Vairogs
Ātrais SOS
JaunumsKiberdrošības instruktāža uzņēmumiem — kurss, tests, MK 397 uzskaite un ikmēneša draudu apskats
Sākums › Likumi › Notariāta likums (Likuma nosaukums 17.06.1996 . likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.1996. )
LikumiSaeimaSpēkā · pārbaudīta 2026-08-15Avots: likumi.lv

Notariāta likums (Likuma nosaukums 17.06.1996 . likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.1996. )

Notariāta likums nosaka, kādas amata darbības veic zvērināts notārs: taisa notariālos aktus un apliecinājumus, pieņem glabājumā naudu, vērtspapīrus un dokumentus, ved mantojuma un laulības šķiršanas lietas, kā arī legalizē Latvijā izsniegtus publiskus dokumentus ar apostille. Likums arī nosaka, kā notārs pārbauda personas identitāti, kā glabā tam uzticētās ziņas un kā tiek noteikta atlīdzība par notāra darbu.

Saturs

445 panti · 54 nodaļas. Raksti numuru vai vārdu — un lasi.

Viss teksts vienā lapā
  1. 1. pants1. Notariālās lietas tiesu iestāžu uzraudzībā uzdots pārzināt zvērinātiem notāriem šajā likumā noteiktajā kārtībā.
  2. 2. pants2. Zvērināti notāri ir tiesu sistēmai piederīgas personas, kuras pastāv pie apgabaltiesām un pilda viņiem likumā noteiktos pienākumus.
  3. 3. pants3. Amata darbībā zvērināti notāri pielīdzināti valsts amatpersonām.
  4. 4. pants4. Zvērinātus notārus amatā ieceļ uz mūžu, un šajā amatā viņi var būt līdz septiņdesmit gadu vecumam.
  5. 5. pants5. Zvērināts notārs amata darbībā pakļauts vienīgi likumam un pilda savus pienākumus kā neatkarīgs, neitrāls fizisko un juridisko personu civilo tiesību un likumisko interešu nodrošinātājs.
  6. 5.1. pants5. 1 Valsts un pašvaldību institūcijām, tiesām, prokuroriem un pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm jāgarantē zvērinātu notāru neatkarība amata pienākumu pildīšanā.
  7. 6. pants6. (Izslēgts ar 12.06.2003 . likumu, kas stājas spēkā 02.07.2003. )
  8. 6.1. pants6. 1 Ministru kabinets, izvērtējis notariālo pakalpojumu pieejamību, pārmaiņas tiesu iekārtā, iedzīvotāju skaitā, attiecīgās apdzīvotās vietas saimnieciskajā dzīvē, notariālo lietu piekritībā un notāru vecuma struktūrā, kā arī ņemot vērā Latvijas Zvērinātu notāru padomes viedokli, nosaka zvērinātu notāru amata vietas, izveido jaunas vai likvidē esošās amata vietas.
  9. 7. pants7. (Izslēgts ar 12.06.2003 . likumu, kas stājas spēkā 02.07.2003. )
  10. 8. pants8. Zvērinātus notārus ieceļ, atceļ, pārceļ, atbrīvo no amata, kā arī to sarakstu ved tieslietu ministrs.
  11. 9. pants9. Par zvērinātiem notāriem var būt personas, kas:
  12. 10. pants10. Par zvērinātiem notāriem nedrīkst būt personas:
  13. 11. pants11. (Izslēgts ar 12.06.2003 . likumu, kas stājas spēkā 02.07.2003. )
  14. 11.1. pants11. 1 Ja zvērināta notāra amata vieta ir vakanta, tieslietu ministrs uzaicina praktizējošos zvērinātus notārus divu nedēļu laikā pieteikties uz šo amata vietu.
  15. 11.2. pants11. 2 Persona, kura vēlas kļūt par zvērinātu notāru:
  16. 11.3. pants11. 3 Ja pieteikumu uz zvērināta notāra amata vietu iesniegusi persona, kuras nodarbošanās nav savienojama ar notāra pienākumiem, šai personai ir atļauts zvērēt un tā iekļaujama zvērinātu notāru sarakstā tikai pēc tam, kad izbeigusi minēto nodarbošanos.
  17. 11.4. pants11. 4 (Izslēgts ar 28.10.2010 . likumu, kas stājas spēkā 01.02.2011. )
  18. 12. pants12. Latvijas Zvērinātu notāru padome iesniedz tieslietu ministram dokumentus par pretendentu un Latvijas Zvērinātu notāru padomes lēmumu par ieteikumu viņu uzņemt zvērinātu notāru skaitā.
  19. 13. pants13. Ja tieslietu ministra rīkojumā par zvērināta notāra iecelšanu amatā vai pārcelšanu nav noteikts citādi, zvērināts notārs sāk pildīt amata pienākumus mēneša laikā no dienas, kad izdots rīkojums par iecelšanu amatā vai pārcelšanu.
  20. 14. pants14. Zvērināts notārs iekļaujams zvērinātu notāru sarakstā un var sākt pildīt amata pienākumus tikai pēc tam, kad viņš apdrošinājis profesionālās darbības rezultātā iespējamā zaudējuma risku ( 24. — 32. pants ) un devis Augstākās Tiesas priekšsēdētājam šādu zvērestu:
  21. 15. pants15. Uz zvērinātiem notāriem attiecas likumā noteiktie attiecīgie valsts amatpersonas amatu savienošanas ierobežojumi, kā arī pienākumi.
  22. 16. pants16. Pretendentam, kurš atbilst šā likuma 9.panta 1., 2., 3., 4. un 5.punkta prasībām un uz kuru neattiecas šā likuma 10.panta 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8. un 9.punktā noteiktie ierobežojumi, ir tiesības kārtot zvērinātu notāru eksāmenu (turpmāk — eksāmens).
  23. 17. pants17. Zvērināts notārs atbilstoši šā likuma prasībām kārto šādas zvērinātu notāru kvalifikācijas pārbaudes (turpmāk — kvalifikācijas pārbaude):
  24. 18. pants18. Eksāmenā un kvalifikācijas pārbaudē vērtē zvērināta notāra darbībā nepieciešamās teorētiskās zināšanas, tai skaitā par normatīvajiem aktiem, kā arī prasmi piemērot šīs zināšanas praksē, lai veiktu zvērināta notāra amata pienākumus, ieskaitot aktu sastādīšanu un zvērināta notāra lietvedības kārtošanu. Eksāmenā un ārkārtas kvalifikācijas pārbaudē vērtē arī pretendenta un zvērināta notāra sociālo kompetenci un sociālo intelektu.
  25. 19. pants19. Eksāmenu, regulāro kvalifikācijas pārbaudi un ārkārtas kvalifikācijas pārbaudi organizē un nodrošina Latvijas Zvērinātu notāru padome. Ārkārtas kvalifikācijas pārbaudi rīko un zvērināts notārs to kārto četru mēnešu laikā pēc atkārtotā disciplinārsoda piemērošanas.
  26. 20. pants20. (Pirmā daļa izslēgta ar 23.05.2013 . likumu)
  27. 21. pants21. Eksāmena un kvalifikācijas pārbaudes jautājumus apstiprina tieslietu ministrs pēc Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšlikuma.
  28. 22. pants22. Lēmumu par eksāmena vai kvalifikācijas pārbaudes rezultātiem pieņem eksāmenu komisija.
  29. 23. pants23. Eksāmenu komisijas lēmumu par kvalifikācijas pārbaudes rezultātiem iesniedz apstiprināšanai tieslietu ministram.
  30. 23.1. pants23. 1 Ja zvērināts notārs kopš eksāmena vai iepriekšējās regulārās kvalifikācijas pārbaudes kārtošanas ir cēlis savu profesionālo vai akadēmisko kvalifikāciju, ieguvis attiecīgi nepieciešamo kredītpunktu skaitu par aktivitātēm zvērināta notāra profesionālās kvalifikācijas celšanai un par to ir saņemts pamatots Latvijas Zvērinātu notāru padomes atzinums, tieslietu ministrs var pilnīgi vai daļēji atbrīvot zvērinātu notāru no regulārās kvalifikācijas pārbaudes kārtošanas.
  31. 24. pants24. Zvērināta notāra profesionālās darbības rezultātā iespējamā zaudējuma risks ir obligāti apdrošināms.
  32. 25. pants25. Zvērināta notāra profesionālās darbības rezultātā iespējamā zaudējuma riska apdrošināšana nodrošina prasījumus, kas var rasties sakarā ar viņa profesionālo darbību un viņa palīga darbību, aizvietojot zvērinātu notāru.
  33. 26. pants26. Zvērinātam notāram apdrošināšanas līgums jānoslēdz, pirms viņš uzsācis savu pienākumu pildīšanu.
  34. 27. pants27. Apdrošināšanas līgums jāuztur spēkā visu zvērināta notāra amata darbības laiku.
  35. 27.1. pants27. 1 Zvērinātam notāram ir pienākums nekavējoties paziņot Latvijas Zvērinātu notāru padomei par apdrošināšanas līguma noslēgšanu, kā arī par visiem grozījumiem noslēgtajā apdrošināšanas līgumā, par apdrošināšanas gadījuma iestāšanos, līguma darbības apturēšanu vai izbeigšanu.
  36. 28. pants28. Latvijas Zvērinātu notāru padome raugās, lai apdrošināšanas līgums būtu spēkā nepārtraukti, kā arī uzrauga apdrošināšanas maksājumu savlaicīgu izdarīšanu. Zvērinātam notāram ir pienākums septiņu dienu laikā pēc termiņa, kurā izdarāms apdrošināšanas prēmijas maksājums, iesniegt Latvijas Zvērinātu notāru padomei maksājuma uzdevuma kopiju.
  37. 29. pants29. Apdrošināšanas līgumā nevar paredzēt paša notāra risku.
  38. 30. pants30. Ja zvērināts notārs, pildot amata pienākumus, savas darbības vai bezdarbības dēļ ir nodarījis kādam zaudējumus, neatkarīgi no zvērināta notāra disciplinārās vai krimināltiesiskās atbildības šos zaudējumus apdrošināšanas iestāde sedz no zvērināta notāra apdrošināšanas atlīdzības uz apdrošināšanas līguma pamata.
  39. 31. pants31. (Izslēgts ar 20.12.2007 . likumu, kas stājas spēkā 23.01.2008. )
  40. 32. pants32. (Izslēgts ar 20.12.2007 . likumu, kas stājas spēkā 23.01.2008. )
  41. 33. pants33. Zvērināts notārs, uzsākot darbību, izsludina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un vietējā laikrakstā un paziņo attiecīgajām tiesām, tieslietu ministram un Latvijas Zvērinātu notāru padomei prakses vietas adresi un prakses uzsākšanas dienu. Šāds sludinājums publicējams un paziņojumi sniedzami arī adreses maiņas gadījumā, kā arī izbeidzot savu darbību.
  42. 34. pants34. Zvērināts notārs nosūta Latvijas Zvērinātu notāru padomei, visiem tiesu priekšsēdētājiem un tieslietu ministram sava paraksta un zīmoga nospieduma, kā arī sava palīga paraksta paraugu.
  43. 35. pants35. Zvērināta notāra darba laiks ir astoņas stundas dienā ne mazāk kā piecas dienas nedēļā. Zvērināts notārs nodrošina savas prakses vietas pieejamību visu darba laiku.
  44. 36. pants36. Zvērinātam notāram drīkst būt tikai viena prakses vieta. Prakses vietas telpās jābūt valsts karogam un lielā valsts ģerboņa attēlam.
  45. 37. pants37. Tieslietu ministrs var atļaut vai arī uzdot zvērinātam notāram noteiktās nedēļas vai mēneša dienās ierasties savu pienākumu pildīšanai tuvākās apkaimes apdzīvotajās vietās, kur nav zvērināta notāra.
  46. 38. pants38. Zvērināts notārs pilda savus amata pienākumus tikai tās apgabaltiesas darbības rajonā pie kuras viņš pastāv.
  47. 39. pants39. Zvērināts notārs, pildot amata pienākumus savas darbības rajona robežās, sniedz notariālo palīdzību visām personām, kas pie viņa griežas, kaut arī to dzīvesvieta vai manta, uz kuru attiecas akts vai apliecinājums, atrodas ārpus šā rajona.
  48. 40. pants40. Zvērinātam notāram jāatsakās no aktu un apliecinājumu taisīšanas, ja no viņa tiek prasīta līdzdalība darbībās, kuras acīmredzami kalpo prettiesiskiem un netikumīgiem mērķiem.
  49. 41. pants41. Zvērinātam notāram aizliegts taisīt aktus un apliecinājumus savās paša lietās, sava laulātā, arī bijušā laulātā, savu un laulātā radinieku taisnā līnijā visās pakāpēs, sāņu līnijā — līdz ceturtajai pakāpei un svainībā — līdz trešajai pakāpei, kā arī sava paša vai sava laulātā aizbildnībā vai aizgādnībā esošu personu vai savās paša vai sava laulātā adoptētāju vai adoptēto lietās. Zvērinātam notāram aizliegts taisīt aktus un apliecinājumus arī tad, ja viņš ir personiski vai mantiski tieši vai netieši ieinteresēts.
  50. 42. pants42. Gribas izteikumi, kas izteikti zvērināta notāra taisītos vai apliecinātos aktos un ir viņa paša vai šā likuma 41.pantā minēto personu labā, nav spēkā.
  51. 43. pants43. Sākot pildīt amata pienākumus, zvērināts notārs saņem zvērināta notāra amata apliecību un amata zīmi. Zvērinātu notāru amata apliecības un amata zīmes paraugus, izsniegšanas un anulēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
  52. 44. pants44. Zvērināts notārs lieto zīmogu ar papildināto mazo valsts ģerboni un tekstu, kas ietver amata nosaukumu, zvērināta notāra vārdu un uzvārdu, apgabaltiesas nosaukumu un amata vietu.
  53. 45. pants45. Zvērinātam notāram jāved:
  54. 45.1. pants45. 1 Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Latvijas Zvērinātu notāru padome ved zvērinātu notāru apliecināto pilnvarojumu reģistru, Latvijā atsaukto pilnvarojumu reģistru un nākotnes pilnvarojumu reģistru.
  55. 46. pants46. Zvērinātu notāru reģistru un grāmatu lappusēm vai lapām jābūt numurētām tekošu numuru kārtībā.
  56. 47. pants47. (Izslēgts ar 08.03.2018 . likumu, kas stājas spēkā 21.03.2018. )
  57. 48. pants48. Reģistra lapa sadalīta desmit ailēs, kurās ieraksta:
  58. 49. pants49. (Izslēgts ar 24.10.2002 . likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003. )
  59. 50. pants50. (Izslēgts ar 20.12.2007 . likumu, kas stājas spēkā 23.01.2008. )
  60. 51. pants51. (Izslēgts ar 20.12.2007 . likumu, kas stājas spēkā 23.01.2008. )
  61. 52. pants52. Notariālo aktu grāmata sastāv no:
  62. 53. pants53. Papīra formā taisīto notariālo aktu grāmatu zvērināts notārs caurauklo un nogādā Latvijas Zvērinātu notāru padomei. Aktu grāmata var sastāvēt no vairākiem sējumiem.
  63. 54. pants54. Glabājumu grāmata sastāv no septiņām ailēm, kurās ieraksta:
  64. 55. pants55. (Izslēgts ar 08.03.2018 . likumu, kas stājas spēkā 21.03.2018. )
  65. 56. pants56. Vekseļu protesta aktu grāmata sastāv no protesta aktu norakstiem papīra formā, par kuriem valsts nodevu nemaksā.
  66. 57. pants57. Šā likuma 45. 1 pantā paredzētajā atsaukto pilnvarojumu reģistrā norāda pilnvarnieka un pilnvarotāja uzvārdu un vārdu, personas kodu (ja tāda nav, — dzimšanas gadu, dienu, mēnesi un vietu), ziņas par atsaukto pilnvarojumu, zvērinātu notāru, kas publicējis sludinājumu, oficiālo izdevumu, kurā publicēts sludinājums par pilnvarojuma atsaukšanu, minot izdevuma nosaukumu, publicēšanas gadu, dienu, mēnesi un laidiena numuru.
