Par Aizturēto personu turēšanas kārtības likuma 7.panta piektās daļas 1.punkta vārdu "kuras augstums nepārsniedz 1,2 metrus" un pārejas noteikumu 1.punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 95.pantam

Par termiņa pagarinājuma pamatojumu nevarot kalpot arī

1finanšu līdzekļu trūkums. Satversmes 95. pantā un Konvencijas 3.

2pantā garantētās tiesības esot absolūtas, proti, tādas, kuras

3nevar tikt ierobežotas. Aizbildinoties ar finanšu līdzekļu

4trūkumu, nevarot attaisnot apstākļus, kas pārkāpj necilvēcīgas

5izturēšanās aizliegumu, respektīvi, minimālo ciešanu slieksni.

6Šāda rīcība ne vien graujot uzticību valsts pārvaldei, bet arī

7esot pretrunā ar tiesiskās paļāvības principu. Bez tam Valsts

8policijas budžets esot nepārtraukti palielināts un laika posmā no

92005. gada līdz 2008. gadam pat dubultojies. Līdz ar to Aizturēto

10turēšanas likuma pārejas noteikumu 1. punkts neatbilstot

11Satversmes 1. pantam.

12Tiesībsargs papildus norāda, ka Aizturēto turēšanas likuma 7.

13panta piektās daļas 1. punktā noteiktais esot tikai viens no

14vairākiem apstākļiem, kas norādot uz īslaicīgās aizturēšanas

15vietu neatbilstību cilvēktiesību standartiem. Būtiskākais

16Satversmes 95. pantā ietverto pamattiesību aizskārums izrietot no

17tā, ka likumdevējs pieņēmis minētā likuma pārejas noteikumu 1.

18punktu un pagarinājis periodu, kurā īslaicīgās aizturēšanas

19vietas varot neatbilst cilvēktiesību standartiem.

203. Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, - Saeima

21- nepiekrīt Tiesībsarga argumentiem un lūdz Satversmes tiesu

22atzīt apstrīdētās normas par atbilstošām augstāka juridiskā spēka

23tiesību normām.

24Īslaicīgās aizturēšanas vietu apstākļi pārkāpjot Satversmes

2595. panta prasības tikai tad, kad tie sasniedzot minimālo

26cietsirdības līmeni. Atsaucoties uz ECT un Komitejas praksi,

27Saeima norāda, ka spīdzināšanas, citādas cietsirdīgas vai cieņu

28pazemojošas izturēšanās pret cilvēku aizliegums uzskatāms par

29vienu no Konvencijas galvenajām normām. Atšķirībā no citām

30Konvencijas normām tās 3. pants esot formulēts kategoriski un

31neparedzot nekādus izņēmumus vai atkāpes.

32Pamatojoties uz pieteikumā minētajiem faktiem un Iekšlietu

33ministrijas sniegto informāciju, esot secināms, ka Aizturēto

34turēšanas likuma 7. panta piektās daļas 1. punktā noteiktais

35nesasniedz minimālo cietsirdības līmeni, pēc kura varētu

36konstatēt Satversmes 95. panta pārkāpumu. Bez tam sanitāro mezglu

37labiekārtošana atbilstoši Aizturēto turēšanas likuma prasībām un

38starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem esot likuma

39piemērotāju, nevis likumdevēja kompetencē ietilpstošs

40jautājums.

41Saeima piekrīt Tiesībsarga paustajam viedoklim, ka personai,

42kura ievietota īslaicīgās aizturēšanas vietā, jānodrošina pieeja

43sanitārajam mezglam, kas būtu norobežots no pārējās telpas ar

44sienu un garantētu privātuma aizsardzību. Tomēr nevarot piekrist

45tam, ka no pārējās kameras nepietiekami norobežoti sanitārie

46mezgli paši par sevi nozīmējot Satversmes 95. panta pārkāpumu.

47Izvērtējot Tiesībsarga pieteikumā minēto ECT lietu faktiskos

48apstākļus, Saeima secina, ka tajās esot vērtētas atšķirīgas

49situācijas.

50ECT esot īpaši norādījusi, ka Konvencijas 3. panta pārkāpuma

51gadījumā nepieciešams konstatēt nepieļaujamas izturēšanās mērķi,

52proti, pazemot vai aizskart personas godu un cieņu. Likumdevēja

53mērķis, pieņemot Aizturēto turēšanas likuma 7. panta piektās

54daļas 1. punktu, neesot bijis pazemot vai aizskart aizturēto

55personu godu un cieņu. Līdz ar to Saeima uzskata, ka Aizturēto

56turēšanas likuma 7. panta piektās daļas 1. punkts atbilst

57Satversmes 95. pantam.

58Vērtējot Aizturēto turēšanas likuma pārejas noteikumu 1.

59punkta atbilstību tiesiskās paļāvības principam, Saeima uzskata,

60ka minētais princips neesot pārkāpts. Šis princips varot

61aizstāvēt tikai tādas tiesības, kas personai jau reiz bijušas

62noteiktas. Tā galvenais uzdevums esot aizsargāt personas tiesības

63gadījumos, kad normatīvā regulējuma grozījumu rezultātā notiek

64vai ir iespējama personu tiesiskā stāvokļa pasliktināšanās.

65Grozījums Aizturēto turēšanas likuma pārejas noteikumu 1. punktā

66nekādā veidā nepasliktinot personu tiesisko stāvokli, jo ar to

67tiekot vienīgi pagarināts īslaicīgās aizturēšanas vietu

68sakārtošanai nepieciešamais pārejas periods. Šādā veidā netiekot

69samazināts personām piešķirto tiesību apjoms, kā arī netiekot

70atcelts valsts pienākums noteiktā termiņā sakārtot īslaicīgās

71aizturēšanas vietas.

72Neesot pamatots Tiesībsarga aizrādījums, ka sākotnēji

73noteiktajā pārejas periodā valsts neesot veltījusi pienācīgu

74vērību īslaicīgās aizturēšanas vietu labiekārtošanai. No

75likumprojekta "Grozījums Aizturēto personu turēšanas kārtības

76likumā" anotācijas varot redzēt, ka tajā sniegts izvērsts

77pārskats par situāciju šajās vietās. Tāpat tajā esot norādīti jau

78paveiktie darbi, kā arī turpmāk veicamie šo vietu labiekārtošanas

79pasākumi.

80Saeima vērš Satversmes tiesas uzmanību uz to, ka Aizturēto

81turēšanas likumā paredzēto standartu ieviešana prasa gan

82apjomīgus īslaicīgās aizturēšanas vietu labiekārtošanas darbus,

83gan arī ievērojamus finanšu resursus. Likuma pārejas noteikumu 1.

84punkta atzīšana par Satversmei neatbilstošu un spēkā neesošu

85nepaātrināšot īslaicīgās aizturēšanas vietu sakārtošanu, bet

86radīšot tikai negatīvas sekas. Proti, tikšot apgrūtināts tiesu,

87prokuratūras un policijas darbs.

88Ņemot vērā minēto, Saeima lūdz Satversmes tiesu atzīt

89Aizturēto turēšanas likuma 7. panta piektās daļas 1. punkta

90vārdus "kuras augstums nepārsniedz 1,2 metrus" par atbilstošiem

91Satversmes 95. pantam, bet pārejas noteikumu 1. punktu - par

92atbilstošu Satversmes 95. un 1. pantam.

934. Pieaicinātā persona - Latvijas Republikas

94pārstāve Eiropas Padomes spīdzināšanas un necilvēcīgas vai

95pazemojošas rīcības vai soda novēršanas komitejā Ilvija Pūce

96norāda, ka no likumprojekta "Aizturēto personu turēšanas kārtības

97likums" anotācijas izrietot divi mērķi, kuru dēļ Aizturēto

98turēšanas likuma 7. panta piektās daļas 1. punktā ir noteikts

99sanitāro mezglu norobežojošās sienas augstums - 1,2 metri. Proti,

100mērķi esot šādi: neierobežot kameras pārredzamību un nodrošināt

101personas cieņu neaizskarošus apstākļus. Tomēr šie mērķi esot

102pretrunīgi un vienlaikus tos abus īstenot neesot iespējams. Ja

103tiekot īstenots viens no mērķiem, neesot iespējams īstenot

104otru.

105Likumdevējs Aizturēto turēšanas likuma 7. panta piektās daļas

1061. punktā esot noteicis konkrētu norobežojošās sienas maksimālo

107augstumu, kas nodrošina kameras pārredzamību gan citiem

108aizturētajiem, gan īslaicīgās aizturēšanas vietas darbiniekiem.

109Līdz ar to likumdevējs par prioritāti esot noteicis pirmo mērķi,

110proti, neierobežot kameras pārredzamību. Savukārt otro mērķi -

111personas privātuma aizsardzību - likumdevējs esot nodrošinājis

112vienīgi formāli. Ja primārais mērķis būtu personas privātuma

113aizsardzība, tad likumā būtu noteikts norobežojošās sienas

114minimālais augstums, kas nepieciešams, lai nodrošinātu personas

115cieņu neaizskarošus apstākļus.

