeklēšanu vada Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs.
Speciālistu iekļaušana aviācijas nelaimes gadījuma izmeklēšanas komisijā
Teksts nav pieejams.
Citu valstu ieinteresēto institūciju piedalīšanās civilās aviācijas nelaimes gadījuma, nopietna incidenta vai incidenta izmeklēšanā Latvijas Republikas teritorijā
1Gaisa kuģa reģistrētājvalsts, ekspluatantvalsts, projektētājvalsts vai izgatavotājvalsts institūciju pilnvarotie pārstāvji un viņu padomnieki, kā arī to valstu institūciju pilnvarotie pārstāvji un viņu padomnieki, kuras saistībā ar civilās aviācijas nelaimes gadījuma, nopietna incidenta vai incidenta izmeklēšanu sniedz informāciju, aprīkojumu vai nosūta ekspertus, var piedalīties civilās aviācijas nelaimes gadījuma, nopietna incidenta vai incidenta izmeklēšanā Latvijas Republikas teritorijā, ja starptautiskie līgumi, kuru dalībniece ir Latvijas Republika, neparedz citādi. Ja citas valsts pilsonis ir gājis bojā vai guvis nopietnus ievainojumus civilās aviācijas nelaimes gadījumā Latvijas Republikas teritorijā, šīs valsts institūciju pilnvarotie eksperti var piedalīties civilās aviācijas nelaimes gadījuma izmeklēšanā, ja starptautiskie līgumi, kuru dalībniece ir Latvijas Republika, neparedz citādi.
Civilās aviācijas nelaimes gadījuma, nopietna incidenta vai incidenta izmeklēšana ārpus Latvijas Republikas teritorijas
1Latvijas Republikas institūciju pilnvarotie pārstāvji un viņu padomnieki piedalās citas valsts teritorijā notikuša civilās aviācijas nelaimes gadījuma, nopietna incidenta vai incidenta izmeklēšanā, ja gaisa kuģis ir reģistrēts Latvijas Republikas Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrā vai ja šā gaisa kuģa ekspluatants ir reģistrēts Latvijas Republikā un ja starptautiskie līgumi, kuru dalībniece ir Latvijas Republika, neparedz citādi. Ja Latvijas pilsonis vai nepilsonis ir gājis bojā vai guvis nopietnus ievainojumus civilās aviācijas nelaimes gadījumā citas valsts teritorijā, Latvijas Republikas institūciju pilnvarotie eksperti piedalās civilās aviācijas nelaimes gadījuma izmeklēšanā, ja starptautiskie līgumi, kuru dalībniece ir Latvijas Republika, neparedz citādi. Civilās aviācijas nelaimes gadījumu, nopietnu incidentu un incidentu, kas noticis gaisa telpā, kura atrodas ārpus Latvijas Republikas teritorijas, bet kurā gaisa satiksmi kontrolē valsts akciju sabiedrība "Latvijas gaisa satiksme", izmeklē starptautiskajos līgumos noteiktajā kārtībā. Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs veic izmeklēšanu, ja to neīsteno cita valsts un ja ārpus Eiropas Savienības teritorijas noticis civilās aviācijas nelaimes gadījums, kurā iesaistīts Latvijas Republikas Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrā reģistrēts gaisa kuģis, vai nopietns incidents, kurā iesaistīts Latvijas Republikas Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrā reģistrēts gaisa kuģis vai tāds gaisa kuģis, ko ekspluatē fiziskā vai juridiskā persona, kuras domicils ir Latvijas Republikā. Izmeklēšana notiek Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs šajā pantā minētās izmeklēšanas veikšanu var deleģēt citas valsts izmeklēšanas institūcijai uz savstarpējas vienošanās pamata.
Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja izmeklētāju tiesības
1Veicot izmeklēšanu, Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja izmeklētājiem ir tiesības: 1) brīvi piekļūt civilās aviācijas nelaimes gadījuma, nopietna incidenta vai incidenta vietai, kā arī gaisa kuģim, tā saturam vai atliekām; 2) nekavējoties nodrošināt pierādījumu uzskaiti un kontrolētu atlūzu vai sastāvdaļu savākšanu, lai veiktu pārbaudi vai analīzes; 3) nekavējoties piekļūt lidojuma ieraksta aparātiem, iepazīties ar visu attiecīgo ierakstu saturu un tos izmantot izmeklēšanā; 4) iepazīties ar civilās aviācijas nelaimes gadījuma upuru mirstīgo atlieku apskates un laboratorisko analīžu rezultātiem, kā arī pieprasīt, lai tiek veiktas šādas apskates un laboratorijas analīzes; 5) iepazīties ar ārstniecības iestāžu atzinumiem un saņemt no tām informāciju par civilās aviācijas nelaimes gadījumā, nopietnā incidentā vai incidentā cietušo personu veselības stāvokli; 6) nekavējoties iepazīties ar gaisa kuģi vadījušo personu apskates un laboratorisko analīžu rezultātiem; 7) izjautāt lieciniekus; 8) brīvi piekļūt jebkādai attiecīgajai informācijai vai ierakstiem, kas atrodas pie gaisa kuģa īpašnieka, ekspluatanta vai ražotāja, kā arī pie institūcijām, kuras ir atbildīgas par civilo aviāciju, lidostu vai gaisa satiksmes vadību; 9) pieprasīt, lai valsts un pašvaldību institūcijas, kā arī, ja nepieciešams, citas juridiskās personas, kuru darbības rajonā noticis civilās aviācijas nelaimes gadījums, savu iespēju robežās apsargātu gaisa kuģi, tā atlūzas un citus pierādījumus un sniegtu palīdzību darbietilpīgu un citu nepieciešamo pasākumu veikšanā, kā arī ierādītu Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojam telpas darbam un atpūtai; 10) noteikt, kad gaisa kuģi, tā saturu, atlūzas un citus pierādījumus var aizvākt no notikuma vietas, kā arī iznīcināt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā; 11) pieaicināt policijas darbinieku, lai civilās aviācijas nelaimes gadījumā, nopietnā incidentā vai incidentā iesaistītās personas nekavējoties nogādātu ārstniecības iestādē, kur tiktu veikta alkoholisko, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes pārbaude. Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojam ir arī citas tiesības, kas nepieciešamas efektīvai izmeklēšanas mērķa sasniegšanai pēc iespējas īsākā laika posmā. (Trešā daļa izslēgta ar 21.03.2013 . likumu) Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja izmeklētāja apliecības paraugu apstiprina Ministru kabinets.
Citu valstu pilnvaroto pārstāvju un viņu padomnieku tiesības
1Gaisa kuģa reģistrētājvalsts, ekspluatantvalsts, projektētājvalsts vai izgatavotājvalsts institūciju pilnvarotajiem pārstāvjiem un viņu padomniekiem, kā arī to valstu institūciju pilnvarotajiem pārstāvjiem un viņu padomniekiem, kuras saistībā ar civilās aviācijas nelaimes gadījuma, nopietna incidenta vai incidenta izmeklēšanu sniedz informāciju, aprīkojumu vai nosūta savu atbildīgo institūciju ekspertus, piedaloties Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja atbildīgā izmeklētāja vadībā veiktajā izmeklēšanā, saskaņā ar 1944.gada 7.decembra Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju 13.pielikuma "Aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšana" 5.25.apakšpunktu ir šādas tiesības: 1) apmeklēt civilās aviācijas nelaimes gadījuma, nopietna incidenta vai incidenta vietu; 2) pārbaudīt gaisa kuģa atliekas; 3) iegūt informāciju no lieciniekiem un ieteikt viņiem uzdodamos jautājumus; 4) pilnībā piekļūt visiem pierādījumiem, cik drīz vien tas iespējams; 5) saņemt visu izmeklēšanai nepieciešamo dokumentu kopijas; 6) piedalīties lidojuma parametrus reģistrējošās aparatūras ierakstu nolasīšanā; 7) piedalīties izmeklēšanas pasākumos, kas tiek veikti nevis civilās aviācijas nelaimes gadījuma, nopietna incidenta vai incidenta vietā, bet citur, piemēram, detaļu apskatē, apspriedēs par tehniskiem jautājumiem, izmēģinājumos un situāciju modelēšanā; 8) piedalīties visās ar izmeklēšanu saistītās sanāksmēs, tostarp apspriedēs par civilās aviācijas nelaimes gadījuma, nopietna incidenta vai incidenta analīzi, cēloņiem, secinājumiem un drošības rekomendācijām; 9) iesniegt attiecīgās ārvalsts izmeklēšanas institūcijai dokumentus par civilās aviācijas nelaimes gadījumu, nopietnu incidentu vai incidentu; 10) iesniegt priekšlikumus par dažādiem izmeklēšanas etapiem. Gaisa kuģa reģistrētājvalsts, ekspluatantvalsts, projektētājvalsts vai izgatavotājvalsts institūciju pilnvaroto pārstāvju padomniekiem, kā arī to valstu institūciju pilnvaroto pārstāvju padomniekiem, kuras saistībā ar civilās aviācijas nelaimes gadījuma, nopietna incidenta vai incidenta izmeklēšanu sniedz informāciju, aprīkojumu vai nosūta ekspertus, atļauj pilnvaroto pārstāvju pārraudzībā piedalīties izmeklēšanā tiktāl, cik tas nepieciešams, lai ārvalstu pilnvaroto pārstāvju piedalīšanās izmeklēšanā būtu efektīva.
Pienākums saglabāt lietiskos pierādījumus
1Visām personām ir pienākums saglabāt bez jebkādām izmaiņām gaisa kuģi, tā atlūzas, uz gaisa kuģa un uz zemes esošos gaisa kuģa lidojuma objektīvās kontroles līdzekļus, visus uz gaisa kuģa un uz zemes esošos priekšmetus, kas saistīti ar aviācijas nelaimes gadījumu vai incidentu, dokumentāciju, kas saistīta ar gaisa kuģa lidojumu, tā izgatavošanu, remontu un tehnisko apkopi, un nodot tos Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojam. Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs veic visus pasākumus, kas nepieciešami, lai aizsargātu šos pierādījumus, un nodrošina gaisa kuģa un tā sastāvdaļu uzraudzību tik ilgi, cik tas nepieciešams izmeklēšanas nolūkos. Ja ierosināts kriminālprocess, minētās darbības tiek veiktas ar procesa virzītāja atļauju. Ja gaisa kuģis, tā atlūzas, lidojuma parametrus reģistrējošās aparatūras ieraksti un citi lietiskie pierādījumi izmeklēšanai vairs nav nepieciešami, Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs tos nodod īpašniekam. Ja ierosināts kriminālprocess, minētās darbības tiek veiktas ar procesa virzītāja atļauju.
Aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas ierakstu aizsardzība
1Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs nodrošina to regulas Nr. 996/2010 14. pantā minēto ierakstu aizsardzību, kuri iegūti izmeklēšanas laikā un atrodas tā glabāšanā vai kontrolē. Ja šie ieraksti nepieciešami tiesībsargājošajām iestādēm, tiesībsargājošās iestādes tos pieprasa no pirmavota.
Pasākumi civilās aviācijas nelaimes gadījuma, nopietna incidenta vai incidenta cēloņu novēršanai
1Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs, ņemot vērā izmeklēšanas materiālus, izstrādā drošuma rekomendācijas civilās aviācijas nelaimes gadījumu, nopietnu incidentu vai incidentu cēloņu novēršanai turpmākajā civilās aviācijas darbībā un nosūta tās Latvijas Republikā reģistrētajiem civilās aviācijas gaisa kuģu ekspluatantiem, citu valstu civilās aviācijas institūcijām, Starptautiskajai civilās aviācijas organizācijai (ICAO), kā arī citām ieinteresētajām personām. Fiziskās un juridiskās personas, uz kurām attiecas drošuma rekomendācijas, tās izpilda pēc iespējas īsākā laika posmā. Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs nobeiguma ziņojumu un drošuma rekomendāciju kopijas nosūta regulas Nr. 996/2010 16. panta 8. punktā minētajiem subjektiem.