  67. 58. pants58. Akti, grāmatas, zīmogi, lietas un vērtības zvērinātam notāram jātur drošā vietā un jāgādā par to uzglabāšanu nebojātā veidā.
  68. 59. pants59. Aktu grāmatas un vekseļu protesta aktu grāmatas zvērinātam notāram jānoslēdz par katru gadu atsevišķi. Pēc tam tās vairs neizlieto.
  69. 60. pants60. Pēc šā likuma 59.pantā minēto grāmatu noslēgšanas tās līdz ar 132. un 134. pantā norādītajiem lūgumiem zvērināts notārs sagatavo glabāšanai savā arhīvā.
  70. 60.1. pants60. 1 Latvijas Zvērinātu notāru padome reizi gadā iesniedz tieslietu ministram informāciju par praktizējošo zvērinātu notāru reģistru, notariālo aktu grāmatu un glabājumu grāmatu atbilstību noteiktajām prasībām.
  71. 61. pants61. Ja zvērināts notārs ir pārcelts, atstādināts, atbrīvots vai atcelts no amata, tieslietu ministrs, pieņemot lēmumu par pārcelšanu, atstādināšanu, atbrīvošanu vai atcelšanu no amata, vienlaikus norīko citu zvērinātu notāru šā likuma 62.pantā minēto grāmatu, lietu, aktu un glabājamo vērtību pārņemšanai un ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc šā rīkojuma izdošanas informē par to Latvijas Zvērinātu notāru padomi un attiecīgās apgabaltiesas priekšsēdētāju.
  72. 61.1. pants61. 1 Šā likuma 61.panta kārtībā norīkotais zvērināts notārs rīkojumā noteiktajā termiņā pārņem no zvērināta notāra, kurš ir pārcelts, atstādināts, atbrīvots vai atcelts no amata, šā likuma 62.pantā minētās grāmatas, lietas, aktus un glabājamās vērtības, klātesot Latvijas Zvērinātu notāru padomes un attiecīgās apgabaltiesas pārstāvjiem.
  73. 62. pants62. Pārņemot notariālās grāmatas un lietas, tās noslēdz, to pēdējā lappusē nostiprinot auklu galus ar papīra uzlīmi un slēguma uzrakstā norādot, kādā stāvoklī ir grāmatas un lietas, kāds ir tajās aprakstīto lapu skaits un kādā stāvoklī ir auklas un zīmogi, kā arī datumu. Slēguma uzrakstu paraksta zvērināts notārs, kurš pārņem minētās grāmatas, lietas, aktus un glabājamās vērtības, un zvērināts notārs, kurš tās nodod. Gadījumos, kad zvērināts notārs nespēj nodot grāmatas, lietas, aktus un glabājamās vērtības, slēguma uzrakstu paraksta zvērināts notārs, kurš tās pārņem, un Latvijas Zvērinātu notāru padomes pārstāvis.
  74. 63. pants63. (Pirmā daļa izslēgta ar 28.10.2010 . likumu)
  75. 64. pants64. Noteikumus par zvērinātu notāru reģistru un grāmatu formu un vešanas kārtību un par mantojuma reģistra un mantojuma lietu vešanu izdod Ministru kabinets.
  76. 64.1. pants64. 1 Pastāvīgi glabājamos dokumentus zvērināts notārs Arhīvu likumā noteiktajā kārtībā un attiecīgajos gadījumos nodod pastāvīgā glabāšanā Latvijas Nacionālajā arhīvā.
  77. 65. pants65. Zvērinātam notāram piekrīt:
  78. 66. pants66. Zvērinātam notāram ir atļauts:
  79. 67. pants67. Zvērināts notārs aprēķina un iekasē valsts nodevas par notariālo darbību izpildi, kā arī norēķinās par iekasētajām summām saskaņā ar attiecīgiem likumiem, aktā vai apliecinājumā izdarot atzīmi par nodevu samaksu vai atsvabinājumu no tām.
  80. 67.1. pants67. 1 Amata darbību izpildei nepieciešamo informāciju valsts iestādes zvērinātam notāram sniedz bez maksas.
  81. 68. pants68. Izņemot likumā norādītos gadījumus, akti un apliecinājumi jāraksta valsts valodā, naudas summas jānorāda Latvijas valūtā, bet mēri un svari — atbilstoši metriskajai sistēmai.
  82. 69. pants69. Taisot notariālo aktu, kurā piedalās persona, kas neprot latviski un runā tādā valodā, ko zvērināts notārs neprot, tā pieaicina tulku. Tulks pieaicināms arī gadījumā, ja notariālā akta dalībnieks ir persona, kas sazinās vienīgi zīmju valodā. Pieaicinātais tulks dod parakstu, ka ir brīdināts par kriminālatbildību par apzināti nepatiesu tulkojumu.
  83. 70. pants70. Aktos un grāmatās, ja paraksti izdarīti svešvalodā, parakstītāja uzvārds jāraksta valsts valodā tā, kā to izrunā; ja zvērināts notārs šo valodu neprot, to dara pieaicināts tulks, kura parakstu zvērināts notārs apliecina.
  84. 71. pants71. Svešvalodā sastādītiem dokumentiem apliecinājuma uzrakstu var izdarīt arī svešvalodā, ja zvērināts notārs to prot.
  85. 72. pants72. Personas, kas neprot vai nespēj parakstīties, uzdod to savā vietā izdarīt citai personai, ko ar savu parakstu apliecina šī persona un zvērināts notārs. Šajā gadījumā ir vajadzīgi Civillikuma 1494. pantā norādītie liecinieki.
  86. 73. pants73. Visos aktos un apliecinājumos jābūt:
  87. 74. pants74. Vairākās loksnēs rakstītus aktus vai apliecinājumus numurē un caurauklo, piestiprina auklas galus pēdējā lappusē un apliecina caurauklojumu ar zvērināta notāra parakstu un zīmogu.
  88. 75. pants75. Apzīmējot aktos un apliecinājumos personas, jānorāda to vārds, uzvārds, personas kods (vai ārvalstī piešķirts identifikācijas kods) un dzīvesvieta, bet aktos un apliecinājumos, saskaņā ar kuriem zvērinātam notāram jāpārbauda personu identitāte, — arī šo personu dzimšanas gads, diena un mēnesis, kā arī dzimšanas vieta.
  89. 76. pants76. Ja zvērināts notārs nepazīst personu, kurai jātaisa akts vai apliecinājums vai kura jāidentificē citā sakarā, viņš noskaidro šīs personas identitāti pēc pases vai personas apliecības. Ja minētā persona nevar šādu dokumentu uzrādīt, zvērināts notārs noskaidro tās identitāti pēc citiem ticamiem dokumentiem, ja nepieciešams, papildinot trūkstošās ziņas pēc divu liecinieku liecībām. Aktā vai apliecinājumā jānorāda, kādā veidā ir noskaidrota personas identitāte.
  90. 76.1. pants76. 1 Ja normatīvie akti paredz personas rīcībspējas pārbaudi, zvērināts notārs to pārbauda, tostarp ieskatoties Fizisko personu reģistra datos.
  91. 77. pants77. Taisot aktus un apliecinājumus juridiskajām personām, jāpārbauda to tiesībspēja, darbības apjoms un pārstāvju pilnvaras.
  92. 77.1. pants77. 1 Notariālos aktus, apliecinājumus un citus dokumentus var sastādīt rokrakstā vai izgatavot ar tehniskiem līdzekļiem.
  93. 78. pants78. Labojumus, svītrojumus un piemetinājumus atzīmē akta vai apliecinājuma beigās pirms parakstiem.
  94. 79. pants79. Zvērināts notārs un viņa darbinieki nedrīkst trešajām personām izpaust viņiem uzticētās ziņas, kā arī sniegt ziņas par viņiem uzticētajām lietām un notariālajās grāmatās ierakstītajiem aktiem un apliecinājumiem; šis noteikums ir spēkā arī pēc tam, kad viņi ir atstājuši savu amatu.
  95. 80. pants80. Izņēmumus no šā likuma 79.panta noteikumiem pieļauj:
  96. 81. pants81. Notariālie akti ( 82.pants ) un apliecinājumi ( 108.pants ), kurus taisa zvērināts notārs, izņemot šā likuma 116.pantā minētos dokumentus, ir publiski dokumenti.
  97. 81.1. pants81. 1 Likumā noteiktajos gadījumos zvērināts notārs piemēro citu valstu likumus un noskaidro piemērojamā ārvalsts likuma saturu.
  98. 81.2. pants81. 2 Ja nepieciešams, zvērināts notārs, lai noskaidrotu piemērojamā ārvalsts likuma saturu:
  99. 81.3. pants81. 3 Ja zvērinātam notāram ārvalsts likuma saturs nav zināms un saskaņā ar šā likuma 81. 2 pantu to nav iespējams noskaidrot, zvērināts notārs rīkojas saskaņā ar Civillikuma 22.pantu .
  100. 82. pants82. Aktus, kurus taisa zvērināts notārs, ierakstot tos aktu grāmatā, sauc par notariāliem aktiem.
  101. 82.1. pants82. 1 Apliecinot gribas izteikumu, zvērināts notārs taisa notariālo aktu.
  102. 83. pants83. Zvērināts notārs pārbauda notariālā akta dalībnieku identitāti, rīcībspēju un pārstāvības tiesības.
  103. 84. pants84. Aktus var taisīt lieciniekiem klātesot vai bez tiem ( Civillikuma 1474. pants ).
  104. 85. pants85. Zvērinātam notāram nepazīstamu liecinieku un tulku identitāte jānoskaidro 76. pantā noteiktajā kārtībā.
  105. 86. pants86. Par notariāla akta lieciniekiem nevar būt:
  106. 87. pants87. Akta dalībnieki iesniedz zvērinātam notāram gatavu projektu vai griežas ar lūgumu pie zvērināta notāra, lai viņš to sastāda.
  107. 87.1. pants87. 1 Zvērināts notārs noskaidro notariālā akta dalībnieku gribu un darījuma noteikumus, skaidri un nepārprotami pieraksta personu paziņojumus, iepazīstina dalībniekus ar iespējamām darījuma tiesiskajām sekām, lai likumu nezināšana un pieredzes trūkums netiktu izmantots viņiem par ļaunu.
  108. 87.2. pants87. 2 Zvērināts notārs sniedz paskaidrojumu akta dalībniekiem par darījumam nepieciešamajām tiesu vai iestāžu atļaujām un apstiprinājumiem un par likumiskajām pirmpirkuma tiesībām un to norāda aktā.
  109. 87.3. pants87. 3 Zvērināts notārs nedrīkst taisīt notariālos aktus, kuri aizliegti ar likumu vai kuru saturs ir acīmredzamā pretrunā ar likumiem, kas aizsargā pārvaldes kārtību, sabiedrības tikumību vai personas godu.
  110. 87.4. pants87. 4 Apliecinot nākotnes pilnvarojuma līgumu, zvērināts notārs informē akta dalībniekus par šāda pilnvarojuma nozīmi, spēkā stāšanos un pilnvarnieka darbības uzsākšanas kārtību, kā arī reģistrē aktu šā likuma 45. 1 pantā paredzētajā nākotnes pilnvarojumu reģistrā.
  111. 88. pants88. Projektu nolasa notariālā akta dalībniekiem zvērināta notāra klātbūtnē, bet pievienotos plānus un citus attēlus liek viņiem priekšā caurskatīšanai. Ja notariālā akta dalībnieki zvērinātam notāram apstiprina, ka viņi saprot notariālā akta saturu un nozīmi un ka notariālais akts atbilst viņu gribai, projekts viņiem un zvērinātam notāram jāparaksta.
  112. 89. pants89. Ja saskaņā ar likumu pieaicināmi vai pēc dalībnieku vēlēšanās ir pieaicināti liecinieki, aktu nolasa un paraksta, lieciniekiem klāt esot.
  113. 90. pants90. Ja notariālā akta dalībnieki negrib, lai pieaicinātie liecinieki zinātu akta saturu, un ir noklausījušies tā saturu, lieciniekiem klāt neesot, tad, parakstot aktu, tā dalībnieki paziņo lieciniekiem, ka viņi to noklausījušies.
  114. 90.1. pants90. 1 Notariālais akts jāparaksta zvērināta notāra klātbūtnē.
  115. 91. pants91. Akts jāraksta skaidri; summas, datumi un numuri tajos vismaz vienu reizi jāraksta vārdiem, izņemot akta dalībnieku un liecinieku leģitimācijas dokumentu datumus un numurus, kā arī to namu numurus, kuri attiecas uz zvērināta notāra prakses vietas vai akta taisīšanas vietas un minēto personu dzīvesvietas adresi.
  116. 92. pants92. (Izslēgts ar 24.10.2002 . likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003. )
  117. 93. pants93. Ja nav ievēroti 78. panta noteikumi, aktam nav notariāla spēka.
  118. 94. pants94. Taisot aktus, kuros piedalās neredzīgas vai nedzirdīgas personas, kā arī personas ar tādiem runas traucējumiem, kuri liedz tām mutvārdos paust savu gribu, nepieciešama liecinieka klātbūtne, ja vien šīs personas no tās neatsakās. Personu atteikšanās no liecinieka klātbūtnes norādāma aktā.
  119. 95. pants95. Ja persona ir nedzirdīga un nespēj rakstīt, bet spēj lasīt, tai pašai jāizlasa akts un jāapstiprina, ka akts izteic šīs personas gribu. Tas jānorāda arī aktā.
  120. 96. pants96. (Izslēgts ar 08.03.2018 . likumu, kas stājas spēkā 21.03.2018. )
  121. 97. pants97. (Izslēgts ar 08.03.2018 . likumu, kas stājas spēkā 21.03.2018. )
  122. 98. pants98. (Izslēgts ar 08.03.2018 . likumu, kas stājas spēkā 21.03.2018. )
  123. 99. pants99. (Izslēgts ar 08.03.2018 . likumu, kas stājas spēkā 21.03.2018. )
  124. 100. pants100. Notariālā akta oriģināls ir akts, kas ierakstīts notariālo aktu grāmatā.
  125. 101. pants101. Par notariālo aktu grāmatā ierakstīto notariālo aktu zvērināts notārs izdod notariāli apliecinātus notariālo aktu grāmatas izrakstus un notariālo aktu norakstus.
  126. 102. pants102. Notariālo aktu grāmatas izrakstam ir tāds pats spēks kā notariālā akta oriģinālam neatkarīgi no tā, vai notariālo aktu grāmatas izraksts ir izdots elektroniskā vai papīra formā.
  127. 103. pants103. Izdodot notariālo aktu grāmatas izrakstus un notariālo aktu norakstus, zvērinātam notāram jāievēro šā likuma 73. — 75.panta noteikumi.
  128. 104. pants104. Notariālo aktu grāmatas izrakstus zvērināts notārs izdod notariālā akta dalībniekam vai viņa pārstāvjiem, mantiniekiem un tiesību pēcniekiem, izņemot gadījumus, kad notariālajā aktā paredzēts aizliegums saņemt izrakstu bez citu notariālā akta dalībnieku piekrišanas vai noteikta cita kārtība izrakstu saņemšanai. Notariālo aktu grāmatas izrakstus izdod arī citām personām, kurām notariālajā aktā piešķirtas tiesības tos saņemt, vai šo personu pārstāvjiem, mantiniekiem un tiesību pēcniekiem, bet visām pārējām personām — vienīgi ar Latvijas Zvērinātu notāru padomes atļauju.
  129. 105. pants105. (Izslēgts ar 28.10.2010 . likumu, kas stājas spēkā 01.02.2011. )
  130. 106. pants106. Notariālo aktu norakstus zvērināts notārs var izdot tām personām, kurām ir tiesības saņemt notariālo aktu grāmatas izrakstus.
  131. 107. pants107. Uz notariālā akta oriģināla jāatzīmē, kam, kad un ar kādu reģistra numuru izdoti izraksti vai noraksti.
  132. 107.1. pants107. 1 Civilprocesa likumā noteiktajā tiesas spriedumu izpildes kārtībā izpildāmi (nododami piespiedu izpildei) šādi notariālā akta formā taisīti līgumi:
  133. 107.2. pants107. 2 Ja notariālajā aktā noteiktās saistības izpildīšana ir atkarīga no iepriekš pierādāmu nosacījumu iestāšanās, aktu var nodot piespiedu izpildei, ja šo nosacījumu iestāšanās notāram ir zināma vai pierādāma ar publiskiem dokumentiem, ierakstiem valsts informācijas sistēmā vai kredītiestādes izsniegtiem dokumentiem, vai citiem ticamiem dokumentiem.
  134. 107.3. pants107. 3 Piespiedu izpildei var nodot šā likuma 107. 1 panta pirmajā daļā norādīto notariālo aktu, kas atbilst šādām prasībām:
  135. 107.4. pants107. 4 Kreditors notariālo aktu var iesniegt zvērinātam notāram nodošanai piespiedu izpildei viena gada laikā no attiecīgās saistības izpildes termiņa iestāšanās dienas. Ja notariālais akts nav nodots piespiedu izpildei viena gada laikā no attiecīgās saistības izpildes termiņa iestāšanās dienas, saistības izpildi var prasīt vispārējās prasības tiesvedības kārtībā.
  136. 107.5. pants107. 5 Iesniegumu par saistības nodošanu piespiedu izpildei kreditors vai viņa pārstāvis, cesionārs, ja cesijas līgums noslēgts notariālā akta formā, mantinieki vai tiesību pēcnieki var iesniegt zvērinātam notāram, kas taisījis piespiedu izpildei nododamo notariālo aktu.
  137. 107.6. pants107. 6 Ja zvērināts notārs konstatē, ka kreditora iesniegums neatbilst šā likuma 107. 5 panta prasībām vai noteikumi notariālajā aktā, kuru kreditors lūdz nodot piespiedu izpildei, neatbilst šajā sadaļā noteiktajām prasībām, viņš šā likuma 39.panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā atsaka notariālā izpildu akta taisīšanu.
  138. 107.7. pants107. 7 Notariālo izpildu aktu zvērināts notārs taisa kā notariālo aktu triju darba dienu laikā no šā likuma 107. 5 pantā norādītā iesnieguma saņemšanas dienas. Tajā norāda:
  139. 107.8. pants107. 8 Notariālā izpildu akta norakstu zvērināts notārs nosūta parādniekam uz izpildāmajā notariālajā aktā norādīto adresi un uz viņa deklarēto dzīvesvietu. Notariālā izpildu akta norakstu nosūta arī uz kreditora norādīto parādnieka adresi, ja tā atšķiras no iepriekš norādītajām.
  140. 107.9. pants107. 9 Ja parādnieks uzskata, ka kreditora prasījums par saistību izpildi ir nepamatots, viņš var celt prasību Civilprocesa likuma 406.pantā noteiktajā kārtībā. Šajā pantā noteiktais nav piemērojams notariālajiem aktiem par bērna aizgādību un saskarsmes tiesībām.
  141. 107.10. pants107. 10 Piemērojamos tiesību aktus un piekritību notariālā akta formā taisīt vienošanos par vienreizējiem vai periodiskiem uzturlīdzekļu maksājumiem pārrobežu lietās, kuru var nodot piespiedu izpildei, nosaka saskaņā ar Padomes 2008.gada 18.decembra regulu (EK) Nr. 4/2009 par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi un sadarbību uzturēšanas saistību lietās (turpmāk — regula Nr. 4/2009 ).
  142. 107.11. pants107. 11 Pēc ieinteresētās personas lūguma zvērināts notārs par izsniegto notariālo izpildu aktu izsniedz Eiropas Parlamenta un Padomes 2012.gada 12.decembra regulas (ES) Nr. 1215/2012 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (turpmāk — regula Nr. 1215/2012 ) 60.pantā minēto apliecību (regulas Nr. 1215/2012 II pielikums).
  143. 107.12. pants107. 12 Zvērināts notārs taisa notariālo aktu par partnerību, ja divas pilngadīgas fiziskās personas kopā personīgi ierodas pie zvērināta notāra un apliecina, ka tām ir tuvas personiskas attiecības, kopīga saimniecība un nolūks rūpēties par to, kā arī gādāt un atbalstīt vienai otru. Partnerība nav pielīdzināma laulībai.
  144. 107.13. pants107. 13 Zvērināts notārs taisa notariālo aktu par partnerību, ja šā likuma 107. 12 pantā minētās personas izsaka par to savu gribu un:
  145. 107.14. pants107. 14 Notariālajā aktā par partnerību norāda:
  146. 107.15. pants107. 15 Partnerība izbeidzas:
  147. 107.16. pants107. 16 Zvērināts notārs pēc abu personu gribas izteikuma taisa notariālu aktu par partnerības izbeigšanu arī gadījumā, kad personu ģimenes tiesiskās attiecības ir konstatētas ar tiesas nolēmumu.
  148. 107.17. pants107. 17 Notariālajā aktā par partnerības izbeigšanu norāda:
  149. 108. pants108. Zvērināti notāri apliecina:
  150. 108.1. pants108. 1 Apliecinājumu zvērināts notārs taisa kā notariālo aktu, izņemot gadījumus, kad likums noteic, ka apliecinājums rakstāms uz paša dokumenta (apliecinājuma uzraksts), vai paredz citu sevišķu apliecināšanas kārtību.
  151. 109. pants109. Apliecinājumi jāieraksta reģistrā ( 48. pants ).
  152. 110. pants110. (Izslēgts ar 24.10.2002 . likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003. )
  153. 111. pants111. (Izslēgts ar 24.10.2002 . likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003. )
  154. 112. pants112. (Izslēgts ar 24.10.2002 . likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003. )
  155. 113. pants113. Apliecinot parakstu īstumu, zvērināts notārs pārbauda parakstītāja identitāti.
  156. 114. pants114. Parakstu dod vai atzīst par savu, zvērinātam notāram klāt esot.
  157. 115. pants115. Apliecinājumu raksta uz paša dokumenta, atzīmējot, ka paraksts ir dots vai atzīts par savu, zvērinātam notāram klāt esot.
  158. 116. pants116. Dokumenti, uz kuriem apliecināts tikai parakstu īstums, atzīstami par privātiem dokumentiem, un tas atzīmējams apliecinājumā.
  159. 117. pants117. Apliecinot, ka persona ir dzīva, zvērinātam notāram jāpārliecinās, ka persona, par kuru vajadzīgs apliecinājums, tiešām ir dzīva. Ja zvērināts notārs šo personu nepazīst, tās identitāte jāpārbauda 76. pantā noteiktajā kārtībā.
  160. 118. pants118. Apliecinājumā jānorāda gads, diena, mēnesis, stunda un minūte, kad zvērināts notārs pārliecinājies, ka persona ir dzīva.
  161. 119. pants119. Apliecinot dokumentu atvasinājumus (norakstus, izrakstus un kopijas) un tulkojumus, zvērināts notārs tos salīdzina ar iesniegtajiem dokumentiem. Apliecinājumos norādāmi dokumentu iesniedzēji.
  162. 119.1. pants119. 1 Zvērināti notāri ir tiesīgi izgatavot norakstus no tiem apliecinājumiem, kuri glabājas viņu arhīva lietās, ja to lūdz personas, kas attiecīgos dokumentus parakstījušas, to pārstāvji, mantinieki vai tiesību pēcnieki.
  163. 120. pants120. Apliecinājumu raksta uz paša dokumentu atvasinājuma vai tulkojuma.
  164. 121. pants121. Ja tulkojums nav uzrakstīts uz paša dokumenta, tas jāpievieno dokumentam 74. pantā noteiktajā kārtībā.
  165. 122. pants122. Apliecinājumos par līdzēju ierašanos vai neierašanos tiesisku darījumu noslēgšanai vai citu pienākumu pildīšanai jānorāda:
  166. 123. pants123. Zvērinātam notāram jāpārbauda ieradušos personu identitāte.
  167. 124. pants124. Apliecinot seifu un citu glabātavu saturu, zvērināts notārs sastāda protokolu, kurā norāda:
  168. 125. pants125. Seifa vai glabātavas saturu zvērināts notārs noskaidro, klāt esot tai personai, kas viņu aicinājusi, un kredītiestādes pārstāvim, ja seifs vai glabātava atrodas kredītiestādē.
  169. 125.1. pants125. 1 Protokolu sastāda kā notariālo aktu.
  170. 126. pants126. Personai, kas aicinājusi zvērinātu notāru, izdod protokola norakstu.
  171. 127. pants127. Laiku, kad dokuments uzrādīts zvērinātam notāram, apliecina uz paša dokumenta, norādot tā uzrādītāju.
  172. 128. pants128. Ja uzrādītājs vēlas, zvērināts notārs var ierakstīt dokumentu arī notariālo aktu grāmatā.
  173. 129. pants129. Zvērināta notāra uzraksts uz atpakaļdodamā dokumenta apliecina tikai to, ka šis dokuments noteiktā laikā ierakstīts notariālo aktu grāmatā.
  174. 130. pants130. Apliecinot valsts nodevas samaksu, notārs rīkojas atbilstoši likumam par valsts nodevu.
  175. 131. pants131. Protestus zvērināts notārs apliecina attiecīgos likumos noteiktajā kārtībā.
  176. 132. pants132. Lūgumu atsaukt pilnvarojumu zvērināts notārs apliecina saskaņā ar noteikumiem par gribas izteikumu apliecināšanu un pilnvarojuma atsaukšanu izsludina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".
  177. 133. pants133. Par pilnvarojuma atsaukšanu zvērināts notārs paziņo pilnvarniekam elektroniski uz viņa oficiālo elektronisko adresi, ja tās nav, — ierakstītā vēstulē uz deklarēto dzīvesvietu.
  178. 134. pants134. Lūgumu paziņot izteic rakstveidā. Nav pieļaujami paziņojumi, kuru saturs ir acīmredzamā pretrunā ar likumiem, kas aizsargā pārvaldes kārtību, sabiedrības tikumību vai personas godu.
  179. 135. pants135. Paziņojumus zvērināts notārs nodod mutvārdos vai rakstveidā; ja tos nodod rakstveidā, adresātam izsniedz ar valsts nodevu neapmaksājumu iesniegtā lūguma norakstu, ko zvērināta notāra uzdevumā var nodot viņa darbinieks.
  180. 136. pants136. Rakstveida paziņojumu var nodot adresātam personiski, nosūtīt uz oficiālo elektronisko adresi, ja personai ir aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses konts, vai nosūtīt pa pastu ierakstītā vēstulē, saņemot pasta apliecinājumu par tā izsniegšanu.
  181. 137. pants137. Ja adresāta nav mājās, paziņojumu atstāj viņa mājniekiem, nama pārvaldniekam, sētniekam vai tam kaimiņam, kas ir ar mieru paziņojumu nodot adresātam.
  182. 138. pants138. Paziņojums uzskatāms par izsniegtu adresātam arī tad, ja adresāts atteicies to saņemt.
  183. 138.1. pants138. 1 Ja personai, kura lūdz nodot paziņojumu, nav zināma adresāta oficiālā elektroniskā adrese, juridiskā adrese vai dzīvesvieta, zvērināts notārs to saņem attiecīgi no oficiālo elektronisko adrešu informācijas sistēmas, komercreģistra vai Fizisko personu reģistra.
  184. 139. pants139. Par paziņojuma nodošanu zvērināts notārs pēc iesniedzēja vai adresāta lūguma izdod apliecību, kurā norāda iesniedzēja un adresāta vārdu, uzvārdu un dzīvesvietu, paziņojuma saturu, laiku, kad paziņojums nodots, un adresāta atbildi, ja tāda ir dota.
  185. 139.1. pants139. 1 Apliecinot sapulču, darbību un notikumu norisi, zvērināts notārs raksta protokolu.
  186. 139.2. pants139. 2 Zvērināts notārs pārbauda to personu identitāti, kuras paraksta protokolu. Par pārējo protokolā minēto personu identitāti zvērināts notārs neatbild.
  187. 139.3. pants139. 3 Apliecinot sapulču norisi, zvērināts notārs protokolā norāda viņa klātbūtnē notikušo sapulču vietu, laiku un gaitu, nolēmumu saturu un citus notikumus, kuriem var būt tiesiska nozīme.
  188. 139.4. pants139. 4 Zvērināts notārs var apliecināt darbību un notikumu norisi, ja tie var izraisīt tiesiskas sekas un ir norisinājušies zvērināta notāra un divu pieaicinātu liecinieku klātbūtnē.
  189. 139.5. pants139. 5 Iesniegumu, paziņojumu (deklarāciju) un liecību sniegšanu zvērināts notārs apliecina saskaņā ar noteikumiem par gribas izteikumu apliecināšanu.
  190. 139.6. pants139. 6 Zvērināts notārs apliecina iesniegumu, paziņojumu (deklarāciju) sniegšanu, ja notariāli apliecināta iesnieguma, paziņojuma (deklarācijas) iesniegšana valsts vai pašvaldību iestādēm un amatpersonām noteikta ar likumu.
  191. 139.7. pants139. 7 Apliecinājumi par liecību sniegšanu nevar aizstāt attiecīgā procesuālā kārtībā iegūtās liecības Latvijas tiesu un pirmstiesas izmeklēšanas iestādēs kriminālprocesos, civillietās un administratīvajā procesā tiesā.
  192. 139.8. pants139. 8 Zvērināts notārs elektronisku dokumentu apliecina ar drošu elektronisko parakstu, pievienojot laika zīmogu.
  193. 139.9. pants139. 9 Zvērināts notārs elektroniski apliecina šā likuma 108. 1 panta ceturtajā daļā noteiktos apliecinājumus, kā arī aktus un apliecinājumus, kurus to dalībnieki elektroniski paraksta zvērināta notāra klātbūtnē.
  194. 139.10. pants139. 10 Zvērināts notārs var taisīt elektroniskos aktus un apliecinājumus, izmantojot videokonferenci Notāru informācijas sistēmā. Akta vai apliecinājuma taisīšana videokonferences režīmā tiek ierakstīta. Videokonferences ieraksts Notāru informācijas sistēmā tiek glabāts desmit gadus no akta vai apliecinājuma taisīšanas dienas.
  195. 139.11. pants139. 11 Elektronisko notariālo aktu grāmatu zvērināts notārs veido atsevišķi.
  196. 139.12. pants139. 12 Iesnieguma, kurā lūdz izsniegt šā likuma 102. pantā paredzētos dokumentus, kā arī iesniegumu un lūgumu, kas paredzēti 107. 5 , 134. un 145. 3 pantā , iesniedzēju identitāti šajā likumā noteiktajā kārtībā nepārbauda, ja iesniegums parakstīts ar derīgu drošu elektronisko parakstu.
  197. 139.13. pants139. 13 (Izslēgts ar 14.10.2021 . likumu, kas stājas spēkā 09.11.2021. )
  198. 139.14. pants139. 14 Zvērināts notārs atsaka taisīt elektronisko aktu un apliecinājumu šajā likumā noteiktajos gadījumos, kā arī tad, ja tehnisku iemeslu dēļ viņam nav iespējams izpildīt šā likuma prasības vai nav iespējams nodrošināt kvalitatīvu videokonferences ierakstu.
  199. 140. pants140. Zvērinātam notāram jāpārbauda glabājuma devēja identitāte un par katru glabājumā saņemto priekšmetu jāizdara ieraksts glabājumu grāmatā.
  200. 141. pants141. Ja glabājumā nodod slēgtu aploksni, jāapraksta tās ārējais izskats. Aploksne jāapzīmogo ar zvērināta notāra zīmogu, un uz tās jāparakstās glabājuma devējam un zvērinātam notāram.
