VairogsPar apdrošināšanu bezdarba gadījumam
Īsais kopsavilkumsKo šis dokuments regulē
Šis regulējums palīdz saprast patērētāja tiesības, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja pienākumus, atteikuma un atlīdzības situācijas.
Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam — viss teksts
I nodaļa. Vispārīgie noteikumi
Likuma mērķis
1Šā likuma mērķis ir regulēt kārtību, kādā sniedzami pakalpojumi, ko paredz valsts sociālā apdrošināšana bezdarba gadījumam (turpmāk — bezdarba apdrošināšana), noteikt personu loku, kurām ir tiesības saņemt šos pakalpojumus, un šo personu pienākumus un atbildību.
Bezdarba apdrošināšanas pakalpojumi
1Saskaņā ar šo likumu tiek sniegti šādi bezdarba apdrošināšanas pakalpojumi: 1) bezdarbnieka pabalsts; 2) apbedīšanas pabalsts bezdarbnieka nāves gadījumā (turpmāk — apbedīšanas pabalsts); 3) (zaudējis spēku ar 01.01.2002. Skat. Pārejas noteikumus).
Tiesības uz bezdarba apdrošināšanas pakalpojumiem
1(1) Tiesības uz bezdarba apdrošināšanas pakalpojumiem ir personām, kuras Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā noteiktajā kārtībā ir ieguvušas bezdarbnieka statusu (turpmāk arī — bezdarbnieks), ir apdrošinātas bezdarba gadījumam saskaņā ar likumu " Par valsts sociālo apdrošināšanu " un kurām ir šajā likumā noteiktais apdrošināšanas stāžs. (2) Papildus šā panta pirmajā daļā noteiktajiem bezdarbniekiem tiesības uz bezdarbnieka pabalstu ir šā likuma 5.panta trešajā daļā noteiktajiem bezdarbniekiem, bet tiesības uz apbedīšanas pabalstu — šā likuma 12.panta pirmajā daļā noteiktajām personām. (3) Pēc bezdarbnieka statusa piešķiršanas personai tiesības uz bezdarbnieka pabalstu ir vienu reizi.
Līdzekļi bezdarba apdrošināšanas pakalpojumu un nodarbinātības pasākumu finansēšanai
1(1) Šā likuma 2.pantā noteiktos bezdarba apdrošināšanas pakalpojumus finansē no valsts sociālās apdrošināšanas nodarbinātības speciālā budžeta (turpmāk — nodarbinātības speciālais budžets). (2) Nodarbinātības speciālā budžeta līdzekļus, bet ne vairāk kā 10 procentu apmērā no likumā par valsts budžetu kārtējam gadam noteiktā nodarbinātības speciālā budžeta līdzekļu kopējā apmēra, izmanto arī Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā noteikto aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu finansēšanai un ar šo pasākumu nodrošināšanu saistītajām administrēšanas izmaksām, kā arī stipendijām bezdarbnieku profesionālās apmācības, pārkvalifikācijas un kvalifikācijas paaugstināšanas laikā un stipendijām neformālās izglītības ieguves laikā. (3) (Izslēgta ar 15.12.2011 . likumu)
II nodaļa. Bezdarbnieka pabalsts
Tiesības uz bezdarbnieka pabalstu
1(1) Tiesības uz bezdarbnieka pabalstu ir bezdarbniekam, kuram apdrošināšanas stāžs ir ne mazāks par vienu gadu, ja par viņu Latvijas Republikā ir veiktas vai bija jāveic obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas bezdarba gadījumam (turpmāk — iemaksas bezdarba gadījumam) ne mazāk kā 12 mēnešus pēdējo 16 mēnešu periodā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas. (2) Ja par bezdarbnieku pēdējo 16 mēnešu periodā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas iemaksas bezdarba gadījumam nav veiktas vai ir veiktas mazāk nekā 12 mēnešus un ja tās ir veiktas vai bija jāveic arī par periodu pēc bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas, nosakot tiesības uz bezdarbnieka pabalstu, ņem vērā iemaksas bezdarba gadījumam par pēdējo 16 mēnešu periodu pirms pabalsta pieprasīšanas dienas, ja ir ievēroti pārējie šā panta pirmajā daļā minētie bezdarbnieka pabalsta piešķiršanas nosacījumi. (3) Bezdarbniekam, par kuru pēdējo 16 mēnešu periodā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas iemaksas bezdarba gadījumam nav veiktas vai ir veiktas, vai bija jāveic mazāk nekā 12 mēnešus, ir tiesības uz bezdarbnieka pabalstu, ja attiecīgajā periodā viņš ir piederējis pie vienas no šādām personu kategorijām: 1) pēc invaliditātes ir atguvis darbspējas; 2) ir kopis bērnu ar invaliditāti līdz 18 gadu vecumam. (4) Šā panta trešajā daļā noteiktajai personai bezdarbnieka pabalstu piešķir, ja tā bezdarbnieka statusa iegūšanai reģistrējusies Nodarbinātības valsts aģentūrā viena mēneša laikā no dienas, kad atguvusi darbspējas, vai no dienas, kad personas kopjamais bērns ar invaliditāti ir sasniedzis 18 gadu vecumu vai miris, nesasniedzot 18 gadu vecumu. (5) (Izslēgta ar 08.11.2007 . likumu)
