Nekustamā īpašuma Vītolu ielā 8A, Kusā, Aronas pagastā, Madonas novadā, zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 7042 006 0793, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa

1Prasības visas teritorijas izmantošanai

22.1. Visā teritorijā atļautā izmantošana

3Nenosaka

42.2. Visā teritorijā aizliegtā izmantošana

5Nenosaka

1Piekļuvi lokālplānojuma teritorijai organizē no pašvaldības D kategorijas ielas Vītolu ielas un pašvaldības E kategorijas ielas vietējas nozīmes ielas lokālplānojuma teritorijas dienvidu daļā, iebrauktuvi paredzot ne tuvāk par 20 m no abu ielu krustojuma.

1Teritorijās, kurās nav ierīkota lietus kanalizācijas sistēma, ārpustelpu (atklātas) uzglabāšanas kravu laukumiem, jānodrošina ūdensnecaurlaidīga seguma ierīkošana vietās, kur iespējama piesārņojuma noplūde.

23.2. Prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un objektiem

1Projektējot kanalizācijas tīklus, ēkas un inženierbūves, lokālplānojuma teritorijā jāparedz dalītā sistēma savstarpēji atdalot sadzīves notekūdeņu tīklu un ražošanas notekūdeņu tīklu, un lietusūdens tīklu.

1Prasības lietusūdens apsaimniekošanai:

29.1. lietus notekūdeņus no transportlīdzekļu stāvvietām un ēku apbūves teritorijām infiltrē augsnē vai uzkrāj speciāli izveidotās mitrainēs, tādējādi samazinot lietusūdeņu ietekmi uz meliorācijas sistēmas darbību;

39.2. lietus notekūdeņus no ielas brauktuves daļas pēc to attīrīšanas drīkst novadīt vidē, izmantojot ilgtspējīgas lietusūdens apsaimniekošanas principus, ja tiek nodrošināta attīrīta lietusūdens atbilstība citu normatīvo aktu prasībām.

1Ārējo ugunsdzēsības ūdensapgāde Rūpniecīskas apbūves teritorijā R3, līdz pieslēgumam centralizētās ūdensapgādes sistēmai, jānodrošina no lokālas atklātas ūdens tilpnes vai slēgta ūdens rezervuāra, kuru apjomu nosaka būvprojektā atbilstošo normatīvo aktu prasībām par ugunsdzēsības ūdens ņemšanas vietām.

1Prasības meliorācijai:

211.1. jāsaglabā esošā koplietošanas ūdensnoteka, nodrošinot tās netraucētu ekspluatāciju;

311.2. ēkas nedrīkst izvietot tuvāk par 10 m no meliorācijas būves krotes (augšmalas), izņemot, ja ir izstrādāts meliorācijas pārbūves projekts, ar atbilstošu būvniecības dokumentāciju,

1Lokālplānojuma teritorijas inženierapgāde jāparedz no esošajiem vai no jauna ierīkojamiem inženiertīkliem Vītou ielas sarkano līniju robežās. Esošo inženiertīklu remonts vai pārbūve, kā arī no jauna ierīkojamo inženiertīklu izvietojums un nepieciešamā jauda jānosaka būvprojektēšanas posmā.

1Prasības elektroapgādei un elektroniskajiem sakariem:

213.1. elektroapgādes pieslēgumus izbūvē, ar iespēju pieslēgties pie esošajiem tīkliem, tos pārbūvējot;

313.2. elektroniskos sakarus jānodrošina no bezvadu vai pieslēgumiem pie tuvumā esošajiem tīkliem;

413.3. plānojot elektroapgādes un sakaru objektu un elektroietaišu izvietojumu, jānodrošina to netraucētu apkalpošanu un transporta piekļūšanas iespējas.

1Prasības ielu un ceļu apgaismojumam:

214.1. veicot Vītolu ielas pārbūvi, tā sarkano līniju robežās jāierīko ielas apgaismojums;

314.2. iekškvartāla satiksmes un gājēju ceļu apgaismojuma risinājumi jāparedz būvprojektā.