116Komiteja attiecībā uz minimālajiem aizturēšanas vietu

117standartiem esot norādījusi, ka visām personām jānodrošina ērta

118pieeja sanitārajam mezglam. Ja sanitārais mezgls atrodas kamerā,

119tam vajagot būt nošķirtam no pārējās telpas. Tomēr nevienā

120Komitejas dokumentā neesot norādīts, kādā veidā jānorobežo

121sanitārais mezgls, ja tas atrodas kamerā. Tas neesot darīts

122tādēļ, lai pati iestāde katrā konkrētā gadījumā varētu izvērtēt

123visus lietas apstākļus un gādāt par to, lai personas privātums

124tiktu efektīvi aizsargāts. Piemēram, sanitāro mezglu esot

125iespējams norobežot, izmantojot aizvelkamus aizkarus vai

126atbilstošus aizslietņus.

127Neesot pamatots Saeimas atbildes rakstā norādītais arguments,

128ka ECT nolēmumos sanitārā mezgla iekārtojums tiekot vērtēts kā

129mazāk nozīmīgs jautājums salīdzinājumā ar citām cilvēktiesību

130aizsardzības prasībām. ECT vairākkārt esot uzsvērusi, ka

131aizturēšanas apstākļi jāvērtē kopumā, un neesot nozīmes tam, vai

132sanitārā mezgla iekārtojums tiek minēts kā pirmais vai pēdējais

133apsvērums.

134Tāpat neesot pamatots arī arguments, ka Konvencijas 3. panta

135pārkāpuma gadījumā nepieciešams konstatēt nepieļaujamas

136izturēšanās mērķi, proti, pazemot vai aizskart personas godu un

137cieņu. ECT, tieši pretēji, esot atzinusi, ka izšķirošs ir nevis

138valsts rīcības mērķis, bet gan tās raksturs un ietekme uz cietušo

139personu.

140Vērtējot Aizturēto turēšanas likuma pārejas noteikumu 1.

141punkta satversmību, esot jāņem vērā, ka finanšu līdzekļu trūkums

142nevar atbrīvot valsti no tās pienākuma nodrošināt minimālo

143prasību izpildi attiecībā uz personām, kas atrodas īslaicīgās

144aizturēšanas vietās. Šāds secinājums izrietot gan no Komitejas

145pieņemtajiem dokumentiem, gan no ECT nolēmumiem.

146Līdz ar to I. Pūce secina, ka apstrīdētās normas neatbilstot

147ne Satversmes 95. panta otrā teikuma vārdiem "cieņu pazemojoša

148izturēšanās pret cilvēku ir aizliegta", nedz arī Komitejas

149noteiktajiem standartiem šajā jomā.

1505. Pieaicinātā persona - Latvijas Cilvēktiesību

151centrs - norāda, ka Komitejas darbības mērķis esot preventīvā

152veidā novērst slēgtajās iestādēs iespējamus cilvēktiesību

153pārkāpumus un izvirzīt pamatkritērijus minimālo standartu

154ievērošanai šajās iestādēs. No Komitejas noteiktajiem standartiem

155esot secināms, ka aizturētajām personām jābūt pieejamiem tādiem

156sanitārajiem mezgliem, kuros tiek ievērotas higiēnas prasības un

157aizsargāts personas privātums. Tomēr Komiteja nesniedzot

158dalībvalstīm tehniska rakstura ieteikumus kameru iekārtošanai.

159Standartu praktiska ieviešana tiekot atstāta dalībvalstu

160ziņā.

161No Komitejas ziņojumiem esot secināms, ka daļēji norobežotie

162sanitārie mezgli, proti, tādi, kuros persona redzama līdz

163viduklim, kā arī tādi, kurus norobežojošo sienu augstums ir viens

164metrs, neatbilst tās noteiktajiem standartiem. Šādos gadījumos

165dalībvalstīm tiekot rekomendēts nodrošināt personas privātuma

166aizsardzību.

167Atsaucoties uz vairākiem ECT spriedumiem, Latvijas

168Cilvēktiesību centrs norāda, ka nepietiekams sanitāro mezglu

169norobežojošās sienas augstums esot viens no apstākļiem, uz kuru

170pamata tiesa konstatē Konvencijas 3. panta pārkāpumu. Lai arī

171nevienā no lietām expressis verbis netiekot norādīts

172konkrēts sanitāro mezglu norobežojošās sienas augstums,

173nepietiekama privātuma aizsardzība esot viens no faktoriem, kas

174liecinot par ieslodzījuma vietu apstākļu neatbilstību Konvencijas

175prasībām.

176Līdz ar to Aizturēto turēšanas likuma 7. panta piektās daļas

1771. punktā noteiktais sanitāro mezglu norobežojošās sienas

178augstums neesot pietiekams personas privātuma aizsardzībai.

1796. Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas

180komisija informē Satversmes tiesu, ka Tiesībsarga

181priekšlikumi attiecībā uz apstrīdētajām normām vērtēti komisijas

1822009. gada 4. novembra sēdē, kurā piedalījušies Tiesībsarga

183biroja, Finanšu ministrijas un Iekšlietu ministrijas pārstāvji.

184Tiesībsarga biroja pārstāvis esot norādījis, ka Aizturēto

185turēšanas likuma 7. panta piektās daļas 1. punkts nenodrošina

186aizturēto personu privātuma aizsardzību. Finanšu ministrijas

187pārstāvis esot atzinis, ka, ņemot vērā valsts fiskālo situāciju,

188Tiesībsarga priekšlikumi nav atbalstāmi.

189Savukārt Iekšlietu ministrijas pārstāvis esot informējis, ka

190Aizturēto turēšanas likuma izstrādāšanas laikā ņemti vērā Valsts

191cilvēktiesību biroja ieteikumi un Komitejas rekomendācijas.

192Tiesībsarga priekšlikumā neesot pamatots tas, kādēļ Aizturēto

193turēšanas likuma 7. panta piektās daļas 1. punktā vajadzētu būt

194noteiktai tieši divus metrus augstai starpsienai. Šāda prasība

195neesot iekļauta nevienā starptautiskajā cilvēktiesību

196aizsardzības standartā. Bez tam jautājums par personu turēšanas

197apstākļu uzlabošanu īslaicīgās aizturēšanas vietās esot risināms

198kompleksi, bet apstrīdēto normu atcelšana radīšot negatīvas sekas

199Latvijas valstij.

200Komisija norāda, ka saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 79.

201pantu Tiesībsarga priekšlikumi attiecībā uz apstrīdētajām normām

202būtu jāvirza kā komisijas izstrādāts likumprojekts. Tajā

203citastarp būtu norādāma arī likumprojekta ietekme uz valsts

204budžetu. Finanšu līdzekļu trūkuma dēļ Tiesībsarga iniciatīva

205patlaban neesot īstenojama.

206Satversmes 95. pantā un Konvencijas 3. pantā noteiktās

207tiesības nevarot ierobežot, tomēr sanitāro mezglu nenošķiršana no

208pārējās kameras daļas pati par sevi vēl nenozīmējot Satversmes

20995. panta pārkāpumu.

2107. Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija informē

211Satversmes tiesu, ka Latvijā šobrīd darbojoties 22 īslaicīgās

212aizturēšanas vietas. Sanitārie mezgli, kas atbilst Aizturēto

213turēšanas likuma 7. panta piektās daļas 1. punkta prasībām, esot

214ierīkoti 19 īslaicīgās aizturēšanas vietās, bet trijās sanitārie

215mezgli izvietoti ārpus kamerām.

216Komiteja vairākkārt esot apmeklējusi īslaicīgās aizturēšanas

217vietas un sagatavojusi vairākas rekomendācijas un ziņojumus par

218apstākļu uzlabošanu tajās. Ziņojumos citastarp esot norādīts, ka

219sanitārā mezgla izmantošanas laikā tam nevajadzētu būt atklātam

220jebkuras citas personas redzei. Taču nevienā ziņojumā neesot

221norādīts, ka sanitāros mezglus norobežojošo sienu augstums

222neatbilstu starptautiskajiem standartiem un būtu uzskatāms par

223cilvēka cieņu aizskarošu.

224Patlaban neviena īslaicīgās aizturēšanas vieta neatbilstot

225Tiesībsarga ierosinājumam par sanitāro mezglu norobežojošās

226sienas augstumu (2 metri). Lai visās 270 īslaicīgās aizturēšanas

227vietu kamerās sanitāros mezglus norobežotu ar divus metrus

228augstām sienām, esot nepieciešami aptuveni 24 300 lati.

229Likumā noteiktais sanitāro mezglu norobežojošās sienas

230augstums esot pamatots ar praktisko pieredzi, kā arī

231nepieciešamajiem drošības pasākumiem. Divus metrus augsta kameras

232sanitāro mezglu norobežojoša siena, kas pārsniegtu cilvēka vidējo

233augumu, ievērojami pasliktinātu kameras pārskatāmību un radītu

234papildu risku, ka aizturētās personas var nodarīt kaitējumu sev

235vai citām personām.