Apdrošināšanas stāžs, kas dod tiesības uz bezdarbnieka pabalstu
1(1) Apdrošināšanas stāžu, kas dod tiesības uz bezdarbnieka pabalstu, veido: 1) periodi, par kuriem veiktas iemaksas bezdarba gadījumam saskaņā ar likumu " Par valsts sociālo apdrošināšanu "; 2) līdz 1991.gada 1.janvārim uzkrātie darba un darbam pielīdzinātie periodi, kurus nosaka saskaņā ar likuma " Par valsts pensijām " pārejas noteikumu 1.punktu; 3) no 1991.gada 1.janvāra līdz 1996.gada 1.janvārim uzkrātie darba periodi, par kuriem veikti vai bija jāveic sociālā nodokļa maksājumi, vai darbam pielīdzinātie periodi, kurus nosaka saskaņā ar likuma " Par valsts pensijām " pārejas noteikumu 2.punktu; 4) periodi, par kuriem laikā no 1996.gada 1.janvāra līdz 199 .gada 31.decembrim veikti vai bija jāveic sociālā nodokļa maksājumi saskaņā ar likumu "Par sociālo nodokli". (2) Apdrošināšanas stāžu nosaka: 1) šā likuma 5.panta pirmajā daļā noteiktajai personai — līdz bezdarbnieka statusa iegūšanas dienai; 2) šā likuma 5.panta otrajā daļā noteiktajai personai — līdz pabalsta pieprasīšanas dienai; 3) (izslēgts ar 08.11.2007 . likumu) .
Bezdarbnieka pabalsta apmēra noteikšana
1(1) Bezdarbniekam, kurš vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas periodā, kas noteikts saskaņā ar šā likuma 8.pantu , ir bijis darba ņēmējs, bezdarbnieka pabalsta apmēru nosaka proporcionāli apdrošināšanas stāžam un atbilstoši ienākumiem, no kuriem saskaņā ar likumu " Par valsts sociālo apdrošināšanu " tiek veiktas iemaksas bezdarba gadījumam (turpmāk arī — apdrošināšanas iemaksu alga): 1) ar apdrošināšanas stāžu no viena gada līdz deviņiem gadiem (ieskaitot) — 50 procentu apmērā no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas; 2) ar apdrošināšanas stāžu no desmit līdz deviņpadsmit gadiem (ieskaitot) — 55 procentu apmērā no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas; 3) ar apdrošināšanas stāžu no divdesmit līdz divdesmit deviņiem gadiem (ieskaitot) — 60 procentu apmērā no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas; 4) ar apdrošināšanas stāžu virs trīsdesmit gadiem — 65 procentu apmērā no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas. (2) Bezdarbniekam, par kuru visā vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas periodā, kas noteikts saskaņā ar šā likuma 8. pantu , iemaksas bezdarba gadījumam ir veiktas no valsts pamatbudžeta, un šā likuma 5. panta trešajā daļā noteiktajiem bezdarbniekiem pabalstu nosaka 60 procentu apmērā no tādas kopējās summas, kura atbilst divkāršam valsts sociālā nodrošinājuma pabalstam, kāds bezdarbnieka pabalsta pieprasīšanas dienā bija noteikts Valsts sociālo pabalstu likuma 13. panta pirmās daļas 1. punktā minētajām personām. (3) Bezdarbniekam, par kuru vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas periodā, kas noteikts saskaņā ar šā likuma 8.pantu , iemaksas bezdarba gadījumam ir veicis gan pats pabalsta pieprasītājs un viņa darba devējs, gan valsts, piešķiramā bezdarbnieka pabalsta apmēru nosaka saskaņā ar šā panta pirmo daļu. Šādā gadījumā bezdarbnieka pabalsta apmērs nedrīkst būt mazāks par šā panta otrajā daļā noteikto. (4) (Izslēgta ar 15.11.2012 . likumu) (5) (Izslēgta ar 24.10.2002 . likumu) (6) Bezdarbniekam, kurš visā vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas periodā, kas noteikts saskaņā ar šā likuma 8. pantu, nav