43.3. Prasības apbūvei

1Apbūves izvietojums:

215.1. gar D kategorijas ielu Vītolu ielu, gar ielas sarkano līniju jāievēro būvlaides minimālais attālums 6 m;

315.2. gar E kategorijas ielu - vietējas nozīmes ielas lokālplānojuma teritorijas dienvidu daļā, gar ielas sarkano līniju jāievēro būvlaides minimālais attālums 3 m.

1Projektējot ēkas, jāveido arhitektoniski izteiksmīgas fasādes un vienoti arhitektoniskā veidola risinājumi.

1Atļauts lietot tikai tādus fasāžu apdares materiālus, kas ir harmoniski ar apkārtējās vides apbūvē pielietotiem materiāliem, papildus ņemot vērā šādas prasības:

217.1. ielas fasādēs aizliegts lietot spožus, raibus un atstarojošus materiālus;

317.2. fasāžu apdarē ieteicams pielietot krāsotu vai nekrāsotu apmetumu, betonu, metāla u.tml. materiālu apdares plāksnes.

1Alternatīvās elektroenerģijas nodrošināšanai paredzētie solārie paneļi jāintegrē ēkas kopējā arhitektūrā.

23.4. Prasības teritorijas labiekārtojumam

1Labiekārtojuma un apstādījumu risinājumus jāizstrādā būvniecības ieceres dokumentācijas sastāvā.

1Blīvu apstādījumu joslu ražotājs sev piederošajā teritorijā gar zemes vienības robežu ierīko buferzonu vismaz 1,5 m platumā, kuras platumu precizē būvprojektā, atkarībā no ražošanas uzņēmuma darbības veida un ietekmes uz apkārtējo teritoriju vides un dzīves kvalitāti. To ierīko, ja ražošanas teritorija robežojas ar citas atļautās izmantošanas teritorijām, izņemot "Tehniskās apbūves teritorijām (TA)". Attiecīgais aizsardzības pasākums kā labiekārtojums iekļaujams funkcionālajā apakšzonā "Rūpnieciskās apbūves teritorija" ar indeksu R4 projektēto ēku būvniecības dokumentācijā.

1Koku un krūmu norobežojošo stādījumu risinājumu izstrādā, ņemot vērā iespējamo plānotās izmantošanas ietekmi uz tiešā tuvumā esošo dzīvojamo apbūvi un nodrošinot vides trokšņa un skata barjeras funkciju izpildi.

1Teritorijas labiekārtojuma risinājumus izstrādā atbilstoši universālā dizaina principiem, ņemot vērā visu iespējamo lietotāju vajadzības. Vides pieejamību teritorijā un ēkās nodrošina saskaņā ar normatīvo aktu prasībām.

1Žogus atļauts ierīkot:

223.1. pa ielas sarkano līniju, izņemot, ja žogs tiek izmantots arī kā prettrokšņu siena;

323.2. gar blakus esošajiem nekustamajiem īpašumiem pa nekustamo īpašumu robežām;

423.3. funkcionālai zemes vienības sadalīšanai tās iekšpusē pēc nepieciešamības.

1Ja ražošanas teritorija robežojas ar citas atļautās izmantošanas teritorijām, izņemot "Tehniskās apbūves teritorijām (Ta)", teritoriju var nožogot ar nepārtrauktu un necaurredzamu žogu H 1.2-2.0 m.

23.5. Prasības vides risku samazināšanai

1Veicot ēku būvniecību lokālplānojuma teritorijā, kurās ir konstatēts vai tiek prognozēts paaugstināts trokšņu līmenis, jāpielieto skaņu izolējoši apdares materiāli ēku fasāžu apdarei un pakešu logi ar papildu skaņu slāpējošu efektu. Ēkas jāaprīko ar īpašu skaņas izolāciju pret viena veida vai vairāku veidu vides trokšņiem un ar tādām ventilācijas vai gaisa kondicionēšanas iekārtām, kas dod iespēju pastāvīgi saglabāt izolētību no vides trokšņa.