236Īslaicīgās aizturēšanas vietu labiekārtošanai un citastarp

237Aizturēto turēšanas likuma prasību nodrošināšanai esot

238nepieciešami vairāk nekā trīs miljoni latu, bet piešķirtais

239finansējums esot nepietiekams.

240Ja Satversmes tiesa Aizturēto turēšanas likuma pārejas

241noteikumu 1. punktu atzītu par neatbilstošu Satversmei, tad

242nekavējoties būtu jāslēdz lielākā daļa īslaicīgās aizturēšanas

243vietu. Tas paralizētu tiesu, prokuratūras, Valsts policijas un

244citu tiesībaizsardzības iestāžu darbu, jo īslaicīgās aizturēšanas

245vietu funkcija vairs nebūtu izpildāma vai arī būtu izpildāma

246tikai daļēji, pārkāpjot likuma nosacījumus par kamerās pieļaujamo

247aizturēto personu skaitu.

248Secinājumu

249daļa

2508. Pieteikumā ietverts prasījums izvērtēt Aizturēto

251turēšanas likuma 7. panta piektās daļas 1. punkta vārdu "kuras

252augstums nepārsniedz 1,2 metrus" atbilstību Satversmes 95.

253pantam. No pieteikuma papildinājumiem un pieaicināto personu

254viedokļiem izriet, ka būtībā tiek apstrīdēta šīs normas

255atbilstība Satversmes 95. panta otrā teikuma vārdiem "cieņu

256pazemojoša izturēšanās pret cilvēku ir aizliegta".

2578.1. Noskaidrojot Satversmē noteikto pamattiesību

258saturu, jāņem vērā Latvijas starptautiskās saistības

259cilvēktiesību jomā. Satversmes tiesa arī iepriekš Satversmes 95.

260pantu ir interpretējusi kopsakarā ar starptautiskajiem

261cilvēktiesību aizsardzības aktiem (sk. Satversmes tiesas 2002.

262gada 22. oktobra sprieduma lietā Nr. 2002-04-03 secinājumu daļas

2635. punktu).

264Konvencijas 3. pants paredz, ka nevienu nedrīkst spīdzināt,

265nedz arī pakļaut cietsirdīgai vai pazemojošai attieksmei vai

266sodam. ECT ir atzinusi, ka minētais pants ietver vienu no

267demokrātiskas valsts pamatvērtībām un paredz absolūtu

268cilvēktiesību aizsardzības garantiju, no kuras īstenošanas

269dalībvalsts nav tiesīga atkāpties (sk., piemēram, ECT

270spriedumus lietās: Chahal v. the United Kingdom, no. 22414/93, 23

271EHRR. 413, para. 79; Labita v. Italy [GC], no. 26772/95, ECHR

2722000-IV, para. 119). Atkāpšanās un izņēmumi no Konvencijas 3.

273panta saistībām netiek pieļauti pat ārkārtas situācijās (sk.,

274piemēram, ECT spriedumus lietās: Assenov and Others v. Bulgaria,

275no. 90/1997/874/1086, 28 October 1998, Reports 1998-VIII, para.

27693; Selmouni v. France [GC], no. 25803/94, 28 July 1999, ECHR

2771999-V, para. 95).

278Saskaņā ar Konvencijas 3. pantu par pazemojošu izturēšanos

279pret personu tiek uzskatīta tāda rīcība, kas var radīt cietušajam

280baiļu, ciešanu un mazvērtības sajūtu. Aizvainojot un noniecinot

281personas cieņu, tiek grautas tās morālās un fiziskās spējas

282(sk., piemēram, ECT spriedumus lietās: Kudła v. Poland [GC],

283no. 30210/96, ECHR 2000-XI para. 94; Pretty v. the United

284Kingdom, 2346/02, ECHR 2002-II, para. 52).

285Arī Pakta 10. panta pirmā daļa noteic, ka pret visām personām,

286kurām atņemta brīvība, jāizturas humāni un respektējot cilvēka

287cieņu. Minētā norma attiecas uz valsts pienākumu nodrošināt

288personu pamatvajadzību apmierināšanu, piemēram, attiecībā uz

289pārtiku, apģērbu, medicīnisko aprūpi, sanitārajām labierīcībām,

290izglītību, darbu, atpūtu, kameru apgaismojumu, saziņu ar

291ārpasauli, pastaigām un privātumu (sk. Nowak M. U.N. Covenant

292of Civil and Political Rights. CCPR Commentary. 2nd

293revised edition: Norbert Paul Engel Verlag, e.K., 2005, p.

294250).

295Latvijas Republika ir ratificējusi vairākas konvencijas, kuras

296nosaka necilvēcīgas un cieņu pazemojošas sodīšanas aizliegumu.

297ANO Konvencijas pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgiem,

298necilvēcīgiem vai cieņu pazemojošiem izturēšanās vai sodīšanas

299veidiem 2. panta pirmā daļa paredz, ka "katra dalībvalsts veic

300efektīvus likumdošanas, administratīvos, tiesas un citus

301pasākumus, lai novērstu spīdzināšanu jebkurā tās jurisdikcijai

302pakļautajā teritorijā". Savukārt konvencijas 1. panta pirmā daļa

303norāda, kādas darbības ir atzīstamas par spīdzināšanu.

304Tāpat Latvijas Republika ir pievienojusies Eiropas Padomes

305Konvencijai. Saskaņā ar to ir izveidota Komiteja, kas uzrauga

306Konvencijas 3. panta ievērošanu dalībvalstīs un šajā sakarā

307izstrādā rekomendācijas.

308Līdz ar to, izvērtējot Tiesībsarga pieteikumā norādīto

309pamattiesību pārkāpumu, Satversmes tiesa ņems vērā arī Latvijai

310saistošos starptautiskos minimālos cilvēktiesību aizsardzības

311standartus.

3128.2. Satversmes 95. pantā ietvertās tiesības kopsakarā

313ar starptautiskajām tiesību normām paredz imperatīvu pienākumu.

314Nekādas atkāpes no tā nav pieļaujamas. Tādējādi, lai izvērtētu

315Aizturēto turēšanas likuma 7. panta piektās daļas 1. punkta vārdu

316"kuras augstums nepārsniedz 1,2 metrus" atbilstību Satversmes 95.

317pantam, tiesai jāpārliecinās, vai normā ietvertais regulējums var

318radīt aizskārumu, kas pārsniegtu minimālo cietsirdības līmeni.

319Konstatējot, ka šī norma var sasniegt minēto līmeni, tiesai

320jāizvērtē, vai norma ir pietiekami skaidra, lai, to piemērojot,

321nerastos Satversmes 95. pantā minētais pamattiesību

322pārkāpums.

323Izvērtējot Aizturēto turēšanas likuma 7. panta piektās daļas

3241. punkta vārdu "kuras augstums nepārsniedz 1,2 metrus"

325satversmību, jāņem vērā vairāki apsvērumi. Pirmkārt, minētā norma

326attiecas uz aizturēto personu turēšanas apstākļiem, kas saistīti

327ar īslaicīgās aizturēšanas vietu režīmu. Tas pats par sevi paredz

328noteiktus tiesību ierobežojumus un rada personai zināmas

329ciešanas. To personu tiesības, kurām atņemta brīvība, atšķiras no

330brīvībā esošo personu tiesībām, proti, personas, kurām brīvība ir

331atņemta, nebauda pamattiesības tikpat lielā mērā kā personas, kas

332atrodas brīvībā (sk. Satversmes tiesas 2009. gada 23. aprīļa

333sprieduma lietā Nr. 2008-42-01 11. punktu un 2009. gada 7.

334oktobra sprieduma lietā Nr. 2009-05-01 14. punktu).

335Otrkārt, lielākajai daļai personu, kas atrodas īslaicīgās

336aizturēšanas vietās, brīvība nav atņemta, pamatojoties uz spēkā

337esošu tiesas nolēmumu. Šādā gadījumā personu aizsargā nevainīguma

338prezumpcijas princips un tai var piemērot vienīgi tādus

339ierobežojumus, kas nepieciešami kriminālprocesuālo darbību

340veikšanai, kā arī kārtības un drošības uzturēšanai (sk.

341Satversmes tiesas 2002. gada 22. oktobra sprieduma lietā Nr.

3422002-04-03 secinājumu daļas 4. punktu).

3439. Tiesībsargs savā pieteikumā norāda, ka Aizturēto

344turēšanas likuma 7. panta piektās daļas 1. punkta vārdi "kuras

345augstums nepārsniedz 1,2 metrus" nenodrošinot pietiekamu

346aizturēto personu privātuma aizsardzību. Savukārt Saeima atbildes

347rakstā norāda, ka šī norma nesasniedzot minimālo cietsirdības

348līmeni, kas radītu Satversmes 95. panta pārkāpumu. Pamatojums

349tam, kādēļ noteikts tieši šāds norobežojošās sienas maksimālais

350augstums - 1,2 metri, atbildes rakstā nav dots. Šāds pamatojums

351neizriet arī no Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas

352novēršanas komisijas atbildes (sk. lietas materiālu 1. sēj.