bijis darba ņēmējs un par kuru iemaksas bezdarba gadījumam ir veiktas no valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta, bezdarbnieka pabalsta apmēru nosaka: 1) saskaņā ar šā panta pirmo daļu, ja iemaksas veiktas no slimības pabalsta; 2) saskaņā ar šā panta pirmo daļu, vidējo apdrošināšanas iemaksu algu aprēķinot par 12 mēnešu periodu pirms šā likuma 8. panta pirmajā daļā noteiktā perioda no apdrošināšanas iemaksu algas par pēdējiem mēnešiem, kuros iemaksas bezdarba gadījumam ir veiktas vai bija jāveic darba ņēmējam un darba devējam, ja iemaksas veiktas par maternitātes pabalsta vai vecāku pabalsta saņēmējiem. Šādā gadījumā bezdarbnieka pabalsta apmērs nedrīkst būt mazāks par šā panta otrajā daļā noteikto. (7) Bezdarbniekam, kurš visā vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas periodā, kas noteikts saskaņā ar šā likuma 8.pantu , nav bijis darba ņēmējs, bet iemaksas bezdarba gadījumam ir veiktas gan no valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta, gan no valsts pamatbudžeta, bezdarbnieka pabalsta apmēru nosaka tāpat kā gadījumā, ja iemaksas bezdarba gadījumam ir veiktas tikai no valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta saskaņā ar šā panta sestās daļas 1. vai 2.punktu. (8) Bezdarbniekam, kurš maternitātes vai vecāku pabalsta saņemšanas laikā zaudējis darba ņēmēja statusu un kurš šā likuma 8. panta pirmajā daļā noteiktajā vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas perioda daļā nav bijis darba ņēmējs un saņēmis maternitātes pabalstu vai vecāku pabalstu, bezdarbnieka pabalsta apmēru nosaka, to aprēķinot no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas par 12 mēnešu periodu, kurā pēdējās iemaksas bezdarba gadījumam ir veiktas vai bija jāveic darba ņēmējam un darba devējam. Šādā gadījumā bezdarbnieka pabalsta apmērs nedrīkst būt mazāks par šā panta otrajā daļā noteikto.
Vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšana bezdarbnieka pabalsta apmēra noteikšanai
1(1) Šā likuma 5.panta pirmajā daļā noteiktajos gadījumos vidējo apdrošināšanas iemaksu algu bezdarbnieka pabalsta apmēra noteikšanai aprēķina no apdrošinātās personas apdrošināšanas iemaksu algas par 12 kalendāra mēnešu periodu, šo periodu beidzot divus kalendāra mēnešus pirms mēneša, kurā persona ieguvusi bezdarbnieka statusu. (2) Šā likuma 5.panta otrajā daļā noteiktajos gadījumos vidējo apdrošināšanas iemaksu algu bezdarbnieka pabalsta apmēra noteikšanai aprēķina no apdrošinātās personas apdrošināšanas iemaksu algas par 12 kalendāra mēnešu periodu, šo periodu beidzot divus kalendāra mēnešus pirms mēneša, kurā persona pieprasījusi bezdarbnieka pabalstu. (3) Ministru kabinets nosaka vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas nosacījumus un kārtību. (4) (Izslēgta ar 07.06.2006 . likumu) (5) (Izslēgta no 01.01.2022. ar 23.11.2016 . likumu) (6) (Izslēgta no 01.01.2022. ar 23.11.2016 . likumu) (7) (Izslēgta no 01.01.2022. ar 23.11.2016 . likumu) (8) (Izslēgta no 01.01.2022. ar 23.11.2016 . likumu) (9) (Izslēgta no 01.01.2022. ar 23.11.2016 . likumu)
Bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilgums
1(1) Bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilgums ir astoņi mēneši 12 mēnešu periodā no pabalsta piešķiršanas dienas. (2) Ja 12 mēnešu periodā personai bezdarbnieka pabalsts tiek piešķirts atkārtoti, to piešķir, ņemot vērā šajā periodā iepriekš piešķirto bezdarbnieka pabalstu saņemšanas ilgumu dienās. (3) Bezdarbnieka pabalstu atkarībā no bezdarba ilguma izmaksā šādā apmērā: 1) pirmos divus mēnešus — pilnā apmērā no piešķirtā bezdarbnieka pabalsta; 2) trešajā un ceturtajā mēnesī — 75 procentu apmērā no piešķirtā bezdarbnieka pabalsta; 3) piektajā un sestajā mēnesī — 50 procentu apmērā no piešķirtā bezdarbnieka pabalsta; 4) septītajā un astotajā mēnesī — 45 procentu apmērā no piešķirtā bezdarbnieka pabalsta.