  201. 142. pants142. Glabājuma devēja iesniegums par glabājuma nodošanu zvērinātam notāram apliecināms notariāli. Iesnieguma apliecināšana nav nepieciešama, ja glabājuma nodošanas pamatā ir notariāli apliecināts darījums. Par glabājuma priekšmeta saņemšanu zvērināts notārs izdod glabājuma devējam kvitējumu. Ja glabājuma priekšmets ir nauda, tās saņemšanu apliecina ar dokumentu par naudas ieskaitīšanu zvērināta notāra kontā.
  202. 143. pants143. Glabājumā saņemto naudu nodod turējumā kredītiestādei, kas ir tiesīga sniegt finanšu pakalpojumus Latvijas Republikā.
  203. 144. pants144. Valsts neatbild par zvērināta notāra darbību, kas saistīta ar viņam uzticēto naudu un vērtspapīriem.
  204. 145. pants145. Zvērināts notārs glabājuma priekšmetu izsniedz glabājuma devējam vai norādītajai trešajai personai.
  205. 145.1. pants145. 1 Ja Civillikuma 1837.pantā noteiktajos gadījumos parādnieks nevar izpildīt saistību, viņam ir tiesības iesniegt saistības priekšmetu glabājumā pēc saistības izpildīšanas vietas attiecīgajā apgabaltiesā praktizējošam zvērinātam notāram.
  206. 145.2. pants145. 2 Zvērinātam notāram var iesniegt glabājumā šādus saistības priekšmetus:
  207. 145.3. pants145. 3 Saistības priekšmetu zvērinātam notāram glabājumā iesniedz klātienē, pievienojot to iesniegumam, kurā norāda:
  208. 145.4. pants145. 4 Zvērināts notārs pēc parādnieka iesnieguma saņemšanas, nepārbaudot tā pareizību, rīkojas atbilstoši šā likuma 140. — 143.pantā norādītajam, izņemot gadījumu, kad glabājumā tiek iesniegti bezskaidras naudas līdzekļi, un izsniedz parādniekam kvitējumu par saistības priekšmeta saņemšanu.
  209. 145.5. pants145. 5 Ja starp kreditoriem ir strīds par to, kam pienākas saistības priekšmets, zvērināts notārs informē kreditorus, ka strīds izšķirams prasības kārtībā. Pēc tam, kad saņemts likumīgā spēkā stājies tiesas nolēmums, saistības priekšmets izsniedzams tiesas nolēmumā norādītajam kreditoram, bet, ja glabājumā iesniegta bezskaidra nauda, tā pārskaitāma uz kreditora norādīto kontu kredītiestādē.
  210. 145.6. pants145. 6 Ja kreditors atsakās saņemt saistības priekšmetu un rodas strīds par tiesībām, zvērināts notārs izsniedz saistības priekšmetu atpakaļ parādniekam vai, ja glabājumā iesniegta bezskaidra nauda, pārskaita to uz parādnieka maksājuma uzdevumā norādīto kontu kredītiestādē, vienlaikus izskaidrojot parādniekam tiesības izšķirt strīdu tiesā prasības kārtībā. Zvērināts notārs tiesības izšķirt strīdu tiesā prasības kārtībā kreditoram paziņo šā likuma 136. — 138.pantā noteiktajā kārtībā.
  211. 145.7. pants145. 7 Kamēr kreditors nav iesniedzis iesniegumu par saistības priekšmeta izsniegšanu, parādnieks var saņemt saistības priekšmetu atpakaļ.
  212. 145.8. pants145. 8 Iesniegumu par saistības priekšmeta izsniegšanu izskata zvērināta notāra noteiktajā dienā viņa prakses vietas telpās.
  213. 145.9. pants145. 9 Pirms izlemt jautājumu par saistības priekšmeta izsniegšanu kreditoram, zvērināts notārs pieprasa no kreditora aktu (ja tāds ir taisīts), kas ir par pamatu saistībai, kura dzēšama ar saistības priekšmetu.
  214. 146. pants146. Zvērinātam notāram var būt palīgi.
  215. 147. pants147. Par zvērināta notāra palīgiem var būt personas, kas:
  216. 148. pants148. Par zvērināta notāra palīgiem nedrīkst būt šā likuma 10.panta 2. — 10.punktā norādītās personas.
  217. 148.1. pants148. 1 Zvērināta notāra palīga amata pretendenta zināšanas pārbauda Latvijas Zvērinātu notāru padomes izveidota eksāmenu komisija, piedaloties tieslietu ministra pilnvarotai personai.
  218. 148.2. pants148. 2 Zvērināta notāra palīga eksāmenu organizē Latvijas Zvērinātu notāru padome. Eksāmenā pārbauda pretendenta teorētiskās zināšanas un praktiskās darba iemaņas.
  219. 148.3. pants148. 3 Pie zvērināta notāra palīga eksāmena tiek pielaisti pretendenti, kuri atbilst šā likuma 147. panta 1., 2., 3., 4. un 5. punkta prasībām un kuru sociālo kompetenci un sociālo intelektu ir izvērtējis Latvijas Zvērinātu notāru padomes noteikts personāla atlases speciālists.
  220. 149. pants149. Zvērināta notāra palīgu, pamatojoties uz zvērināta notāra priekšlikumu un Latvijas Zvērinātu notāru padomes pozitīvu atsauksmi, apstiprina amatā tieslietu ministrs.
  221. 150. pants150. Zvērināta notāra palīgs tieslietu ministram dod solījumu godīgi un apzinīgi pildīt savus pienākumus.
  222. 151. pants151. Zvērināta notāra palīgs var aizstāt zvērinātu notāru atvaļinājuma, slimības, komandējuma un citas attaisnotas prombūtnes laikā, kā arī šā likuma 37. un 174.pantā paredzētajos gadījumos un gadījumos, kad jāizdara notariālā darbība ārpus zvērināta notāra prakses vietas. Zvērināta notāra aizstāšana viņa atvaļinājuma, slimības, komandējuma un citas attaisnotas prombūtnes laikā tiek saskaņota Latvijas Zvērinātu notāru padomes noteiktajā kārtībā.
  223. 152. pants152. Aizstājot zvērinātu notāru, zvērināta notāra palīgam par savu amata darbību ir tāda pati disciplinārā, kriminālā un civiltiesiskā atbildība, kāda paredzēta zvērinātiem notāriem; par sava palīga amata darbību subsidiāri civiltiesiski atbildīgs ir arī zvērināts notārs.
  224. 153. pants153. Tieslietu ministrs var atņemt palīgam tiesību uz laiku līdz vienam gadam aizvietot notāru, ja palīgs savā darbībā pieļauj nolaidību vai neizpilda savus pienākumus.
  225. 154. pants154. Tieslietu ministrs var atbrīvot no amata zvērināta notāra palīgu, ja viņš bez attaisnojoša iemesla atkārtoti pēc šā likuma 11. 1 pantā noteiktā uzaicinājuma nav pieteicies uz vakanto zvērināta notāra vietu.
  226. 163. pants163. Par katru amata darbību ( 65. un 66.pants ) zvērināti notāri neatkarīgi no valsts nodevām ņem atlīdzību.
  227. 164. pants164. Pasta, telefona, ceļa, sludinājumu izdevumi un citi faktiskie izdevumi zvērinātiem notāriem atlīdzināmi atsevišķi — papildus taksē paredzētajai atlīdzībai.
  228. 165. pants165. Zvērinātu notāru atlīdzības taksi un tās noteikšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
  229. 166. pants166. Latvijas Zvērinātu notāru padome nosaka, kuras fiziskās un juridiskās personas var tikt atbrīvotas no 163. pantā paredzētās atlīdzības vai kurām šī atlīdzība samazināma un kādā apmērā.
  230. 167. pants167. Zvērinātam notāram atlīdzību par darbu savā amatā aizliegts dalīt ar trešajām personām.
  231. 168. pants168. Zvērināts notārs var prasīt atlīdzību arī avansā.
  232. 169. pants169. Tie, kas zvērinātam notāram uzdevuši darbu, atbild par atlīdzību solidāri neatkarīgi no darījumā paredzētajiem zvērinātam notāram izmaksājamās atlīdzības sadalīšanas noteikumiem.
  233. 170. pants170. Ja zvērināta notāra taisītais akts vai apliecinājums nav ieguvis spēku no zvērināta notāra neatkarīgu iemeslu dēļ, viņam tomēr ir tiesība uz pilnu atlīdzību.
  234. 171. pants171. Par tādiem aktiem vai apliecinājumiem, kuri zvērināta notāra vainas dēļ nav ieguvuši spēku, zvērinātam notāram pēc maksātāju pieprasījuma jāatdod atpakaļ saņemtā atlīdzība.
  235. 172. pants172. Visus strīdus attiecībā uz atlīdzību par darbu zvērināta notāra amatā izšķir tiesa.
  236. 173. pants173. Zvērinātam notāram ir tiesība uz četru nedēļu ikgadējo atvaļinājumu.
  237. 174. pants174. Atvaļinājumu zvērinātam notāram piešķir Latvijas Zvērinātu notāru padome. Zvērināts notārs informāciju par ikgadējā atvaļinājuma piešķiršanu iesniedz Latvijas Zvērinātu notāru padomei ne vēlāk kā vienu nedēļu pirms atvaļinājuma sākuma. Zvērinātam notāram ikgadējo atvaļinājumu kārtējā gadā var piešķirt pa daļām.
  238. 175. pants175. Atvaļinājumu zvērinātam notāram var piešķirt tikai tādā gadījumā, ja zvērinātam notāram ir aizvietotājs, kas izpilda zvērināta notāra pienākumus viņa atvaļinājuma laikā.
  239. 176. pants176. Ja zvērināta notāra palīgs svarīgu iemeslu dēļ nevar aizstāt zvērinātu notāru vai ja zvērinātam notāram palīga nav, Latvijas Zvērinātu notāru padome uzdod aizstāt šo zvērinātu notāru citam zvērinātam notāram vai cita zvērināta notāra palīgam.
  240. 177. pants177. Iesniegumā par atvaļinājuma piešķiršanu zvērinātam notāram jānorāda persona, kas izpildīs viņa pienākumus atvaļinājuma laikā. Ja šos pienākumus uzņemas cits zvērināts notārs vai cita zvērināta notāra palīgs, iesniegumam pievienojams viņa paraksts par to, ka viņš ir ar mieru izpildīt atvaļinājumā ejošā zvērināta notāra pienākumus.
  241. 178. pants178. Zvērināta notāra aizvietotāja atbildība par amata pienākumu pildīšanu — aizstājot zvērinātu notāru, kā arī zvērināta notāra atbildība par aizvietotāja darbību nosakāma saskaņā ar 152. pantu .
  242. 179. pants179. Zvērināti notāri likumā noteiktajā kārtībā par savu amata darbību ir disciplināri, civiltiesiski un krimināltiesiski atbildīgi.
  243. 181. pants181. Disciplinārlietu komisiju zvērinātu notāru disciplinārlietu izskatīšanai un atzinumu sniegšanai uz trim gadiem ievēlē zvērinātu notāru kopsapulce. Disciplinārlietu komisijas locekļu skaitu nosaka zvērinātu notāru kopsapulce.
  244. 182. pants182. Ierosinot disciplinārlietu, tieslietu ministram ir tiesības līdz lietas izskatīšanai atstādināt zvērinātu notāru no pienākumu pildīšanas.
  245. 183. pants183. Latvijas Zvērinātu notāru padomei ir tiesības izskaidrot zvērinātiem notāriem viņu rīcības nepareizību, kā arī par 180. pantā paredzētajiem pārkāpumiem, uzņemto saistību vai uzlikto pienākumu nepildīšanu un rīcību, kas nav savienojama ar zvērināta notāra darbību, uzlikt šādus sodus:
  246. 184. pants184. Latvijas Zvērinātu notāru padome disciplinārlietās pieņemtos lēmumus nosūta tieslietu ministram.
  247. 185. pants185. Latvijas Zvērinātu notāru padomes lēmums disciplinārlietā stājas spēkā, ja tieslietu ministrs divu nedēļu laikā pēc padomes lēmuma saņemšanas nepaziņo:
  248. 186. pants186. Latvijas Zvērinātu notāru padome pēc tieslietu ministra pieprasījuma nosūta viņam visus disciplinārlietas materiālus.
  249. 187. pants187. Ja Latvijas Zvērinātu notāru padome, izskatot lietu par zvērināta notāra pārkāpumu, atrod, ka zvērinātam notāram jāuzliek bargāks sods, nekā to paredz 183. pants , tā lietu līdz ar savu atzinumu nosūta tieslietu ministram.
  250. 188. pants188. Tiesu, prokuratūras un pirmstiesas izmeklēšanas iestādes paziņo Latvijas Zvērinātu notāru padomei un tieslietu ministram par visām sūdzībām un prasībām, kuras ierosinātas saistībā ar zvērinātiem notāriem, elektroniski nosūtot Latvijas Zvērinātu notāru padomei un Tieslietu ministrijai šo sūdzību un prasību lietās taisīto spēkā stājušos nolēmumu norakstus.
  251. 189. pants189. Tieslietu ministram disciplinārlietā ir tiesības piemērot 183. pantā noteiktos sodus, kā arī tiesības sodīt zvērinātu notāru ar šādiem disciplinārsodiem:
  252. 190. pants190. Tieslietu ministrs var nodot paša ierosināto disciplinārlietu izskatīšanai Latvijas Zvērinātu notāru padomei.
  253. 191. pants191. Tieslietu ministrs, pirms viņš izlemj jautājumu par šā likuma 189. panta pirmās daļas 1. un 2. punktā noteikto sodu uzlikšanu, disciplinārlietu iesniedz Latvijas Zvērinātu notāru padomei, lai tā sniegtu savu atzinumu.
  254. 192. pants192. Disciplinārlietas ir ierosināmas un zvērināti notāri disciplināri sodāmi ne vēlāk kā divus gadus pēc pārkāpuma izdarīšanas dienas vai Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā noteiktajā termiņā attiecībā uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas noteikumu pārkāpumiem.
  255. 193. pants193. Latvijas Zvērinātu notāru padome un tieslietu ministrs nevar uzlikt zvērinātam notāram nevienu no šā likuma 183. un 189. pantā paredzētajiem sodiem, kā arī nevar izskaidrot viņa rīcības nepareizību, ja tā iepriekš nav pieprasījusi no zvērināta notāra rakstveida paskaidrojumus.
  256. 194. pants194. Latvijas Zvērinātu notāru padome, disciplinārlietu komisija un tieslietu ministrs var uzlikt zvērinātam notāram par pienākumu personiski ierasties paskaidrojumu sniegšanai mutvārdos. Latvijas Zvērinātu notāru padome un tieslietu ministrs par neierašanos var uzlikt zvērinātam notāram šā likuma 183.pantā paredzētos disciplinārsodus.
  257. 195. pants195. Ja zvērināts notārs Latvijas Zvērinātu notāru padomes, disciplinārlietu komisijas vai tieslietu ministra noteiktajā termiņā nedod paskaidrojumus vai neierodas bez attaisnojoša iemesla, lēmums tiek pieņemts, pamatojoties uz lietā noskaidrotajiem apstākļiem un rīcībā esošajām ziņām.
  258. 196. pants196. Latvijas Zvērinātu notāru padomei, disciplinārlietu komisijai un tieslietu ministram, izskatot disciplinārlietas, ir tiesības uzklausīt arī citu personu paskaidrojumus, prasīt lietpratēju atzinumus, prasīt ziņas un dokumentus no valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī no citām iestādēm, organizācijām un uzņēmējsabiedrībām (uzņēmumiem) un to amatpersonām.
  259. 196.1. pants196. 1 Ja persona iesniegusi sūdzību vai prasību tiesā, jautājums par zvērināta notāra saukšanu pie disciplināratbildības izskatāms pēc tam, kad likumīgā spēkā stājies tiesas nolēmums par attiecīgās zvērināta notāra darbības vai akta vai apliecinājuma atzīšanu par prettiesisku.