35342. - 44. lpp.).

354No Aizturēto turēšanas likuma anotācijas redzams, ka minētais

355norobežojošās sienas augstums tika izraudzīts, lai neierobežotu

356kameras pārredzamību un vienlaikus nodrošinātu personas cieņu

357neaizskarošus apstākļus sanitārā mezgla izmantošanas laikā

358(sk. Aizturēto personu turēšanas kārtības likuma anotāciju

359http://www.saeima.lv/saeima8/mek_reg.fre, aplūkota 2010. gada 7.

360decembrī). Arī Iekšlietu ministrijas atbildē norādīts, ka

361prasība par 1,2 metrus augstas norobežojošās sienas izbūvi ir

362pamatota ar praktisko pieredzi, kā arī īslaicīgās aizturēšanas

363vietās nepieciešamajiem drošības pasākumiem. Augstāka sanitāro

364mezglu norobežojošā siena pasliktinātu kameras pārskatāmību un

365radītu papildu risku, ka aizturētās personas var nodarīt sev

366kaitējumu, piemēram, sakropļot pašas sevi vai mēģināt izdarīt

367pašnāvību, vai fiziski ietekmēt cita citu, vai arī izmantot sienu

368par aizsegu neatļautu priekšmetu izgatavošanai nolūkā vēlāk tos

369pielietot uzbrukumā citām personām vai bēgšanas mēģinājumā

370(sk. lietas materiālu 1. sēj. 49. lpp.).

371Likumdevēja pienākums, lemjot par cilvēktiesību aizsardzības

372jautājumiem, ir noteikt tādu tiesisko regulējumu, kas līdzsvaro

373dažādas ar cilvēktiesību aizsardzību saistītās intereses.

374Satversmes tiesas nolēmumos atzīts, ka tiesību normas, kas

375vērstas pret ieslodzījuma vietu režīma pārkāpumiem, atzīstamas

376par pieņemtām sabiedrības drošības labad (sk., piemēram,

377Satversmes tiesas 2009. gada 18. decembra sprieduma lietā Nr.

3782009-10-01 14. punktu). Arī Konvencijas piemērošanas praksē

379ir atzīts, ka tā neaizliedz valstij veikt pasākumus, kas

380nepieciešami, lai garantētu sabiedrības drošību un novērstu

381personu bēgšanas vai pašnāvības mēģinājumus brīvības atņemšanas

382vietās (sk., piemēram, ECT spriedumu lietā Ramirez Sanchez v.

383France, no. 59450/00, 4 July 2006, para. 138).

384Tomēr par nepieciešamību novērst sabiedrības drošības

385apdraudējumu nevar runāt abstrakti, neņemot vērā lietas faktiskos

386apstākļus. Lai šāds pamatojums būtu pieļaujams, ir nepieciešams

387pietiekami ticami izskaidrot objektīvi pastāvošo vai iespējamo

388saikni starp konkrētu tiesisko regulējumu un sabiedrības drošības

389stiprināšanu, drošības apdraudējuma novēršanu vai mazināšanu

390(sk. Satversmes tiesas 2010. gada 7. oktobra sprieduma lietā

391Nr. 2010-01-01 12.2. punktu).

392Var piekrist I. Pūces norādītajam, ka minētās normas nolūks ir

393galvenokārt nodrošināt īslaicīgās aizturēšanas vietas kameras

394pārredzamību, nevis aizsargāt personas privātumu. Par šādu nolūku

395liecina arī tas, ka normā vārdu "siena" likumdevējs ir lietojis

396vienskaitlī (sk. I. Pūces atzinumu lietas materiālu 1. sēj.

397199. un 200. lpp.). Faktiski sanitārais mezgls, lai arī kurā

398kameras vietā tas atrastos, parasti no pārējās telpas ir atdalīts

399tikai ar vienu norobežojošo sienu un tātad vienmēr būs pārredzams

400vismaz no vienas puses.

401Līdz ar to Satversmes tiesa nav guvusi apstiprinājumu tam, ka

402Aizturēto turēšanas likuma 7. panta piektās daļas 1. punkta vārdu

403"kuras augstums nepārsniedz 1,2 metrus" nepieciešamība no

404sabiedrības drošības viedokļa būtu līdzsvarota ar personas

405privātuma aizsardzības interesēm.

40610. Lai izvērtētu, vai apstrīdētajā normā ietvertais

407regulējums var sasniegt minimālo cietsirdības līmeni, Satversmes

408tiesai jānoskaidro minimālās prasības attiecībā uz īslaicīgās

409aizturēšanas vietās esošo personu turēšanas kārtību.

410ECT savos nolēmumos norādījusi, ka viens no apstākļiem, kuru

411dēļ tiesa konstatē Konvencijas 3. panta pārkāpumu, ir tieši

412nepietiekamais sanitāro mezglu norobežojošās sienas augstums. Tā,

413piemēram, lietā Makarovs pret Krieviju sanitāro mezglu

414norobežojošās sienas augstums bija aptuveni 1,45 - 1,65 metri un

415tā sanitāro mezglu norobežoja tikai no vienas puses; lietā

416Novosjolovs pret Krieviju sanitāro mezglu

417norobežojošā siena bija 1,1 - 1,3 metrus augsta; lietā

418Mamedova pret Krieviju sanitārais mezgls bija

419norobežots no pārējās kameras ar vienu metru augstu ķieģeļu sienu

420un 1,2 metrus augstiem aizkariem; lietā Hudojorovs pret

421Krieviju sanitāro mezglu norobežojošās sienas augstums bija

4221,5 metri (sk. ECT spriedumus lietās: Novoselov v. Russia, no.

42366460/01, 2 June 2005, para. 44; Khudoyorov v. Russia, no.

4246847/02, 8 November 2005, para. 107; Mamedova v. Russia, no.

4257064/05, 1 June 2006, para. 65, un Aleksandr Makarov v.

426Russia, no. 15217/07, 12 March 2009, paras. 93, 97).

427Savukārt Komiteja savos ziņojumos vairākkārt norādījusi, ka

428Latvijas valsts pārvaldes iestādēm jānodrošina, lai aizturētajām

429personām būtu pieejams no pārējās telpas norobežots sanitārais

430mezgls, kas garantētu personas privātuma aizsardzību [sk.,

431piemēram, Report to the Latvian Government on the visit to Latvia

432carried out by the European Committee for the Prevention of

433Torture and Inhuman or Degrading Treatment or Punishment (CPT)

434from 27 November to 7 December 2007, para. 31,

435http://www.cpt.coe.int/documents/lva/2009-35-inf-eng.htm,

436aplūkots 2010. gada 7. decembrī].

437ANO Spīdzināšanas novēršanas komiteja savās rekomendācijās

438citastarp norādījusi, ka Latvijas Republika gan jau ir veikusi

439zināmus pasākumus brīvības atņemšanas vietās, arī īslaicīgās

440aizturēšanas vietās, tomēr to infrastruktūra joprojām ir

441neatbilstoša un tajās nav nodrošināti pieņemami uzturēšanās

442apstākļi. Komitejas bažas vēl jo vairāk pastiprina tas, ka

443nacionālās tiesībaizsardzības iestādes saņem arvien vairāk

444sūdzību par cilvēka cieņu pazemojošiem apstākļiem slēgta tipa

445iestādēs. Šajā sakarā Spīdzināšanas novēršanas komiteja ieteica

446Latvijai veikt efektīvus pasākumus brīvības atņemšanas vietu

447infrastruktūras uzlabošanai (sk. CAT/C/LVA/CO/2, 19

448February 2008, Conclusions and recommendations of the Committee

449against Torture, para. 11,

450http://tb.ohchr.org/default.aspx, aplūkots 2010. gada 7.

451decembrī). Līdzīgus ieteikumus ANO Spīdzināšanas novēršanas

452komiteja ir sniegusi arī iepriekš, īpaši uzsverot policijas

453pārvalžu īslaicīgās aizturēšanas vietu neapmierinošo stāvokli

454(sk. CAT/C/CR/31/3, 5 February 2004, Conclusions and

455recommendations of the Committee against Torture, para. 7

456"b", http://tb.ohchr.org/default.aspx, aplūkots 2010. gada

4577. decembrī).

458Satversmes tiesa ir atzinusi, ka valstij, pieņemot tiesisko

459regulējumu, kas skar ieslodzītās personas, iespēju robežās

460jāvadās pēc Apvienoto Nāciju Organizācijas un Eiropas Padomes

461izstrādātajām rekomendācijām šajā jomā (sk. Satversmes

462tiesas 2007. gada 14. jūnija sprieduma lietā Nr.