1Prettrokšņa sienas nepieciešamību un tehniskos parametrus pamato būvprojektā, vadoties no esošo trokšņu mērījumu rezultātiem vai prognozētā trokšņu līmeņa. Īpašos gadījumos par prettrokšņa sienu drīkst izmantot žogu paredzot to ar atkāpi no ielas sarkanās līnijas uz zemes gabala iekšpusi un papildus paredzot blīvus apstādījumus ielas pusē starp žogu un sarkano līniju.

1Rūpnieciskās apbūves teritorija (R4) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu rūpniecības uzņēmumu darbībai un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju, inženiertehnisko apgādi un transporta infrastruktūru.

24.6.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

1Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001): Tekstilizstrādājumu, apģērbu un ādas izstrādājumu ražošanas, pārtikas rūpniecības, mēbeļu ražošanas, poligrāfijas, industriālo un tehnoloģisko parku, kokapstrādes, būvmateriālu un sanitārtehnisko iekārtu ražošanas un citu vieglās rūpniecības uzņēmumu (ja tie nerada būtisku piesārņojumu) darbības nodrošināšanai nepieciešamā apbūve un infrastruktūra.

1Lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve (13003): Lauksaimnieciskās ražošanas un ar to saistīto uzņēmumu apbūve un infrastruktūra, ietverot servisa uzņēmumus, mehāniskās darbnīcas, pagrabus, noliktavas, saldētavas, siltumnīcu kompleksus un tamlīdzīgus objektus.

1Inženiertehniskā infrastruktūra (14001): Virszemes un pazemes inženierkomunikācijas un inženiertīkli, siltumenerģijas, elektroenerģijas, elektronisko sakaru, ūdens, naftas produktu un citu resursu pārvadei, uzglabāšanai, sadalei un pievadei, ietverot aprīkojumu, iekārtas, ierīces un citas darbībai nepieciešamās būves (piemēram, cauruļvadi un kabeļi).

1Transporta lineārā infrastruktūra (14002): Autoceļi, ielas un citas kompleksas transporta inženierbūves, kas veido lineāru transporta infrastruktūru.

1Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003): Būves sauszemes pakalpojumu nodrošināšanai, garāžas, atsevišķi iekārtotas atklātās autostāvvietas, stāvparki, autotransporta apkopes objekti autoservisi, speciālās mazgātavas u. tml.

1Noliktavu apbūve (14004): Apbūve, ko veido tirdzniecības un noliktavu ēkas, kas paredzētas materiālu, vielu un citu preču komplektēšanai, iesaiņošanai, pārdošanai, pagaidu uzkrāšanai vai uzglabāšanai vairumā (izņemot jebkādu preču ražošanu vai pārstrādāšanu un rūpniecības uzņēmumu teritorijā esošās noliktavas), iepakojumu un videi nekaitīgu atkritumu (kas nerada ietekmi uz vidi vai draudus cilvēku veselībai) uzglabāšanai un līdzīga rakstura būves.

24.6.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

1Biroju ēku apbūve (12001): Apbūve, ko veido dažādi uzņēmumi, organizācijas un iestādes.

1Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): Apbūve, ko veido veikali, aptiekas, sezonas rakstura tirdzniecības vai pakalpojumu objekti, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, kafejnīcas, kā arī sadzīves un citu pakalpojumu objekti, minimāla transporta apkopes servisa objekti (riepu maiņa, pašapkalpošanās automazgātavas, elektromobiļu uzlādes stacijas).

24.6.1.4. Apbūves parametri

3Nr.

4Teritorijas izmantošanas veids

5Minimālā jaunizv. zemes gabala platība

6Maksimālais apbūves blīvums (%)

7Apbūves intensitāte (%)

8Apbūves augstums (m)

9Apbūves augstums (stāvu skaits)

10Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)

1Priekšpagalmā un ārējā sānpagalmā nav atļauti atklāti izejvielu, ražošanas atlikumu, būvgružu un citu atkritumu uzglabāšanas laukumi. Atklāta uzglabāšana nav atļauta tuvāk par 4 m no zemes vienības robežas un ir jānožogo ar nepārtrauktu un necaurredzamu žogu, tā augstumu paredzot tādu, lai ievērotu izsauļojuma prasības pieguļošajos zemes gabalos.