Bezdarbnieka pabalsta izmaksas apturēšana un izbeigšana
1(1) Bezdarbnieka pabalsta izmaksu aptur, ja bezdarbnieks: 1) noslēdz līgumu par algoto pagaidu sabiedrisko darbu veikšanu vai noslēdz darba līgumu dalībai citos Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā noteiktajos aktīvajos nodarbinātības pasākumos; 2) iegūst darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statusu saskaņā ar likumu " Par valsts sociālo apdrošināšanu " uz laiku līdz diviem mēnešiem (ieskaitot); 3) saņem slimības vai maternitātes pabalstu saskaņā ar likumu "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu". (2) Laiku, kad bezdarbnieka pabalsta izmaksa apturēta, neieskaita šā likuma 9.panta pirmajā un otrajā daļā minētajā periodā. (3) Bezdarbnieka pabalsta izmaksu izbeidz, ja: 1) persona zaudē bezdarbnieka statusu; 2) Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, pamatojoties uz Valsts ieņēmumu dienesta informāciju, konstatē, ka persona nepamatoti saņem bezdarbnieka pabalstu, jo pabalsta saņemšanas laikā šai personai ir darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statuss; 3) Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, pamatojoties uz Latvijas Republikas Iedzīvotāju reģistra informāciju, konstatē, ka pabalsta saņēmējs ir miris; 4) persona atsakās no bezdarbnieka pabalsta; 5) Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra konstatē, ka pabalsta saņēmējs nodarbināts citā valstī.
IV nodaļa. Apbedīšanas pabalsts
Apbedīšanas pabalsts
1(1) Bezdarbnieka nāves gadījumā tiesības uz apbedīšanas pabalstu ir bezdarbnieka ģimenes locekļiem vai personai, kura uzņēmusies apbedīšanu, ja mirušais bezdarbnieks ir bijis bezdarbnieka pabalsta saņēmējs vai arī par viņu pēdējo 36 mēnešu periodā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas iemaksas bezdarba gadījumam bija veiktas ne mazāk kā 12 mēnešus. (2) Apbedīšanas pabalstu piešķir tādas kopējās summas apmērā, kura atbilst trīskāršam valsts sociālā nodrošinājuma pabalstam, kāds bezdarbnieka nāves dienā bija noteikts Valsts sociālo pabalstu likuma 13. panta pirmās daļas 1. punktā minētajām personām. (3) Ja bezdarbnieka nāves gadījumā ir tiesības saņemt apbedīšanas pabalstu saskaņā ar šā likuma un citu likumu normām, piešķir un izmaksā apmērā lielāko pabalstu.
V nodaļa. Bezdarbnieka pabalsta un apbedīšanas pabalsta piešķiršana un izmaksa
Pabalstu pieprasīšana
1Bezdarbnieka pabalstu un apbedīšanas pabalstu pieprasa likumā " Par valsts sociālo apdrošināšanu " noteiktajā kārtībā.
Pabalstu piešķiršanas un izmaksas kārtība
1(1) Bezdarbnieka pabalstu piešķir: 1) no dienas, kad bezdarbnieks iesniedzis iesniegumu par bezdarbnieka pabalsta piešķiršanu, izņemot šīs daļas 2.punktā noteikto gadījumu; 2) personai, kas kļuvusi par bezdarbnieku pēc darba vai dienesta attiecību izbeigšanas uz pašas uzteikuma pamata vai sakarā ar pārkāpumu, — no dienas, kad bezdarbnieks iesniedzis iesniegumu par bezdarbnieka pabalsta piešķiršanu, bet ne agrāk kā divus mēnešus pēc bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas. (2) Apbedīšanas pabalstu piešķir, ja pabalsts pieprasīts sešu mēnešu laikā no bezdarbnieka nāves dienas. (3) Bezdarbnieka pabalsta un apbedīšanas pabalsta piešķiršanu, aprēķināšanu un izmaksu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nodrošina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra. Dokumentus, kas apliecina tiesības uz bezdarbnieka pabalstu un apbedīšanas pabalstu, nosaka Ministru kabinets.