4632006-31-01 14.2. punktu).

464Eiropas Cietumu noteikumu 19.3. punkts paredz, ka valstij ir

465jānodrošina, lai ieslodzītajiem pastāvīgi būtu pieejamas

466sanitārās labierīcības, kurās tiek ievērotas higiēnas prasības un

467personu tiesības uz privātumu [sk. Council of Europe,

468Committee of Ministers, Recommendation Rec(2006)2 of the

469Committee of Ministers to member states on the European Prison

470Rules, www.coe.int, aplūkots 2010. gada 7. decembrī].

471ANO Ieslodzīto režīma minimālo standartnoteikumu [pieņemti

4721955. gadā Ženēvā ANO Pirmajā kongresā par noziegumu novēršanu un

473apiešanos ar noziedzniekiem, apstiprināti ar Ekonomiskās un

474sociālās padomes 1957. gada 31. jūlija 663 C (XXIV) rezolūciju un

4751977. gada 13. maija 2076 (LXII) rezolūciju] 12.

476punktā ir norādīts, ka sanitārajam mezglam jābūt tādam, lai

477persona to varētu izmantot pieklājīgā veidā.

478Latvijas Republikas Ministru kabineta pārstāvis

479starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās, atsaucoties uz ANO

480Ieslodzīto režīma minimālo standartnoteikumu 12. punktu,

481citastarp atzinis, ka aizturētajai personai ir jābūt pieejamam

482atbilstošam un tīram sanitārajam mezglam, turklāt tam jābūt

483iekārtotam tā, lai netiktu skarta personas cieņa un izmantošanas

484laikā tas nebūtu atklāts jebkuras citas personas skatam

485(sk. ANO Spīdzināšanas novēršanas komitejas

4862004. gada 5. februāra secinājumu un ieteikumu analīzes "b"

487punkta 3. apakšpunktu

488http://www.mkparstavis.am.gov.lv/lv/@id=168, aplūkots 2010. gada

4897. decembrī).

490Gan Eiropas Cietumu noteikumi, gan arī ANO Ieslodzīto režīma

491minimālie standartnoteikumi ir attiecināmi gan uz personu, kurai

492iestāde piemērojusi apcietinājumu, gan arī uz personu, kurai ar

493notiesājošu spriedumu atņemta brīvība. Bez tam šajos dokumentos

494rekomendējošā formā ir minētas vienīgi minimālās cilvēktiesību

495aizsardzības garantijas.

496Līdz ar to no ECT nolēmumiem, starptautiskajiem cilvēktiesību

497aizsardzības institūciju ziņojumiem un rekomendācijām var

498secināt, ka īslaicīgās aizturēšanas vietās ir jābūt norobežotam

499sanitārajam mezglam, kas garantētu personas privātuma

500aizsardzību. Latvijas Republika jau vairākkārt saņēmusi

501aizrādījumus par aizturēto personu turēšanas vietu neatbilstību

502minimālajiem cilvēktiesību aizsardzības standartiem.

503Var piekrist Saeimas atbildes rakstā norādītajam, ka minētajos

504dokumentos nav identificēts konkrēts minimāli pieļaujamais

505sanitāro mezglu norobežojošās sienas augstums. Tomēr no

506starptautisko cilvēktiesību institūciju ziņojumiem nepārprotami

507izriet, ka likumdevēja pienākums ir pieņemt tādas normas, kas

508efektīvi aizsargātu personas privātumu.

509Tādējādi Satversmes tiesa atzīst, ka, nosakot sanitāro mezglu

510norobežojošās sienas maksimālo augstumu atbilstoši Aizturēto

511turēšanas likuma 7. panta piektās daļas 1. punkta vārdiem "kuras

512augstums nepārsniedz 1,2 metrus", personai var radīt tādu tiesību

513aizskārumu, kas nonāktu pretrunā ar Satversmes 95. panta otrā

514teikuma vārdiem "cieņu pazemojoša izturēšanās pret cilvēku ir

515aizliegta".

51611. Saeima atbildes rakstā norāda, ka Aizturēto

517turēšanas likuma 7. panta piektās daļas 1. punkta prasību

518īstenošana ir likuma piemērošanas jautājums, kas ietilpst

519atbildīgo institūciju, proti, izpildvaras kompetencē.

520Satversmes tiesas praksē ir atzīts, ka tiesību normai, kas

521nosaka personas pamattiesību ierobežojumus, jābūt skaidrai un

522precīzai (sk. Satversmes tiesas 2006. gada 6. februāra

523sprieduma lietā Nr. 2005-17-01 10. punktu). Šāda prasība

524izriet no tiesiskās noteiktības principa, un tai īpaša nozīme

525piešķirama gadījumos, kad valsts vara personai atņem brīvību.

526Tiesību normām, kas attiecas uz pamattiesību aizsardzību vietās,

527kur tiek turētas personas, kurām atņemta brīvība, ir skaidri

528jāparedz minimālās cilvēktiesību garantijas.

529Pamattiesību īstenošanas kārtības un cilvēktiesību

530aizsardzības minimālo garantiju noteikšana ir svarīgs

531sabiedriskās dzīves jautājums. Lai izpildvara varētu veikt savu

532pienākumu - praktiski īstenot Saeimas pieņemtos likumus, ir

533nepieciešams, lai likumā būtu paredzēti pietiekami skaidri tā

534piemērošanas kritēriji. Nav pieļaujama personas pamattiesību

535ierobežošana, atsaucoties uz neskaidru vai pārprotamu tiesību

536normu (sk. Satversmes tiesas 2005. gada 21. novembra sprieduma

537lietā Nr. 2005-03-0306 7. un 10. punktu). Pie tam

538likumdevējam pašam likumdošanas procesā jāizlemj visi

539sabiedriskās dzīves svarīgākie jautājumi, un tas nedrīkst

540atbildību par cilvēktiesību aizsardzībai, ievērošanai vai

541īstenošanai būtisku lēmumu pieņemšanu novelt uz izpildvaru.

542Aizturēto turēšanas likuma 7. panta piektās daļas 1. punkts

543paredz, ka sanitāro mezglu norobežojošās sienas augstums nedrīkst

544pārsniegt 1,2 metrus. Taču tas nenosaka sanitāro mezglu

545norobežojošās sienas minimālo augstumu, kas spētu nodrošināt

546personas tiesības uz privātumu, kuru ievērošanu persona ir

547tiesīga no valsts pieprasīt. Šādā veidā likumdevējs ir piešķīris

548izpildvarai plašu rīcības brīvību, jo nav noteicis skaidrus un

549iepriekš paredzamus normas īstenošanas kritērijus. Aizturēto

550turēšanas likuma 7. panta piektās daļas 1. punkta regulējums

551būtībā paredz vienīgi izpildvaras rīcības brīvības maksimālo

552robežu, ciktāl tā ir tiesīga īstenot personas privātuma

553aizsardzību.

554No lietā esošajiem materiāliem secināms, ka dažādās īslaicīgās

555aizturēšanas vietās telpu aprīkojums ir atšķirīgs. Piemēram,

556vairāku īslaicīgās aizturēšanas vietu kamerās ir izvietotas

557divstāvu gultas (sk. lietas materiālu 1. sēj. 101., 106., 109.

558un 128. lpp.). Atsevišķās kamerās divstāvu gultas atrodas

559relatīvi tuvu sanitārajam mezglam vai arī sanitāro mezglu

560norobežojošā siena pret gultām vispār nav uzstādīta (sk.

561lietas materiālu 1. sēj. 61. lpp.).

562Līdz ar to likumdevējs, nosakot maksimāli pieļaujamo

563norobežojošās sienas augstumu, ir ierobežojis izpildvaras

564iespējas rīkoties atbilstoši Satversmes 95. pantam un, ņemot vērā

565īslaicīgās aizturēšanas vietu specifiskos apstākļus, nodrošināt

566aizturēto personu tiesības uz privātumu.

567Satversmes tiesa piekrīt I. Pūces paustajam viedoklim - šajā

568gadījumā nav pamatots Saeimas atbildes rakstā lietotais

569arguments, ka norobežojošās sienas augstums ir likuma

570piemērošanas jautājums. Par to visupirms liecina paša likumdevēja

571rīcība, nosakot norobežojošās sienas maksimālo augstumu un

572neatstājot izpildvarai iespēju rīkoties tā, lai nodrošinātu

573personas privātuma aizsardzību (sk. lietas materiālu 1. sēj.

574200. lpp.).

57512. Saeima ir norādījusi, ka Konvencijas 3. panta

576pārkāpuma gadījumā nepieciešams konstatēt šādas nepieļaujamas

577izturēšanās mērķi, proti, pazemot vai aizskart personas godu un

578cieņu.