1Būvprojektā jāparedz pasākumi apkārtējo teritoriju aizsardzībai pret trokšņiem, smakām un cita veida piesārņojumu prettrokšņa sienas, aizsargstādījumi u.tml.

24.7. Transporta infrastruktūras teritorija

34.7.1. Transporta infrastruktūras teritorija (TR6)

44.7.1.1. Pamatinformācija

1Transporta infrastruktūras teritorija (TR6) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu visu veidu transportlīdzekļu un gājēju satiksmei nepieciešamo infrastruktūru, kā arī lai nodrošinātu lidostu un ostu uzņēmumu darbību un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju un inženiertehnisko apgādi.

24.7.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

1Inženiertehniskā infrastruktūra (14001): Virszemes, pazemes un zemūdens inženierkomunik ācijas un inženiertīkli, siltumenerģijas, elektroenerģijas, elektronisko sakaru, ūdens un citu resursu pārvadei, uzglabāšanai, sadalei un pievadei, ietverot aprīkojumu, iekārtas, ierīces un citas darbībai nepieciešamās būves (piemēram, cauruļvadi un kabeļi).

1Transporta lineārā infrastruktūra (14002): Autoceļi, ielas un citas kompleksas transporta inženierbūves, kas veido lineāru transporta infrastruktūru.

1Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003): Būves sauszemes satiksmes pakalpojumu nodrošināšanai, tai skaitā autoostas, garāžas, atsevišķi iekārtotas atklātās autostāvvietas, stāvparki, daudzstāvu autostāvvietas, autotransporta apkopes objekti autoservisi, speciālās mazgātavas u. tml.

24.7.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

3Nenosaka

44.7.1.4. Apbūves parametri

5Nenosaka

64.7.1.5. Citi noteikumi

7Nenosaka

84.8. Tehniskās apbūves teritorija

9Nenosaka

104.9. Dabas un apstādījumu teritorija

11Nenosaka

124.10. Mežu teritorija

13Nenosaka

144.11. Lauksaimniecības teritorija

15Nenosaka

164.12. Ūdeņu teritorija

174.12.1. Ūdeņu teritorija (Ū2)

184.12.1.1. Pamatinformācija

1Ūdeņu teritorija (Ū2) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai izplānotu un nodrošinātu racionālu un ilgtspējīgu ūdeņu resursu izmantošanu saimnieciskai darbībai, transportam, rekreācijai un vides aizsardzībai.

24.12.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

1Ūdenssaimnieciska izmantošana (23001): Dabiskas vai mākslīgas izcelsmes ūdens akvatorijas, kuras tiek izmantotas meliorācijas būvēm, zivsaimniecībai, zvejniecībai un citiem ūdenssaimniecības veidiem

24.12.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

3Nenosaka

44.12.1.4. Apbūves parametri

5Nenosaka

64.12.1.5. Citi noteikumi

7Nenosaka

1Lokālplānojuma īstenošanu veic, izstrādājot būvniecības dokumentāciju un veicot būvniecību.

1Ēku nodod ekspluatācijā vienlaicīgi ar nepieciešamo skaitu transportlīdzekļu stāvvietu. Ja būve tiek nodota ekspluatācijā pa būvniecības kārtām, tad vienlaikus ar katru būvniecības kārtu ekspluatācijā nodod tās transportlīdzekļu stāvvietas, kas nepieciešamas attiecīgās ekspluatācijā nodotās ēkas vai tās daļas funkcionēšanas nodrošināšanai.

1Zemes ierīcība lokālplānojuma teritorijā var tikt veikta neatkarīgi no būvniecības procesa.

1Lokālplānojuma teritorijas ārējās ugunsdzēsības ūdensapgādes nodrošinājumu projektē, izbūvē un nodod ekspluatācijā pirms ēku būvprojektēšanas vai arī iekļauj ēkas būvprojektā un nodod ekspluatācijā reizē ar ēku.

1Teritorijas labiekārtošanu, inženiertīklu un inženierbūvju ierīkošanu veic vienlaicīgi ar ēku un būvniecības procesu, vai neatkarīgi no tā.