  260. 197. pants197. Latvijas Zvērinātu notāru padomes vai tieslietu ministra lēmumus disciplinārlietās, izņemot tos lēmumus, kas izskaidro zvērināta notāra rīcības nepareizību, disciplināri sodītais var pārsūdzēt tiesā likumā noteiktajā kārtībā.
  261. 197.1. pants197. 1 Disciplinārlietā pieņemto lēmumu par disciplinārsoda uzlikšanu Latvijas Zvērinātu notāru padome triju dienu laikā pēc tam, kad saņēmusi attiecīgu informāciju no Tieslietu ministrijas, publicē Latvijas Zvērinātu notāru padomes tīmekļvietnē, aizsedzot to informācijas daļu, kura atklāj personas datus, tai skaitā sensitīvus personas datus. Pie atbildības sauktās personas vārds un uzvārds netiek aizsegts.
  262. 198. pants198. Ja zvērināts notārs, izpildot amata pienākumus, ar nepareizu vai pretlikumīgu darbību vai bezdarbību ir nodarījis kādam zaudējumus, tad neatkarīgi no atbildības disciplinārā vai kriminālā kārtībā tos sedz no zvērināta notāra apdrošināšanas atlīdzības, vai, ja tās nepietiek, no jebkuras zvērināta notāra mantas.
  263. 199. pants199. Prasības par zaudējumiem, kas cēlušies no zvērināta notāra amata darbības, iesniedzamas pilsētas (rajona) tiesai atbilstoši zvērināta notāra prakses vietas adresei.
  264. 200. pants200. Zvērinātu notāru darbības tiešā uzraudzība piekrīt tai apgabaltiesai, kuras apgabalā atrodas viņu amata vieta.
  265. 201. pants201. Zvērinātu notāru darbību jebkurā laikā var pārbaudīt apgabaltiesas sūtīts tiesnesis. Par zvērinātu notāru darbībā konstatētajām nepareizībām tiesnesis informē Latvijas Zvērinātu notāru padomi.
  266. 202. pants202. (Izslēgts ar 28.10.2010 . likumu, kas stājas spēkā 01.02.2011. )
  267. 203. pants203. Par zvērinātu notāru darbībā atklāto nepareizību, arī apgabaltiesas sūtīta tiesneša konstatēto nepareizību ( 201.pants ), novēršanu gādā Latvijas Zvērinātu notāru padome, dodot zvērinātiem notāriem norādījumus un ieteikumus un vajadzības gadījumā ierosinot disciplinārlietu vai ziņojot attiecīgajām institūcijām, lai tās izvērtē nepieciešamību saukt attiecīgos zvērinātus notārus pie kriminālatbildības.
  268. 204. pants204. Tiklīdz atklājas, ka zvērināts notārs piesavinājies viņam sakarā ar amatu uzticētu mantu, kuras vērtība pārsniedz apdrošināšanas atlīdzību, apgabaltiesas priekšsēdētājs, lai nodrošinātu piesavinātā piedzīšanu, saņēmis šādu ziņu no Latvijas Zvērinātu notāru padomes vai citas personas, nekavējoties, bet ne vēlāk kā triju darba dienu laikā dod rīkojumu apķīlāt zvērināta notāra kustamo mantu, kā arī ierakstīt zemesgrāmatā atzīmi attiecībā uz zvērināta notāra nekustamo īpašumu, norādot summu, līdz kādai sniedzas nodrošinājums.
  269. 205. pants205. Zvērināta notāra amata darbību uzraudzību veic rajona (pilsētas) tiesa Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
  270. 206. pants206. (Izslēgts ar 15.06.2021 . likumu, kas stājas spēkā 01.01.2022. )
  271. 206.1. pants206. 1 (Izslēgts ar 15.06.2021 . likumu, kas stājas spēkā 01.01.2022. )
  272. 207. pants207. (Izslēgts ar 28.10.2004 . likumu, kas stājas spēkā 26.11.2004. )
  273. 208. pants208. Ja tiesa sūdzību par zvērināta notāra rīcību noraida, akta vai apliecinājuma spēku var apstrīdēt vienīgi prasības ceļā.
  274. 209. pants209. Tieslietu ministrs atbrīvo zvērinātu notāru no amata pēc viņa lūguma vai arī bez šāda lūguma, ja pēdējo divpadsmit mēnešu laikā zvērināts notārs slimības dēļ vairāk nekā septiņus mēnešus ( 173. pants ) nav pildījis savus amata pienākumus.
  275. 210. pants210. Zvērinātu notāru var atcelt no amata ar tieslietu ministra rīkojumu vai tiesas spriedumu.
  276. 211. pants211. Tieslietu ministrs atceļ no amata zvērinātu notāru:
  277. 212. pants212. Tieslietu ministrs var atcelt zvērinātu notāru no amata vai pārcelt uz citu prakses vietu 189. panta pirmajā daļā paredzētajos gadījumos.
  278. 213. pants213. Tieslietu ministrs zvērinātu notāru var atstādināt no amata, ja:
  279. 213.1. pants213. 1 Šā likuma 213.panta pirmās daļas 1.punktā minētajā gadījumā no amata atstādināts zvērināts notārs var savienot zvērināta notāra amatu ar citu amatu (darbu), ja šī savienošana nerada interešu konfliktu, nav pretrunā ar zvērinātu notāru profesionālās ētikas normām, nekaitē zvērināta notāra amata stāvoklim un cieņai, netraucē zvērināta notāra pienākumu pildīšanai un ja ir saņemta tieslietu ministra rakstveida atļauja.
  280. 214. pants214. Latvijas Zvērinātu notāru kolēģija ir neatkarīga Latvijas zvērinātu notāru profesionāla korporācija, kas apvieno visus Latvijā praktizējošos zvērinātus notārus. Tikai Latvijas Zvērinātu notāru kolēģijai ir šajā likumā noteiktās tiesības un pienākumi.
  281. 215. pants215. Latvijas Zvērinātu notāru kolēģijā pēc profesijas principa apvienoti zvērināti notāri, lai rūpētos par savas profesijas prestižu, veicinātu zvērinātu notāru profesionālo izaugsmi, radošo spēju izkopšanu un pieredzes apgūšanu, lai izpildītu šajā likumā un citos likumos noteiktos uzdevumus.
  282. 216. pants216. Latvijas Zvērinātu notāru kolēģija darbojas uz statūtu pamata kā pašpārvaldes publisko tiesību autonoms subjekts.
  283. 217. pants217. Latvijas Zvērinātu notāru kolēģijas institūcijas ir zvērinātu notāru kopsapulce, Latvijas Zvērinātu notāru padome, disciplinārlietu komisija, iekšējās kontroles komisija un revīzijas komisija.
  284. 218. pants218. Latvijas Zvērinātu notāru kolēģijas līdzekļus veido summas, kas tiek maksātas no ieņēmumiem par zvērinātu notāru amata pienākumu pildīšanu un sniegto juridisko palīdzību, un citiem ieņēmumiem.
  285. 219. pants219. Lai sniegtu zvērinātiem notāriem materiālu atbalstu, Latvijas Zvērinātu notāru kolēģija var izveidot speciālus fondus no zvērinātu notāru iemaksām, kā arī no fizisko un juridisko personu ziedojumiem.
  286. 220. pants220. Zvērinātu notāru kopsapulci sasauc Latvijas Zvērinātu notāru padome.
  287. 221. pants221. Tikai zvērinātu notāru kopsapulce:
  288. 222. pants222. Ir gada kopsapulces un ārkārtas kopsapulces. Ārkārtas kopsapulces sasauc pēc vajadzības, to sasaukšanu var pieprasīt ne mazāk kā desmitā daļa no visiem zvērinātiem notāriem.
  289. 223. pants223. Kopsapulce nav tiesīga izlemt šā likuma 221. panta 1., 2., 5. un 6. punktā norādītos jautājumus, ja uz to ieradusies mazāk nekā trešā daļa no visiem zvērinātiem notāriem.
  290. 224. pants224. Ja zvērinātu notāru kopsapulcē nav kvoruma un tādēļ nav notikušas Latvijas Zvērinātu notāru padomes vēlēšanas, padomes priekšsēdētājs ne vēlāk kā mēneša laikā sasauc jaunu kopsapulci, bet, ja uz šo kopsapulci ierodas mazāk nekā viena trešdaļa no visiem zvērinātiem notāriem, par to sastāda protokolu, jaunas vēlēšanas nerīko, un padome saglabā savas pilnvaras līdz nākamajai gada kopsapulcei.
  291. 225. pants225. Zvērinātu notāru kopsapulci prezidē personas, kuras šim nolūkam ievēlē sanākušie zvērināti notāri no sava vidus. Protokolu paraksta zvērināti notāri, kuriem to uzdod kopsapulce.
  292. 226. pants226. Latvijas Zvērinātu notāru padomes vēlēšanas zvērinātu notāru kopsapulcē izdarāmas pēc tam, kad kopsapulce ir apspriedusi Latvijas Zvērinātu notāru padomes darbības pārskatu un iepriekšējā gada budžeta izpildes pārskatu un noteikusi ievēlējamo Latvijas Zvērinātu notāru padomes locekļu skaitu.
  293. 227. pants227. Latvijas Zvērinātu notāru padomi, tās priekšsēdētāju, priekšsēdētāja vietnieku, revīzijas komisiju un disciplinārlietu komisiju ievēlē, aizklāti balsojot. Par ievēlētiem uzskatāmi kandidāti, kuri ieguvuši vairāk nekā pusi no kopsapulces dalībnieku balsu skaita.
  294. 228. pants228. Jaunievēlētā Latvijas Zvērinātu notāru padome sāk pildīt savus pienākumus pēc divām nedēļām no ievēlēšanas dienas.
  295. 229. pants229. Latvijas Zvērinātu notāru padome ir zvērinātu notāru pārstāvības un uzraudzības institūcija, kā arī Latvijas Zvērinātu notāru kolēģijas pārvaldes un izpildu institūcija.
  296. 230. pants230. Latvijas Zvērinātu notāru padome:
  297. 231. pants231. Latvijas Zvērinātu notāru padomes sēde ir pilntiesīga, ja tajā piedalās ne mazāk kā puse no visiem padomes locekļiem, to skaitā padomes priekšsēdētājs vai viņa vietnieks.
  298. 232. pants232. Latvijas Zvērinātu notāru padome lēmumus pieņem, atklāti balsojot, ar vienkāršu balsu vairākumu. Balsīm sadaloties līdzīgi, izšķirošā ir priekšsēdētāja balss.
  299. 233. pants233. Latvijas Zvērinātu notāru padomes lēmumus ieinteresētās personas var pārsūdzēt mēneša laikā no lēmuma pieņemšanas dienas likumā noteiktajos gadījumos.
  300. 234. pants234. Latvijas Zvērinātu notāru padomes finansiālo darbību kontrolē revīzijas komisija.
  301. 235. pants235. Latvijas Zvērinātu notāru padomes locekļa pilnvarojums izbeidzas līdz ar viņa atteikšanos no padomes locekļa amata, atcelšanu vai atteikšanos no zvērināta notāra amata, zvērināta notāra darbības izbeigšanu vai pārtraukšanu citu iemeslu dēļ.
  302. 236. pants236. Latvijas Zvērinātu notāru padomei ir zīmogs ar valsts mazo ģerboni un Latvijas Zvērinātu notāru padomes nosaukumu. Latvijas Zvērinātu notāru padome atrodas Rīgā.
  303. 237. pants237. Latvijas Zvērinātu notāru padomes locekļi izpilda savus pienākumus kā goda amatu, bez atlīdzības. Padomes locekļiem ir tiesības no padomes budžeta saņemt atlīdzību par ceļa un citiem tiešajiem izdevumiem, ja šie izdevumi radušies, izpildot padomes locekļa amata pienākumus.
  304. 238. pants238. Zvērināti notāri piekopj brīvo profesiju.
  305. 239. pants239. Zvērinātu notāru profesionālā darbība (prakse) ir intelektuāls darbs, par kuru zvērinātam notāram ir tiesības saņemt atlīdzību, bet tā mērķis nav peļņas gūšana.
  306. 240. pants240. Zvērinātu notāru prakse tiek organizēta tikai šajā likumā noteiktajā veidā.
  307. 241. pants241. Zvērināti notāri praksi uzsāk tikai pēc viņu iekļaušanas zvērinātu notāru sarakstā. Tieslietu ministrs par to paziņo Valsts ieņēmumu dienestam. Par savas prakses saimnieciskās darbības tiesisko formu un prakses vietas adresi, kā arī to maiņu zvērināts notārs paziņo Valsts ieņēmumu dienestam un Latvijas Zvērinātu notāru padomei.
  308. 241.1. pants241. 1 Ja zvērināta notāra amata pienākumu pildīšana ir īpaši nepieciešama attiecīgā apdzīvotā vietā, lai nodrošinātu iedzīvotājiem pieejamu notariālo palīdzību, zvērināta notāra prakses uzturēšanai var piešķirt finansējumu no valsts budžeta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
  309. 242. pants242. Ja zvērināts notārs pieļāvis klienta tiesību aizskārumu un tā sekas ir kāds zaudējums, klientam ir tiesības prasīt apmierinājumu no zvērināta notāra, ciktāl viņu par šo aizskārumu var vainot.
  310. 243. pants243. Piedāvāt notāra palīdzību un juridisko palīdzību lietu vešanai zemesgrāmatu nodaļās, kā arī reklamēt šādu palīdzību ir tiesīgi vienīgi Latvijas zvērināti notāri.
  311. 244. pants244. Savā profesionālajā darbībā zvērināti notāri ir finansiāli patstāvīgi.
  312. 245. pants245. Zvērināti notāri praktizē tikai individuāli. Sadarbība ar citiem zvērinātiem notāriem pieļaujama tehniskajos un saimnieciskajos jautājumos.
  313. 245.1. pants245. 1 Pieteikumam par zvērināta notāra biroja reģistrēšanu komercreģistrā un izmaiņu veikšanai komercreģistra ierakstos un dokumentos pievieno Latvijas Zvērinātu notāru padomes piekrišanu.
  314. 245.2. pants245. 2 Komerclikumā noteikto termiņu pieteikuma iesniegšanai skaita no dienas, kad sniegta Latvijas Zvērinātu notāru padomes piekrišana.
  315. 245.3. pants245. 3 Zvērināts notārs tikai savā saimnieciskajā darbībā lieto zvērināta notāra biroja nosaukumu, kurā papildus lieto apzīmējumu "zvērināta notāra birojs" vai abreviatūru "ZNB". Tikai zvērinātu notāru birojiem ir tiesības savā nosaukumā lietot minēto apzīmējumu un tā abreviatūru.
  316. 245.4. pants245. 4 Ja zvērināts notārs, kurš praktizē zvērināta notāra birojā, šajā likumā noteiktajos gadījumos tiek atbrīvots vai atcelts no amata, Latvijas Zvērinātu notāru padome pēc tam, kad stājies spēkā galīgais lēmums par zvērināta notāra atbrīvošanu vai atcelšanu, nosūta šo lēmumu zvērināta notāra birojam, kurā no amata atbrīvotais vai atceltais zvērināts notārs bija dalībnieks, valdes vai padomes loceklis. Zvērināta notāra biroju pārstāvēt tiesīgajai personai ir pienākums sagatavot pieteikumu komercreģistra iestādei par izmaiņu veikšanu zvērināta notāra biroja dalībnieku sarakstā, valdes vai padomes sastāvā.
  317. 246. pants246. Zvērināti notāri praktizē tieši un personiski.
  318. 247. pants247. Zvērināts notārs vai zvērināta notāra birojs uz darba līguma vai uzņēmuma līguma pamata var nolīgt tehnisko, saimniecisko vai konsultatīvo personālu, par kura darbību viņš atbild un kuram ir aizliegts veikt zvērināta notāra amata darbības un sniegt juridisko palīdzību. Zvērinātam notāram un zvērināta notāra birojam kā darba devējam ir saistoši visi normatīvie akti, kas regulē darba tiesiskās attiecības un valsts sociālo apdrošināšanu.
  319. 248. pants248. Zvērināts notārs, kas reģistrējies kā pašnodarbināta persona, kārto savu ieņēmumu un izdevumu uzskaiti kā fiziskā persona, kas veic saimniecisko darbību.