579No ECT nolēmumiem nepārprotami izriet, ka izšķirošais faktors

580Konvencijas 3. panta pārkāpuma konstatēšanai ir nevis attiecīgās

581darbības veicējas personas nolūks, bet gan šīs darbības raksturs

582un ietekme uz personu, pret kuru tā vērsta (sk., piemēram, ECT

583spriedumus lietās: V. v. the United Kingdom [GC],

584no. 24888/94, ECHR 1999-IX, para. 71; Peers v.

585Greece, no. 28524/95, ECHR 2001-II, para. 74; Valašinas v.

586Lithuania, no. 44558/98, ECHR 2001-VIII, para. 101).

587Arī I. Pūce savā atzinumā norāda, ka minētais Saeimas

588arguments nav pamatots. No ECT nolēmumiem nepārprotami esot

589secināms, ka konkrētas izturēšanās mērķis vai nolūks ir tikai

590papildu faktors, kas tiesai jāņem vērā. Taču šāda nolūka vai

591mērķa trūkums nevar kalpot par pamatu tam, lai netiktu konstatēts

592Konvencijas 3. panta pārkāpums (sk. lietas materiālu 1.

593sēj. 202. lpp.).

594Līdz ar to Satversmes tiesa atzīst, ka šis Saeimas arguments

595nav pamatots.

59613. Tiesībsargs savā pieteikumā ir apstrīdējis vienīgi

597Aizturēto turēšanas likuma 7. panta piektās daļas 1. punkta

598palīgteikuma "kuras augstums nepārsniedz 1,2 metrus" atbilstību

599Satversmes 95. pantam. Savukārt Satversmes tiesa šā sprieduma 9.

600punktā ir konstatējusi, ka arī minētās normas vārdi "ar sienu"

601tiek saprasti un piemēroti tādā veidā, kas nenodrošina personas

602privātuma aizsardzību.

603Aizturēto turēšanas likuma 7. panta piektās daļas 1. punkta

604vārdi "ar sienu" ir daļa no teikuma, kurā ietilpst apstrīdētais

605palīgteikums. Tādējādi šie vārdi ar apstrīdēto palīgteikumu ir

606vistiešākajā veidā cieši saistīti un veido vienotu regulējumu. Ja

607pieteikumā ir apstrīdēta tikai daļa no kādas normas, piemēram,

608palīgteikums vai atsevišķi vārdi, Satversmes tiesai, ja tas

609nepieciešams, ir pienākums rīkoties tādā veidā, lai pēc

610apstrīdētās daļas atzīšanas par spēku zaudējušu spēkā palikusī

611normas daļa būtu skaidri saprotama un atbilstoša Satversmei.

612Līdz ar to Satversmes tiesa atzīst,

613ka Aizturēto turēšanas likuma 7. panta piektās daļas 1. punkta

614vārdi un skaitlis "ar sienu, kuras augstums nepārsniedz 1,2

615metrus" neatbilst Satversmes 95. pantam.

61614. Pieteikumā apstrīdēta arī Aizturēto turēšanas

617likuma pārejas noteikumu 1. punkta atbilstība Satversmes 1. un

61895. pantam. No Tiesībsarga pieteikuma un papildus sniegtās

619informācijas secināms, ka minētās normas satversmība visupirms ir

620vērtējama Satversmes 95. panta kontekstā, jo tieši tajā ietverto

621pamattiesību aizskārums aizturētajām personām ir pats

622būtiskākais. Savukārt Saeima norāda, ka Aizturēto turēšanas

623likuma pārejas noteikumu 1. punkts nekādā veidā nepasliktinot

624personu tiesisko situāciju un pieņemts, rēķinoties ar pieejamiem

625finanšu līdzekļiem.

626Aizturēto turēšanas likuma pārejas noteikumu 1. punkts

627attiecas uz likuma 2. panta otro daļu, 7. panta trešo daļu un

628piekto daļu. 2. panta otrajā daļā noteikts, kādas telpas ir

629iekārtojamas īslaicīgās aizturēšanas vietās. Savukārt 7. panta

630trešajā daļā noteiktas prasības attiecībā uz kameru lielumu, bet

631piektajā daļā - kameru labiekārtošanas prasības. Minētās normas

632no pamattiesību viedokļa ir vienas no nozīmīgākajām visā

633Aizturēto turēšanas likumā, jo nosaka minimālās aizturēto personu

634cilvēktiesību aizsardzības garantijas. Savukārt pārejas noteikumu

6351. punkts pieļauj iespēju, ka līdz pat 2013. gada 31. decembrim

636īslaicīgās aizturēšanas vietas var neatbilst šiem minimālajiem

637cilvēktiesību standartiem.

63814.1. Aizturēto turēšanas likuma pārejas noteikumu 1.

639punkta sākotnējā redakcija paredzēja, ka "šā likuma 2. panta

640otrajā daļā un 7. panta trešajā un piektajā daļā noteiktās

641prasības izpildāmas līdz 2008. gada 31. decembrim". 2008. gada

64218. decembrī Saeima pieņēma likumu "Grozījums Aizturēto personu

643turēšanas kārtības likumā", pagarinot minētajā normā noteikto

644pārejas periodu par pieciem gadiem, proti, līdz 2013. gada 31.

645decembrim. No likuma anotācijas izriet, ka īslaicīgās

646aizturēšanas vietu sakārtošana atbilstoši cilvēktiesību prasībām

647esot laikietilpīgs process. Bez tam šo vietu labiekārtošanai

648piešķirtie līdzekļi esot novirzīti citiem mērķiem (sk.

649likumprojekta "Grozījums Aizturēto personu turēšanas kārtības

650likumā" anotāciju

651http://titania.saeima.lv/LIVS/SaeimaLIVS.nsf/0/9075F91CE9156A9DC225750B005465DE?OpenDocument,

652aplūkota 2010. gada 7. decembrī).

653Tiesībsargs laika posmā no 2008. gada februāra līdz 2010. gada

654martam ir konstatējis, ka īslaicīgās aizturēšanas vietas

655neatbilst minimālajām cilvēktiesību aizsardzības prasībām.

656Piemēram, minētajās vietās nav dabīgās ventilācijas un dienas

657gaismas; nav ierīkoti pastaigu laukumi vai arī ieslodzītajām

658personām netiek nodrošinātas pastaigas svaigā gaisā; kamerās nav

659pieejams dzeramais ūdens; gultu (lāvu) ir par maz, tāpēc vairākas

660personas var uz tām gulēt tikai pēc kārtas; nav izveidotas

661atsevišķas dušas telpas; kamerās nav galdu, krēslu un solu. Bez

662tam sanitārais mezgls atsevišķos gadījumos nav nodalīts no

663pārējās telpas vai kamerā vispār nav izveidots. Šādā gadījumā

664sanitārā mezgla funkciju pildot kameras stūrī novietotie spaiņi

665(sk. lietas materiālu 1. sēj. 87. -132. lpp.).

666Izmantojot apmeklējumu laikā iegūto informāciju, Tiesībsargs

667vērsās Saeimā ar priekšlikumu par Aizturēto turēšanas likuma

668pārejas noteikumu 1. punkta izslēgšanu. Šis Tiesībsarga

669priekšlikums tika vērtēts Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un

670korupcijas novēršanas komisijas 2009. gada 4. novembra sēdē, kurā

671piedalījās arī Iekšlietu ministrijas un Finanšu ministrijas

672pārstāvji. Komisija Tiesībsarga priekšlikumu noraidīja un kā

673noraidījuma pamatojumu minēja priekšlikuma neatbilstību Saeimas

674kārtības ruļļa prasībām, proti, priekšlikumā nebija norādīts

675nepieciešamo finanšu līdzekļu avots (sk. lietas materiālu 1.

676sēj. 43. un 44. lpp.).

677Tiesībsarga likuma 12. panta 8. punktā kā viens no vairākiem

678Tiesībsarga uzdevumiem ir minēts uzdevums sniegt Saeimai,

679Ministru kabinetam, pašvaldībām vai citām iestādēm ieteikumus par

680tiesību aktu izdošanu vai grozīšanu. Tiesībsarga biroja likuma

681projekta anotācijā expressis verbis tika norādīts, ka

682Tiesībsargs ir apveltīts ar plašu kompetenci un tam jākļūst par

683efektīvu cilvēktiesību aizsardzības instrumentu Saeimas rokās

684(sk. Tiesībsarga biroja likuma projekta anotāciju

685http://helios-web.saeima.lv/bi8/lasa?dd=LP0858_0, aplūkota 2010.

686gada 7. decembrī). Tātad, ievērojot Tiesībsarga likumā

687noteikto, arī Saeimai ir pienākums pēc iespējas rūpīgāk izvērtēt

688Tiesībsarga sniegtos ieteikumus par nepieciešamību grozīt vai

689pieņemt jaunus tiesību aktus cilvēktiesību īstenošanas,

690nodrošināšanas vai aizsardzības jautājumos. Likumdevēja un

691nacionālā cilvēktiesību aizsardzības mehānisma - Tiesībsarga -

692mijiedarbībai jābūt vērstai uz to, lai efektīvi izskaustu

693cilvēktiesību aizsardzības jomā konstatētās tiesību aktu

694nepilnības.