Tiesības uz atlīdzību par izdevumiem (kaitējumu), kuri radušies, veicot gaisa kuģa glābšanu, kā arī veicot darbības pēc Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja norādījumiem
1Personas, kurām radušies izdevumi (kaitējums), veicot gaisa kuģa meklēšanu un glābšanu pēc Aviācijas meklēšanas un glābšanas valsts dienesta norādījumiem vai personiskās iniciatīvas, kā arī veicot darbības pēc Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja norādījumiem, ir tiesīgas saņemt atlīdzību Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Devītā nodaļa GAISA PĀRVADĀJUMI, SPECIĀLIE AVIĀCIJAS DARBI UN GAISA KUĢA ĪRES LĪGUMS
Tiesības veikt pasažieru, bagāžas, kravas un pasta gaisa pārvadājumus
1Tiesības veikt gaisa pārvadājumus Latvijas Republikas teritorijā ir gaisa kuģa ekspluatantam, kurš ir saņēmis gaisa kuģa ekspluatanta apliecību un gaisa pārvadājumu licenci. (Otrā un trešā daļa izslēgta ar 23.11.2017 . likumu) Ja tiesības veikt pasažieru, bagāžas, kravas un pasta gaisa pārvadājumus ierobežo Latvijas Republikas noslēgto divpusējo starptautisko gaisa satiksmes nolīgumu noteikumi, šo ierobežoto gaisa pārvadājumu tiesību piešķiršanas, izmantošanas uzraudzības un anulēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
Gaisa kuģa ekspluatanta apliecības izsniegšana
1Civilās aviācijas aģentūra gaisa kuģa ekspluatanta apliecību izsniedz Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
Gaisa kuģa ekspluatanta apliecība
Teksts nav pieejams.
Gaisa kuģa ekspluatanta apliecības atzīšana par spēkā neesošu
1Gaisa kuģa ekspluatanta apliecība nav spēkā, ja tās darbība ir apturēta vai anulēta atbilstoši regulas Nr. 965/2012 prasībām. Gaisa kuģa ekspluatanta apliecību, kas atzīta par spēkā neesošu, nodod Civilās aviācijas aģentūrai.
Gaisa pārvadājumu licence
1Kompetentā iestāde, kas īsteno regulu Nr. 1008/2008 , izņemot tās 23. un 24. pantu , ir Aviācijas departaments. Kompetentā iestāde, kas īsteno šīs regulas 23. un 24. pantu, ir Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā maksājama valsts nodeva par gaisa pārvadājumu licences izsniegšanu un gaisa pārvadājumu licences darbības atjaunošanu, kā arī minētās valsts nodevas apmēru.
Licences par tiesībām veikt speciālos aviācijas darbus atzīšana par spēkā neesošu
Teksts nav pieejams.
Gaisa pārvadājumu un valsts nozīmes lidojumu regulēšana
1Pasažieru, bagāžas un kravas gaisa pārvadājumus regulē šā likuma normas un Ministru kabineta noteikumi par pasažieru, bagāžas un kravas gaisa pārvadājumiem . Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā tiek saskaņoti valsts nozīmes lidojumi Latvijas Republikas gaisa telpā.
Pārvadātāja pienākums sniegt pasažieru datus
1Pārvadātājam, kas veic starptautiskos lidojumus no trešās valsts uz Latvijas Republiku, pēc Valsts robežsardzes pieprasījuma ir pienākums tūlīt pēc pasažieru iekāpšanas reģistrācijas pabeigšanas iesniegt Valsts robežsardzei datus par pasažieriem, kas tiks pārvadāti līdz noteiktai valsts robežas šķērsošanas vietai, caur kuru šīs personas ieceļos Latvijas Republikā. Pārvadātājs par šā panta pirmajā daļā minētajām personām sniedz šādus datus: 1) pasažiera vārds un uzvārds; 2) pasažiera dzimšanas datums; 3) pasažiera pilsonība (ja tāda ir); 4) pasažiera izmantotā ceļošanas dokumenta tips un numurs; 5) valsts robežas šķērsošanas vieta, caur kuru pasažieris ieceļos Latvijas Republikā; 6) lidojuma numurs; 7) gaisa kuģa izlidošanas un ielidošanas laiks; 8) kopējais pasažieru skaits gaisa kuģī; 9) pasažieru sākotnējais iekāpšanas punkts. Pārvadātājs datus elektroniski vai jebkurā citā atbilstošā veidā (ja elektroniskā sistēma nav pieejama vai tās darbībā radušies traucējumi) nosūta uz valsts robežas šķērsošanas vietu, caur kuru šā panta pirmajā daļā minētās personas ieceļos Latvijas Republikā.
Pārvadātāja pienākums informēt pasažierus
1Pārvadātājam, kas veic starptautiskos lidojumus no trešās valsts uz Latvijas Republiku, iegūstot šā likuma 84. 1 panta otrajā daļā minētos datus, ir pienākums informēt pasažierus par datu pieprasīšanas iemeslu.
Pārvadātāja pienākums iznīcināt pasažieru datus
1Pārvadātājam, kas veic starptautiskos lidojumus no trešās valsts uz Latvijas Republiku, ir pienākums 24 stundu laikā pēc gaisa kuģa nosēšanās iznīcināt datus, kurus tas iesniedzis Valsts robežsardzei saskaņā ar šā likuma 84. 1 pantu .
Valsts robežsardzes pienākums iznīcināt pasažieru datus
1Valsts robežsardzei ir pienākums 24 stundu laikā pēc pasažieru ierašanās un robežkontroles veikšanas iznīcināt datus, kurus tā saņēmusi saskaņā ar šā likuma 84. 1 pantu , izņemot gadījumus, kad šos datus nepieciešams izmantot sabiedriskās kārtības nodrošināšanai vai valsts drošības interešu aizsardzībai.
Valodu lietošana starptautiskajos gaisa pārvadājumos
1Latvijas Republikā reģistrētais gaisa pārvadātājs informāciju sabiedrībai var sniegt arī vismaz vienā no likuma "Par 1977.gada Protokolu par Čikāgas 1944.gada Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju četrvalodīgā teksta autentiskumu" noteiktajām valodām — angļu valodā, ja tas nav pretrunā ar Valsts valodas likumu.
Pārvadājuma dokumenti
1Pasažiera gaisa pārvadājuma līgumu un tā noteikumus apliecina biļete, bet bagāžas nodošanu — bagāžas kvīts. Kravas gaisa pārvadājuma līgumu, tā noteikumus un to, ka pārvadātājs pieņēmis kravu, apliecina kravas pavadzīme. Ja pārvadātājs ir izsniedzis biļeti, bagāžas kvīti vai kravas pavadzīmi, bet tā nav pareizi noformēta vai ir nozaudēta, vai kādu citu iemeslu dēļ to nav iespējams uzrādīt, pārvadājuma līgums paliek spēkā. Tomēr, ja ir šā likuma 104. panta otrās daļas 1. un 2. punktā noteiktie nosacījumi, pārvadātāja atbildība netiek ierobežota. Pasta gaisa pārvadājuma līgumu, tā noteikumus un pasta pieņemšanu pārvadāšanai apliecina pasta pavadzīme. (Piektā daļa zaudējusi spēku ar 22.04.2004 . likumu no 01.05.2004. )
Kravas pavadzīmē uzrādīto datu pareizība
1Kravas pavadzīmē uzrādītie dati par kravas svaru (masu), izmēriem un iesaiņojumu, kā arī par kravas vietu skaitu uzskatāmi par pareiziem līdz brīdim, kamēr pārvadātājs nepierāda pretējo. Dati par kravas daudzumu, apjomu, stāvokli un iesaiņojumu nevar būt par pierādījumu, ja pārvadātājs noteiktā kārtībā tos nav pārbaudījis nosūtītāja klātbūtnē un norādījis to kravas pavadzīmē.
Kravas pavadzīmei pievienojamie dokumenti
1Nosūtītājam jāsniedz ziņas un jāpievieno kravas pavadzīmei visi dokumenti, kuri līdz kravas izsniegšanai tās saņēmējam nepieciešami, lai izpildītu muitas un citas formalitātes, ko nosaka attiecīgie normatīvie akti.
Pasažiera gaisa pārvadājuma līguma vienpusēja izbeigšana
1Pasažierim ir tiesības atteikties no lidojuma un pilnībā vai daļēji saņemt atpakaļ samaksāto pārvadājuma maksu. Pārvadātājs ir tiesīgs vienpusēji izbeigt pasažiera gaisa pārvadājuma līgumu, ja: 1) (izslēgts ar 02.10.2014 . likumu); 2) pasažieris pārkāpj pārvadātāja dotos norādījumus un ar savu rīcību rada draudus gaisa kuģa lidojuma drošumam; 3) tas nepieciešams, lai novērstu tās valsts normatīvo aktu noteikumu pārkāpumus, pār kuru tiks veikts gaisa pārvadājums vai kurā atrodas pārvadājuma sākumpunkts, apstāšanās vieta vai galapunkts; 4) pasažiera garīgais vai fiziskais stāvoklis vai uzvedība gaisa pārvadājuma laikā var radīt draudus paša pasažiera veselībai vai gaisa kuģī esošo personu un mantu drošībai, kā arī neērtības citiem pasažieriem un izraisīt citu pasažieru iebildumus. Pasažiera gaisa pārvadājuma līgumu izbeidz un samaksāto pārvadājuma maksu atdod pasažieru, bagāžas un kravas gaisa pārvadājumu noteikumos paredzētajā kārtībā un apmērā.
Pasažieru tiesību aizsardzība
1Atbildīgā iestāde Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 11.februāra regulas Nr. 261/2004 , ar ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos un ar ko atceļ regulu Nr. 295/91 , izpratnē ir Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. Atbildīgā iestāde Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 5.jūlija regulas Nr. 1107/2006 par invalīdu un personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām tiesībām, ceļojot ar gaisa transportu, izpratnē ir Civilās aviācijas aģentūra.
Kravas gaisa pārvadājuma līguma grozīšana
1Nosūtītājam, ja tas izpildījis visas no gaisa pārvadājuma līguma izrietošās saistības un uzrādījis pārvadātājam kravas pavadzīmi, ir tiesības saņemt kravu atpakaļ tās nosūtīšanas vietā vai pārvadājuma galapunktā, aizkavēt to apstāšanās vietās, mainīt kravas pavadzīmē norādīto saņēmēju, pieprasīt, lai krava tiktu nogādāta atpakaļ uz tās nosūtīšanas vietu. Pārvadātājam, ja nav iespējams izpildīt nosūtītāja rīkojumus, tas nekavējoties jāpaziņo nosūtītājam. Šā panta pirmajā daļā paredzēto nosūtītāja tiesību realizēšana nedrīkst nodarīt zaudējumus ne pārvadātājam, ne citiem nosūtītājiem, un nosūtītājam jāatlīdzina ar šo tiesību realizēšanu saistītie pārvadātāja izdevumi. Ja nosūtītājs nepieprasa kravu atpakaļ un nav devis citus norādījumus, tad no brīža, kad krava pienākusi galapunktā, kravas saņēmējam ir tiesības prasīt, lai pārvadātājs izsniedz viņam kravu un kravas pavadzīmi, bet šajā pantā noteiktās nosūtītāja tiesības izbeidzas. Ja kravas saņēmējs atsakās pieņemt kravu, nosūtītāja tiesības tiek atjaunotas. Katrs no šā panta noteikumiem atšķirīgs pārvadājuma līguma nosacījums jāieraksta kravas pavadzīmē. Šā panta noteikumi neietekmē ne nosūtītāja un kravas saņēmēja savstarpējās attiecības, ne arī to attiecības ar trešajām personām, kuru tiesības izriet no saistībām ar nosūtītāju vai saņēmēju.
Kravas saņemšana galapunktā
1Pēc tam, kad pārvadātājs paziņojis kravas saņēmējam par kravas pienākšanu pārvadājuma galapunktā, saņēmējam krava jāsaņem pasažieru, bagāžas un kravas gaisa pārvadājumu noteikumos norādītajā termiņā. Ja krava noteiktā termiņā nav saņemta, pārvadātājs par to paziņo kravas nosūtītājam un glabā šo kravu uz nosūtītāja rēķina un riska. Kravas glabāšanas termiņus, kārtību un maksu, kā arī to, kad krava uzskatāma par nepieprasītu, un tās realizācijas kārtību nosaka pasažieru, bagāžas un kravas gaisa pārvadājumu noteikumi.
Speciālie aviācijas darbi
1Gaisa kuģa ekspluatants speciālos aviācijas darbus ar gaisa kuģiem, uz kuriem attiecas regulā Nr. 216/2008 minētās prasības, veic, ja šis gaisa kuģa ekspluatants atbilst regulā Nr. 965/2012 noteiktajām prasībām. Gaisa kuģa ekspluatants speciālos aviācijas darbus ar gaisa kuģiem, uz kuriem neattiecas regulā Nr. 216/2008 minētās prasības, veic, ja šis gaisa kuģa ekspluatants atbilst prasībām, kuras nosaka Ministru kabinets. Kārtību, kādā veicami speciālie aviācijas darbi, nosaka Ministru kabinets.