  320. 248.1. pants248. 1 Aizliegts ieķīlāt vai citādi apgrūtināt ar lietu tiesībām zvērināta notāra biroja pamatkapitāla daļas. Uz zvērināta notāra biroja pamatkapitāla daļām nevar vērst piedziņu, un zvērināta notāra nāves gadījumā tās neietilpst mantojuma masā.
  321. 249. pants249. (Izslēgts ar 24.10.2002 . likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003. )
  322. 249.1. pants249. 1 Publisko testamentu reģistra pārzinis un turētājs ir Latvijas Zvērinātu notāru padome. Publisko testamentu reģistra datiem par šā likuma 249. 2 pantā minētajiem pēdējās gribas rīkojuma aktiem, kas taisīti, sākot ar publisko testamentu reģistra darbības uzsākšanas dienu, ir publiska ticamība. Publisko testamentu reģistra datiem par šā likuma 249. 2 pantā minētajiem pēdējās gribas rīkojuma aktiem, kas taisīti līdz publisko testamentu reģistra darbības uzsākšanas dienai, ir informatīvs raksturs.
  323. 249.2. pants249. 2 Zvērināts notārs iesniedz publisko testamentu reģistram ziņas:
  324. 250. pants250. Zvērināts notārs mantojuma lietu uzsāk pēc tam, kad saņemts mantošanas iesniegums.
  325. 251. pants251. Ir šādi mantošanas iesniegumi:
  326. 252. pants252. Mantošanas iesniegumu iesniedz zvērinātam notāram, kas praktizē tajā apgabaltiesas darbības teritorijā, kur bija mantojuma atstājēja pēdējā deklarētā dzīvesvieta, bet, ja tā nav zināma, — pēc mantojamās mantas vai tās galvenās daļas atrašanās vietas.
  327. 253. pants253. Mantošanas iesniegumā iesniedzējs norāda mantojuma atstājēja vārdu un uzvārdu, personas kodu, viņa nāves dienu un pēdējo deklarēto dzīvesvietu, bet, ja tā nav zināma, — mantojamās mantas vai tās galvenās daļas atrašanās vietu.
  328. 253.1. pants253. 1 Ja atbilstoši šā likuma prasībām mantošanas iesniegumam pievienojami dokumenti vai pierādījumi par mantojuma atstājēja miršanas faktu, pēdējo deklarēto dzīvesvietu vai mantošanas iesnieguma iesniedzēja tiesībām mantot, tad iesniedzējs šos dokumentus vai pierādījumus var nepievienot, ja ziņas notārs var iegūt no Fizisko personu reģistra.
  329. 254. pants254. Mantošanas iesniegumu, kurā izteikta griba par mantojuma pieņemšanu vai atraidīšanu, zvērināts notārs taisa kā notariālo aktu. Uzsākot mantošanas lietu pēc cita mantošanas iesnieguma vai saņemot to jau uzsāktā mantojuma lietā, zvērināts notārs šajā likumā noteiktajā kārtībā apliecina iesniedzēja paraksta īstumu.
  330. 255. pants255. Ja zvērinātam notāram iesniegts cita zvērināta notāra apliecināts mantošanas iesniegums, zvērināts notārs uz tā atzīmē saņemšanas datumu.
  331. 256. pants256. Ja iesniegtais mantošanas iesniegums nav apliecināts atbilstoši šā likuma prasībām, zvērināts notārs nekavējoties paziņo iesniedzējam par nepieciešamību iesniegt jaunu, attiecīgi apliecinātu mantošanas iesniegumu.
  332. 257. pants257. Pirms mantojuma lietas uzsākšanas zvērināts notārs pārliecinās mantojumu reģistrā, vai mantojuma lietu nav uzsācis cits zvērināts notārs.
  333. 258. pants258. Mantojumu reģistrā ieraksta mantojuma atstājēja vārdu, uzvārdu, personas kodu, tā zvērināta notāra vārdu, uzvārdu un prakses vietas adresi, kurš ved mantojuma lietu.
  334. 259. pants259. Ja mantojumu reģistrā nav ziņu par mantojuma atstājēju, zvērināts notārs uzsāk mantojuma lietu un paziņo par to Latvijas Zvērinātu notāru padomei iekļaušanai mantojumu reģistrā.
  335. 259.1. pants259. 1 Pēc mantojuma lietas uzsākšanas zvērināts notārs:
  336. 259.2. pants259. 2 Zvērināts notārs, kura rīcībā ir kāds no šā likuma 249. 2 pantā minētajiem pēdējās gribas rīkojuma aktiem, izsniedz to pēc pieprasījuma tam zvērinātam notāram, kurš ved attiecīgo mantojuma lietu.
  337. 259.3. pants259. 3 Zvērināts notārs kreditoriem, kas iesnieguši pretenzijas mantojuma lietā, izsniedz mantojuma apliecībā ietvertās ziņas par apstiprinātajiem mantiniekiem, mantojuma sarakstu un nedzēstajām kreditoru pretenzijām. Nodokļus administrējošām iestādēm, pamatojoties uz to pieprasījumu sakarā ar nodokļu administrēšanu, un kreditoriem, kuri iesnieguši pretenzijas mantojuma lietā vai par kuriem ziņas mantojuma lietā iekļāvis notārs, pamatojoties uz pieprasījumu sakarā ar mantojuma atstājēja saistību izpildi, zvērināts notārs izsniedz ziņas par personām, kuras izteikušas gribu pieņemt mantojumu un pierādījušas savas mantojuma tiesības, kā arī, ja iespējams, ziņas par to domājamo daļu apmēru mantojumā.
  338. 259.4. pants259. 4 Ja mantojuma masas sastāvā norādīti skaidras naudas līdzekļi, kuru summa ir ekvivalenta 15 000 euro vai vairāk, mantinieku pienākums ir tos iemaksāt kredītiestādē, kas ir tiesīga sniegt finanšu pakalpojumus Latvijas Republikā.
  339. 260. pants260. Mantojuma lietā zvērināts notārs, pamatojoties uz pārdzīvojušā laulātā iesniegumu, taisa apliecinājumu par mantojuma atstājēja laulātā mantas daļu laulāto kopmantā, tas ir, laulāto kopīgajā mantā vai laulāto mantas kopībā (apliecību par laulātā mantas daļu).
  340. 261. pants261. Pārdzīvojušā laulātā iesniegumu, kurā norādīts mantojamās mantas sastāvs un kārtība un laulāto mantiskās attiecības (likumiskās vai līgumiskās), zvērināts notārs apliecina šā likuma 139. 5 pantā noteiktajā kārtībā un brīdina iesniedzēju par kriminālatbildību.
  341. 262. pants262. Zvērināts notārs mantojumu pārņēmušiem mantiniekiem nosūta paziņojumu šā likuma 136.pantā noteiktajā kārtībā, kurā atsauksmes sniegšanai nosaka termiņu, ne īsāku par mēnesi.
  342. 263. pants263. Ja mantojumu pieņēmušie mantinieki paziņojumā noteiktajā termiņā nesniedz atsauksmi, uzskatāms, ka viņi piekrituši pārdzīvojušā laulātā iesniegumam.
  343. 264. pants264. Ja tiek panākta pārdzīvojušā laulātā un mantojumu pieņēmušo mantinieku vienošanās, zvērināts notārs taisa attiecīgu notariālo aktu.
  344. 265. pants265. Ja mantojumu pieņēmušie mantinieki rakstveidā izteikuši iebildumus, ar tiem iepazīstina pārdzīvojušo laulāto.
  345. 266. pants266. Ja mantojumu pieņēmušie mantinieki iesnieguši rakstveida iebildumus pret pārdzīvojušā laulātā mantas daļas izdalīšanu no mantojuma masas un nav panākta vienošanās, zvērināts notārs atsakās izsniegt pārdzīvojušajam laulātajam apliecību par laulātā mantas daļu.
  346. 267. pants267. Apliecībā par laulātā mantas daļu norāda:
  347. 268. pants268. Par to, ka ir izsniegta apliecība par laulātā mantas daļu, zvērināts notārs paziņo mantojumu pieņēmušajiem mantiniekiem.
  348. 269. pants269. Ja mantojuma lietu uzsācis cits zvērināts notārs, mantošanas iesniegumu kopā ar tam pievienotajiem dokumentiem nekavējoties nosūta mantojuma lietu uzsākušajam zvērinātam notāram un paziņo par to iesniedzējam.
  349. 270. pants270. Tiklīdz pēdējās gribas rīkojuma akts (testaments, mantojuma līgums) iesniegts, zvērināts notārs, kurš ved mantojuma lietu, nenogaidot lūgumu, nosaka akta nolasīšanas dienu, paziņo to visiem zināmajiem mantiniekiem un izliek sludinājumu zvērināta notāra prakses vietas telpās visiem redzamā vietā.
  350. 271. pants271. Zvērināts notārs, kuram glabāšanā nodots pēdējās gribas rīkojuma akts, tiklīdz viņam kļuvis zināms par testatora nāvi, nosaka akta nolasīšanas dienu, paziņo to visiem zināmajiem mantiniekiem un izliek sludinājumu zvērināta notāra prakses vietas telpās visiem redzamā vietā.
  351. 272. pants272. Noteiktajā dienā zvērināts notārs atver un nolasa pēdējās gribas rīkojuma aktu.
  352. 273. pants273. Par pēdējās gribas rīkojuma akta atvēršanu un nolasīšanu taisa notariālo aktu (apliecība par pēdējās gribas rīkojuma akta nolasīšanu), kurā norāda testamentā ietvertos novēlējumus un ziņas par to, vai:
  353. 274. pants274. Kad nolasīts testaments, kurā ir novēlējums vispārnoderīgiem un labdarīgiem mērķiem, zvērināts notārs nosūta prokuroram izrakstu no testamenta kopā ar ziņām par testamenta izpildītāju vai to personu vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu, kuras iesniegušas testamentu nolasīšanai.
  354. 275. pants275. Pēc pēdējās gribas rīkojuma akta nolasīšanas zvērināts notārs, kurš to nolasījis, paziņo par mantojuma atklāšanos un mantojuma pieņemšanas termiņiem pēdējās gribas rīkojuma aktā minētajām personām, kuras nav bijušas klāt šā akta nolasīšanā.
  355. 276. pants276. Ja saskaņā ar mantojumu reģistra ziņām mantojuma lietu uzsācis cits zvērināts notārs, tas zvērināts notārs, kuram glabāšanā nodots pēdējās gribas rīkojuma akts, informē šo zvērinātu notāru par pēdējās gribas rīkojuma akta nolasīšanas laiku un vietu.
  356. 277. pants277. (Izslēgts ar 21.03.2024 . likumu, kas stājas spēkā 01.01.2025. )
  357. 278. pants278. Ja testamentā ir norādīts termiņš mantojuma pieņemšanai, zvērināts notārs, nosakot mantošanas iesnieguma iesniegšanas termiņu, to ņem vērā.
  358. 279. pants279. Paziņojumā norādītajā termiņā testamentārajam mantiniekam ir tiesības iesniegt zvērinātam notāram mantošanas iesniegumu, bet personai, kuras tiesības ar pēdējās gribas rīkojumu ir aizskartas, — iesniegt iebildumus un apstrīdēt testamentu tiesā.
  359. 280. pants280. Pēdējās gribas rīkojuma akta oriģināls glabājas tā zvērināta notāra lietās, kurš ved mantojuma lietu. Ieinteresētās personas var ar pēdējās gribas rīkojuma aktu iepazīties, mantiniekiem pēc viņu lūguma var izsniegt tā norakstus ar uzrakstu, ka pēdējās gribas rīkojuma akts ir nolasīts.
  360. 281. pants281. Iesniedzot zvērinātam notāram iesniegumu par pēdējās gribas rīkojuma akta stāšanos likumīgā spēkā, iesniegumam pievieno:
  361. 282. pants282. Ja zvērināts notārs, kurš ved mantojuma lietu, saņem tiesas paziņojumu, ka celta prasība par pēdējās gribas rīkojuma akta apstrīdēšanu, viņš aptur lietvedību mantojuma lietā līdz strīda izšķiršanai tiesā.
  362. 283. pants283. Ja pēdējās gribas rīkojuma akts ar tiesas spriedumu atzīts par spēkā neesošu pilnā apjomā, zvērināts notārs aicina likumiskos mantiniekus izteikt gribu par mantojuma pieņemšanu vai tā atraidīšanu.
  363. 284. pants284. Atzīstot mantošanas iesniegumu par pamatotu, zvērināts notārs taisa notariālo aktu par pēdējās gribas rīkojuma akta stāšanos likumīgā spēkā (mantojuma apliecību) un norāda:
  364. 285. pants285. Notariālo aktu par pēdējās gribas rīkojuma akta stāšanos likumīgā spēkā zvērināts notārs taisa pēc tam, kad izbeidzies mantojuma atstājēja norādītais termiņš mantojuma pieņemšanai, bet, ja tāds nav norādīts, — paša zvērināta notāra vai likumā noteiktais termiņš mantojuma pieņemšanai.
  365. 286. pants286. Ja pēdējās gribas rīkojuma aktu tiesa ir atzinusi par spēkā neesošu daļā, zvērināts notārs taisa aktu par pēdējās gribas rīkojuma akta stāšanos likumīgā spēkā pārējā daļā.
  366. 287. pants287. Pēdējās gribas rīkojuma akts ar zvērināta notāra uzrakstu par tā stāšanos likumīgā spēkā tiek pievienots notariālā akta par pēdējās gribas rīkojuma stāšanos likumīgā spēkā mantojuma apliecības oriģinālam, bet mantiniekiem vai testamenta izpildītājam izsniedz notariālā akta izrakstus.
  367. 288. pants288. Par mantojamās mantas apsardzību gādā zvērināts notārs, kurš ved mantojuma lietu.
  368. 289. pants289. Mirušās personas mantu apsargāt var lūgt:
  369. 290. pants290. Likumā noteiktajos gadījumos ( Civillikuma 659.pants ) zvērināts notārs gādā par mantojuma apsardzību pēc jebkuras personas paziņojuma, ja viņam droši zināms par mantojuma atstājēja nāvi.
  370. 291. pants291. Atzinis, ka ir pamats mantojuma apsardzībai, zvērināts notārs aicina zvērinātu tiesu izpildītāju veikt visas nepieciešamās darbības mantojuma apsardzībai.
  371. 292. pants292. Mantojuma apsardzības līdzekļi ir:
  372. 292.1. pants292. 1 Iesniegumu par aizgādnības nodibināšanu mantojumam iesniedz zvērinātam notāram, kurš ved mantojuma lietu, bet, ja mantojuma lieta nav uzsākta, — šā likuma 252.pantā minētajam zvērinātam notāram.
  373. 292.2. pants292. 2 Iesniegumā par aizgādnības nodibināšanu mantojumam norāda:
  374. 292.3. pants292. 3 Ja zvērināts notārs atzīst, ka ir pamats nodibināt mantojumam aizgādnību, viņš taisa notariālo aktu par aizgādnības nodibināšanu mantojumam.
  375. 293. pants293. Uzsākot mantojuma lietu, zvērināts notārs izsludina mantojuma atklāšanos oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".
  376. 294. pants294. Izsludināt mantojuma atklāšanos var lūgt mantinieks, persona, kurai ir tiesības mantot pēc mantot aicinātā (substitūts, pēcmantinieks), testamenta izpildītājs, pašvaldība, kuras teritorijā atrodas mantojuma atstājējam piederējušais nekustamais īpašums, pašvaldības iestāde, kura uzskatāma par ieinteresēto personu mantojuma lietā, nekustamā īpašuma kopīpašnieks, legatāri vai kreditori, juridiskā persona, kuras dalībnieks bija mantojuma atstājējs, un mantojuma atstājēja parādnieki.
  377. 295. pants295. Iesniegums par izsludināšanu iesniedzams zvērinātam notāram, kurš ved mantojuma lietu, bet, ja mantojuma lieta nav uzsākta, — šā likuma 252.pantā minētajam zvērinātam notāram.
  378. 296. pants296. Izsludināšanas iesniegumā norāda:
  379. 297. pants297. Sludinājumā par mantojuma lietas atklāšanos zvērināts notārs uzaicina pieteikties visus tos, kuriem kā mantiniekiem, kreditoriem vai kā citādi ir kādas tiesības uz mantojumu.
  380. 297.1. pants297. 1 Mantojuma atstājēja kreditoriem iesniegumā par pretenziju pieteikšanu jānorāda vismaz šādas ziņas:
  381. 297.2. pants297. 2 Zvērināts notārs, pamatojoties uz publiskajos reģistros pārbaudāmām ziņām, bez atsevišķa kreditoru lūguma informē mantiniekus par mantojuma atstājēja kreditoru prasījumiem, kuri ir nodrošināti ar hipotēku vai komercķīlu. Notārs informē mantiniekus arī par kreditoru prasījumiem, kuri ir nodrošināti ar mantojuma atstājējam piederējušo mantu.
  382. 298. pants298. Ja izsludināšana notiek sakarā ar testamenta nolasīšanu, zvērināts notārs ar sludinājumu uzaicina personas, kurām ir iebildumi pret testamentu, pieteikt savas tiesības, norādot, ka pretējā gadījumā testaments tiks atzīts par likumīgā spēkā stājušos.
  383. 299. pants299. (Izslēgts ar 21.03.2024 . likumu, kas stājas spēkā 01.01.2025. )
  384. 300. pants300. (Izslēgts ar 21.03.2024 . likumu, kas stājas spēkā 01.01.2025. )
  385. 301. pants301. (Izslēgts ar 21.03.2024 . likumu, kas stājas spēkā 01.01.2025. )
  386. 302. pants302. (Izslēgts ar 21.03.2024 . likumu, kas stājas spēkā 01.01.2025. )
  387. 303. pants303. Zvērināts notārs nepārbauda iesniedzēja pretenzijas pareizību.
  388. 304. pants304. (Izslēgts ar 21.03.2024 . likumu, kas stājas spēkā 01.01.2025. )
  389. 305. pants305. (Izslēgts ar 21.03.2024 . likumu, kas stājas spēkā 01.01.2025. )
  390. 306. pants306. Ja uzaicinājumā (sludinājumā par mantojuma atklāšanos) noteiktajā termiņā mantinieks nav pieteicies vai arī ir atteicies no mantojuma, zvērināts notārs taisa ar valsts nodevu neapmaksājamu notariālo aktu par mantojuma lietas izbeigšanu.
  391. 307. pants307. Iesniegumu par mantojuma saraksta sastādīšanu pie zvērināta tiesu izpildītāja mantinieks vai mantojuma atstājēja kreditors var iesniegt no dienas, kad uzsākta mantojuma lieta, līdz sludinājumā par mantojuma atklāšanos noteiktā uzaicinājuma termiņa beigām.
  392. 308. pants308. Pēc iesnieguma saņemšanas zvērināts notārs aicina zvērinātu tiesu izpildītāju sastādīt mantojuma sarakstu.
  393. 309. pants309. Iesniegumu par atteikšanos no mantošanas vai mantojuma atraidīšanu ( Civillikuma 609. , 651. , 689. un 775. — 783.pants ) rakstveidā var iesniegt zvērinātam notāram, kurš ved mantojuma lietu.
  394. 310. pants310. Likumiskie mantinieki var iesniegt zvērinātam notāram mantošanas iesniegumu par apstiprināšanu mantojuma tiesībās.
  395. 311. pants311. Mantošanas iesniegumu iesniedz zvērinātam notāram, kas praktizē tajā apgabaltiesas darbības teritorijā, kurā bija mantojuma atstājēja pēdējā deklarētā dzīvesvieta, bet, ja tā nav zināma, — pēc mantojamās mantas vai tās galvenās daļas atrašanās vietas.
  396. 312. pants312. Mantošanas iesniegumam pievieno:
  397. 313. pants313. (Izslēgts ar 21.03.2024 . likumu, kas stājas spēkā 01.01.2025. )
  398. 314. pants314. Apstiprināšana mantojuma tiesībās notiek tikai pēc tam, kad izbeidzies sludinājumā vai likumā noteiktais mantojuma pieņemšanas termiņš.
  399. 315. pants315. Ja rodas strīds par mantojuma tiesībām, tas izšķirams tiesā prasības kārtībā.
  400. 316. pants316. Atzīstot mantošanas iesniegumu par pamatotu, zvērināts notārs taisa notariālo aktu par apstiprināšanu mantojuma tiesībās pēc likuma (mantojuma apliecību), kurā norāda, vai iesniedzējs ieguvis visu mantojumu kā vienīgais mantinieks vai arī kā līdzmantinieks noteiktu tā domājamo daļu.
  401. 317. pants317. Atzīstot mantojuma tiesības, likumam neatbilstošas mantinieku savstarpējās vienošanās nav ņemamas vērā.
  402. 318. pants318. Mantojuma apliecībā norāda:
  403. 319. pants319. Mantojuma apliecību paraugus apstiprina Ministru kabinets.
  404. 320. pants320. Mantojumu dala mājas kārtībā vai pie notāra, izņemot gadījumu, kad pastāv līdzmantinieku strīds par mantojuma sadali.
  405. 321. pants321. Sastādot mantojuma sadales projektu, zvērināts notārs uzaicina visus līdzmantiniekus.
  406. 322. pants322. Zvērināts notārs, kurš sastāda mantojuma sadales projektu, var aicināt zvērinātu tiesu izpildītāju sastādīt mantas aprakstes aktu un, ja nepieciešams, pieaicināt ekspertu mantas novērtēšanai.
  407. 323. pants323. Mantojuma sadales projektā zvērināts notārs pamato tajā noteikto mantojuma sadales kārtību.
  408. 324. pants324. Ja līdzmantinieki piekrīt zvērināta notāra sastādītajam mantojuma sadales projektam, zvērināts notārs vienošanos par mantojuma sadali attiecīgi apliecina.
  409. 324.1. pants324. 1 Pārrobežu mantojuma lietu vešanā zvērināts notārs piemēro šā likuma nosacījumus, ciktāl to pieļauj Eiropas Savienības tiesību normas, kas ir tieši piemērojamas Latvijā.
  410. 324.2. pants324. 2 Zvērinātam notāram ir piekritība vest pārrobežu mantojuma lietu, ja pastāv kāds no šādiem kritērijiem:
  411. 324.3. pants324. 3 Mantošanas iesniegumu iesniedz šā likuma 252.pantā minētajam zvērinātam notāram, bet, ja mantojuma atstājēja pēdējā deklarētā dzīvesvieta vai mantojamās mantas vai tās galvenās daļas atrašanās vieta nav zināma, mantošanas iesniegumu iesniedz jebkuram zvērinātam notāram.
  412. 324.4. pants324. 4 Piemērojamos tiesību aktus pārrobežu mantojuma lietās nosaka saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2012.gada 4.jūlija regulu (ES) Nr. 650/2012 par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi un publisku aktu akceptēšanu un izpildi mantošanas lietās un par Eiropas mantošanas apliecības izveidi (turpmāk — regula Nr. 650/2012 ).
  413. 324.5. pants324. 5 Ja zvērināts notārs, kurš ved pārrobežu mantojuma lietu, saņem informāciju par to, ka saskaņā ar regulu Nr. 650/2012 citas dalībvalsts tiesā par to pašu mantojumu ir uzsākta tiesvedība, viņš izbeidz šo mantojuma lietu un paziņo par to mantojuma reģistram.
  414. 324.6. pants324. 6 Pēc ieinteresētās personas lūguma zvērināts notārs, kas izdevis mantojuma apliecību, izsniedz regulas Nr. 650/2012 60.panta 2.punktā minēto apliecinājumu.
  415. 324.7. pants324. 7 Zvērināts notārs, kurš ved vai ir vedis attiecīgo pārrobežu mantojuma lietu, var veikt regulas Nr. 650/2012 31.pantā minēto lietu tiesību ( in rem ) pielāgošanu, taisot mantojuma apliecību vai Eiropas mantošanas apliecību vai taisot papildinājumus mantojuma apliecībā vai Eiropas mantošanas apliecībā.
  416. 324.8. pants324. 8 Eiropas mantošanas apliecību izsniedz zvērināts notārs, ja pārrobežu mantojuma lieta ir piekritīga Latvijai saskaņā ar regulas Nr. 650/2012 4., 7., 10. un 11.pantu.
  417. 324.9. pants324. 9 Iesniegumu par Eiropas mantošanas apliecības izsniegšanu var iesniegt, izmantojot veidlapas, kas paredzētas Komisijas 2014.gada 9.decembra īstenošanas regulas (ES) Nr. 1329/2014 , ar ko izveido veidlapas, kas minētas regulā (ES) Nr. 650/2012 par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi un publisku aktu akceptēšanu un izpildi mantošanas lietās un par Eiropas mantošanas apliecības izveidi (turpmāk — regula Nr. 1329/2014 ) 4.pielikumā.
  418. 324.10. pants324. 10 Iesniegumu par Eiropas mantošanas apliecības izsniegšanu iesniedz tam zvērinātam notāram, kas ved vai ir vedis pārrobežu mantojuma lietu Latvijā.
  419. 324.11. pants324. 11 Zvērināts notārs iesniegumu par Eiropas mantošanas apliecības izsniegšanu izskata saskaņā ar regulas Nr. 650/2012 VI nodaļu un šā likuma nosacījumiem, ciktāl to pieļauj šīs regulas VI nodaļa.
  420. 324.12. pants324. 12 Informāciju par to, ka saņemts iesniegums par Eiropas mantošanas apliecības saņemšanu, zvērināts notārs publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un informē par šāda iesnieguma saņemšanu visus zināmos labuma guvējus.
  421. 324.13. pants324. 13 Citā dalībvalstī izdotajā publiskajā aktā norādītie juridiskie fakti un tiesiskās attiecības ir saistošas zvērinātam notāram, un šim publiskajam aktam ir pierādījuma spēks, ja vien tas nav apstrīdēts vai pasludināts par spēkā neesošu.
  422. 324.14. pants324. 14 Atzinis iesniegumu par Eiropas mantošanas apliecības izsniegšanu par pamatotu, zvērināts notārs notariālā akta formā taisa Eiropas mantošanas apliecību, izmantojot regulas Nr. 1329/2014 5.pielikuma V veidlapu.
  423. 324.15. pants324. 15 Zvērināts notārs Eiropas mantošanas apliecību neizdod regulas Nr. 650/2012 67.panta 1.punktā minētajos gadījumos.
  424. 324.16. pants324. 16 Zvērināts notārs, kas taisījis Eiropas mantošanas apliecību, pēc ieinteresētās puses lūguma var izdarīt Eiropas mantošanas apliecībā labojumus, grozījumus vai to atsaukt saskaņā ar regulas Nr. 650/2012 71.pantu, vai arī apturēt Eiropas mantošanas apliecības spēku atbilstoši šīs regulas 73.pantam.
  425. 325. pants325. Zvērināts notārs šķir laulību, ja laulātie par to ir vienojušies un ja:
  426. 326. pants326. Piekritību šķirt laulību pārrobežu lietā nosaka saskaņā ar Padomes 2019. gada 25. jūnija regulas (ES) 2019/1111 par jurisdikciju, lēmumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par bērnu starptautisko nolaupīšanu (turpmāk — regula Nr. 2019/1111 ) 3. pantu.
  427. 327. pants327. Zvērināts notārs uzsāk laulības šķiršanas lietu tad, kad saņemts abu laulāto kopīgs iesniegums par laulības šķiršanu, pirms tam pārliecinoties, vai šo laulības šķiršanas lietu nav uzsācis cits zvērināts notārs.
  428. 328. pants328. Iesniegumu par laulības šķiršanu taisa kā notariālo aktu.
  429. 329. pants329. Iesniegumā par laulības šķiršanu norāda:
  430. 330. pants330. Zvērināts notārs, kas saņēmis iesniegumu par laulības šķiršanu, attiecīgo lietu reģistrē laulības šķiršanas lietu reģistrā.
  431. 331. pants331. Laulības šķiršanas lietu reģistrā ieraksta:
  432. 332. pants332. Laulības šķiršanas lieta ir uzsākta dienā, kad tā reģistrēta laulības šķiršanas lietu reģistrā.
  433. 333. pants333. Zvērināts notārs nešķir laulību ātrāk kā pēc 30 dienām, skaitot no laulības šķiršanas lietas uzsākšanas dienas.
  434. 334. pants334. Šā likuma 333.pantā noteiktajā termiņā katram laulātajam ir tiesības atsaukt iesniegumu par laulības šķiršanu. Atsaukumu izsaka rakstveidā un bez nosacījumiem. Paraksts uz atsaukuma apliecināms pie zvērināta notāra vai citas Civillikuma 1474.pantā norādītās personas.
  435. 335. pants335. Izbeigta laulības šķiršanas lieta nav atjaunojama. Laulības šķiršanas lietas izbeigšana nav šķērslis jaunam laulības šķiršanas iesniegumam.
  436. 336. pants336. Ja zvērināts notārs šā likuma 333.pantā noteiktajā termiņā nav saņēmis laulības šķiršanas atsaukumu, viņš šķir laulību, taisot notariālo aktu par laulības šķiršanu (laulības šķiršanas apliecību). Laulība ir šķirta no dienas, kad zvērināts notārs taisījis laulības šķiršanas apliecību.
  437. 337. pants337. Laulības šķiršanas apliecībā zvērināts notārs norāda:
  438. 338. pants338. Par šķirto laulāto, kuram ir Latvijas Republikas valstspiederība, zvērināts notārs sagatavo ziņas par laulības šķiršanu un tās nosūta:
  439. 339. pants339. Pēc šķirtā laulātā lūguma zvērināts notārs izsniedz Padomes 2003. gada 27. novembra regulas (EK) Nr. 2201/2003 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par regulas (EK) Nr. 1347/2000 atcelšanu 39. pantā minēto apliecību laulību lietās (regulas Nr. 2201/2003 I pielikums) vai regulas Nr. 2019/1111 66. panta 1. punkta "a" apakšpunktā minēto apliecību laulību lietās (regulas Nr. 2019/1111 VIII pielikums).
  440. 340. pants340. Zvērināts notārs legalizē Latvijā izsniegtu publisku dokumentu ar apliecinājumu (apostille) atbilstoši normatīvajiem aktiem par dokumentu legalizāciju. Ja legalizācijai tiek iesniegts notariālais akts vai apliecinājums, to legalizē notārs, kurš nav veicis attiecīgo notariālo darbību.
  441. 341. pants341. Zvērināts notārs uzsāk Latvijā izsniegta publiska dokumenta legalizāciju ar apliecinājumu (apostille) pēc attiecīga personas iesnieguma un legalizējamā dokumenta saņemšanas.
  442. 342. pants342. Par Latvijā izsniegta publiska dokumenta legalizāciju ar apliecinājumu (apostille) zvērināts notārs izdara ierakstu publiski bez maksas tiešsaistē pieejamā reģistrā, kura pārzinis un turētājs ir Latvijas Zvērinātu notāru padome.
  443. 343. pants343. No zvērināta notāra atlīdzības samaksas par Latvijā izsniegta publiska dokumenta legalizāciju ar apliecinājumu (apostille) atbrīvo valsts un pašvaldību iestādes, kā arī fiziskās un juridiskās personas saskaņā ar Latvijas Republikai saistošiem starptautiskajiem līgumiem.
  444. 344. pants344. Latvijas Zvērinātu notāru padomes tīmekļvietnē iesniegtā paziņojumā, kas parakstīts ar drošu elektronisko parakstu, satur laika zīmogu un iesniegts, izmantojot kvalificētu paaugstinātas drošības elektroniskās identifikācijas līdzekli, gribu var izteikt šādas personas:
  445. 345. pants345. Šā likuma 344. panta pirmās daļas 1. un 2. punktā minēto personu iesniegts paziņojums uzskatāms par pietiekamu nostiprinājumam zemesgrāmatā.