695Nebūtu pieļaujama tāda prakse, ka Saeimas komisija pēc būtības

696nevērtē Tiesībsarga sagatavotos ieteikumus, aizbildinoties ar to

697neatbilstību Saeimas kārtības rullī likumprojektam izvirzītajām

698prasībām un norādot, ka tajos nav ietverts ieteikumu īstenošanai

699nepieciešamo finanšu līdzekļu avots. Visupirms jau pašas Saeimas

700pienākums ir gādāt par to, lai pastāvošā tiesiskā sistēma pilnībā

701atbilstu pamattiesību vai cilvēktiesību prasībām.

70214.2. Komitejas ziņojumos norādītās īslaicīgās

703aizturēšanas vietu neatbilstības minimālajiem cilvēktiesību

704aizsardzības standartiem būtībā sakrīt ar Tiesībsarga konstatēto

705[sk., piemēram, Report to the Latvian Government on the visit

706to Latvia carried out by the European Committee for the

707Prevention of Torture and Inhuman or Degrading Treatment or

708Punishment (CPT) from 27 November to 7 December 2007, paras. 31 -

70933].

710Tiesībsarga pieteikumā un Komitejas ziņojumos norādītajām

711nepilnībām analoģiskas nepilnības ir konstatētas arī

712administratīvo tiesu nolēmumos. Piemēram, Administratīvās

713apgabaltiesas 2009. gada 14. septembra spriedumā lietā Nr.

714A42583206 un Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta

715Administratīvo lietu departamenta (turpmāk - Senāts) 2010. gada

7169. jūnija spriedumā lietā Nr. SKA-126/2010 tika vērtēta

717īslaicīgās aizturēšanas vietās valdošo apstākļu atbilstība

718minimālajiem cilvēktiesību aizsardzības standartiem. Pieteicējs

719šajā lietā norādīja vairākus apstākļus, kuru dēļ viņa uzturēšanās

720īslaicīgās aizturēšanas vietas kamerā esot uzskatāma par

721neatbilstošu Satversmes 95. panta un Konvencijas 3. panta

722prasībām.

723Administratīvā apgabaltiesa par būtisku cilvēktiesību

724aizskārumu atzina tikai ikdienas pastaigu ilgstošu

725nenodrošināšanu un šajā sakarā piešķīra personai kompensāciju par

726morālo kaitējumu 1000 latu apmērā. Senāts minēto spriedumu

727atcēla, citastarp atzīstot, ka apgabaltiesa nepamatoti izdarījusi

728secinājumu par katru īslaicīgās aizturēšanas vietas apstākli

729atsevišķi. Proti, tajos gadījumos, kad katrs apstāklis pats par

730sevi nerada būtisku cilvēktiesību aizskārumu un Satversmes 95.

731panta pārkāpumu, tiesai ir jāvērtē, vai apstākļi, kas tiek atzīti

732par pierādītiem, kopumā neveido būtisku cilvēktiesību aizskārumu

733un Satversmes 95. panta pārkāpumu (sk. Administratīvās

734apgabaltiesas 2009. gada 14. septembra spriedumu lietā Nr.

735A42583206 un Senāta 2010. gada 9. jūnija spriedumu lietā Nr.

736SKA-126/2010 lietas materiālu 1. sēj. 163. - 184. lpp.).

737Attiecībā uz personu turēšanas apstākļiem īslaicīgās

738aizturēšanas vietās var uzskatīt, ka arī pati valsts atsevišķos

739gadījumos tos atzīst par neatbilstošiem Konvencijas 3. panta

740prasībām. Piemēram, ECT ir ierosinājusi vairākas lietas, kurās

741personas norādījušas uz īslaicīgās aizturēšanas vietu apstākļu

742neatbilstību Konvencijas prasībām. Latvijas valdība šajās lietās

743ir panākusi mierizlīgumus, un personām kompensācijā izmaksāti

744attiecīgi 4000 un 5000 eiro (sk. ECT lēmumus lietās:

745Sergejs Talankovs v. Latvia, no. 5001/04, 4 January 2008, un

746Aleksejs Radiņš v. Latvia, no. 31849/03, 16 March 2010).

747Aizturēto turēšanas likuma pārejas noteikumu 1. punkts līdz

7482013. gada 31. decembrim pieļauj īslaicīgās aizturēšanas vietās

749tādus apstākļus, kas neatbilst Satversmes 95. pantam, kā arī

750starptautiskajiem cilvēktiesību aizsardzības standartiem. Minētā

751norma paredz personām vēl lielāku pamattiesību aizskārumu, jo

752ļauj ilgākā laika posmā neveikt nekādus uzlabojumus, kas novērstu

753nepieņemamu uzturēšanās apstākļu kopumu īslaicīgās aizturēšanas

754vietās.

755Nenodrošinot īslaicīgās aizturēšanas vietu atbilstību

756cilvēktiesību aizsardzības standartiem, valstij ilgtermiņā

757neizbēgami rodas arī citi izdevumi. Tie visupirms ir saistīti ar

758kompensāciju izmaksām, ko personai nacionālā līmenī piešķir

759administratīvās tiesas, bet starptautiskā līmenī - cilvēktiesību

760aizsardzības institūcijas, kuru kompetenci ir atzinusi Latvijas

761Republika.

76215. Saeima Aizturēto turēšanas likuma pārejas noteikumu

7631. punkta pieņemšanu pamato ar argumentu, ka likumā paredzēto

764standartu ieviešana prasa apjomīgus īslaicīgās aizturēšanas vietu

765labiekārtošanas darbus un būtiskus finanšu izdevumus.

766No Iekšlietu ministrijas sniegtās informācijas un

767likumprojekta "Aizturēto personu turēšanas kārtības likums"

768anotācijas redzams, ka 2005., 2006. un 2007. gadā īslaicīgās

769aizturēšanas vietu labiekārtošanai kopumā tika piešķirti 339

770182,15 lati, tātad ievērojami mazāka summa par likumprojekta

771anotācijā paredzēto. Savukārt 2008. un 2009. gadā šim mērķim

772netika piešķirti nekādi līdzekļi, bet 2010. gadā plānoto 272 428

773latu vietā tika piešķirti vien 7789 lati. Līdz ar to 2008., 2009.

774un 2010. gadā saņemtais finansējums ir bijis mazāks nekā viens

775procents no plānotā (sk. lietas materiālu 1. sēj. 48. - 49.

776lpp. un likumprojekta "Aizturēto personu turēšanas

777kārtības likums" anotāciju

778http://helios-web.saeima.lv/bi8/lasa?dd=LP1364_0, aplūkota 2010.

779gada 7. decembrī).

780Attiecībā uz notiesāto personu tiesībām ir atzīts, ka valstij

781nav tiesību, aizbildinoties ar ekonomiska rakstura apsvērumiem,

782atteikties no tās pamatpienākuma izpildes, ja tā rezultātā netiek

783ievērotas minimālās cilvēktiesību aizsardzības prasības. Resursu

784nepietiekamības problēma valstij iespēju robežās jārisina ar

785citām metodēm (sk. Satversmes tiesas 2010. gada 9.

786marta sprieduma lietā Nr. 2009-69-03 8.2., 8.3. un 11.

787punktu). Minētie secinājumi vienlīdz ir attiecināmi arī uz

788personām, kuras atrodas īslaicīgās aizturēšanas vietās.

789ECT, vērtējot valsts atbildību par Konvencijas 3. panta

790pārkāpumiem, ir noraidījusi argumentus par valstij pieejamiem

791finanšu līdzekļiem, atzīstot, ka to trūkums nevar attaisnot tik

792sliktus apstākļus ieslodzījuma vietās, kas pārkāpj Konvencijas 3.

793panta prasības (sk., piemēram, ECT spriedumus lietās:

794Poltoratskiy v. Ukraine, no. 38812/97, 29

795April 2003, para. 148; Iovchev v. Bulgaria no. 41211/98, 2

796February 2006, para. 136, un Bazjaks v. Latvia, no.

79771572/01, 19 October 2010, para. 111).

798Līdzīgi Pakta 10. pants paredz valstij pienākumu arī tad, ja

799tai ir ekonomiskas grūtības, tomēr dot ieslodzītajām personām

800minimālās cilvēktiesību aizsardzības garantijas (sk. Nowak M.,

801p. 250).

802Tāpat arī Senāts ir atzinis, ka valsts budžeta līdzekļu

803trūkums nevar kalpot par attaisnojumu Satversmes 95. pantā

804noteikto pamattiesību neievērošanai attiecībā uz personām, kuras

805atrodas īslaicīgās aizturēšanas vietās (sk. Senāta 2010. gada

8066. maija sprieduma lietā Nr. SKA-160/2010 19. punktu un 2010.

807gada 9. jūnija sprieduma lietā Nr. SKA-126/2010 14. punktu

808www.at.gov.lv, aplūkots 2010. gada 14. decembrī, un lietas

809materiālu 1. sēj. 181. lpp.).