Gaisa kuģa īres līgums
1Saskaņā ar gaisa kuģa īres līgumu viena puse (izīrētājs) apņemas nodot par maksu otrai pusei (īrniekam) lietošanā uz laiku gaisa kuģi. Gaisa kuģi var izīrēt kopā ar tā apkalpi vai bez tās. Gaisa kuģa īres līgumā jānorāda katras puses nosaukums, gaisa kuģa tips, īrēšanas mērķis, gaisa kuģa tehniskās apkopes kārtība un puse, kura atbild par gaisa kuģa ekspluatācijas noteikumu ievērošanu un gaisa kuģa lidojumu drošumu, kārtība, kādā apdrošināms gaisa kuģis un apdrošināma atbildība par lidojumā esoša gaisa kuģa nodarīto kaitējumu trešajām personām, īrētāja atbildība par bojājumu nodarīšanu gaisa kuģim vai tā bojāeju. Gaisa kuģa īres līgumā var ietvert arī citus noteikumus. Īrniekam ir tiesības nodot īrēto gaisa kuģi apakšīrē tikai ar izīrētāja piekrišanu. Ja Latvijas Republikas Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrā reģistrētais gaisa kuģis tiek izīrēts citas valsts gaisa kuģa ekspluatantam vai ja Latvijas Republikas valsts institūcija, pašvaldība, biedrība vai nodibinājums, Uzņēmumu reģistrā reģistrēts komersants vai Latvijas iedzīvotājs vēlas īrēt citā valstī reģistrētu gaisa kuģi, īres līguma noteikumi, kas saistīti ar atbildību par gaisa kuģa lidojuma drošumu, jāsaskaņo Civilās aviācijas aģentūrā un jāsaņem atļauja.
Čartera līgums
1Pēc čartera līguma viena puse (izfraktētājs) apņemas nodot pret maksu otrai pusei (fraktētājam) pasažieru, bagāžas, kravas un pasta pārvadāšanai vai citiem mērķiem visas gaisa kuģa tilpnes vai to daļu. Čartera līgumā jānorāda pušu nosaukums, gaisa kuģa tips, izīrēšanas mērķis, maksimālais pārvadājamo pasažieru skaits, bagāžas, kravas un pasta svars, īres maksas lielums, pārvadājuma sākumpunkts, laiks un galapunkts. Čartera līgumā var ietvert arī citus noteikumus. Izfraktētājam ir tiesības, neprasot papildu samaksu no fraktētāja, pārcelt pārvadājuma sākumlaiku un gaisa kuģa pacelšanās laiku pēc plāna paredzētajās nosēšanās vietās, veikt papildu nosēšanās vai mainīt lidojuma maršrutu, ja tas nepieciešams, lai garantētu gaisa kuģa lidojuma drošumu. Izfraktētāja pienākums ir savlaicīgi nodot gaisa kuģa tilpnes un līguma darbības laikā uzturēt gaisa kuģi tādā stāvoklī, lai to varētu izmantot līgumā paredzētajiem mērķiem. Fraktētājam ir tiesības ar izfraktētāja piekrišanu nodot nofraktēto gaisa kuģi subčarterā. Fraktētāja pienākums ir savlaicīgi izdarīt līgumā paredzēto maksājumu, nodrošināt pasažieru, bagāžas, kravas un pasta savlaicīgu nogādāšanu izlidošanas vietā. Puse atbrīvojama no atbildības par čartera līguma neizpildīšanu vai nekvalitatīvu izpildīšanu, ja tā pierāda, ka šā līguma neizpildīšana vai nekvalitatīva izpildīšana nav notikusi tās vainas dēļ. Izfraktētājs nav atbildīgs fraktētāja priekšā par gaisa kuģa nederīgumu ekspluatācijai, ja tas nav radies izfraktētāja vainas dēļ. Izfraktētājs ir atbildīgs pasažieru, nosūtītāju un saņēmēju priekšā saskaņā ar šā likuma 98. — 106. panta noteikumiem.
Desmitā nodaļa ATBILDĪBA UN APDROŠINĀŠANA
Atbildība par šā likuma un citu Latvijas Republikas aviācijas likumdošanas aktu noteikumu pārkāpšanu
Teksts nav pieejams.
Atbildība par nepatiesu ziņu apzinātu sniegšanu Aviācijas departamentam un Civilās aviācijas aģentūrai
1Persona, kas Aviācijas departamentam un Civilās aviācijas aģentūrai apzināti sniegusi nepatiesas ziņas, tiek saukta pie atbildības Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Personai, kas apzināti sniegusi nepatiesas ziņas attiecībā uz sertifikāta, licences, apliecības vai atļaujas izsniegšanas nosacījumiem, šos dokumentus neizsniedz vai pieņem lēmumu anulēt attiecīgo izsniegto dokumentu.
Atbildība par gaisa kuģa apkalpes locekļa nāvi vai veselības bojājumu, kas radies, pildot dienesta pienākumus
1Gaisa kuģa īpašnieks vai ekspluatants, ja gaisa kuģi ekspluatē cita persona, ir atbildīgs par kaitējumu, kas radies tādēļ, ka, pildot dienesta pienākumus, iestājusies gaisa kuģa apkalpes locekļa nāve vai viņa veselībai nodarīti bojājumi. Dienesta pienākumu pildīšana sākas ar gaisa kuģa apkalpes locekļa gatavošanos lidojumam un beidzas ar brīdi, kad viņš izpildījis visas gaisa kuģa ekspluatācijas un citos noteikumos paredzētās funkcijas pēc lidojuma.
Atbildība par lidojumā esoša gaisa kuģa nodarīto kaitējumu trešajai personai vai tās mantai
1Gaisa kuģa īpašnieks vai ekspluatants, ja gaisa kuģi ekspluatē cita persona, atbild par kaitējumu, kuru Latvijas Republikas teritorijā trešajai personai nodarījis lidojumā esošs gaisa kuģis vai no tā atdalījies priekšmets un kurš izpaužas kā trešās personas nāve vai tās veselībai nodarīti bojājumi, vai kaitējums šīs personas mantai, ja gaisa kuģa īpašnieks vai ekspluatants Latvijas Republikas normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā nepierāda, ka kaitējums radies ar paša cietušā nodomu. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā atlīdzina par kaitējumu trešajai personai vai tās mantai, ja to nodarījis Latvijas Republikas militārās aviācijas gaisa kuģis vai civilās aviācijas gaisa kuģis (vai no tā atdalījies priekšmets), kuru Latvijas Nacionālie bruņotie spēki izmanto militārajām vajadzībām. Šajā pantā par lidojumā esošu gaisa kuģi uzskatāms gaisa kuģis no brīža, kad iedarbināti gaisa kuģa dzinēji pirms tā pacelšanās, līdz brīdim, kad beidzies gaisa kuģa skrējiens pēc tā nosēšanās.
Pārvadātāja atbildība par pasažiera nāvi vai pasažiera veselībai nodarītajiem bojājumiem, kas iestājušies gaisa pārvadājuma laikā
1Pārvadātājs ir atbildīgs par kaitējumu, kas radies tādēļ, ka gaisa pārvadājuma laikā iestājusies pasažiera nāve vai pasažiera veselībai nodarīti bojājumi. Ar tiesas lēmumu atlīdzību var noteikt arī periodisku maksājumu veidā, turklāt šo maksājumu kopsumma nedrīkst pārsniegt maksimālo zaudējuma atlīdzības apmēru, kas noteikts saskaņā ar šā likuma 104. panta noteikumiem. Pasažiera gaisa pārvadājums aptver laika posmu no brīža, kad pārvadātāja pilnvarotu personu uzraudzībā pasažieris izgājis uz lidlauka perona, lai iesēstos gaisa kuģī, līdz brīdim, kad pasažieris lidlauka peronu atstājis, — neatkarīgi no tā, vai gaisa kuģa lidojums noticis vai ne.
Pārvadātāja atbildība par pasažierim klātesošās mantas nozaudēšanu, iztrūkumu vai bojājumu
1Pārvadātājs ir atbildīgs par pasažierim klātesošās mantas nozaudēšanu, iztrūkumu vai bojājumu no brīža, kad pasažieris pirms gaisa pārvadājuma uzsākšanas iekāpis gaisa kuģī, līdz brīdim, kad pasažieris no tā izkāpis biļetē norādītajā gaisa pārvadājuma galapunktā vai apstāšanās punktā, izņemot gadījumus, kad pasažieris tiek lūgts viņam klātesošo mantu gaisa kuģī neatstāt.
Pārvadātāja atbildība par bagāžas vai kravas nozaudēšanu, iztrūkumu vai bojājumu
1Pārvadātājs ir atbildīgs par reģistrētas bagāžas vai kravas nozaudēšanu, iztrūkumu vai bojājumu, kas radies uz zemes vai gaisa kuģī, no brīža, kad bagāža vai krava pieņemta pārvadāšanai, līdz brīdim, kad bagāža vai krava izsniegta tās saņēmējam vai nosūtītājam. Reģistrēta bagāža vai krava uzskatāma par nozaudētu, ja to atzinis pārvadātājs vai ja pagājušas septiņas dienas no brīža, kad bagāžai vai kravai vajadzēja pienākt pārvadājuma galapunktā, bet tā nav pienākusi.
Apmērs, kādā pārvadātājs atbild par bagāžas, kravas vai pasažierim klātesošās mantas nozaudēšanu, iztrūkumu vai bojājumu
1Par pasažierim klātesošās mantas, reģistrētas bagāžas vai kravas nozaudēšanu, iztrūkumu vai bojājumu pārvadātājs ir atbildīgs šādā apmērā: 1) par bagāžas vai kravas, kas pieņemta pārvadāšanai bez pieteiktas vērtības, kā arī par pasažierim klātesošās mantas nozaudēšanu vai iztrūkumu — faktiskās nozaudētās bagāžas, kravas vai pasažierim klātesošās mantas vai tās iztrūkstošās daļas vērtības apmērā; 2) par bagāžas vai tādas kravas nozaudēšanu vai iztrūkumu, kas pieņemta pārvadāšanai ar pieteiktu vērtību, — pieteiktās vērtības apmērā, ja pārvadātājs nepierāda, ka pieteiktā vērtība ir lielāka par faktisko; 3) par bagāžas, kravas vai pasažierim klātesošās mantas bojājumu — tās summas apmērā, par kuru samazinājusies bagāžas, kravas vai mantas vērtība. Ja pasažierim klātesošās mantas, bagāžas, kravas daļas vai kāda tajās ietilpstošā priekšmeta nozaudēšana, iztrūkums vai bojājums ietekmē pārējās pasažierim klātesošās mantas vai tajā pašā bagāžas kvītī vai kravas pavadzīmē ierakstītās bagāžas vai kravas vērtību, nosakot atlīdzības apmēru, jāievēro visas šīs pasažierim klātesošās mantas, bagāžas vai kravas kopējā vērtība. Bagāžas vai kravas nozaudēšanas vai iztrūkuma gadījumā pārvadātājs līdz ar atlīdzības izmaksu atdod atpakaļ pārvadājuma maksu par nozaudēto bagāžu, ja par bagāžas pārvadājumu ir bijis samaksāts, kā arī pārvadājuma maksu par nozaudēto kravu.
Pārvadātāja atbildība par pārvadājuma nokavējumu
1Pārvadātājs ir atbildīgs par zaudējumu, kas radies pasažierim, bagāžas vai kravas nosūtītājam vai saņēmējam sakarā ar gaisa pārvadājuma nokavējumu. Šā panta pirmajā daļā paredzētā zaudējuma apmēru un tā noteikšanas kārtību reglamentē pasažieru, bagāžas un kravas gaisa pārvadājumu noteikumi vai starptautiskie līgumi, kuru dalībniece ir Latvijas Republika.