Pabalstu izmaksa
1Bezdarbnieka pabalstu un apbedīšanas pabalstu pārskaita izmaksai uz pabalsta saņēmēja Latvijas Republikas kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas (PNS) kontu. Pabalstus, kas piešķirti saskaņā ar Latvijas noslēgtu starpvalstu līgumu sociālās drošības jomā vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa regulu (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu, var pārskaitīt uz pabalsta saņēmēja kontu attiecīgajā līgumvalstī vai Eiropas Savienības dalībvalstī, Šveices Konfederācijā vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstī, ja to paredz iepriekš minētie līgumi vai regula.
Bezdarbnieka pabalsta izmaksa par pagājušo laiku
Teksts nav pieejams.
Sakarā ar bezdarbnieka nāvi nesaņemtā bezdarbnieka pabalsta izmaksa
1Piešķirtās bezdarbnieka pabalsta summas, kuras nav izmaksātas, bezdarbnieka nāves gadījumā ir tiesības saņemt viņa laulātajam un pirmās un otrās pakāpes radiniekiem, ja pieprasījums iesniegts sešu mēnešu laikā no bezdarbnieka nāves dienas.
Nepamatoti izmaksāto bezdarbnieka pabalsta summu atgūšana
1(1) Ieturējumus no bezdarbnieka pabalsta var izdarīt, pamatojoties uz tiesas nolēmumiem un citu institūciju (amatpersonu) nolēmumiem, kurus izpilda normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. (2) Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra lēmumu par personai piešķirtā bezdarbnieka pabalsta pārmaksu atgūšanu pieņem, lai atgūtu summas, kas personai pārmaksātas pašas personas vainas dēļ, ja tā sniegusi nepatiesu vai nepilnīgu informāciju vai nav paziņojusi par pārmaiņām, kuras ietekmē tiesības uz pabalstu. (3) Ja Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra konstatē, ka personai bezdarbnieka pabalsta saņemšanas laikā ir bijis vai ir darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statuss un līdz ar to šī persona nepamatoti saņēmusi bezdarbnieka pabalstu, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra pieņem lēmumu par šajā periodā pārmaksātās bezdarbnieka pabalsta summas atgūšanu, pamatojoties uz Valsts ieņēmumu dienesta informāciju par periodiem, kuros persona reģistrēta kā darba ņēmējs vai pašnodarbinātais, vai no citas valsts kompetentās iestādes saņemto informāciju par personas nodarbinātību citā valstī. (4) Ja, apturot bezdarbnieka pabalsta izmaksu, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra konstatē bezdarbnieka pabalsta pārmaksu, tad, atjaunojot bezdarbnieka pabalsta izmaksu, izmaksājamā pabalsta summu samazina par pārmaksātā bezdarbnieka pabalsta summu. (5) Pārmaksātās bezdarbnieka pabalsta summas atgūst likumā " Par valsts sociālo apdrošināšanu " noteiktajā kārtībā un apmērā.
Izmaksātā bezdarbnieka pabalsta atmaksāšana
1Ja, izpildot attiecīgo tiesas spriedumu, tiesas apstiprinātu izlīgumu ar darba devēju vai attiecīgās valsts pārvaldes iestādes pieņemtu pārvaldes lēmumu, no darba devēja par labu personai tiek piedzīta un izmaksāta atlīdzība par darba piespiedu kavējumu attiecīgajā bezdarbnieka pabalsta saņemšanas periodā, personai ir pienākums Ministru kabineta noteiktajā kārtībā atmaksāt valsts sociālās apdrošināšanas nodarbinātības speciālajā budžetā saņemtā bezdarbnieka pabalsta summu.
VI nodaļa. Nobeiguma noteikumi
Bezdarba apdrošināšanas pakalpojumu jautājumos pieņemto lēmumu pārsūdzēšana
1(1) Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras amatpersonas lēmumu par bezdarba apdrošināšanas pakalpojumu persona var apstrīdēt mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras direktora lēmumu var pārsūdzēt tiesā mēneša laikā no direktora lēmuma spēkā stāšanās dienas. (2) (Zaudējusi spēku ar 01.01.2002. Skat. Pārejas noteikumus.)