Svarīgākais vienkāršā valodā

Galvenās tiesības, pienākumi un kārtība — ar precīzu atsauci uz tekstu.

  1. Zvērināts notārs taisa notariālos aktus un apliecinājumus, pieņem glabājumā naudu, vērtspapīrus un dokumentus, ved mantojuma lietas un laulības šķiršanas lietas, kā arī legalizē Latvijā izsniegtus publiskus dokumentus ar apostille.65. pants
  2. Ja notārs personu nepazīst, identitāti noskaidro pēc pases vai personas apliecības. Ja tādu dokumentu nevar uzrādīt, notārs izmanto citus ticamus dokumentus un, ja nepieciešams, divu liecinieku liecības.76. pants
  3. Notārs un viņa darbinieki nedrīkst trešajām personām izpaust viņiem uzticētās ziņas. Šis pienākums paliek spēkā arī pēc amata vai darba attiecību beigām.79. pants
  4. Parakstu uz dokumenta dod vai atzīst par savu notāra klātbūtnē.114. pants
  5. Mantojuma lietu notārs uzsāk pēc mantošanas iesnieguma saņemšanas.250. pants
  6. Notārs var šķirt laulību, ja laulātie par šķiršanos ir vienojušies un ir izpildīti likumā minētie nosacījumi par kopīgu nepilngadīgu bērnu un kopīgu mantu.325. pants
Ja tas skar tevi — soļi:
  1. Noskaidro, kāda notariālā darbība vajadzīga: notariālais akts, paraksta apliecināšana, dokumenta atvasinājuma vai tulkojuma apliecināšana, mantojuma lieta, laulības šķiršana vai apostille.
  2. Paņem līdzi pasi vai personas apliecību. Ja tāda dokumenta nav, sagatavo citus ticamus dokumentus, pēc kuriem notārs var noskaidrot identitāti.
  3. Ja vajadzīgs notariālais akts, iesniedz notāram gatavu projektu vai lūdz, lai notārs to sastāda.
  4. Mantojuma lietā iesniedz mantošanas iesniegumu piekritīgajam notāram, bet laulības šķiršanai abiem laulātajiem jāiesniedz kopīgs iesniegums.
Bezmaksas · 2 minūtes

Vai šis likums attiecas uz tavu situāciju?

Apraksti savu problēmu — Vairoga konsultants pateiks, vai vari rīkoties un ar kuriem pantiem, un vajadzības gadījumā sagatavos gatavu vēstuli.

Saņemt ieteikumuApskatīt gadījumus
Praktiska atsauce

Kā izmantot šo tiesību aktu ārpus lasīšanas

Ja Google atveda uz konkrētu pantu, saglabā precīzu atsauci, pārbaudi spēkā esošo redakciju un pieraksti, kā tas saistās ar tavu faktisko situāciju.

AtsauceLikumi

Ko pārbaudīt

  1. Nosaki, kurš ir adresāts: uzņēmums, iestāde, persona vai tiesa.
  2. Pārbaudi datumu un redakciju, īpaši ja strīds sākās agrāk.

Ko saglabāt

  • Precīza panta atsauce
  • Dokuments, uz kuru pants attiecas
  • Datumi un saņemšanas veids
  • Īss faktu apraksts saviem vārdiem
Apraksti problēmu — bezmaksas ieteikumsMeklēt saistītos pantus

Biežākie jautājumi

Ko ņemt līdzi pie notāra?

Ja notārs personu nepazīst, identitāti parasti noskaidro pēc pases vai personas apliecības. Ja tādu dokumentu nevar uzrādīt, notārs var izmantot citus ticamus dokumentus un, ja nepieciešams, divu liecinieku liecības. Pamats: 76. pants.

Kā sākt mantojuma lietu pie notāra?

Mantojuma lietu sāk ar mantošanas iesniegumu. To iesniedz notāram, kas praktizē tajā apgabaltiesas darbības teritorijā, kur bija mantojuma atstājēja pēdējā deklarētā dzīvesvieta. Ja tā nav zināma, iesniegumu iesniedz pēc mantojamās mantas vai tās galvenās daļas atrašanās vietas. Pamats: 250. un 252. pants.

Vai laulību var šķirt pie notāra?

Jā, ja abi laulātie par to ir vienojušies. Ja ir kopīgs nepilngadīgs bērns vai kopīga manta, vajadzīga rakstveida vienošanās par bērna aizgādību, saskarsmes tiesībām, uzturlīdzekļiem un kopīgās mantas sadali. Laulības šķiršanas lietu sāk ar abu laulāto kopīgu iesniegumu, un notārs laulību nešķir ātrāk kā pēc 30 dienām no lietas uzsākšanas dienas. Pamats: 325., 327. un 333. pants.

Cik maksā notārs?

Par katru amata darbību notārs ņem atlīdzību neatkarīgi no valsts nodevām. Atlīdzības taksi un tās noteikšanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Pasta, ceļa, sludinājumu un citi faktiskie izdevumi atlīdzināmi atsevišķi. Pamats: 163., 164. un 165. pants.

notariālais aktsAkts, kuru zvērināts notārs taisa un ieraksta notariālo aktu grāmatā.
apliecinājumsNotāra apliecinājums par parakstu, dokumenta atvasinājumu, tulkojumu vai citu likumā minētu faktu.
mantošanas iesniegumsIesniegums notāram par mantojuma pieņemšanu, apstiprināšanu mantojuma tiesībās, mantojuma atraidīšanu vai citu ar mantojumu saistītu darbību.
apostilleApliecinājums, ar kuru zvērināts notārs legalizē Latvijā izsniegtu publisku dokumentu.

Skaidrojums ir Vairoga sagatavots palīgs, nevis juridiska konsultācija. Oficiālais teksts vienmēr ir noteicošais.

Avots likumi.lvAprakstīt problēmu