Pārvadātāja atbrīvošana no atbildības vai atbildības samazināšana
1Pārvadātājs nav atbildīgs, ja viņš pierāda, ka veicis visus nepieciešamos pasākumus kaitējuma un zaudējuma novēršanai vai ka šādus pasākumus nebija iespējams veikt. Tiesa var atbrīvot pārvadātāju no šā likuma 98. — 100. un 106. pantā noteiktās atbildības vai ierobežot šo atbildību, ja pārvadātājs pierāda, ka cietušā vaina bijusi par iemeslu kaitējumam un zaudējumam vai to veicinājusi. Pārvadātājs tiek atbrīvots no šā likuma 99. , 100. un 106. pantā noteiktās atbildības, ja pasažierim klātesošās mantas, bagāžas, kravas vai pasta iztrūkums vai bojājums ir radies to dabisko īpašību vai nepilnīga iesaiņojuma dēļ. Pārvadātājs saskaņā ar šā likuma 98. — 100. , 102. un 106. panta noteikumiem ir atbildīgs Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, ja starptautiskie līgumi, kuru dalībniece ir Latvijas Republika, neparedz citādi.
Pārvadātāja atbildības ierobežošana
1Šā likuma 98. — 100. un 102. pantā noteikto pārvadātāja atbildību, tas ir, maksimālo zaudējumu atlīdzināšanas apmēru, var ierobežot kārtībā, kādu paredz starptautiskie līgumi, kuru dalībniece ir Latvijas Republika, vai pasažieru, bagāžas un kravas gaisa pārvadājumu noteikumi. Šā panta pirmajā daļā paredzēto pārvadātāja atbildības ierobežošanu nepiemēro, ja: 1) gaisa pārvadājuma dokumentā nav uzrādītas visas ziņas, ko nosaka starptautiskie līgumi, kuri paredz pārvadātāja atbildības ierobežošanu un kuru dalībniece ir Latvijas Republika, vai pasažieru, bagāžas un kravas gaisa pārvadājumu noteikumi; 2) pasažieris, bagāža vai krava ir pārvadāti ar pārvadātāja piekrišanu bez šā likuma 85. pantā noteikto dokumentu izsniegšanas; 3) tiek pierādīts, ka kaitējums radies ar pārvadātāja nodomu vai viņa rupjas neuzmanības dēļ.
Pārvadātāja atbildības ierobežojuma grozīšana
1Pārvadātājs, pasažieris, bagāžas vai kravas nosūtītājs vai saņēmējs var vienoties par pārvadātāja atbildības palielināšanu salīdzinājumā ar atbildības ierobežojumu, kas noteikts saskaņā ar šā likuma 104. panta noteikumiem. Nav spēkā vienošanās par pārvadātāja atbildības samazināšanu salīdzinājumā ar atbildības ierobežojumu, kas noteikts saskaņā ar šā likuma 104. panta noteikumiem.
Pārvadātāja atbildība par pasta nozaudēšanu, iztrūkumu vai bojājumu un nogādāšanas nokavējumu
1Pārvadātājs ir mantiski atbildīgs pasta institūciju priekšā par pasta nozaudēšanu, iztrūkumu vai bojājumu un nogādāšanas nokavējumu pārvadātāja vainas dēļ tādā apmērā, kādā sakaru iestādes ir atbildīgas nosūtītāju vai adresātu priekšā.
Pasažiera, bagāžas vai kravas nosūtītāja un saņēmēja atbildība
1Pasažieri, bagāžas vai kravas nosūtītājs un saņēmējs ir atbildīgi par kaitējumu, kas viņu vainas dēļ nodarīts citām personām, pārvadātāja mantai un citu personu mantai, par kuru ir atbildīgs pārvadātājs. Nosūtītājs ir atbildīgs par kaitējumu, kas pārvadātājam vai citai personai, kuras priekšā pārvadātājs ir atbildīgs, nodarīts sakarā ar pavadzīmē uzrādīto ziņu nepareizību, neprecizitāti vai nepilnību. Nosūtītājs ir atbildīgs pārvadātāja priekšā par visiem zaudējumiem, kas var rasties sakarā ar šā likuma 87. pantā noteikto ziņu un dokumentu trūkumu, nepilnību vai nepareizību.
Atbildība par kaitējumu, kas radies gaisa kuģu sadursmes rezultātā
1Ja Latvijas Republikas teritorijā ir notikusi divu vai vairāku gaisa kuģu sadursme vai arī ja kāds no gaisa kuģiem nodarījis bojājumu citam gaisa kuģim, bet sadursme nav notikusi, gaisa kuģu ekspluatantu savstarpējo mantisko atbildību nosaka šādi noteikumi: 1) kaitējumu, kas nodarīts vienas puses vainas dēļ, pilnā apmērā atlīdzina šī puse; 2) ja kaitējums nodarīts abu (vairāku) pušu vainas dēļ, katras puses atbildību nosaka atbilstoši tās vainas pakāpei; 3) ja kaitējums nodarīts abu (vairāku) pušu vainas dēļ un noteikt katras puses vainas pakāpi nav iespējams, atbildība sadalāma visām pusēm vienlīdzīgi. Ja puses nav vainojamas kaitējuma nodarīšanā, nevienai no tām nav tiesību prasīt, lai otra puse atlīdzina kaitējumu. Neviena no pusēm, kuru gaisa kuģi ir cietuši sadursmē, nav uzskatāma par vainīgu, kamēr nav pierādīts pretējais. Par kaitējumu, kas radies tādēļ, ka gaisa pārvadājuma laikā iestājusies pasažiera nāve vai pasažiera veselībai nodarīti bojājumi, kā arī par kaitējumu trešo personu mantai, kas atrodas gaisa kuģī vai uzticēta pārvadātājam, saskaņā ar šā likuma 98. — 106. panta noteikumiem mantiski ir atbildīgs pārvadātājs, turklāt viņam šā panta pirmajā daļā noteiktajos gadījumos ir atprasījuma (regresa) tiesības pret otru pusi (pusēm), kuras (kuru) vainas dēļ nodarīts kaitējums.
Prasību celšana
1Prasība pret pārvadātāju saskaņā ar šā likuma 98. — 100. , 102. un 106. panta noteikumiem ceļama pārvadātāja pārvaldes institūcijas atrašanās vietas, gaisa pārvadājuma līguma noslēgšanas vai gaisa pārvadājuma galapunkta vietas tiesā ne vēlāk kā divu gadu laikā no dienas, kad gaisa kuģis ieradies galapunktā, vai no dienas, kad gaisa kuģim vajadzēja ierasties tajā, vai no pārvadājuma pārtraukšanas dienas. Prasību pret pārvadātāju sakarā ar pasažierim klātesošās mantas, reģistrētās bagāžas vai kravas nozaudēšanu, iztrūkumu, bojājumu vai reģistrētās bagāžas vai kravas gaisa pārvadājuma nokavējumu, kā arī sakarā ar iekāpšanas atteikumu, lidojuma atcelšanu vai ilgu kavēšanos saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 11. februāra regulu (EK) Nr. 261/2004 , ar ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos un ar ko atceļ regulu (EEK) Nr. 295/91 (turpmāk — regula Nr. 261/2004 ), var celt tikai pēc rakstveida pretenzijas pieteikšanas saskaņā ar šā likuma 110. panta noteikumiem. Prasība pret pārvadātāju par prasījumiem, kas izriet no regulas Nr. 261/2004 , ceļama pēc pārvadātāja pārvaldes institūcijas atrašanās vietas, gaisa pārvadājuma līguma noslēgšanas vai gaisa pārvadājuma galapunkta vietas tiesā ne vēlāk kā divu gadu laikā no dienas, kad gaisa kuģis ieradies galapunktā, vai no dienas, kad gaisa kuģim vajadzēja ierasties tajā, vai no pārvadājuma pārtraukšanas dienas. Pārvadātājs prasību pret pasažieri, bagāžas vai kravas nosūtītāju un saņēmēju var celt saskaņā ar šo likumu sešu mēnešu laikā no tā notikuma dienas, kas bijis par pamatu prasības celšanai. Prasības par kaitējuma atlīdzināšanu saskaņā ar šā likuma 96. , 97. un 108. panta noteikumiem tiek celtas Latvijas Republikas normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā un termiņos.
Pretenzijas pieteikšana
1Pasažierim klātesošās mantas nozaudēšanas, iztrūkuma vai bojājuma gadījumā pretenzija jāiesniedz pārvadātājam nekavējoties pēc pasažiera izkāpšanas biļetē norādītajā gaisa pārvadājuma galapunktā vai citā izkāpšanas vietā. Iekāpšanas atteikuma, lidojuma atcelšanas vai ilgas kavēšanās gadījumā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 11. februāra regulu (EK) Nr. 261/2004 pretenzija pārvadātājam iesniedzama sešu mēnešu laikā no lidojuma dienas vai dienas, kurā lidojums bija paredzēts. Citos šā likuma 109. panta otrajā daļā noteiktajos gadījumos pretenzija jāiesniedz pārvadātājam nekavējoties, bet ne vēlāk kā: 1) septiņu dienu laikā no reģistrētas bagāžas saņemšanas dienas tās iztrūkuma vai bojājuma gadījumā; 2) 14 dienu laikā no kravas saņemšanas dienas tās iztrūkuma vai bojājuma gadījumā; 3) septiņu dienu laikā reģistrētas bagāžas vai 14 dienu laikā kravas nozaudēšanas gadījumā no dienas, kad saskaņā ar šā likuma 100. panta otrās daļas noteikumiem tā tiek uzskatīta par nozaudētu; 4) 21 dienas laikā no bagāžas vai kravas saņemšanas dienas gaisa pārvadājuma nokavējuma gadījumā.
Ar civilās aviācijas darbību saistītā obligātā apdrošināšana
1Civilās aviācijas gaisa kuģu un citu civilās aviācijas objektu un iekārtu īpašniekiem un gaisa kuģu ekspluatantiem, kas savu darbību veic Latvijas Republikas teritorijā, attiecīgi jāapdrošina: 1) gaisa kuģi un citi civilās aviācijas objekti un iekārtas Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos; 2) gaisa kuģa apkalpes locekļi; 3) atbildība par nodarīto kaitējumu pasažierim, viņa mantai vai nosūtītajai bagāžai vai kravai; 4) atbildība par kaitējumu, ko trešajai personai vai šīs personas mantai nodarījis lidojumā esošs gaisa kuģis vai no tā atdalījies priekšmets. Personas, kuru apmācības procesā nepieciešams veikt mācību lidojumus, apdrošina apmācības veicējs, iestāde vai komersants, kas tās nosūtījis mācīties. Personas, kuras nav gaisa kuģa apkalpes locekļi, bet kuru darbs saistīts ar atrašanos gaisa kuģī lidojuma laikā, apdrošina darba devējs vai komersants, ar kuru personai ir līgums par attiecīgo darbu veikšanu gaisa kuģī. Personas, kuras nodarbojas ar aviācijas sportu, apdrošina sevi pašas.
Atbildība par personu pārvadāšanu no ārvalstīm uz Latvijas Republiku vai no Latvijas Republikas uz ārvalstīm bez ieceļošanai attiecīgajā valstī derīgiem dokumentiem
1Gaisa kuģa ekspluatants ir atbildīgs par to, lai no ārvalstīm uz Latvijas Republiku vai no Latvijas Republikas uz ārvalstīm netiktu pārvadātas personas bez ieceļošanai attiecīgajā valstī derīgiem dokumentiem. Gaisa kuģa ekspluatants, kas no ārvalstīm uz Latvijas Republiku vai no Latvijas Republikas uz ārvalstīm nogādājis personu bez ieceļošanai attiecīgajā valstī derīgiem dokumentiem, nodrošina minētās personas nogādāšanu atpakaļ un sedz visus ar tās aizturēšanu saistītos izdevumus.
Vienpadsmitā nodaļa MILITĀRĀ AVIĀCIJA
Aizsardzības ministrijas kompetence
1Aizsardzības ministrija: 1) (izslēgts ar 20.06.2019 . likumu); 2) (izslēgts ar 20.06.2019 . likumu); 3) sagatavo normatīvos aktus, kas regulē militārās aviācijas darbību; 4) izmeklē Latvijas Republikas teritorijā notikušos militārās aviācijas nelaimes gadījumus un incidentus, kuros ir iesaistīti Latvijas Republikas militārās aviācijas gaisa kuģi; 5) veic Latvijas Republikas gaisa telpas uzraudzību valsts apdraudējuma gadījumā; 6) sadarbojas ar citām pilnvarotām aviācijas institūcijām elastīgas gaisa telpas izmantošanas principu īstenošanā.