810Viens no galvenajiem Aizturēto turēšanas likuma pieņemšanas

811mērķiem bija nodrošināt minimālajiem cilvēktiesību standartiem

812atbilstošus sadzīves apstākļus īslaicīgās aizturēšanas vietās

813(sk. likumprojekta "Aizturēto personu turēšanas

814kārtības likums" anotāciju). Savukārt Saeimas rīcība, lemjot

815par finansējuma piešķiršanu sadzīves apstākļu uzlabošanai

816īslaicīgās aizturēšanas vietās saskaņā ar likumā noteiktajām

817prasībām, nav bijusi pienācīga. Pat pēc pārejas perioda

818pagarināšanas līdz 2013. gada 31. decembrim nav ievērots

819plānotais līdzekļu piešķiršanas grafiks.

820Fakts, ka līdzekļi netika piešķirti atbilstoši plānotajam

821grafikam, Satversmes tiesai rada bažas par to, ka arī pirms pašām

822termiņa beigām, 2013. gada nogalē, būs nepieciešams atkal lemt

823par tā pagarināšanu, jo īslaicīgās aizturēšanas vietas vēl

824joprojām nebūs sakārtotas atbilstoši likuma prasībām. Situācija,

825kuru pieļauj Aizturēto turēšanas likuma pārejas noteikumu 1.

826punkts, pastāv jau ilgi, un būtiski uzlabojumi šajā laikā nav

827veikti. Pie tam, pamatojoties uz minēto normu, pašreizējā

828situācija var saglabāties vēl trīs turpmākos gadus. Šāda

829likumdevēja rīcība acīmredzami neatbilst Satversmei.

830Līdz ar to Satversmes tiesa atzīst,

831ka Aizturēto turēšanas likuma pārejas noteikumu 1. punkts

832neatbilst Satversmes 95. pantam.

83316. Konstatējot Aizturēto turēšanas likuma pārejas

834noteikumu 1. punkta neatbilstību kaut vienai augstāka juridiskā

835spēka tiesību normai, tas atzīstams par prettiesisku. Līdz ar to

836nav nepieciešams izvērtēt tā atbilstību Satversmes 1. pantam.

83717. Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 32. panta trešo

838daļu tiesību norma, kuru Satversmes tiesa atzinusi par

839neatbilstošu augstāka juridiskā spēka tiesību normai, uzskatāma

840par spēkā neesošu no Satversmes tiesas sprieduma publicēšanas

841dienas, ja Satversmes tiesa nav lēmusi citādi.

84217.1. Izskatāmajā lietā Aizturēto turēšanas likuma 7.

843panta piektās daļas 1. punkta vārdu un skaitļa "ar sienu, kuras

844augstums nepārsniedz 1,2 metrus" tūlītēja spēka zaudēšana ir

845pieļaujama, jo minētā norma neparedz nekādu cilvēktiesību

846aizsardzības minimālo standartu. Pēc tās spēka zaudēšanas

847Aizturēto turēšanas likuma 7. panta piektās daļas 1. punkts

848paredzēs, ka kamerā ierīko "ūdensvadam pieslēgtu sanitāro mezglu,

849kas no pārējās telpas ir norobežots".

850Vienlaikus Satversmes tiesa uzskata, ka Saeimai ir pienākums

851pieņemt Aizturēto turēšanas likuma 7. panta piektās daļas 1.

852punktu jaunā redakcijā. Šai normai ir jāparedz minimālās

853aizturēto personu privātuma aizsardzības garantijas, kas būtu

854taisnīgi līdzsvarotas ar citu personu un sabiedrības drošības

855apdraudējuma novēršanas pasākumiem.

856Savukārt pieņemtā regulējuma īstenošanas termiņš nosakāms līdz

8572012. gada 1. janvārim, un šajā laikā saglabājams vismaz

858pašreizējais aizturēto personu privātuma aizsardzības

859līmenis.

86017.2. Lemjot par Aizturēto turēšanas likuma pārejas

861noteikumu 1. punkta spēka zaudēšanu, Satversmes tiesa ņem vērā,

862ka īslaicīgās aizturēšanas vietu stāvoklis ir neapmierinošs un šā

863punkta tūlītēja spēka zaudēšana varētu apdraudēt

864tiesībaizsardzības iestāžu, piemēram, vispārējās jurisdikcijas

865tiesu, prokuratūras un valsts policijas, efektīvu darbību. Proti,

866pēc Aizturēto turēšanas likuma pārejas noteikumu 1. punkta

867tūlītējas spēka zaudēšanas varētu izveidoties tāda situācija, ka

868valstī vairs nav pietiekami daudz īslaicīgās aizturēšanas vietu,

869kurās būtu pieļaujama aizturēto personu ievietošana. Līdz ar to

870ir nepieciešams laiks minēto trūkumu novēršanai.

871Satversmes tiesa vairākkārt secinājusi, ka gadījumos, kad

872tūlītēja apstrīdētās normas atcelšana būtu vēl vairāk

873neatbilstoša Satversmei nekā šīs pašas normas atstāšana spēkā, ir

874iespējams noteikt sprieduma izpildes termiņu (sk., piemēram,

875Satversmes tiesas 2002. gada 22. oktobra sprieduma lietā Nr.

8762002-04-03 secinājumu daļas 3. punktu, 2008. gada 21. oktobra

877sprieduma lietā Nr. 2008-02-01 12. punktu un 2010. gada 9. marta

878sprieduma lietā Nr. 2009-69-03 16. punktu).

879Satversmes tiesai, izmantojot Satversmes tiesas likuma 32.

880panta trešajā daļā piešķirtās tiesības, iespēju robežās ir jāgādā

881par to, lai situācija, kāda varētu veidoties no brīža, kad

882apstrīdētās normas zaudē spēku, līdz brīdim, kad Saeima to vietā

883pieņems jaunas normas, neradītu personām Satversmē garantēto

884pamattiesību aizskārumu, kā arī nenodarītu būtisku kaitējumu

885valsts vai sabiedrības interesēm (sk. Satversmes tiesas

8862005. gada 16.

887decembrasprieduma lietā Nr.

8882005-12-0103

88925. punktu).

890No vienas puses, īslaicīgās aizturēšanas vietu labiekārtošanas

891jautājumiem vairāku gadu garumā patiešām nav pievērsta pietiekama

892uzmanība un nav piešķirts to labiekārtošanai nepieciešamais

893finansējums. Šādā veidā tika skartas vairāku desmitu tūkstošu

894personu tiesības. No otras puses, Iekšlietu ministrijas sniegtā

895informācija liecina, ka Aizturēto turēšanas likuma 2. panta

896otrajā daļā un 7. panta trešajā un piektajā daļā noteikto prasību

897izpildei nepieciešami vairāk nekā trīs miljoni latu (sk.

898lietas materiālu 1. sēj. 49. lpp.). Pie tam veicamo

899uzlabojumu apjoms ir ievērojams un prasa attiecīgo pasākumu plāna

900izstrādi atbilstoši piešķirtajam finansējumam. Proti, īslaicīgās

901aizturēšanas vietu labiekārtošanas projektu izstrādāšanai,

902pienācīgai Publisko iepirkumu likumā noteikto procedūru veikšanai

903un attiecīgo darbu īstenošanai ir nepieciešams zināms laiks.

904Atbilstoši Satversmei likumdevējs ir tas, kurš izšķir

905nozīmīgus valsts un sabiedriskās dzīves jautājumus, tostarp lemj

906par valsts budžeta jautājumiem (sk., piemēram,

907Satversmes tiesas 2009. gada 21. decembra sprieduma lietā Nr.

9082009-43-01 35.3. punktu). Satversmes tiesai iespēju robežās

909jāatturas no tādu lēmumu pieņemšanas, kuri būtu finansiāli vai

910organizatoriski grūti izpildāmi.

911Ņemot vērā šos apsvērumus, Satversmes tiesa atzīst, ka

912Aizturēto turēšanas likuma pārejas noteikumu 1. punkts zaudē

913spēku no 2012. gada 1. janvāra.

914Nolēmumu

915daļa

916Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30. - 32. pantu,

917Satversmes tiesa

918n o s p r i e d

919a:

9201. Atzīt Aizturēto personu turēšanas

921kārtības likuma 7. panta piektās daļas 1. punkta vārdus un

922skaitli "ar sienu, kuras augstums nepārsniedz 1,2 metrus" par

923neatbilstošiem Latvijas Republikas Satversmes 95. pantam.

9242. Atzīt Aizturēto personu turēšanas

925kārtības likuma pārejas noteikumu 1. punktu par neatbilstošu

926Latvijas Republikas Satversmes 95. pantam un spēku zaudējušu no

9272012. gada 1. janvāra.

928Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

929Spriedums stājas spēkā tā publicēšanas dienā.

930Tiesas sēdes priekšsēdētājs

931G.Kūtris