Nacionālo bruņoto spēku kompetence
1Nacionālie bruņotie spēki: 1) veic militārās aviācijas darbības valsts uzraudzību; 2) pārrauga Latvijas Republikas militārās aviācijas gaisa kuģu, lidlauku un citu militārās aviācijas objektu un iekārtu ekspluatāciju.
Militārie lidlauki
1Militāros lidlaukus izveido un izmanto saskaņā ar aizsardzības ministra izdotajos iekšējos normatīvajos aktos noteikto kārtību.
Militārās aviācijas poligons
1Militārās aviācijas poligonu izmanto saskaņā ar aizsardzības ministra izdotajos iekšējos normatīvajos aktos noteikto kārtību. Militārās aviācijas poligonu var izveidot teritorijā, virs kuras saskaņā ar normatīvajiem aktiem par gaisa telpas pārvaldību, struktūru un tās mainīšanas kārtību var tikt izveidots militārās aviācijas poligonā plānotajām aktivitātēm nepieciešamais gaisa telpas struktūras elements. Gaisa telpu virs militārās aviācijas poligona izmanto, ievērojot normatīvos aktus par gaisa telpas pārvaldību, struktūru un tās mainīšanas kārtību un militārās aviācijas gaisa kuģu lidojumu veikšanas kārtību.
Militārā lidlauka darbības drošībai potenciāli bīstamu objektu būvēšanas, ierīkošanas, izvietošanas un apzīmēšanas kārtība
1Papildus citu normatīvo aktu prasību izpildei saņemama Aizsardzības ministrijas atļauja būvēt, ierīkot un izvietot tādus militārā lidlauka darbības drošībai potenciāli bīstamus objektus: 1) kuri ir sprādzienbīstami un kuri ir redzamo lāzerstaru izstarotāji, — piecu kilometru attālumā no skrejceļa tuvākā sliekšņa; 2) kuri var radīt traucējumus militārā lidlauka darbības nodrošināšanai nepieciešamo radiotehnisko līdzekļu darbā, — piecu kilometru attālumā no skrejceļa tuvākā sliekšņa; 3) kuru absolūtais augstums par 30 metriem un vairāk pārsniedz militārā lidlauka kontrolpunkta absolūto augstumu, — piecu kilometru rādiusā no tā — vai kuri sasniedz vai pārsniedz jebkuru lidlauka šķēršļu ierobežošanas virsmu; 4) kuri neatkarīgi no to augstuma atradīsies militārās aviācijas gaisa kuģu pacelšanās vai nosēšanās sektorā, — divu kilometru attālumā no skrejceļa tuvākā sliekšņa (atļauja saņemama arī tad, ja šajās vietās stāda kokus); 5) kuri samazina vai var samazināt redzamību militārās aviācijas gaisa kuģu pacelšanās vai nosēšanās sektorā; 6) kuri ir jebkādi gaismas avoti, kas netiks izmantoti aeronavigācijai, bet atradīsies militārās aviācijas gaisa kuģu pacelšanās vai nosēšanās sektorā un var apdraudēt militārās aviācijas gaisa kuģu lidojumu drošumu, — piecu kilometru attālumā no skrejceļa tuvākā sliekšņa; 7) kuri veicina vai var veicināt putnu masveidīgu pulcēšanos (pastāvīgs barības avots un ligzdošanas vietas), — 15 kilometru rādiusā no militārā lidlauka kontrolpunkta; 8) kuru augstums virs to atrašanās vietas reljefa sasniedz 100 metrus un vairāk, kuri atradīsies militārās aviācijas gaisa kuģu pacelšanās vai nosēšanās sektorā un kuri neatradīsies šīs daļas 4. punktā minētajā vietā — 15 kilometru attālumā no skrejceļa tuvākā sliekšņa. Kārtību, kādā pieprasa un saņem Aizsardzības ministrijas atļauju būvēt, ierīkot un izvietot konkrētu militāro lidlauku darbības drošībai potenciāli bīstamus objektus, nosaka Ministru kabinets. Kārtību, kādā tiek veikta militārā lidlauka darbības drošībai potenciāli bīstamu objektu uzskaite, nosaka Ministru kabinets. Šā panta pirmās daļas 3. un 4.punktā minēto objektu īpašnieki un valdītāji tos marķē un aprīko ar aizsarggaismām atbilstoši kārtībai, kuru nosaka Ministru kabinets. Militārā lidlauka tuvumā aizliegts izvietot jebkādas zīmes, kas ir līdzīgas aviācijas marķēšanas zīmēm un ierīcēm un var maldināt gaisa kuģa apkalpi lidojuma laikā. Šā panta pirmajā daļā minēto atļauju var izsniegt, ja Aizsardzības ministrijai tiek atlīdzināti (kompensēti) izdevumi, kas nepieciešami, lai nodrošinātu netraucētu un drošu militārā lidlauka darbību. Izdevumu apmēru nosaka un izdevumus atlīdzina saskaņā ar rakstveida vienošanos, nosakot kompensācijas veidu un kārtību. Izvērtējot kompensējošā mehānisma izveidošanas iespējas, izvēlas tehniski atbilstošāko un pēc iespējas ekonomiski izdevīgāko risinājumu.
Militārās aviācijas poligona darbības drošībai potenciāli bīstamu objektu būvēšanas, ierīkošanas, izvietošanas un apzīmēšanas kārtība
1Papildus citu normatīvo aktu prasību izpildei saņemama Aizsardzības ministrijas atļauja būvēt, ierīkot un izvietot tādus militārās aviācijas poligona darbības drošībai potenciāli bīstamus objektus: 1) kuri ir sprādzienbīstami un kuri ir redzamo lāzerstaru izstarotāji, — piecu kilometru attālumā no militārās aviācijas poligona ārējās malas; 2) kuri var radīt traucējumus militārās aviācijas poligona darbības nodrošināšanai nepieciešamo radiotehnisko līdzekļu darbā, — piecu kilometru attālumā no militārās aviācijas poligona ārējās malas; 3) kuru absolūtais augstums par 75 metriem un vairāk pārsniedz militārās aviācijas poligona augstāko vietu (zemes virsmu) poligona ģeogrāfiskajā reljefā, — 15 kilometru attālumā no militārās aviācijas poligona ārējās malas; 4) kuri ir jebkādi gaismas avoti, kas vērsti augstāk par 45 grādiem virs horizonta un netiks izmantoti aeronavigācijai, — divu kilometru attālumā no militārās aviācijas poligona ārējās malas; 5) kuri veicina vai var veicināt putnu masveidīgu pulcēšanos (pastāvīgs barības avots un ligzdošanas vietas), — ne vairāk kā piecu kilometru attālumā no militārās aviācijas poligona ārējās malas. Kārtību, kādā pieprasa un saņem Aizsardzības ministrijas atļauju būvēt, ierīkot un izvietot konkrētu militārās aviācijas poligonu darbības drošībai potenciāli bīstamus objektus, nosaka Ministru kabinets. Kārtību, kādā tiek veikta militārās aviācijas poligona darbības drošībai potenciāli bīstamu objektu uzskaite, nosaka Ministru kabinets. Šā panta pirmās daļas 3.punktā minēto objektu īpašnieki un valdītāji tos marķē un aprīko ar aizsarggaismām atbilstoši kārtībai, kuru nosaka Ministru kabinets. Militārās aviācijas poligona tuvumā aizliegts izvietot jebkādas zīmes, kas ir līdzīgas aviācijas marķēšanas zīmēm un ierīcēm un var maldināt gaisa kuģa apkalpi lidojuma laikā. Šā panta pirmajā daļā minēto atļauju var izsniegt, ja Aizsardzības ministrijai tiek atlīdzināti (kompensēti) izdevumi, kas nepieciešami, lai nodrošinātu netraucētu un drošu militārās aviācijas poligona darbību. Izdevumu apmēru nosaka un izdevumus atlīdzina saskaņā ar rakstveida vienošanos, nosakot kompensācijas veidu un kārtību. Izvērtējot kompensējošā mehānisma izveidošanas iespējas, izvēlas tehniski atbilstošāko un pēc iespējas ekonomiski izdevīgāko risinājumu.
Latvijas Republikas militārajai aviācijai potenciāli bīstamu objektu būvēšanas, ierīkošanas un izvietošanas kārtība
1Papildus citu normatīvo aktu prasību izpildei saņemama Aizsardzības ministrijas atļauja būvēt, ierīkot un izvietot objektus, kuru augstums virs to atrašanās vietas reljefa ir 100 metri vai vairāk un kuri neatradīsies šā likuma 113. 2 un 113. 3 pantā minētajās vietās.
Latvijas Republikas militārās aviācijas gaisa kuģu reģistrs
1Latvijas Nacionālie bruņotie spēki izveido un uztur Latvijas Republikas militārās aviācijas gaisa kuģu reģistru. Latvijas Nacionālie bruņotie spēki šajā reģistrā reģistrē militārās aviācijas gaisa kuģus, piešķir tiem nacionālo zīmi, kā arī nosaka to reģistrācijas zīmi. Militārās aviācijas gaisa kuģu nacionālo zīmi un reģistrācijas zīmi apstiprina saskaņā ar aizsardzības ministra izdotajos iekšējos normatīvajos aktos noteikto kārtību.
Civilās aviācijas gaisa kuģu izmantošana militārajām vajadzībām
1Civilās aviācijas gaisa kuģi, kurus Latvijas Nacionālie bruņotie spēki izmanto militārajām vajadzībām, ir pielīdzināmi militārās aviācijas gaisa kuģiem, ja Latvijas Republikai saistoši starptautiskie līgumi neparedz citādi. Civilās aviācijas gaisa kuģi, kurus Latvijas Nacionālie bruņotie spēki izmanto militārajām vajadzībām bez civilās aviācijas gaisa kuģa apkalpes, reģistrējami Latvijas Republikas militārās aviācijas gaisa kuģu reģistrā. Kārtību, kādā civilās aviācijas gaisa kuģus izmanto militārajām vajadzībām, nosaka Ministru kabinets.
Ārvalstu militārās aviācijas gaisa kuģu izmantošana
1Valsts aizsardzības un drošības interesēs Latvijas Nacionālie bruņotie spēki var izmantot ārvalstu militārās aviācijas gaisa kuģus. Ārvalstu militārās aviācijas gaisa kuģi, kurus izmanto Latvijas Nacionālie bruņotie spēki, ir pielīdzināmi Latvijas Republikas militārās aviācijas gaisa kuģiem, ja Latvijas Republikai saistoši starptautiskie līgumi neparedz citādi. Uz šādiem gaisa kuģiem neattiecas šā likuma 114.pants .
Militārās aviācijas gaisa kuģu lidojumi
1Kārtību, kādā militārās aviācijas gaisa kuģi veic lidojumus Latvijas Republikas gaisa telpā, nosaka Ministru kabinets.
Vienpadsmitā 1 nodaļa BEZPILOTA GAISA KUĢI UN TO SISTĒMAS
Bezpilota gaisa kuģu lidojumu vispārīgie noteikumi
1Bezpilota gaisa kuģu lidojumus Latvijas Republikas gaisa telpā veic tā, lai neapdraudētu cilvēku dzīvību, veselību, privātumu un mantu, citu gaisa kuģu lidojumu drošumu un drošību, valsts aizsardzības un drošības intereses un nenodarītu kaitējumu videi. Bezpilota gaisa kuģu lidojumiem Latvijas Republikas gaisa telpā izmanto radiofrekvences atbilstoši normatīvajiem aktiem par radiofrekvenču spektra joslu sadalījumu radiosakaru veidiem un iedalījumu radiosakaru sistēmām, kā arī radiofrekvenču spektra joslu izmantošanas vispārīgajiem nosacījumiem saskaņā ar Nacionālo radiofrekvenču plānu. Bezpilota gaisa kuģu lidojumi nedrīkst ierobežot vai kavēt valsts institūcijas darbības, kas saistītas ar reaģēšanas un avārijas seku likvidēšanas darbiem un ierašanos avārijas, negadījuma vai ugunsgrēka vietā. Bezpilota gaisa kuģu lidojumus avārijas, negadījuma vai ugunsgrēka vietā, kur notiek reaģēšanas un avārijas seku likvidēšanas darbi, atļauts veikt tikai pēc saskaņošanas ar reaģēšanas un seku likvidēšanas darbu vadītāju. Tālvadības pilotam vai novērotājam ir aizliegts atteikties no izelpas gaisa pārbaudes vai, ja šādu pārbaudi nav iespējams veikt, medicīniskās pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai vai medicīniskās pārbaudes narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes noteikšanai.
Bezpilota gaisa kuģu sistēmu personāla kvalifikācija
1Bezpilota gaisa kuģu sistēmu personāls ir tālvadības pilots un atbalsta personāls. Bezpilota gaisa kuģu personāla kvalifikācija atbilst Komisijas 2019. gada 24. maija īstenošanas regulas (ES) 2019/947 par bezpilota gaisa kuģu ekspluatācijas noteikumiem un procedūrām (turpmāk — regula Nr. 2019/947 ) 8. panta prasībām. Atvērtās kategorijas A1 un A3 apakškategorijā tālvadības pilotu apmācību tiešsaistē nodrošina un apliecinājumu tālvadības pilotiem par nokārtotu teorētisko zināšanu tiešsaistes eksāmenu izsniedz Civilās aviācijas aģentūra. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Civilās aviācijas aģentūra nodrošina tālvadības pilotu apmācību tiešsaistē un izsniedz apliecinājumu tālvadības pilotiem par nokārtotu teorētisko zināšanu tiešsaistes eksāmenu. Atvērtās kategorijas A2 apakškategorijā un specifiskajā kategorijā tālvadības pilotu teorētisko zināšanu eksāmenu nodrošina Civilās aviācijas aģentūra vai tās atzīta struktūra. Sertifikātu, kas apliecina tālvadības pilota kompetenci, izsniedz, pagarina, ierobežo, atsauc vai tā darbību aptur Civilās aviācijas aģentūra. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Civilās aviācijas aģentūra vai tās atzīta struktūra nodrošina tālvadības pilotu teorētisko zināšanu eksāmena norisi, un kārtību, kādā Civilās aviācijas aģentūra izsniedz, pagarina, ierobežo, atsauc vai aptur tālvadības pilota kompetences sertifikāta darbību. Regulas Nr. 2019/947 noteikto tālvadības pilota praktisko prasmju apguvi un pārbaudi specifiskajā kategorijā nodrošina un apliecinājumu par praktisko prasmju apguvi izsniedz, pagarina, ierobežo, atsauc vai tā darbību aptur Civilās aviācijas aģentūras atzīta struktūra vai bezpilota gaisa kuģu sistēmu ekspluatants. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Civilās aviācijas aģentūras atzīta struktūra un bezpilota gaisa kuģu sistēmu ekspluatants nodrošina praktisko prasmju apguvi un pārbaudi un izsniedz, pagarina, ierobežo, atsauc vai aptur apliecinājuma darbību par praktisko prasmju apguvi, kā arī nosaka kārtību, kādā Civilās aviācijas aģentūras atzīta struktūra un bezpilota gaisa kuģu sistēmu ekspluatants iesniedz Civilās aviācijas aģentūrai deklarāciju par atbilstību regulas Nr. 2019/947 prasībām un saņem no šīs aģentūras atbilstības apliecinājumu. Ministru kabinets nosaka atbilstības prasības Civilās aviācijas aģentūras atzītai struktūrai un kārtību atzītās struktūras statusa iegūšanai, darbības ierobežošanai, pagarināšanai, grozīšanai un anulēšanai.
Bezpilota gaisa kuģu sistēmu ekspluatācijas deklarācijas, atļaujas un sertifikāti
1Bezpilota gaisa kuģu ekspluatācijas atļaujas un bezpilota gaisa kuģu sistēmu ekspluatanta sertifikātus izsniedz, groza, pagarina, ierobežo, atsauc vai to darbību aptur Civilās aviācijas aģentūra. Deklarāciju atbilstības pārbaudi bezpilota gaisa kuģu sistēmu ekspluatācijai specifiskajā kategorijā veic Civilās aviācijas aģentūra. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Civilās aviācijas aģentūra: 1) izsniedz bezpilota gaisa kuģu ekspluatācijas atļaujas un bezpilota gaisa kuģu sistēmu ekspluatanta sertifikātus, kā arī groza, pagarina, ierobežo, atsauc vai to darbību aptur; 2) veic deklarāciju atbilstības pārbaudi bezpilota gaisa kuģu sistēmu ekspluatācijai specifiskajā kategorijā.
Gaisa kuģu modeļu klubu vai apvienību organizētie bezpilota gaisa kuģu lidojumi
1Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā: 1) Civilās aviācijas aģentūra izsniedz atļauju gaisa kuģu modeļu kluba vai apvienības organizētiem bezpilota gaisa kuģu lidojumiem, kā arī groza, pagarina, ierobežo, atsauc vai aptur atļaujas darbību; 2) gaisa kuģu modeļu klubi vai apvienības organizē bezpilota gaisa kuģu lidojumus.
Bezpilota gaisa kuģu jomas reģistrs
1Civilās aviācijas aģentūra izveido, uztur un pilnveido bezpilota gaisa kuģu jomas reģistru. Reģistrā ietver informāciju par: 1) bezpilota gaisa kuģu sistēmu ekspluatantiem; 2) bezpilota gaisa kuģiem, kuri tiek izmantoti lidojumiem atvērtajā un specifiskajā kategorijā; 3) bezpilota gaisa kuģiem, kuri pakļauti sertificēšanai regulas Nr. 2019/947 14. panta izpratnē; 4) tālvadības pilotiem; 5) gaisa kuģu modeļu klubiem un apvienībām; 6) Civilās aviācijas aģentūras atzītajām struktūrām bezpilota gaisa kuģu jomā; 7) bezpilota gaisa kuģu sistēmu ģeogrāfiskajām zonām; 8) bezpilota gaisa kuģu lidojumu pieteikumiem un saskaņojumiem ģeogrāfiskajās zonās, kas nav "U-space" pakalpojums Komisijas 2021. gada 22. aprīļa īstenošanas regulas (ES) 2021/664 par "U-space" tiesisko regulējumu (turpmāk — regula Nr. 2021/664) 10. panta izpratnē. Bezpilota gaisa kuģu sistēmu ekspluatantam, tālvadības pilotam, gaisa kuģu modeļu klubam vai apvienībai, Civilās aviācijas aģentūras atzītajai struktūrai bezpilota gaisa kuģu jomā un ģeogrāfiskās zonas ierosinātājam ir pienākums sniegt un atjaunot bezpilota gaisa kuģu jomas reģistrā ietverto informāciju. Ministru kabinets nosaka: 1) bezpilota gaisa kuģu jomas reģistra izveidošanas, uzturēšanas, pieejamības, savietojamības un darbības prasības; 2) kārtību, kādā šā panta otrajā daļā minētie subjekti sniedz un atjauno bezpilota gaisa kuģu jomas reģistrā ietverto informāciju; 3) kārtību, kādā sniedz un atjauno informāciju par bezpilota gaisa kuģiem, kuri pakļauti sertificēšanai; 4) kārtību, kādā bezpilota gaisa kuģu jomas reģistrā saglabā informāciju par ģeogrāfiskajām zonām; 5) kārtību, kādā bezpilota gaisa kuģu jomas reģistrā saglabā informāciju par bezpilota gaisa kuģu lidojumu pieteikumiem un saskaņojumiem ģeogrāfiskajās zonās, kas nav "U-space" pakalpojums regulas Nr. 2021/664 10. panta izpratnē; 6) kārtību, kādā no bezpilota gaisa kuģu jomas reģistra tiek izslēgta šā panta pirmajā daļā norādītā informācija.
Latvijas gaisa telpas izmantošana bezpilota gaisa kuģu lidojumiem
1Bezpilota gaisa kuģu lidojumi notiek, izmantojot bezpilota gaisa kuģiem paredzētu Latvijas Republikas gaisa telpu. Bezpilota gaisa kuģu lidojumu noteikumu s un lidojumu atvieglošanas, ierobežošanas un aizliegšanas kritērijus un kārtību bezpilota gaisa kuģu lidojumiem paredzētajā gaisa telpā nosaka Ministru kabinets. Informācijas pieejamību, kas nepieciešama bezpilota gaisa kuģu lidojumiem, saskaņā ar regulas Nr. 2019/947 15. panta 3. punktu un 18. panta "f" punktu nodrošina valsts akciju sabiedrība "Latvijas gaisa satiksme". Informācijas aprites un tās pieejamības finansējuma nodrošināšanas kārtību nosaka Ministru kabinets . Lai atvieglotu, ierobežotu vai aizliegtu bezpilota gaisa kuģu lidojumu saskaņā ar regulas Nr. 2019/947 15. panta 1. un 2. punktu un informētu par lidojumu drošuma un aviācijas drošības riskiem gaisa telpā, kā arī sabiedriskās kārtības un drošības riskiem, izveido ģeogrāfiskās zonas. Lēmumu par ģeogrāfiskās zonas noteikšanu pieņem Civilās aviācijas aģentūra. Lēmumu par ģeogrāfiskās zonas noteikšanu ārkārtas vai neatliekamā gadījumā pieņem: 1) lidojumu drošuma un aviācijas drošības nodrošināšanai — Civilās aviācijas aģentūra; 2) sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanai — Valsts policija; 3) aviācijas meklēšanas un glābšanas nodrošināšanai — Aviācijas meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs. Ģeogrāfiskās zonas aptver: 1) aizliegumu veikt lidojumu — bezpilota gaisa kuģu lidojumi ir aizliegti un neparedz lidojumu saskaņošanas kārtību vai lidojumu veikšanu, izņemot gadījumus, kad ģeogrāfiskās zonas ierosinātājs ir norādījis izņēmumus, uz kuriem šis aizliegums netiek attiecināts; 2) lidojumu ierobežojumus, kas aptver nepieciešamību: a) saskaņot lidojuma izpildi, b) informēt par lidojuma izpildi, c) ievērot bezpilota gaisa kuģu sistēmu tehniskās prasības atbilstoši regulai Nr. 2019/947 un Komisijas 2019. gada 12. marta deleģētajai regulai (ES) 2019/945 par bezpilota gaisa kuģu sistēmām un trešo valstu bezpilota gaisa kuģu sistēmu ekspluatantiem (turpmāk — regula Nr. 2019/945), d) ievērot tālvadības pilotu kompetences prasības (lidojumu izpilde ir atļauta tālvadības pilotiem ar atbilstošu kvalifikāciju regulas Nr. 2019/947 izpratnē), e) ievērot bezpilota gaisa kuģu sistēmu ekspluatācijas prasības atbilstoši regulai Nr. 2019/947 ; 3) atvieglojumus lidojumu veikšanai — nepiemērot vienu vai vairākas atvērtai ekspluatācijas kategorijai piemērojamās prasības; 4) informēšanu — pienākumu sniegt informāciju par iespējamiem gaisa un zemes riskiem, nenosakot papildu aizliegumus vai ierobežojumus attiecībā uz bezpilota gaisa kuģu lidojumiem. Ģeogrāfiskajās zonās, kas paredz lidojuma aizliegumu vai ierobežojumu, var noteikt šādas prasības: 1) lidojuma aizliegumu; 2) pienākumu saskaņot lidojumu; 3) pienākumu informēt par lidojuma izpildi; 4) tehniskās prasības bezpilota gaisa kuģim (sistēmu klases, attālinātās identifikācijas sistēmas vai citi automātiskie signāla devēji, vietzinīguma sistēma, maksimālās pacelšanās masas ierobežojums, trokšņa ierobežojumi); 5) kompetences prasības tālvadības pilotam (atvērtās kategorijas A1 un A3 kvalifikācijas apliecinājums, A2 apakškategorijas kompetences sertifikāts, specifiskās kategorijas kompetences sertifikāts un praktisko prasmju apliecinājums); 6) ekspluatācijas prasības (operācijas veids — lidojumi tikai tiešā redzamībā (VLOS) vai arī ārpus tiešās redzamības (BVLOS), darbības kategorijas — atvērtā, specifiskā, fotografēšanas un filmēšanas).
Bezpilota gaisa kuģu sistēmu ekspluatantu, Civilās aviācijas aģentūras atzītu struktūru, gaisa kuģu modeļu klubu vai apvienību uzraudzība
1Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Civilās aviācijas aģentūra uzrauga: 1) bezpilota gaisa kuģu sistēmu ekspluatantus, kuri iesnieguši deklarāciju Civilās aviācijas aģentūrā vai saņēmuši Civilās aviācijas aģentūras izsniegtu ekspluatācijas atļauju vai bezpilota gaisa kuģu sistēmu ekspluatanta sertifikātu; 2) gaisa kuģu modeļu klubus vai apvienības, kurām ir izsniegta atļauja; 3) Civilās aviācijas aģentūras atzītas struktūras.
Valsts bezpilota gaisa kuģu lidojumi
1Veicot lidojumus ar valsts bezpilota gaisa kuģi, ievēro šā likuma, uz tā pamata izdoto Ministru kabineta noteikumu un Eiropas Savienības tiesību aktu prasības bezpilota gaisa kuģu lidojumu veikšanai. Valsts bezpilota gaisa kuģu lidojumu laikā var neievērot šā likuma prasības, ciktāl to paredz attiecīgo jomu regulējošās speciālās tiesību normas. Šajā gadījumā bezpilota gaisa kuģu sistēmu ekspluatantam ir pienākums nodrošināt ar šo likumu, uz tā pamata izdotajiem Ministru kabineta noteikumiem un Eiropas Savienības tiesību aktiem salīdzināmu lidojuma drošuma un drošības, kā arī uzraudzības līmeni. Šā likuma prasības netiek attiecinātas uz lidojumiem ar valsts bezpilota gaisa kuģi, kurš veic lidojumus šim nolūkam speciāli norobežotā gaisa telpā, kas izveidota saskaņā ar normatīvo aktu par gaisa telpas pārvaldības kārtību, gaisa telpas struktūru un tās mainīšanas kārtību. Šajā gadījumā bezpilota gaisa kuģu sistēmu ekspluatantam ir pienākums nodrošināt lidojuma drošumu un drošību, kā arī uzraudzību.
Militāro bezpilota gaisa kuģu lidojumi
1Lidojumi ar militāro bezpilota gaisa kuģi tiek veikti, ievērojot šā likuma 117. 1 panta pirmās un otrās daļas nosacījumus. Šā likuma prasības netiek attiecinātas uz lidojumiem ar militāro bezpilota gaisa kuģi, kurš veic lidojumus šim nolūkam speciāli izveidotos gaisa telpas struktūras elementos, kas izveidoti saskaņā ar normatīvo aktu par gaisa telpas pārvaldības kārtību, gaisa telpas struktūru un tās mainīšanas kārtību. Militāro bezpilota gaisa kuģu lidojumus ārpus šim nolūkam speciāli izveidotiem gaisa telpas struktūras elementiem veic saskaņā ar normatīvo aktu par bezpilota gaisa kuģu lidojumiem Latvijas Republikas gaisa telpā. Šajā gadījumā Nacionālie bruņotie spēki nodrošina salīdzināmu lidojuma drošuma un drošības, kā arī uzraudzības līmeni.
Bezpilota gaisa kuģu sistēmu apdrošināšana
1Bezpilota gaisa kuģa īpašnieks apdrošina savu vispārējo civiltiesisko atbildību pret zaudējumiem, kurus bezpilota gaisa kuģis varētu radīt trešās personas veselībai, dzīvībai vai mantai, kā arī videi. (Otrā daļa izslēgta ar 14.11.2024 . likumu) Vispārējās civiltiesiskās atbildības minimālos limitus par zaudējumiem, kurus bezpilota gaisa kuģis varētu radīt trešās personas veselībai, dzīvībai vai mantai, kā arī videi, un atkāpes no apdrošināšanas prasībām nosaka Ministru kabinets. Šajā pantā minētās prasības neattiecas uz militārajiem bezpilota gaisa kuģiem. Kārtību, kādā atlīdzina kaitējumu trešai personai vai tās mantai, ja to nodarījis militārais bezpilota gaisa kuģis, nosaka Ministru kabinets.
Patērētāju tiesību aizsardzības centra kompetence
1Patērētāju tiesību aizsardzības centrs: 1) ir tirgus uzraudzības iestāde regulas Nr. 2019/945 3. panta 23. punkta izpratnē; 2) organizē un veic Eiropas Savienības tirgū laisto un ienākošo bezpilota gaisa kuģu sistēmu un to attālās identifikācijas papildierīču uzraudzību saskaņā ar regulas Nr. 2019/945 35. pantu.
Bezpilota gaisa kuģu informācijas sistēma
1Bezpilota gaisa kuģu informācijas sistēma ir valsts informācijas sistēma, kas nodrošina ar bezpilota gaisa kuģu jomu saistīto elektronisko pakalpojumu sniegšanu un bezpilota gaisa kuģu jomas reģistra darbību. Bezpilota gaisa kuģu informācijas sistēmas pārzinis ir Civilās aviācijas aģentūra. Pieteikumus bezpilota gaisa kuģu jomā izveido, kā arī saziņu veic Bezpilota gaisa kuģu informācijas sistēmā. Bezpilota gaisa kuģu informācijas sistēmā izveidots dokuments ir derīgs arī tad, ja tajā nav rekvizīta "paraksts". Dokumentu vai citu informāciju paziņo adresātam, izmantojot Bezpilota gaisa kuģu informācijas sistēmu un vienlaikus par to nosūtot paziņojumu uz oficiālās elektroniskās adreses kontu, ja sistēmas lietotājam ir aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses konts. Persona valsts informācijas sistēmā vai rakstveidā, informējot Civilās aviācijas aģentūru un savu lūgumu īpaši pamatojot, var lūgt izmantot citu saziņas kanālu un norādīt to kā galveno kanālu dokumentu un informācijas saņemšanai.
Vienpadsmitā 2 nodaļa ATSAITĒ PIESTIPRINĀTI GAISA BALONI, GAISA PŪĶI, BEZPILOTA RAĶETES UN RAĶEŠU MODEĻI
Atsaitē piestiprinātu gaisa balonu, gaisa pūķu, bezpilota raķešu un raķešu modeļu lidojumu vispārīgie noteikumi
1Lidojumi ar atsaitē piestiprinātu gaisa balonu, gaisa pūķi, bezpilota raķeti un raķešu modeļiem tiek veikti, ievērojot šā likuma 117. 1 panta pirmās un trešās daļas nosacījumus.
Atsaitē piestiprinātu gaisa balonu, gaisa pūķu, bezpilota raķešu un raķešu modeļu lidojumi
1Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā tiek veikti lidojumi ar atsaitē piestiprinātu gaisa balonu, gaisa pūķi, bezpilota raķeti un raķešu modeļiem.
Divpadsmitā nodaļa ADMINISTRATĪVIE PĀRKĀPUMI CIVILĀS UN MILITĀRĀS AVIĀCIJAS JOMĀ UN KOMPETENCE ADMINISTRATĪVĀ PĀRKĀPUMA PROCESĀ
Administratīvie pārkāpumi gaisa kuģu lidojumu drošuma jomā
1Par tādu normatīvo aktu prasību nepildīšanu, kuras paredz ziņot, analizēt un veikt turpmākos pasākumus attiecībā uz atgadījumiem civilajā aviācijā, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajām personām no desmit līdz septiņdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajām personām — no simt četrdesmit līdz trīssimt piecdesmit naudas soda vienībām. Par civilās aviācijas lidlauka ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu, kas apdraud civilās aviācijas drošību un gaisa kuģu lidojumu drošumu, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajām personām no trīsdesmit līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajām personām — no deviņsimt līdz tūkstoš četrsimt naudas soda vienībām. Par gaisa kuģu lidojumu drošumam potenciāli bīstamu objektu būvēšanu, ierīkošanu vai izvietošanu bez Civilās aviācijas aģentūras atļaujas, izņemot patvaļīgas būvniecības gadījumu, piemēro naudas sodu fiziskajām personām līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajām personām — no trīssimt līdz tūkstoš četrsimt naudas soda vienībām. Par militāro lidlauku un militārās aviācijas poligonu darbības drošībai potenciāli bīstamu objektu būvēšanu, ierīkošanu vai izvietošanu bez Aizsardzības ministrijas atļaujas, izņemot patvaļīgas būvniecības gadījumu, piemēro naudas sodu fiziskajām personām līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajām personām — no trīssimt līdz tūkstoš četrsimt naudas soda vienībām. Par tādu normatīvo aktu prasību nepildīšanu, kuras paredz marķējuma un aizsarggaismu izvietošanu uz būvēm un to uzturēšanu darba kārtībā, piemēro naudas sodu fiziskajām personām no trīsdesmit līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajām personām — no trīssimt līdz tūkstoš četrsimt naudas soda vienībām.
Administratīvie pārkāpumi gaisa kuģu ekspluatācijas jomā
1Par pasažieru pārvadāšanu ar gaisa kuģi, ja to izdarījusi persona, kurai nav piešķirtas tiesības sniegt šādu pakalpojumu, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajām personām no trīsdesmit līdz simt sešdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajām personām — līdz diviem procentiem no juridiskās personas iepriekšējā pārskata gada neto apgrozījuma. Par izpletņlēcēju desantēšanu regulējošu normatīvo aktu prasību pārkāpšanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajām personām no trīsdesmit līdz trīssimt piecdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajām personām — no deviņdesmit līdz tūkstoš divsimt naudas soda vienībām. Par gaisa kuģa nodošanu lidojumu veikšanai personai, kurai nav atbilstošas kvalifikācijas, piemēro naudas sodu fiziskajām personām no trīsdesmit līdz simt sešdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajām personām — līdz diviem procentiem no juridiskās personas iepriekšējā pārskata gada neto apgrozījuma. Par gaisa kuģu lidojumu noteikumu pārkāpšanu piemēro naudas sodu fiziskajām personām no trīsdesmit līdz simt sešdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajām personām — līdz pieciem procentiem no juridiskās personas iepriekšējā pārskata gada neto apgrozījuma. Par lidojuma veikšanu ar gaisa kuģi bez obligātās apdrošināšanas vai normatīvajos aktos noteiktajiem dokumentiem, kas apliecina gaisa kuģa derīgumu lidojumam, piemēro naudas sodu fiziskajām personām no trīsdesmit līdz simt sešdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajām personām — līdz deviņiem procentiem no juridiskās personas iepriekšējā pārskata gada neto apgrozījuma. Par lidojuma veikšanu ar gaisa kuģi bez normatīvajos aktos noteiktā aprīkojuma piemēro naudas sodu fiziskajām personām no trīsdesmit līdz simt sešdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajām personām — līdz septiņiem procentiem no juridiskās personas iepriekšējā pārskata gada neto apgrozījuma. Par gaisa kuģa tehniskās apkopes vai lidotspējas uzturēšanas noteikumu pārkāpšanu piemēro naudas sodu fiziskajām personām no trīsdesmit līdz simt sešdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajām personām — līdz desmit procentiem no juridiskās personas iepriekšējā pārskata gada neto apgrozījuma. Par civilā zemskaņas gaisa kuģa ekspluatāciju bez atbilstoša trokšņa līmeņa sertifikāta piemēro naudas sodu fiziskajām personām no trīsdesmit līdz simt sešdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajām personām — līdz septiņiem procentiem no juridiskās personas iepriekšējā pārskata gada neto apgrozījuma. Par lidojuma veikšanu ar nereģistrētu gaisa kuģi vai ar gaisa kuģi, uz kura nav atveidota gaisa kuģa reģistrācijas valsts noteikumiem atbilstoša nacionālā zīme un reģistrācijas zīme, piemēro naudas sodu fiziskajām personām no trīsdesmit līdz simt sešdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajām personām — līdz septiņiem procentiem no juridiskās personas iepriekšējā pārskata gada neto apgrozījuma.
Administratīvie pārkāpumi pasažieru gaisa pārvadājumu jomā
1Par informācijas nesniegšanu pasažieriem par viņu tiesībām sakarā ar iekāpšanas gaisa kuģī atteikumu, lidojuma atcelšanu vai ilgu kavēšanos piemēro brīdinājumu vai naudas sodu juridiskajām personām no četrpadsmit līdz sešsimt naudas soda vienībām. Par citu normatīvajos aktos noteikto gaisa transporta pasažieru tiesību neievērošanu sakarā ar iekāpšanas gaisa kuģī atteikumu, lidojuma atcelšanu vai ilgu kavēšanos piemēro brīdinājumu vai naudas sodu juridiskajām personām no divdesmit astoņām līdz tūkstoš četrsimt naudas soda vienībām. Par personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām normatīvajos aktos noteikto tiesību pārkāpšanu attiecībā uz gaisa pārvadājumu pakalpojumu izmantošanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu juridiskajām personām no deviņdesmit līdz sešsimt naudas soda vienībām. Par informācijas nesniegšanu pasažieriem par gaisa pārvadājumu veicošā gaisa pārvadātāja identitāti piemēro naudas sodu juridiskajām personām no četrpadsmit līdz sešdesmit naudas soda vienībām. Par pieprasīto pasažieru datu neiesniegšanu, nepilnīgu vai nepareizu datu iesniegšanu Valsts robežsardzei, ja to izdarījis pārvadātājs, kas veic pārvadājumus ar gaisa transportu no trešās valsts uz Latvijas Republiku, piemēro naudas sodu pārvadātājam — fiziskajai vai juridiskajai personai — no sešsimt divdesmit līdz tūkstoš divdesmit naudas soda vienībām.
Administratīvie pārkāpumi bagāžas, pasta un kravas gaisa pārvadājumu jomā
1Par bīstamu izstrādājumu vai vielu pārvadāšanas noteikumu pārkāpšanu gaisa transportā piemēro brīdinājumu vai naudas sodu juridiskajām personām no trīssimt līdz tūkstoš sešsimt naudas soda vienībām. Par pasažieru, rokas bagāžas, reģistrētās bagāžas, kravas, pasta, pārtikas krājumu vai gaisa kuģa inventāra pieņemšanu pārvadāšanai ar civilās aviācijas gaisa kuģi, pārkāpjot drošības pārbaudes noteikumus, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu juridiskajām personām no trīssimt līdz tūkstoš sešsimt naudas soda vienībām.
Administratīvā atbildība civilās aviācijas drošības jomā
1Par patvaļīgu iekļūšanu lidostas vai lidlauka kontrolējamā teritorijā vai patvaļīgu pārvietošanos pa lidostas vai lidlauka kontrolējamo teritoriju piemēro brīdinājumu vai naudas sodu no trīsdesmit līdz četrsimt naudas soda vienībām. Par normatīvo aktu prasību neievērošanu attiecībā uz piekļuves kontroles vai drošības pārbaudes nodrošināšanu civilās aviācijas objektam piemēro brīdinājumu vai naudas sodu juridiskajām personām no trīssimt līdz tūkstoš sešsimt naudas soda vienībām.
Administratīvie pārkāpumi gaisa satiksmes pārvaldības un aeronavigācijas pakalpojumu jomā
1Par gaisa satiksmes pārvaldību regulējošu normatīvo aktu prasību pārkāpšanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajām personām no trīsdesmit līdz septiņdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajām personām — līdz septiņiem procentiem no juridiskās personas iepriekšējā pārskata gada neto apgrozījuma. Par zemes sakaru, navigācijas, novērošanas un meteoroloģisko iekārtu bojāšanu, pārveidošanu vai pārvietošanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajām personām no trīsdesmit līdz simt sešdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajām personām — no simt četrdesmit līdz trīssimt piecdesmit naudas soda vienībām. Par aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanu regulējošu noteikumu pārkāpšanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu juridiskajām personām līdz astoņiem procentiem no juridiskās personas iepriekšējā pārskata gada neto apgrozījuma. Par gaisa kuģu un citu materiālo objektu lidojumu drošumu apdraudošu šaušanu, spridzināšanas darbiem vai darbību ar gaismas vai elektromagnētisko izstarojumu, ja nav saņemta attiecīga atļauja, piemēro naudas sodu fiziskajām personām no sešdesmit līdz simt sešdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajām personām — no trīssimt līdz tūkstoš sešsimt naudas soda vienībām.
Administratīvie pārkāpumi civilās aviācijas personāla uzraudzības jomā
1Par civilās aviācijas personāla pienākumu pildīšanu bez nepieciešamās kvalifikācijas vai par kvalifikāciju un veselību apliecinošos dokumentos norādīto ierobežojumu neievērošanu piemēro naudas sodu no trīsdesmit līdz četrsimt naudas soda vienībām, atņemot tiesības veikt civilās aviācijas personāla pienākumus uz laiku līdz pieciem gadiem vai bez tā.
Administratīvie pārkāpumi bezpilota gaisa kuģu jomā
1Par lidojuma veikšanu ar bezpilota gaisa kuģi, kas nav marķēts vai identificējams, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz trīsdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — līdz simt naudas soda vienībām. Par tālvadības pilota vai novērotāja pienākumu pildīšanu vai lidojuma uzraudzību, atrodoties alkohola ietekmē, ja tā koncentrācija asinīs pārsniedz 0,2 promiles, vai atrodoties narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē, piemēro naudas sodu līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām. Par lidojuma veikšanu ar bezpilota gaisa kuģi ārpus tiešās redzamības piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz sešdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — līdz divsimt naudas soda vienībām. Par lidojuma veikšanu ar bezpilota gaisa kuģi bez civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — līdz divsimt naudas soda vienībām. Par lidojuma veikšanu ar bezpilota gaisa kuģi, ja bezpilota gaisa kuģu sistēmu ekspluatants, bezpilota gaisa kuģis, tālvadības pilots vai gaisa kuģu modeļu klubs vai apvienība nav reģistrēta bezpilota gaisa kuģu jomas reģistrā, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — līdz četrsimt naudas soda vienībām. Par lidojuma veikšanu ar bezpilota gaisa kuģi, kura kopējā pacelšanās masa pārsniedz pieļaujamo maksimālo masu vai kurš neatbilst bezpilota gaisa kuģu sistēmu klasei vai bezpilota gaisa kuģa kategorijai, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — līdz četrsimt naudas soda vienībām. Par lidojuma veikšanu ar bezpilota gaisa kuģi, neievērojot attālumu līdz lidojumā neiesaistītām personām un cilvēku pulcēšanās vietām, ja nav saņemta ekspluatācijas atļauja, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — līdz četrsimt naudas soda vienībām. Par atteikšanos no pārbaudes alkohola koncentrācijas vai narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes noteikšanai piemēro naudas sodu līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām. Par lidojuma veikšanu ar bezpilota gaisa kuģi bez tālvadības pilota kvalifikācijas apliecinājuma piemēro brīdinājumu vai naudas sodu līdz sešdesmit naudas soda vienībām. Par šķidrumu izsmidzināšanu, materiālu vai vielu nomešanu, bīstamu izstrādājumu vai vielu pārvadāšanu ar bezpilota gaisa kuģi bez atļaujas piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz sešdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — līdz divsimt naudas soda vienībām. Par atļaujas izsniegšanu veikt lidojumu ar bezpilota gaisa kuģi tuvāk par normatīvajos aktos bezpilota gaisa kuģu jomā noteikto attālumu no publiska pasākuma, sapulces, gājiena vai piketa norises vietas bez saskaņojuma ar pašvaldību vai bez sabiedrības informēšanas par bezpilota gaisa kuģa lidojumu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — līdz četrsimt naudas soda vienībām. Par gaisa kuģu modeļu kluba vai apvienības bezpilota gaisa kuģu lidojumu organizēšanu bez atļaujas piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — līdz četrsimt naudas soda vienībām. Par lidojuma veikšanu ar atsaitē piestiprinātu gaisa balonu, gaisa pūķi, bezpilota raķeti vai raķetes modeli bez atļaujas piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — līdz četrsimt naudas soda vienībām. Par lidojuma veikšanu ar bezpilota gaisa kuģi Latvijas Republikas gaisa telpā, neievērojot regulā Nr. 2019/947 noteikto pieļaujamo lidojuma augstumu, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz divsimt naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — līdz piecsimt naudas soda vienībām. Par lidojuma veikšanu ar bezpilota gaisa kuģi, neievērojot prasības, kas noteiktas ģeogrāfiskajā zonā, izņemot šā panta sešpadsmitajā daļā minēto gadījumu, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — līdz četrsimt naudas soda vienībām. Par lidojuma veikšanu ar bezpilota gaisa kuģi, neievērojot prasības, kas noteiktas ģeogrāfiskajā zonā, kurā transformēta informācija attiecībā uz bezpilota gaisa kuģu lidojumiem gaisa telpas struktūras elementos, kā arī cita attiecināmā aeronavigācijas informācija, kas publicēta aeronavigācijas informācijas produktos un ietekmē bezpilota gaisa kuģu lidojumus, vai ģeogrāfiskajā zonā, kas izveidota virs citiem aviācijas objektiem, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz divsimt naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — līdz tūkstoš naudas soda vienībām.
Kompetence administratīvā pārkāpuma procesā
1Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 118. panta pirmajā, otrajā, trešajā un piektajā daļā minētajiem pārkāpumiem (izņemot piektajā daļā minētos pārkāpumus, kas izdarīti militārajos lidlaukos, militārās aviācijas poligonos vai šādu objektu tuvumā), 119. pantā, 120. panta trešajā un ceturtajā daļā, 121. pantā, 122. panta otrajā daļā, 123. un 124. pantā minētajiem pārkāpumiem veic Civilās aviācijas aģentūra. Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 118. panta ceturtajā un piektajā daļā (par pārkāpumu izdarīšanu militārajos lidlaukos, militārās aviācijas poligonos vai šādu objektu tuvumā), 124. 1 panta pirmajā, otrajā, trešajā, ceturtajā, piektajā, sestajā, astotajā, devītajā, piecpadsmitajā un sešpadsmitajā daļā (par pārkāpumu izdarīšanu militārajos objektos, kurus izmanto Nacionālie bruņotie spēki Nacionālo bruņoto spēku likumā noteikto uzdevumu pildīšanai, ģeogrāfiskajās zonās un gaisa telpas struktūras elementos, kuri ir izveidoti Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām) minētajiem pārkāpumiem veic Militārā policija. Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 124. 1 panta piecpadsmitajā daļā (par pārkāpumu izdarīšanu militārajos objektos, kuros nav nodrošināta Militārās policijas klātbūtne) minētajiem pārkāpumiem līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai veic Militārā policija, Valsts policija vai pašvaldības policija. Administratīvā pārkāpuma lietu izskata Militārā policija. Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 122. panta pirmajā daļā, 124. 1 panta pirmajā, otrajā, trešajā, ceturtajā, piektajā, sestajā, septītajā, astotajā, devītajā, desmitajā, vienpadsmitajā un piecpadsmitajā daļā (izņemot valsts robežas drošību) minētajiem pārkāpumiem veic Valsts policija, kā arī pašvaldības policija (izņemot šā likuma 122. panta pirmajā daļā minētos pārkāpumus). Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 119. panta piektajā un devītajā daļā un 120. panta piektajā daļā, 124. 1 panta pirmajā, otrajā, trešajā, ceturtajā, piektajā, sestajā, astotajā, devītajā un piecpadsmitajā daļā (par pārkāpumu izdarīšanu infrastruktūras objektos, kuri tiek izmantoti Valsts robežsardzes vajadzībām, ģeogrāfiskajās zonās un gaisa telpas struktūras elementos, kuri ir izveidoti Valsts robežsardzes vajadzībām) minētajiem pārkāpumiem veic Valsts robežsardze. Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 120. panta pirmajā un otrajā daļā minētajiem pārkāpumiem veic Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 124. 1 panta divpadsmitajā, trīspadsmitajā un četrpadsmitajā daļā minētajiem pārkāpumiem līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai veic Valsts policija, pašvaldības policija vai Civilās aviācijas aģentūra. Administratīvā pārkāpuma lietu izskata Civilās aviācijas aģentūra. Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 124. 1 panta sešpadsmitajā daļā (izņemot šā panta astotajā daļā minēto gadījumu) minētajiem pārkāpumiem veic Valsts policija vai pašvaldības policija. Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 124. 1 panta sešpadsmitajā daļā minētajiem pārkāpumiem par lidojuma attālumu no lidlauka, lidojuma augstumu vai lidojuma veikšanu bez atļaujas vai saskaņojuma līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai veic Valsts policija, pašvaldības policija vai Civilās aviācijas aģentūra. Administratīvā pārkāpuma lietu izskata Civilās aviācijas aģentūra.
Kārtība, kādā izpildāms lēmums atņemt tiesības pildīt civilās aviācijas personāla pienākumus
1Lēmumu atņemt tiesības pildīt civilās aviācijas personāla pienākumus izpilda, izdarot attiecīgu ierakstu civilās aviācijas personāla reģistrā un anulējot civilās aviācijas personāla apliecību. Ja civilās aviācijas personāla apliecība ir anulēta, bet nav izņemta, civilās aviācijas personāla loceklim ir pienākums 10 dienu laikā no lēmuma paziņošanas dienas nodot nederīgo civilās aviācijas personāla apliecību Civilās aviācijas aģentūrai.